Žurnāla rubrika: Svarīgi

Miljoni dūņās

Posted on augusts 13, 2013 by - Tēma

Jūrmalas dome izrādījusies žiglāka par investoriem no Ķīnas, Azerbaidžānas, Kazahstānas, Krievijas un Lielbritānijas, kuri interesējušies par Ķemeru sanatorijas iegādi, bet pie vairāksolīšanas nav pielaisti. Par kompleksa sakopšanas plāniem pilsētas vadība runā ļoti skopi, lai gan tieši jūrmalniekiem nāksies norēķināties par darījumu, gadiem atmaksājot miljonus

Ķemeru sanatorijas māja ir kontrastu pilna. Viscaur baltā ēka, kas ieilgušo remontu dēļ sākusi mest krāsu, aiz skaidu plākšņu parādes durvīm slēpj gandrīz pabeigtu ēdamzāli, bibliotēku, Rozā salonu – telpas ar koka apdari, zeltītiem griestu dekoriem un gludu parketa grīdu, ko sargā no papīra loksnēm salīmēts paklājs. Turpretim, ja neskaita dažus dārgi mēbelētus parauga numurus, kuros atliktu tikai uzklāt gultasveļu, augšstāvos sienas klāj špakteles kārta, bet daudzviet sienu nav vispār. Istabas atdala skārda profili un kabeļu kūļi.

Var redzēt, ka te plosījušies vandaļi. No viesnīcas aiznesti radiatori, gleznas, grāmatas un restaurētās mēbeles. Pēc tiesas ieceltā administratora teiktā, mākslas darbus un bibliotēku paspēja iztirgot Rietumu banka, kad investori no Saūda Arābijas bija atstājuši Ķemerus, bet viņiem piederošais attīstītājs Ominasis Latvia vēl nebija pasludināts par maksātnespējīgu.

Tā saukto Balto kuģi apsargi un suns Karāts neizlaiž no acīm, toties kūrorta poliklīniku blakus sanatorijai uzmana tikai apgaitās. Te vairs nav ko zagt. Dzeltenais komplekss apvieno 19.gadsimtā celto koka vannu ēku, kas nodega pagājušajā vasarā, 1924.gadā uzcelto dūņu dziedniecības māju, kas stāv pamesta ar aiznaglotiem logiem, un jaunu katlumāju, kura «iztīrīta» un vairs nav darbināma. Par kādreiz tik pieprasītajām sērūdeņu un dūņu peldēm te liecina tikai apkvēpušas flīzes gruvešos.

Pēc redzētā mazliet dīvaini izklausās Jūrmalas domnieku runas par Ķemeru uzplaukumu, kas sāksies drīz, ja vien īpašums nonāks pašvaldības rokās. Dome ir gatava pirkt un arābu investora kreditori ir piekrituši pārdot kompleksu par 4,7 miljoniem latu. Taču sanatorijas atvēršanai ar to nepietiks. Ticami aprēķini nav veikti, bet Ominasis maksātnespējas administrators Ainars Kreics min, ka papildus var būt nepieciešami aptuveni 10 miljoni eiro. «Būtībā tā ir viena liela jaunbūve. Pieņemu, ka liela daļa sabiedrības to nezina un domā – sanatorija, slēdzam durvis vaļā, vedam iekšā cilvēkus, bet patiesībā tur vēl ir ļoti daudz jāinvestē, lai ēku nodotu ekspluatācijā.»

Šeihi netiek galā

Sanatorijas privatizētājs Ominasis Latvia, kas piederēja Saūda Arābijas pilsonim Omāram Saleham Al Hamdi, četrpadsmit gadus izpelnījās kritiku par pārlieku lēniem rekonstrukcijas darbiem un privatizācijas nosacījumu nepildīšanu. Uzņēmums bija ierauts vairākās tiesvedībās par saistību nepildīšanu. Kādas labi informētas personas neoficiāli teiktais liek secināt, ka attīstītājs darbojies haotiski. No sākotnējām trim zvaigznītēm neuzceltā viesnīca pārtapusi par piecu zvaigžņu. Pagrabā izbūvēts baseins, bet tad atklājies, ka projektā nav atstāta vieta biroja un ēdināšanas telpām, tādēļ baseinu nācies aizbērt.

Negatīvajām  ziņām pa starpu parādījās arī dažas pozitīvas. Trekno gadu sākumā Ominasis bija panācis vienošanos ar luksusa viesnīcu operatoru Kempinski par viesu apkalpošanu. Kādu laiku negatavo viesnīcu Kempinski mājaslapā reklamēja kā savu topošo galamērķi.

Taču pēdējās cerības, ka Ominasis jebkad spēs novest projektu līdz galam, izplēnēja pērn, kad nomira Salehs Al Hamdi un viņa ģimenes locekļi sāka dalīt pa visu pasauli atstāto mantu. Ominasis cilvēki pameta Rīgas biroju, atstājot aiz sevis kaudzi ar dokumentiem un parādus aptuveni 20 kompānijām, ieskaitot arhitektus, celtniekus, energopiegādātājus un valsts iestādes, bet Ķemeri palika bez apsardzes vairākus mēnešus, kamēr patruļās norīkoja pašvaldības policiju.

Ominasis partneri steidzās atgūt parādus. Pirmais Ķemeru sanatorijas izsoli šāgada sākumā centās sarīkot tiesu izpildītājs Uldis Zeps. Taču tiesa atzina viņa darbības par prettiesiskām. Par Zepu sūdzējās viesnīcas arhitekti, jo viņš nebija aplicis pārdošanas cenu ar pievienotās vērtības nodokli un atteicās veikt īpašuma apraksti. Pēc vairāku iesaistīto apliecinājuma, Zeps arī bija atcēlis apķīlājumu mantai, kas mēnesi pirms maksātnespējas pasludināšanas ļāva Rietumu bankai realizēt 300 kastes ar senām grāmatām un vecmeistaru gleznas, izmantojot komercķīlas tiesības. Tiesu izpildītājs atteicās darījumu komentēt, bet sūdzības iesniedzēji sazīmēja, ka no sanatorijas pazudušas arī lustras un klavieres. 

«Negribam noskatīties, kā mūsu darbs aiziet postā,» vēršanos pret tiesu izpildītāju pamato arhitektu biroja Arhiidea rīkotājdirektors Ēriks Grūbe. Pēc biroja atkārtota lūguma tiesa šāgada martā pasludināja Ominasis maksātnespēju. Birojs Arhiidea, kuram uzņēmums palicis parādā 400 tūkstošus latu, domā, ka sanatorijas pārdošana Jūrmalas pilsētai «varētu būt labākais risinājums šajā situācijā», saka Grūbe.

Kreditoru reģistrs rāda, ka Ominasis palicis parādā arī valstij, kaut gan Privatizācijas aģentūras ieskatā visus galvenos privatizācijas nosacījumus attīstītājs ir izpildījis. Ar termiņa kavējumu investors ir ieguldījis sanatorijā prasītos 10 miljonus latu, aprēķinājuši auditori. Taču ar šo summu nepietika, lai sanatoriju pabeigtu, jo, pēc paša attīstītāja aplēsēm, būtu nepieciešams vēl vismaz tikpat liels ieguldījums. Tikai daļēji Ominasis izpildījis nosacījumu par 120 jaunu darbavietu radīšanu, tādēļ tiesa martā lika kompānijai valsts budžetā ieskaitīt  173,9 tūkstošus latu. Uzņēmumam arī jāsamaksā 14,3 tūkstoši par pārbaudi, kas veikta, lai pārliecinātos par investīciju izpildi. Par abiem parādiem no valsts puses pieteikti kreditoru prasījumi.

Cits privatizācijas nosacījums – 10 gadus pēc sanatorijas pabeigšanas sniegt Ķemeros kūrorta, rehabilitācijas un medicīniskos pakalpojumus – jaunajam īpašniekam vairs nebūs obligāts. Privatizācijas aģentūra iesaka meklēt investoru, kas būtu gatavs pārņemt iepriekšējās saistības. «Svarīgi, lai jaunais īpašnieks tiktu atrasts maksimāli ātri un līdz ziemas sezonai būtu skaidrs, kas veiks ēkas uzturēšanu, lai nepasliktinātos tās stāvoklis,» saka aģentūras pārstāvis Guntis Kārkliņš.

Nelaiž pie lemšanas

Kreditori vēlas no objekta atbrīvoties līdz apkures sezonai, tādēļ vienprātīgi piekrituši atdot īpašumu Jūrmalas domei bez izsoles par piespiedu pārdošanas vērtību, kas ir 70% no pilnas cenas. «Vērtība būtiski samazināsies, ja ēkai vajadzēs vēl reizi pārziemot bez apkures. Turklāt notekūdeņu sistēma  nenodrošina pienācīgu novadīšanu,» administrators Kreics skaidro, ka ēkā no pazemes nāk gruntsūdeņi. Viņš lēš, ka apkures un ūdens sistēmā jāiegulda ap 200 tūkstošiem latu, plus vēl jāmaksā par siltumu «10 tūkstoši mēnesī vismaz». Kreics atzīmē, ka jau tagad viņam ik mēnesi jāšķiras no 6-7 tūkstošiem latu apsargu algošanai un citiem izdevumiem. «Ir labāk ātri saņemt pietiekami lielu naudu un neiztērēt tik daudz uzturēšanai,» par kreditoru lēmumu pārdot īpašumu domei saka Kreics, kura paša atlīdzība būs aptuveni 10% no cenas.

Lai gan administrators apgalvo, ka citi potenciālie pircēji nebija tik izlēmīgi kā pašvaldība, par viņu nodomiem nav iespējams pārliecināties, jo izsole nav notikusi. Latvijas Investīciju un attīstības aģentūrai (LIAA) interesi par kompleksa iegādi izrādījuši 17 investori, bet divi bija personīgi vērsušies pie administratora. Uz Ķemeriem bija atbraukušas vairākas delegācijas no Krievijas, Kazahstānas un Ķīnas, izstaigāja būves, nopētīja apkārtnes graustus, kas ir Ominasis māsasfirmu īpašums un pašlaik netiek tirgoti. Ārpus pārdodamā īpašuma kā sala nodegušās kūrortpoliklīnikas zonā palicis minerālūdeņu dziļurbums, kas arī pieder citam arābu investoru grupas uzņēmumam. Bez urbuma Ķemeru sanatorija kļūst mazāk pievilcīga, apliecina vairāki aptaujātie.   

Tomēr diskutabls ir apgalvojums, ka visi kreditori ir piekrituši pārdot sanatoriju domei. Izsoles apiešana neapmierina mirušā arābu investora radiniekus. 

«Mēģināsim apstrīdēt kreditoru sapulces lēmumu, tālākais jau būs tiesas ziņā,» saka advokāte Sandija Novicka. Viņa pārstāv Saleha Al Hamdi mantojuma aizgādni, kurš vēlas no sanatorijas pārdošanas atgūt 6,2 miljonus latu. Šo naudu veido Ominasis grupas ietvaros izsniegtie kredīti.

Novicka uzskata, ka tiek ignorēts likuma mērķis – pārdot īpašumu par augstāko cenu. «Pat, ja pieņemsim, ka visi 19 investori pēkšņi ir pazuduši, tad nekas neliegs domei iegādāties sanatoriju izsolē. Tad visi būsim pārliecināti, ka tā ir augstākā cena.» Tomēr Kreics nav gatavs iekļaut arābus kreditoru reģistrā, uzskatot, ka vispirms Latvijas tiesai jāatzīst mirušā interešu aizgādņu tiesības.

Advokāte gan ir pārliecināta, ka pietiek ar notāra apliecinājumu, ko viņa ir ieguvusi. Novicka par Kreicu sūdzēsies Maksātnespējas administrācijā un tiesā.

Kreics neatzīst arī vairāku citu kreditoru prasījumus, par ko jau ierosinātas tiesvedības. Lielākā no laivas izmestā ir Rietumu banka, kas savulaik izsniedza kredītu Ominasis Latvia un tagad ir pieteikusi ķīlas 865,2 tūkstošu latu vērtībā. Administrators uzskata, ka banka jau savu daļu ir saņēmusi, jo tās interesēs gada sākumā izsolīti citi nekustamie īpašumi Jūrmalā, kas nepiederēja Ominasis, bet kalpoja par nodrošinājumu kompānijas aizņēmumiem. Banka, kas iesūdzējusi Kreicu tiesā, par notiekošo izvēlas nerunāt. 

Teorētiski dalāmajai naudai jāpietiek visiem, jo atzītie kreditori prasa 1,3 miljonus, neatzītie – 1,7 miljonus. Administrators sola nevienam neko nepārskaitīt, kamēr savu vārdu nebūs teikusi tiesa. Pirmās sēdes noliktas uz rudeni. Kā pēdējiem naudu pārskaitīs mirušā investora mantiniekiem – vai nu kā Ominasis akcionāriem, vai kreditoriem, ja tiesa viņus par tādiem tomēr atzīs.  

Ņemot vērā aizdomas par citu maksātnespējas procesu negodīgu norisi, notiekošajam Ķemeros pievērsta pastiprināta uzmanība – Maksātnespējas administrācija pieprasa regulāras atskaites, Saeimā izveidota parlamentārās izmeklēšanas komisija. Deputāti sākotnēji centās panākt maksātnespējas procesa atcelšanu uz izmeklēšanas laiku, taču Ģenerālprokuratūra uzskata, ka viss noticis likumīgi. Komisijas vadītājs Dāvis Stalts bažas pamato ar to, ka četras reizes tādos pašos apstākļos maksātnespējas procesu neierosināja, līdz lieta nonāca Jūrmalas tiesā, kas apmierināja Arhiidea pieteikumu saistībā ar dažu tūkstošu latu parādu, ko līdz tiesai neizdevās segt, jo arhitektu birojs bija bloķējis naudas iemaksu savā kontā. «Šis necaurskatāmais lēmums liek uzdot daudzus jautājumus, pie kuriem mēs vēl komisijā atgriezīsimies,» secina Stalts. 

Administratora Kreica darbā Stalts nelikumības nav saskatījis: «Šī ir kļuvusi par tādu kā paraugprāvu, un administratoriem savs mundieris kaut kā ir jāuzspodrina.»

Vispirms pērk, domās vēlāk

Kā Jūrmalas pašvaldība kūrortu plāno atjaunot, nav skaidrs. Pēc vēlēšanām mēra krēslā atkal nonākušais Gatis Truksnis (ZZS) trīs nedēļas izvairījās no intervijas par šo tematu, sakot, ka nevar tikties aizņemtības dēļ. Līdz šim nebija nācies pieredzēt, ka pašvaldības vadītājs gandrīz mēnesi ignorē žurnālistu interesi. Truksni tomēr izdodas noķert pēc kārtējās domes sēdes, kurā deputāti nobalsoja par aizņēmuma prasīšanu Valsts kasei uz 20 gadiem sanatorijas iegādei. Taču arī tad viņš visādi izlokās no jautājumiem par pilsētas tālākajiem soļiem pēc īpašuma iegādes.

«Vismaz līdz brīdim, kad būs notikusi Ķemeru atdzimšana un uzplaukums, pašvaldības līdzdalība pilnīgi noteikti ir nepieciešama,» Truksnis ir pārliecināts. Viņš uzsver, ka pilsēta nevar noskatīties, kā iet bojā kultūrvēsturiskas vērtības: «Vai tad kādam ir biznesa plāns Brīvības pieminekļa atjaunošanai vai Rīgas pils rekonstrukcijai? Skatīsimies, kā šīs lietas sabrūk?»

Truksnis aicina neskriet notikumiem pa priekšu, kamēr domes darba grupas vēl strādā. Vēl vairāk mēru aizkaitina izprašņāšana par to, no kādas naudas pilsēta segs apkures pieslēgšanas izmaksas: «Man prasīt, cik radiatoru kā montēsit un cik kapeikas tas maksās, ir nevietā.» Uz jautājumu, vai minētie 200 tūkstoši pašvaldībai ir kapeikas, Truksnis atbild – domes izdevumi ir 60 miljoni latu, un pilsēta nepārkāpj saistību griestus, kas atļauti 20% apmērā no budžeta. Iepriekš ņemto kredītu atmaksai Jūrmala šogad tērēs 13,4% no budžeta, atzīmē Valsts kasē. 

Saūda Arābijas investoru pārstāvji uzskata – kūrortbizness neietilpst pašvaldības funkcijās. Atbildīgās ministrijas gan līdz šim nav izteikušas pretenzijas pret pašvaldības iesaistīšanos pieminekļa uzturēšanā.

Pašvaldību aizņēmumu un galvojumu kontroles un pārraudzības padome Jūrmalas domes lūgumu vērtēja trešdien (dienu pēc raksta nosūtīšanas tipogrāfijai). Savukārt otrdien Jūrmalas mērs centās demonstrēt atvērtību un sarīkoja žurnālistiem sanatorijas apskati. Tās laikā radās iespaids, ka domei ir blāvs redzējums par turpmāko rīcību. Truksnis pieļāva, ka pacelt Ķemerus varētu ar ES fondu naudu, bet par būvniecību atbildīgais pašvaldības darbinieks Māris Demme kā pagaidu apkures risinājumu minēja apsildi ar elektriskajiem sildītājiem, kas izmaksāšot lētāk.

Otrs airBaltic?

Runātīgāks par pašvaldības plāniem ir Ķemeru iedzīvotāju biedrības vadītājs un jaunā domes sasaukuma deputāts Mārtiņš Stulpiņš (Tev, Jūrmalai!). Viņš stāsta, ka pilsēta noteikti meklēs investoru, kam pienāktos 49% projektā. Naudas jautājums viņam šķiet mazsvarīgs: «Jāmeklē varianti un jānomaksā.» Par īpašuma nonākšanu tikai privātās rokās ķemernieki negrib ne dzirdēt. «Atvērs tur priekamāju vai ko tādu,» pret ir Stulpiņš.

LIAA direktors Andris Ozols uzskata, ka valstij ir izdevīgi, ka pašvaldība ar solījumiem sevi ir sasaistījusi. Tā tagad nedrīkstēs objektu vienkārši iekonservēt. Tai ir arī iespējas piedāvāt potenciālajiem pircējiem piekļuvi citiem pazemes ūdeņiem, bez kuriem Ķemeri nav tik īpaši.

Ozols atklāj, ka no nosauktajiem investoriem nopietni uztverami bija tikai divi uzrunātie. No tiem viens ir Āzijas nekustamo īpašumu attīstītājs ar specializāciju šādos objektos, kurš vēlas nostiprināties Eiropā. Taču uz jautājumu, vai Ķemeri nekļūs par tikpat neinteresantu preci kā airBaltic vai Citadeles banka, Ozols prognozē, ka pašvaldībai pircēji būs jāmeklē ar uguni: «Garantēju, ka investoru atrast būs ļoti grūti.»

Ķemeru spožums un posts 

Ķemeru kūrorta teritorijā ir vairāk nekā 30 sērūdeņraža avotu un ārstnieciski kūdras un sapropeļa dūņu krājumi

1838 

Uzcelta pirmā valsts peldu iestāde. Augstākās sabiedrības pārstāvji ierodas baudīt dziednieciskas peldes.

1912 

Krievijas impērijas laikos atklāj tiešo dzelzceļa satiksmi Maskava-Ķemeri.

1936 

Uzceļ Eižena Laubes projektēto viesnīcu, kas pazīstama kā Baltais kuģis. 

Padomju laiki

Viesnīcu pārveido par sanatoriju ar 300 vietām, te ārstē nervu sistēmas, kā arī locītavu, kaulu un muskuļu un ginekoloģiskās saslimšanas.

1998

Valsts uzņēmumu Ķemeri nodod privatizācijai, 1998.gadā to par nepilnu miljonu latu nopērk Saūda Arābijas pilsoņa firma. Lai gan rekonstrukcijā ieguldīti 10 miljoni, sanatoriju tā arī nepabeidz.

2013

Kreditori piekrīt bez izsoles pārdot sanatoriju Jūrmalas domei par 4,7 miljoniem latu, kas ir 70% no tās pašreizējās vērtības. Ar šo summu vajadzētu pietikt, lai segtu nesamaksātos rēķinus. Tomēr Saūda Arābijas attīstītāja pārstāvji gatavi tiesāties.

Jaunzēlande izrādās tepat blakus

Posted on augusts 13, 2013 by - Analīze

Solītais piena sadārdzinājums tiešām ir gaidāms, taču pie vainas būs nevis sausums Jaunzēlandē, bet gan lietuviešu uzpircēji

Latvijas Piensaimnieku centrālā savienība (LPCS) ir brīdinājusi, ka Latvijas pienrūpnieki būs spiesti drīzumā celt piena produktu cenu un pie tā esot vainojams sausums Jaunzēlandē – tā dēļ pieaug piena pieprasījums un kāpj cenas pasaules tirgū. Ir pierasts, ka degvielas cenu pieaugums tiek saistīts ar globālām tirgus svārstībām, taču piens nav nafta – to lielā daudzumā ražojam tepat Latvijā un tepat arī patērējam. Tāpēc nav pārsteigums, ka aptaujātie eksperti un piensaimnieki, kas nav LPCS biedri, Jaunzēlandes piesaukšanu uzskata par muļķībām. Taču piena cenas tiešām var augt, tikai īstais iemesls ir tepat blakus – Lietuvā.

Lietuvieši nāk!

Pašlaik Latvijā zemnieki no ražotājiem par piena litru saņem vidēji 21 santīmu, savukārt lietuviešu pārstrādātāji gatavi maksāt mūsu ganāmpulku saimniekiem 24 un pat 25 santīmus par litru, atzīst Rankas piena vadītājs Aldis Spalviņš.

To, ka lietuvieši paaugstina cenu Latvijas zemniekiem, apstiprina vairāki vietējie uzņēmēji – gan Rankas piena, gan Trikāta KS, gan Straupes pārstāvji. Tam piekrīt arī veikalu tīkla BAF LTD mārketinga daļas vadītājs Ingmārs Vīgners, kurš apzināto iepirkuma cenu celšanu sauc par Lietuvas uzņēmēju mēģinājumu kropļot Latvijas tirgu. Turpretī Lietuvā zemnieki par pienu turpina saņemt mazāk.

Šāda pieeja ļauj lietuviešiem «nošaut» vairākus zaķus uzreiz – Latvijas zemnieki arī vietējiem uzpircējiem sāk prasīt maksāt vairāk, līdz ar to sadārdzinās vietējie piena produkti veikalos, savukārt lietuvieši ar saviem lētākajiem produktiem var veiksmīgāk izkonkurēt mūsējos un paplašināt savu tirgu. Ieguvēji ir arī lietuviešu zemnieki, kuri par litru piena saņem mazāk, toties pieaug viņu noieta apjoms. Lietuvā tiek saražots divreiz vairāk piena nekā Latvijā – tur ir attīstītāka un efektīvāka piensaimniecība, izslaukuma apjoms no vienas govs krietni pārsniedz mūsu rādītājus.

Šo cenu uzskrūvēšanas likumsakarību netieši apstiprina arī Itālijas piena tirgus konsultantu firmas Clal apkopotā statistika, saskaņā ar kuru Lietuvā piena iepirkuma cena ir zemākā Baltijā – 25 eirocenti par kilogramu, savukārt Latvijā tā ir 30 un Igaunijā 33 eirocenti.

Latvija pašlaik eksportē aptuveni 27% no zemnieku saražotā piena, un gandrīz viss nonāk Lietuvā. Trikāta KS valdes priekšsēdētājs Uldis Krievārs prognozē, ka piena eksports uz Lietuvu tikai palielināsies.

Kāds no Latvijas piensaimniekiem, kas nevēlējās publiski atklāt savu vārdu, atzina – ne jau velti lielākie Lietuvas piena pārstrādes uzņēmumi atrodas netālu no Latvijas robežas, jo šāda uzpirkšana turpinās jau teju desmit gadus. Vēl viens iemesls nākšanai Latvijas tirgū – Lietuvas Konkurences padome aizliegusi diviem lielākajiem lietuviešu piena pārstrādātājiem izplesties vēl vairāk vietējā tirgū. Turklāt tagad lietuvieši ar līdzīgām metodēm cenšoties iespiesties arī Igaunijā.

Ir centās sazināties ar trīs lielākajām piensaimniecībām Lietuvā – Žemaitijos Pienas, Pieno Žvaigždės, Rokiškio sūris, taču uzņēmumi izvēlējās nekomentēt šo praksi. Īsu atbildi sniedza tikai Pieno Žvaigždės: «Tirgus nosaka piena iepirkuma cenas. Uzņēmums maksā konkurētspējīgu cenu piena ražotājiem.»

Sadārdzinājums jau pieteikts

Stāstu par Jaunzēlandes ietekmi uz piena cenu Latvijā vairāki aptaujātie apšauba. SEB bankas ekonomists Dainis Gašpuitis uzskata, ka šis ir «ražotāju mēģinājums argumentēt, lai varētu palielināt savus ienākumus», jo Latvijas piena tirgus ir pietiekami patstāvīgs, lai neizjustu globālu ietekmi. Pērn no visa Latvijā izslauktā piena 27% tika eksportēti, savukārt no visiem Latvijā patērētajiem piena produktiem 16% bija importēti, liecina Zemkopības ministrijas apkopotā statistika. Cenas ceļas, ja kāds ir gatavs pirkt dārgāk, kā tas ir gadījumā ar Lietuvas uzpircējiem. Ja vietējie tirgotāji cenu neceļ, tad piens vairāk aizies eksportā.

Līdzīgi apsvērumi ir arī mazumtirgotājiem. BAF LTD tīkla pārstāvis Vīgners Jaunzēlandes piesaukšanu uzskata par muļķībām un «aiz ausīm pievilktu pamatojumu». Latvijas Pārtikas tirgotāju asociācijas izpilddirektors Noris Krūzītis to sauc par mākslīgu ažiotāžu un norāda: «Mēs sekojam līdzi notikumiem Igaunijā un Lietuvā. Pagaidām šāda krasa cenu kāpuma ar tādiem paziņojumiem nav.» Arī Igaunijas Zemkopības ministrijā Ir saņēma prognozi, ka piena cena Igaunijā stabilizēsies, kaut gan pēdējos gados ir augusi. Arī Lietuvā piens iepriekš ir sadārdzinājies, taču jūnijā tā cena pat kritusies par gandrīz vienu procentu, informēja Lietuvas Zemkopības ministrija.

Vienlaikus piena pārstrādātāji atzīst – šovasar pieprasījums pēc piena Latvijā pārsniedzot piedāvājumu. Piemēram, Straupes vadītājs Imants Balodis stāsta, ka parasti vasarās ir grūti realizēt visu produkciju, bet šogad uzņēmums pat nespēj apmierināt visu klientu pieprasījumus.

Tāpēc piena cenu kāpums ir gaidāms jau drīz. LPCS valdes priekšsēdētājs Jānis Šolks norāda, ka cenas celšoties katram uzņēmumam individuāli atkarībā no katra kapacitātes – kādam tie varot būt 5%, kādam 25%.

Veikalu ķēdē Maxima cenas jau pieprasījuši paaugstināt par 5-7% teju visi Latvijas uzņēmumi, tāpat arī gandrīz visi Lietuvas, Vācijas, Polijas piensaimnieki. Lielveikala pārstāve Viktorija Gulbe prognozē, ka cenas varētu palielināties nevis par 5-7 %, kā pieprasījuši ražotāji, bet gan līdz 2%. Vēl nav zināms, kad cenas augs, jo vēl notiek pārrunas. Maxima veikalos Lietuvā cenas cēla pirms 2-3 mēnešiem, nākamais kāpums gaidāms septembrī.

Arī Rimi lielveikali saņēmuši vairākus piena cenu celšanas pieteikumus no pašmāju ražotājiem un dažiem produktiem arī no Lietuvas piegādātājiem. Rimi pārstāve Laura Podskočija min, ka Lietuvā jau jūlijā apstiprināts piena cenu kāpums, bet par Latviju vēl skaidrības nav, jo pieteikumu izvērtēšana esot «padziļināts un darbietilpīgs process».

Gan ekonomists Gašpuitis, gan tirgotāju pārstāvis Krūzītis kā reālāko risinājumu redz piensaimniecības uzņēmumu apvienošanos. Pašlaik Latvijā ir ap 40 piensaimniecību, bet apvienojoties uzņēmumi kļūtu spēcīgāki, varētu strādāt efektīvāk un samazināt ražošanas izdevumus, kas ļautu piebremzēt cenu skrējienu.

Es negribu nomirt viduslaikos

Posted on augusts 13, 2013 by - Pusdienās

Viena no protesta kustības organizatorēm un «Bolotnajas prāvā» apsūdzētā Marija Baronova stāsta, ko nozīmē iesaistīties ielu akcijās Krievijā

Marija Baronova ir slaida, jauna sieviete. Gari, blondi mati, ģērbusies melnbaltā kleitiņā, ap vidu sarkana, lakota jostiņa, pāri plecam krāsaina soma. Es novēroju viņu caur stiklu no «preses balkona» Maskavas pilsētas tiesā, kur turpinās tā sauktā Bolotnajas laukuma prāva. Marija ir pazīstama Krievijas protesta kustības aktīviste un viena no 27 cilvēkiem, kas apsūdzēti par masu nemieru celšanu pērn maijā Miljonu marša laikā, kad likumīgi saskaņota protesta akcija Maskavā izvērtās sadursmēs ar policiju. Krievijas cilvēktiesību aktīvisti uzskata, ka šī prāva ir politiska.

Uz Maskavu esmu atbraukusi veidot Latvijas radio reportāžu par Krievijas opozīciju, un šī prāva ir obligāts pieturas punkts – tā ir sašķēlusi Krievijas protesta kustību, un spriedums kļūs par zīmīgu notikumu protesta kustības vēsturē līdzās spriedumam Pussy Riot un opozicionāra Alekseja Navaļnija lietā. 

Tiesas zāle ir plaša un moderni aprīkota, attieksme pret žurnālistiem ir pretimnākoša un pat laipnāka nekā Latvijā. Ārā ir svelme, bet te – vēsi. Marija draudzīgi tērzē ar advokātiem un citiem kriminālprocesa dalībniekiem, it kā tā būtu parasta darba diena un tiesas zāle – viņu birojs. Marija ir apsūdzēta par «kūdīšanu uz masu nemieriem», kā pierādījums kalpo videoieraksts, kur viņa pūļa vidū kliedz protestētāju virzienā. Baronova apgalvo, ka video ir montēts. Tiesas zālē aktīviste sēž ar seju pret tiesnesi, aiz muguras – lielas stikla būdas, ko dēvē par akvārijiem. Tajos atrodas no apcietinājuma atvestie apsūdzētie. Ap katru «akvāriju» sastājušies ieslodzīto radinieki, viņi mēģina sarunāties caur stikla sienu spraugām vai nodot vēstules. Marijas Baronovas drošības līdzeklis ir aizliegums izbraukt no valsts, un vēlāk sieviete nenogurstoši atkārtos – viņai ir paveicies.

Tiekamies pārtraukumā. Tas ilgst tikai 30 minūtes, un kopā ar Mariju dodamies pusdienās. Pa ceļam Marija stāsta, ka protesta kustībai viņa, tāpat kā daudzi citi, pievienojās 2011.gada rudenī, jo kļuva par daudzu falsifikāciju liecinieci Krievijas Valsts domes vēlēšanu laikā. «Vēl viens kritiskais moments bija, kad iepazinos ar mūsu veselības aprūpes sistēmu. Mira mana mamma, un savām acīm ieraudzīju, kā cilvēkiem, kuri mirst no vēža, nedod narkotiskus pretsāpju medikamentus. Es arī redzēju, kādā situācijā nokļūst mātes, kurām dzimst slimi bērni – viņas burtiski tiek ieslēgtas savos dzīvokļos.»

Marija to visu stāsta, skrienot pa kāpnēm, pīpējot, sarunājoties ar apkārtējiem. Izrādās, ka izkļūt no tiesas ēkas nav viegli – Marija ir mediju personība, vaigā viņu pazīst daudzi. Atbalstītāji, kuri uz tiesas sēdēm gan neierodas lielā skaitā, nepārtraukti pienāk pie mums, iesaka savus priekšlikumus un idejas par tiesas prāvu. Pacietības Baronovai nav – viņa lamājas, izskrien no lifta un mēģina tikt prom no labvēļiem, kuri turpina mums sekot. Man atliek vien skriet pakaļ. Ēkas durvis izrādās slēgtas, Marija iesper pa tām un izkliedz sulīgu krievu lamuvārdu. Kad tomēr tiekam ārā, nomierinoties viņa atvainojas un paskaidro – brīžiem ir grūti savaldīt emocijas, jo tiesas zālē ir jāpavada trīs dienas nedēļā.

Ēdnīca ir tepat blakus, bet citā tiesas ēkā. Pie ieejas ir sastājusies milzīga rinda, bet Marija veikli to apiet, un neviens pat neuzdrošinās iebilst. Viņas harismas oreolā es sekoju līdzi. Marija tiek pie pusdienām un turpina stāstīt par savu iesaistīšanos politikā.

«Manī vienkārši savācās tāda kā kritiskā masa. Krievijas žurnālistu vidē tikai tagad spriež – braukt prom no valsts vai tomēr ne, turpretim manā jomā emigrācija notiek jau gadiem, jo ar divu tūkstošu rubļu [aptuveni 32 lati] algu mēnesī izdzīvot nevar. Visi profesionāļi jau ir prom, tāds ir Krievijas stāvoklis. Vienkārši šausmīga situācija,» viņa izklausās vienlaikus sarūgtināta un apņēmības pilna. Marija ir diplomēta ķīmiķe un strādājusi par zinātnieci Maskavas Valsts universitātes laboratorijā. «Nolēmu rīkoties, jo negribu nomirt nabadzīgā, izpostītā valstī, kas kādreiz bija lielvalsts. Es negribu nomirt viduslaikos un neko neizdarīt pārmaiņu labā. Tādēļ arī gāju protestēt.»

Ātri vien Marija kļuva par pazīstamu un populāru opozīcijas personību. Iesaistījās kustībā Solidaritāte, pieteicās par sabiedriskās organizācijas Krievija – visiem koordinatori un opozīcijas politiķa Iļjas Ponomarjova palīdzi. Kad pērn Krievijas dienvidu pilsēta Krimska pārcieta šausminošus plūdus, viņa organizēja ziedojumu vākšanu.   

2012.gada 6.maijā Miljonu maršs tika organizēts, lai protestētu pret nesen ievēlētā Krievijas prezidenta Vladimira Putina inaugurāciju. Marija pasākumā strādāja par preses koordinatori. Pēc Krievijas sabiedriskās organizācijas RosUzņik datiem, apsūdzība uzskata, ka Marija toreiz, stāvot tuvu policistiem, kliedza: «Mužiki, nu, davite sjuda!»* RosUzņik mājaslapā publicētajā intervijā sieviete skaidro: «Bija paziņojums par to, ka ieeja mītiņa laukumā ir bloķēta, un es gāju noskaidrot situāciju. Tur man teica, ka pie kinoteātra Udarņik cilvēki protestē, sēžot uz ietves, un devos uz to pusi. Tad mani saka spiest OMON vienības, bija nepatīkami, un, iespējams, varēju arī kaut ko kliegt. Bet es neaicināju cilvēkus gāzt varu.»

Man opozicionāre stāsta, ka pat izmeklēšanas komitejas ekspertīze atzinusi – ieraksts, visticamāk, esot montēts, taču vēlāk uz liecināšanu ieradās Marijas bijušais priekšnieks politiķis Iļja Ponomarjovs un apliecināja video patiesumu. «Es nezinu, kurš to ierakstu ir samontējis. Bet Ponomarjovs vienkārši atnāca un visu apstiprināja. Un tagad izmeklēšanas komiteja, neraugoties uz pašu atzinumu, turpina virzīt krimināllietu pret mani.»

Lieta turpinās jau vairāk nekā gadu, materiālu apjoms tajā pārsniedz 60 sējumus. Pēc Marijas teiktā, kriminālvajāšana esot pamatīgi iztraucējusi viņas dzīvi. «Nebiju gaidījusi, ka gada laikā zaudēšu darbu, sakarus un visi tie brīnišķīgie cilvēki, kuri kopā ar mani gāja protestēt uz Bolotnajas laukumu, novērsīsies no manis. Tagad esmu vienkārši izolēta no sabiedrības.» Marija stāsta, ka nevarot atrast darbu – pat opozicionāri baidās viņu aicināt, jo domā, ka tādēļ piedzīvos represijas.

Visvairāk aktīvisti sarūgtina tas, ka gandrīz neviens nenāk uz tiesas sēdēm atbalstīt apsūdzētos. «Tas ir stāsts par melno nodevību. No visiem tiem, kuri piedalījās protestos, no medijiem. Es gaidīju, ka cilvēkos pamodīsies sirdsapziņa un izpratne – par to, ka viņi aizgāja protestēt, tagad ķīlniekos tiek turēti 27 cilvēki. Turklāt es vēl tikšu galā, bet daudzi jau gadu sēž cietumā. Tas ir pats šausmīgākais. Un tagad es cīnos par viņiem.»

Bolotnajas prāvā figurē arī populārās Krievijas opozīcijas kustības Kreisā fronte līderis Iļja Udaļcovs, kurš atrodas mājas arestā un tiek apsūdzēts masu protestu organizēšanā. Apsūdzēta arī 20 gadus veca bezdarbniece Aleksandra Duhaņina, kustības Cita Krievija aktīvists Aleksandrs Kamenskis, viens no antifašistu kustības līderiem Aleksejs Gaskarovs un citi.

Marija Baronova uzskata, ka viņu atzīs par vainīgu un piespriedīs nosacītu cietumsodu uz diviem gadiem. Kad tas notiks, sieviete neprognozē, jo prāvas gaitu neesot iespējams paredzēt. Kā piemēru viņa min Alekseja Navaļnija gadījumu – Maskavas mēra amata kandidātu jūlijā pēc notiesājoša sprieduma apcietināja tiesas zālē, bet jau nākamajā dienā palaida brīvībā, mainot drošības līdzekli uz aizliegumu izbraukt no valsts. Pašu Navaļniju Baronova uzskata par vienīgo opozīcijas pārstāvi, kurš nav aizmirsis par Bolotnajas prāvā apsūdzētajiem un regulāri aicina savus līdzgaitniekus iet uz tiesu. 

Mūsu saruna noslēdzas, kad esam jau atpakaļ pie tiesas ieejas. Marija ātri smēķē – visticamāk, šodienas sēde turpināsies vairākas stundas, un tikt ārā no zāles nesanāks. Pienāk kāda sieviete un jautā – kādas rotaļlietas patīk opozicionāres bērnam? Sešgadīgais dēls fanojot par Lego konstruktoru. Sarunā ar šo atbalstītāju Marija nav laipna, taču var redzēt – šādas, pat mazliet uzbāzīgas atbalsta izpausmes viņai ir svarīgas.

* Vīri, spiediet uz šo pusi! – krievu val.

Ēdienkarte

Zivs šnicele, cepta vista, salāti
Kompots

Ir jautā

Posted on augusts 13, 2013 by - Viedoklis

Cik nozīmīgi Lemberga krimināllietā ir jaunie pierādījumi – ieraksti Kopenhāgenas viesnīcā?

Juris Juriss, prokurors:

Šī ir pirmā reize, kad ierakstā dzirdams, kā apsūdzētais Aivars Lembergs apliecina īpašumtiesības dažādās Latvijā un ārvalstīs reģistrētās kompānijās. Jaunie pierādījumi kopā ar lietā jau esošajiem rada kopainu apsūdzību pierādīšanai.

Aivars Lembergs, apsūdzētais Ventspils mērs:

Otrdien nebija sazvanāms, bet pēc tiesas sēdes LTV Panorāmā sacīja: «Vajag iepazīties ar to. Lai advokāti vingro. Saturiski nekas slikts tur nav, pilnīgi nekā. No problem,» bet vēlāk mājaslapā nosauca jaunos pierādījumus par «nepārbaudītu sacerējumu» un spiedienu uz tiesu.

Baiba Sipeniece-Gavare, ētera personība un oligarhu pretiniece:

Manuprāt, vienīgais labums no tā ir Lemberga advokātiem. Viņi par to priecājas, jo dabūs pavingrot, meklēt iemeslus, kāpēc nav ņemams vērā šis fakts, un viņu kontus atkal papildinās kārtējie honorāri. Lietā kopumā, manuprāt, tas nav nekas nozīmīgs.

Trešais ceļš

Posted on augusts 13, 2013 by - Viedoklis

Kamēr vairākums meklēja mazāko ļaunumu, pretošanās kustība pirms 70 gadiem ticēja savai valstij

Otrā pasaules kara laikā, kad vairākums Latvijas sabiedrības bija spiesta izdarīt ļoti ierobežotu izvēli starp «lielāko un mazāko ļaunumu», vienīgā valstiski pareizā, bet vienlaikus īpaši neērtā pozīcija bija «trešais ceļš» jeb konflikts gan ar nacistu, gan komunistu okupācijas varām. Šo ceļu gāja Latvijas Centrālā padome – 1943.gada 13.augustā Rīgā nodibināta slepena pretošanās kustības organizācija, kurai šonedēļ atzīmējam 70.gadskārtu.

LCP mērķis bija atjaunot 1922.gada Satversmē balstītu demokrātisku un neatkarīgu Latvijas Republiku, tā apvienoja LSDSP, Zemnieku savienības, Demokrātiskās centra un Latgales Kristīgo zemnieku partijas pārstāvjus ar Latvijas pirmā prezidenta dēlu, profesoru Konstantīnu Čaksti priekšgalā. Prasību atjaunot Latvijas faktisko suverenitāti pauda arī 1944.gada 17.martā tapušais 188 latviešu sabiedriski politisko darbinieku parakstītais memorands.

Pateicoties LCP nodibinātajiem slepenajiem kontaktiem ar bijušo Latvijas sūtni Stokholmā Voldemāru Salno, ārpasauli sasniedza LCP savāktā informācija par situāciju vācu okupētajā Latvijā, tautas vēlmi atjaunot neatkarīgu valsti un ticību Rietumu demokrātiju uzvarai karā.

Kara pēdējos gados sadarbībā ar zviedru un amerikāņu slepenajiem dienestiem risinājās nelegāla latviešu bēgļu laivu akcija, kuras īstenošanā īpaša loma bija LCP sakaru grupai Ventspilī. Līdz kara beigām Zviedrijā ar LCP atbalstu vai privāti ieradās vairāk nekā 4500 latviešu bēgļu.

Diemžēl neveiksmei bija lemts LCP un 1944.gada jūlijā Skrīveru pagastā izveidotās ģenerāla Jāņa Kureļa grupas plāns izveidot Latvijas pagaidu valdību un sarīkot militāru sacelšanos Rīgā vai Kurzemē. To apgrūtināja gan nacistu veiktā LCP līderu Čakstes, Bruno Kalniņa, Ludviga Sējas apcietināšana, gan sarkanās armijas militārā ofensīva. Pēc Kureļa grupas apcietināšanas 1944.gada 14.novembrī ar nāvi tika sodīti astoņi štāba virsnieki, bet tūkstotis kureliešu nonāca nacistu koncentrācijas nometnēs. Smagas kaujas pret vāciešiem no 18.novembra līdz 9.decembrim pie Abavas tomēr izcīnīja leitnanta Roberta Rubeņa bataljona karavīri. Vairākums LCP līderu kara beigās nokļuva Zviedrijā vai Vācijā, bet Konstantīns Čakste mira Štuthofas nometnes evakuācijas laikā 1945.gada 21.februārī.

Latvijā trūkst ar Otro pasaules karu saistītu vienojošu pozitīvu simbolu, un par tādu varētu kļūt pretošanās kustības nopelni, tomēr tie līdz šim nav spēcīgi iesakņojušies sabiedrības vēsturiskajā atmiņā. 2002.gadā asas diskusijas raisījās par pieminekļa celšanu Konstantīnam Čakstem, kas tā arī neīstenojās. Lielu lomu te spēlēja arī dažu biznesa un politiskās elites pārstāvju ambīcijas, kas vairāk izskatījās pēc Čakstes vārda izmantošanas. Arī šogad varam jautāt, vai Nacionālās apvienības priekšlikums par LCP memoranda parakstīšanas datuma atzīmēšanu un Vienotības Rīgas nodaļas vēlme atgriezties pie Čakstes pieminekļa idejas bija patiesas rūpes par pretošanās kustības piemiņu, vai tikai retorika pirms pašvaldību vēlēšanām.

LCP dalībnieki pirms 70 gadiem apliecināja – izpratne par valsts tiesiskajiem pamatiem un to strikta ievērošana, nevis paļaušanās uz kādu ārēju spēku kā mazāko ļaunumu, ir īstie Latvijas pamatprincipi. Kaut arī šo ideju neizdevās iedzīvināt uzreiz pēc kara, bet tikai pusgadsmitu vēlāk, šie paši principi ir svarīgi arī šodien, domājot par neatkarīgas valsts nākotni.

Ies karsti

Posted on augusts 13, 2013 by - Komentārs

Pēdējos gados piedzīvotās klimata izmaiņas ir grūti nepamanīt 

Pagājušās nedēļas rekordkarstums bija laba ziņa tiem, kas tirgo ūdeni pudelēs. Ne tik labs tas bija pārgalvīgajiem, kuri meklē lielākas ūdenstilpes – slīkušo skaits Latvijas ezeros un upēs turpina kāpt kopā ar temperatūru. Laika apstākļi it kā lutina, tomēr tiem līdzi nāk arī draudi, kurus nereti apzināmies tikai tad, kad ir jau par vēlu.

Pētnieki norāda, ka «meteoroloģiskā vasara» – periods, kad diennakts vidējā temperatūra pārsniedz 15 °C – jau jūlija beigās ievērojami pārsniedza gada normu. Latgalē vasara parasti sākas jūnija sākumā, pārējā valstī ap mēneša vidu. Šogad siltais laiks atnāca jau maijā, mēnesi agrāk nekā ierasts. Vidzemes augstienē meteoroloģiskā vasara parasti ir 60 dienas. Šogad tā bija ilgusi 77 dienas, pirms augusts pat sākās. Ja šomēnes strauji nesamazināsies temperatūra, šī būs garākā vasara Latvijas meteoroloģisko novērojumu vēsturē.

Latvija, protams, nav unikāla ar savu kāpjošo temperatūras līkni. Pasaules Meteoroloģijas organizācija (PMO) laidusi klajā pārskatu par izmaiņām pasaulē no 2001. līdz 2010.gadam, kurā teikts: «21.gadsimta pirmā desmitgade bija siltākā, kopš moderno mērījumu sākšanas ap 1850.gadu. Nokrišņi bija virs normas, un 2010.gads pārspēja visus rekordus šajā jomā. Turklāt tika piedzīvoti dramatiski, ekstremāli klimata un laika apstākļi, piemēram, 2003.gada karstuma vilnis Eiropā, 2010.gada plūdi Pakistānā, orkāns Katrīna Amerikas Savienotajās Valstīs, ciklons Nargiss Mjanmā un ilgstošais sausums Amazones upes baseinā, Austrālijā un Austrumāfrikā.» Pasaules vidējā temperatūra ir sākusi kāpt kopš 70.gadiem, un deviņi no pēdējās desmitgades karstākajiem gadiem ir vienlaikus arī starp desmit karstākajiem gadiem meteoroloģisko mērījumu vēsturē.

PMO rēķina, ka ekstremālo laika apstākļu rezultātā no 2001. līdz 2010.gadam gāja bojā 370 000 cilvēku, par 20% vairāk nekā iepriekšējā desmitgadē. Zīmīgi, ka pārsvarā mirstības pieaugumu izraisījis tieši karstums. Lai gan tam nav tik tiešas, dramatiskas ietekmes kā plūdiem vai viesuļvētrām, kuru postījumus var skaisti parādīt televīzijā, visnāvējošākais no visām ekstremālajām laika parādībām ir liels karstums, kas vecākiem vai slimiem cilvēkiem ir grūti panesams. Bieži vien gan riska grupas, gan valsts iestādes nenovērtē vai nespēj adekvāti reaģēt uz pārkaršanas draudiem. Pēc dažiem aprēķiniem, 2003.gada augustā 70 000 cilvēku nomira no svelmes vienā no pasaules attīstītākajiem reģioniem – Eiropā. Parīzē morgi bija pilni, apbedīšanas biroji bija spiesti nomāt dzesinātas noliktavas daudzo bojāgājušo uzglabāšanai. 

Savukārt no plūdiem un vētrām mirušo skaits samazinājās, pateicoties labākai sagatavotībai un brīdināšanas sistēmām un neskatoties uz to, ka riskam pakļautās vietās dzīvo aizvien vairāk cilvēku. Taču šīm katastrofām ir aizvien pieaugoša ekonomiska ietekme. Pēc PMO aprēķiniem, desmitgadē tropisko vētru izdarīto postījumu cena sasniegusi 380 miljardus ASV dolāru. Pārapdrošināšanas kompānija Munich Re saskaitījusi, ka ar klimata izmaiņām saistīto dabas katastrofu skaits pieaudzis no aptuveni 300 1980.gadā līdz aptuveni 900 2012.gadā, un apdrošināšanas kompānijas brīdina, ka aizvien vairāk vietās pasaulē tās nebūs gatavas pasargāt īpašumus no zaudējumiem. Kā nesen ziņoja The Financial Times, aizvien vairāk sasilstošais ūdens okeānos un jūrās, kas palielina vētru risku, kā arī ūdens līmeņa kāpums padarīs aizvien vairākas vietas «neapdrošināmas». Laikā, kad daudzām valstīm jau tā ir problēmas savaldīt deficītus un samazināt parādus, dabas katastrofas var viegli pārvērsties arī par budžeta katastrofām, jo pieaugs vēlētāju spiediens gan ieguldīt infrastruktūrā, lai viņus pasargātu no plūdiem un vētrām, gan segt neapdrošināmos zaudējumus. Izmaksas nav mazas. Viesuļvētras Sendija postījumi ASV austrumu piekrastei pagājušajā gadā tiek lēsti ap 65 miljardiem ASV dolāru, šāgada Centrāleiropas plūdu cena – ap 22 miljardiem. 

Pagaidām šķiet, ka šīs lielās ekstremālo laika apstākļu izmaksas skars Latviju tikai netieši, ja tās palēninās pasaule ekonomisko izaugsmi vai atraus naudu citām, produktīvākām investīcijām. Tomēr mūsu garais jūras krasts un zemais reljefs neliek justies ērti, lasot par okeānu un jūras līmeņa gaidāmo celšanos. Somijas Meteoroloģijas institūta mājaslapā atrodami šāpavasara aprēķini, ka jūras līmenis Somijas līcī valsts dienvidos līdz gadsimta beigām varētu pieaugt par 90 cm, turklāt jāņem vērā, ka augstāks līmenis nozīmē arī pastiprinātu krasta eroziju no viļņiem un vētrām. Starptautiskais Baltijas jūras pētniecības organizācijas BALTEX vērtējums par klimata izmaiņu ietekmi uz jūru norāda – jo tālāk uz dienvididiem, jo lielāks varētu būt līmeņa pieaugums. 

Šķiet, ka pagaidām gan nevajadzēs mums visiem censties saspiesties Gaiziņa virsotnē, tomēr pēdējos gados piedzīvotās klimata izmaiņas pat Latvijā ir grūti nepamanīt un liek ar zināmām bažām domāt, kas būs tālāk. Par nelaimi, ja Latvijas valdībai par šiem jautājumiem ir kāds viedoklis vai prognozes, tad publiski tās nav pieejamas un nav arī atspoguļotas plānošanas dokumentos, piemēram, Nacionālajā attīstības plānā. 

Pēc vēsturē garākās vasaras varbūt pienācis laiks padomāt.

Komentārs 140 zīmēs

Nodokļu atlaides turīgajiem. Sarunās par budžetu Reformu partija turpina agresīvi aizstāvēt nodokļu atlaides, kuras vislielāko labumu dos naudīgajiem. 

Putins jau teica, ka nav bijušo čekistu. Igaunijas valdība par spiegošanu Krievijas labā aizturējusi bijušo VDK virsnieku.

Pat Dānijas karaļvalstī Lembergam nav miera. Kopenhāgenā noklausītas sarunas liecina par Ventspils mēra patiesajiem īpašumiem un ietekmi Kalvīša valdībā.

Pārslodze

Posted on augusts 13, 2013 by - Komentārs

ASV attiecībās ar Krieviju «restarta» vietā atgriežas vērtību politika

Valodas kļūdas mēdz būt viedas. 2009.gada martā ASV valsts sekretāre Hilerija Klintone Ženēvā pasniedza Krievijas ārlietu ministram Sergejam Lavrovam kastīti ar ASV un Krievijas attiecību «restartu» simbolizējošu sarkanu pogu, uz kuras bija jābūt krievu valodā rakstītam perezagruzka (pārlādēšana), taču bija uzrakstīts peregruzka (pārslodze). Lavrovs uzreiz norādīja Klintonei uz kļūdu.

Četrus gadus un piecus mēnešus vēlāk pārslodze sasniegusi kritisko līmeni. Pagājušo otrdien ASV prezidents Baraks Obama pielika galīgo punktu sava pirmās prezidentūras termiņa laikā sāktajai attiecību «pārlādēšanai», paziņodams, ka atceļ septembra sākumā plānoto vizīti uz Maskavu. Tas ir ārkārtējs gadījums, kuram līdzīga ASV nav bijis kopš aukstā kara.

Arī šīs «restarta» politikas noslēgumu iezīmēja semantiskas domstarpības. Pēc lēmuma paziņošanas Obama intervijā televīzijā teica par Krievijas vadoņiem: «Reizēm viņi atslīd atpakaļ aukstā kara domāšanas veidā un aukstā kara mentalitātē. Es pastāvīgi saku viņiem un prezidentam Putinam – tā ir pagātne.» Krievijas prezidents Vladimirs Putins varētu aizrādīt, ka arī tas nav precīzi. 

Nav šaubu, ka ASV prezidentam aukstā kara domāšana šķiet esam pagātne, taču, pirmkārt, Putinam un viņa komandai citādas nekad nav bijis. Obamas sāktā attiecību uzlabošana balstījās priekšstatā, ka ir iespējama ASV un Krievijas kopēja iesaistīšanās globālu problēmu risināšanā, pat ja abām valstīm paliek politikas atšķirības, kuras tad ir vienkārši atklāti jāatzīst un jārespektē. Savukārt Putinam starptautiskās attiecības vienmēr ir «nulles summa» – viena ieguvums ir otra zaudējums. Partnera jeb, pareizāk, pretinieka pragmatisms un gatavība piekāpties abpusēji izdevīga kompromisa panākšanai tiek tulkota kā vājuma izpausme un pamudinājums spiediena pastiprināšanai nolūkā iegūt jaunas priekšrocības. 

(Pasaules redzējuma fundamentālās atšķirības izpaužas arī abu līderu arvien neslēptākā savstarpējā personiskā nepatikā. Putins acīmredzami nicina Obamu par, kā viņam šķiet, vājumu un izmanto ik iespēju to uzsvērt, piemēram, kad maijā lika ASV valsts sekretāram Džonam Kerijam trīs stundas gaidīt Kremlī uz audienci vai kad pagājušonedēļ piepeši nosūtīja labas veselības vēlējumus eksprezidentam republikānim Džordžam Bušam, nepārprotami piespēlēdams pašreizējā prezidenta kritiķiem ASV. Bet Obama pēc lēmuma nebraukt uz Maskavu salīdzināja Putinu ar «garlaikotu bērnu klases pēdējā rindā», uz ko no Putinam tuvo loka sekoja pārmetums Obamas administrācijai, ka tā uzvedoties kā «kaprīza sieviete».) 

Otrkārt, konfrontācija ar ASV kā Krievijas galveno pretinieku Putinam ir apzināta izvēle un mērķtiecīga politika, proti, viņa režīma politikas nākotne, nevis pagātne. ASV prezidenta vizītes atcelšana ir ilgāku laiku brieduša saspīlējuma rezultāts, kas savā ziņā arī Putinam der kā atskaites punkts politikai, kurā ASV un Rietumi būs nepārprotami definēts Krievijas ienaidnieks. 

Kā par Obamas vizītes atcelšanas tiešo iemeslu – patvēruma piešķiršanu bijušajam Nacionālās drošības aģentūras darbiniekam Edvardam Snoudenam – izteicies kāds Baltā nama pārstāvis, krievi izdarījuši «visprovocējošāko aukstā kara stila izvēli no visām iespējām, kuras viņiem bija».

Obamas pirmā prezidentūras termiņa laikā, kad Krievijas prezidenta amatā bija Dmitrijs Medvedevs, «restarta» politikai bija arī panākumi. Tika parakstīts jauns START līgums par stratēģisko kodolieroču arsenālu samazināšanu, izdevās izveidot ASV un NATO kritiski svarīgo transporta koridoru uz Afganistānu, tika panākta vienošanās par sankcijām pret Irānu, bet ASV atbalsts ļāva Krievijai beidzot pievienoties Pasaules Tirdzniecības organizācijai.

Taču kopš Putina atgriešanās Kremlī pagājušā gada sākumā abu valstu attiecības pastāvīgi pasliktinājušās. Sarunas par kodolraķešu arsenālu samazināšanu, kas bija bijis viens no galvenajiem Obamas «restarta» mērķiem, ir nonākušas strupceļā. Krievija atklāti nostājusies diktatora Bašara al Asada pusē pilsoņu karā Sīrijā. Nav būtiska progresa Irānas kodolprogrammas jautājumā. 

Kremlis pēdējā gada laikā strauji pastiprina represijas pret režīma opozīciju Krievijā, kas varbūt ir lielākā zaudētāja no «restarta» un var pamatoti pārmest ASV valdībai pārlieku iecietību pret nevalstisko organizāciju darbības krasu ierobežošanu un režīma pretinieku un citu «citādo» vajāšanu. Pēdējais solis šajā skrūvju pievilkšanas un iekšējo ienaidnieku radīšanas pasākumu kopumā ir nesen pieņemtais antigeju likums, ko varas iestādes sola piemērot arī ziemas olimpiskajās spēlēs Sočos nākamgad februārī.

Tomēr Krievijas un ASV jauno attiecību posmu dēvēt par jaunu auksto karu var tikai metaforiski. Šoreiz nav runa par divu pasaules iekārtojuma modeļu eksistenciālu konfliktu, kurā likme ir savstarpēja kodoliznīcināšana. Drīzāk tā ir vērtību pārvērtēšana. 

ASV prezidenta lēmums pirms došanās uz G-20 valstu vadītāju sanāksmi Sanktpēterburgā septembra sākumā aizstāt Maskavas apmeklējumu ar vizīti Stokholmā un tikšanos Vašingtonā ar Baltijas valstu prezidentiem gana skaidri iezīmē līniju starp Rietumiem un Putina režīma uztiepto Krievijas «ietekmes sfēru». Jeb, ja atkal par vārdu un jēdzienu precizēšanu, varētu runāt par ASV atgriešanos pie «reālpolitikas» tādā nozīmē, ka tās pamatā kopīgas vērtības, nevis vēlmju domāšana.

Komentārs 140 zīmēs

Atkal mentu kari? KNAB apkaro korupciju, bet biroja vadītāji arī viens otru.

Tiesa jāspriež tiesai. ECT lēmums pagaidām apturēt Čalovska izdošanu ASV īpaši labi atgādina, ka valdība rīkojās pareizi, nelemdama tiesas vietā.

Norvēģijas premjerministrs Stoltenbergs tēlojis taksistu, lai uzzinātu vēlētāju domas? Izrādās, viņa pasažieriem maksāts.

Vajag uzmanīgi gaidīt

Posted on augusts 6, 2013 by - Pusdienās

Valmieras Drāmas teātris aizvada izpārdotas viesizrādes Rīgā, uz kurām gan ieradies vecā autobusā ar nodilušiem sēdekļiem – direktore Evita Sniedze neslēpj, ka valsts dotācija cilvēcīgai dzīvei ir par mazu, tomēr nesatricināmi tic, ka teātris Valmierā būs mūžam

Biezpiena tortes gabaliņu ar aprikozēm un riekstiem Evitai Sniedzei intervijas laikā Nacionālā teātra pagrabiņa kafejnīcā tā arī neizdodas notiesāt. Dienas vidū bez pārtraukuma zvana telefons, prominences piesakās uz brīvajām vietām, kuru Valmieras teātra direktorei nemaz nav – viesizrādes Rīgā ir pilnīgi izpārdotas. Otra zvanītāju grupa ir sveicēji, viņai šodien (saruna notiek 6.augustā) dzimšanas diena.

Valmieras teātri Evita Sniedze vada kopš 2006.gada. Pagājušajā gadā mūžībā aizgāja teātra leģenda, Evitas Sniedzes skolotājs un tuvs draugs režisors Oļģerts Kroders.  «Nav vairs, kam paprasīt padomu,» viņa saka. Krodera istabiņā, kurā viņš teātrī dzīvoja, nepilna gada laikā kopš meistara aiziešanas viņa bijusi tikai divas reizes. Viss, kas saistās ar viņu, saviļņo. Jaunākās ziņas par teātri, ja neskaita tuvojošās 2013./2014.gada sezonas sākumu, ir šādas: nodibināts Oļģerta Krodera fonds. Valmierā pie teātra taps piemineklis meistaram, kā arī izveidota Oļģerta Krodera balva – tā ik gadu tiks piešķirta par izcilāko un izaicinošāko notikumu Latvijas teātra dzīvē sezonas laikā. Fonda valdē ir, kā Sniedze smejas, tie, kuriem pašiem šo balvu vajadzētu piešķirt kā pirmajiem: aktieri Vilis Daudziņš, Artūrs Skrastiņš un Rihards Rudāks, scenogrāfs Mārtiņš Vilkārsis.

Bet tagad pie notikumiem Valmierā jaunajā teātra sezonā: 22.septembrī Lielajā zālē pirmizrāde Indras Rogas iestudējumam Doktors Živago. Galvenajā lomā Imants Strads, kurš šosezon nominēts Spēlmaņu nakts balvai kā labākais aktieris par lomām izrādē Zojkina kvartira un Aprēķina laulības. Doktora Živago abu mīļoto sieviešu lomās (romānā viņš mūža garumā mīl divas) – Ieva Puķe un Elīna Vāne. Scenogrāfs Mārtiņš Vilkārsis, tērpu māksliniece Anna Heinrihsone. Šī pati komanda pagajušajā sezonā lieliski sastrādājās izrādē Zojkina kvartira. Teātra direktore Sniedze stāsta, ka Doktora Živago pirmizrādi gaida ar milzīgu satraukumu. Redz, cik iedvesmoti, brīžiem aizrautībā raudādami no mēģinājumiem ārā nāk aktieri. Tomēr topošā izrāde teātrim ir liels izaicinājums. «Pēc Zojkas panākumiem… Vajag uzmanīgi gaidīt pirmizrādi,» Evita Sniedze rāmi pasmaida. Šonedēļ izrādi Rīgā, Nacionālajā teātrī, kur vispirms notiek valmieriešu viesizrādes, noskatījies arī Alvis Hermanis. Atzinies Sniedzei, ka ļoti paticis, lai arī pirmo cēlienu nav īsti sapratis.

Pavaicāta, pēc kāda principa Valmieras teātrī tiek būvēts repertuārs – salīdzinoši maz tajā ir izklaides izrāžu, teātra direktore saka: «Iet tikai vienā virzienā kā Jaunais Rīgas teātris mēs nevaram atļauties. Aktieriem vajadzīga dažādība, arī skatītājiem. Nav noslēpums, ka Latvijas teātru apmeklētāju vidējais vecums ir diezgan augsts. Visiem teātriem, un arī Valmieras, vajadzētu piesaistīt gados jaunus skatītājus». Tāpēc Valmieras teātris regulāri aicina iestudēt jaunus režisorus: par īstu veiksmes stāstu izvērtās sadarbība ar Viesturu Meikšānu. Teātris bijis gana drosmīgs, lai uzaicinātu iestudēt izrādes arī Vladislavu Nastavševu, Reini Suhanovu, Mārtiņu Eihi, Regnāru Vaivaru. Oktobrī pirmizrādi piedzīvos Regnāra Vaivara izrāde jauniešiem Bask@bols par jauna censoņa sapni spēlēt NBA. «Redzēju. Baigi jaudīgi, ka teātris var būt arī tāds,» Sniedze atklāj.

Situāciju komēdijas Valmieras teātra skatītājiem nepatīk – tās neizpērk, saka direktore. Interesē traģikomēdijas, klasika. Tā jaunajā sezonā Felikss Deičs iestudēs Maksima Gorkija Vasu Žeļeznovu ar Māru Menniku galvenajā lomā, Varis Brasla – Ērika Marijas Remarka darbu Triumfa arka, Dmitrijs Petrenko uzvedīs Tenesija Viljamsa Stikla zvērnīcu, bet Mārtiņš Eihe decembrī – nopietnu izrādi pusaudžiem, Pēra Enkvista Lūša stundu.

Sniedze smejas, pavaicāta, vai pie jaunās sezonas repertuāra sēžas kā spēlē Kartupelis, kur rūtiņu lapā sagrafētās līnijās spēlētājiem atjautīgi jāvelk riņķi un krustiņi. Tā, lai vinnētu. Šajā gadījumā vinnests nozīmē – sagādāt labu pārsteigumu skatītājiem. Tādu, kā pagājušajā sezonā Zojkina kvartira – pēc pirmizrādes, pateicoties atsauksmēm, divu stundu laikā tika pilnībā izpirktas biļetes. Sarežģīta, neparasta izrāde, kas raisīja diskusijas – tāds pagājušajā sezonā bija Vlada Nastavševa Makbets Valmieras teātrī. Savukārt, šāgada februārī tapusī Elmāra Seņkova Raudupiete ar Elīnu Vāni galvenajā lomā izvirzīta piecām Spēlmaņu nakts balvas nominācijām.

Pagājušajā sezonā Valmieras teātris piedzīvoja arī neveiksmi: tūlīt pēc pirmizrādes no repertuāra noņēma Mārtiņa Eihes izrādi Daugava. Lēmumu pieņēma Sniedze. «Jautājums, ko visi uzdod: kāpēc es to neizdarīju pirms pirmizrādes? Taču, ja noņem izrādi pirms pirmizrādes, tā skaitās cenzūra. Sanāk, ka režisoram netiek dota iespēja. Arī vecmeistaru izrādes gandrīz nekad nedēļu pirms pirmizrādes nav gatavas. Deičam varbūt, bet pat Kroderam pirmizrādes nedēļā aktieri šausmās staigāja pa teātri – nekas nebūs! Izrāde reizēm piedzimst tikai pieņemšanas dienā». Sniedze skaidro, ka saspīlējumu ar izrādi Daugava pastiprināja tas, ka pirms tam teātris bija piedzīvojis lielu veiksmi ar Raudupieti, Zojkina kvartira, mazās zāles izrādi Virve. «Ar [režisoru Mārtiņu] Eihi izrunājāmies. Nezinu, ko viņš par mani domā, bet saprotamies labi,» Sniedze stāsta. Viņa atzīstas, ka administratīvajā darbā visgrūtākais: pieņemt lēmumus, kas ne vienmēr ir patīkami visiem. Taču kādam tas jādara, jāredz «lielā bilde», un viņa, inženiera meita, kurai asinīs gana daudz racionalitātes, to spēj.

«Teātris Valmierā ir uz mūžīgiem laikiem, lai cik grūti ietu,» Sniedze ir pārliecināta. Pilsētā ir divdesmit seši ar pusi tūkstoši iedzīvotāju, skatītāju sezonas laikā – piecdesmit septiņi tūkstoši. Teātra direktore aprēķinājusi, ka bez valsts atbalsta vienai biļetei būtu jāmaksā 16 latus. «Šobrīd mums valsts dotācija ir 50%. Protams, ka nepietiek. 2008.gadā pietika – tad varējām maksāt pieklājīgas algas aktieriem, viņi atļāvās ēst pusdienas ārpus mājas. Šobrīd īsti vairs nevar atļauties, ņem līdzi uz mēģinājumu vai skrien pusdienlaikā uz mājām paēst. Tie ir mani nervi, naktīs nespēju gulēt aiz neērtības sajūtas, ka nevaru cilvēkiem pietiekami samaksāt, lai gan viņi dara smagu un vērtīgu darbu,» atzīstas Sniedze. Uz viesizrādēm Rīgā teātris ieradies vecā autobusā nodilušiem sēdekļiem. «Sarežģīti. Nevaram atļauties cilvēcīgi.»

Līdztekus darbam teātra vadībā Sniedze raksta arī lugas. Uz jautājumu, kur rod laiku personīgajiem radošajiem plāniem, pasmejas – es ļoti ātri strādāju. Patlaban top bilžu un eseju grāmata par Valmieras teātri, arī jauna luga. «Par to gan vēl neko neteikšu,» teātra direktore nogroza galvu. Un saņem kārtējo telefona zvanu. Stundas laikā, kopš norit mūsu saruna, tādu ir septiņi. Vēl liela daļa ir to, kuriem viņa nolemj atzvanīt vēlāk.

Ēdienkarte

Divas baltas kafijas
Biezpiena torte ar persikiem un riekstiem

Radars pasaulē

Posted on augusts 6, 2013 by - Radars

Nedēļas notikumi pasaulē


Igaunijas, Latvijas, Lietuvas, Somijas un Polijas pārstāvji Briselē panākuši vienošanos par kopuzņēmuma Rail Baltica izveidi. Piecu valstu transporta ministru kopējo deklarāciju plānots parakstīt neoficiālā transporta padomes sanāksmē septembrī Viļņā. Rail Baltica kopuzņēmuma mērķis ir koordinēt gatavošanos dzelzceļa līnijas būvniecībai. Nolemts, ka katrs Rail Baltica infrastruktūras posms piederēs valstij, kurā tas atrodas. Savukārt katrs akcionārs nākamo gadu laikā projektam atvēlēs 650 000 eiro gadā.

Lēmums uz laiku slēgt virkni ASV vēstniecību Tuvo Austrumu un Ziemeļāfrikas reģionā pieņemts, balstoties uz pārtverto starptautiskās teroristu organizācijas Al-Qaeda līderu saziņu. Tajā bijis iesaistīts grupējuma augstākais līderis Aimans az Zavahiri – viņš devis rīkojumu veikt uzbrukumu, iespējams, Jemenā. Kāds bijušais Centrālās izlūkošanas pārvaldes darbinieks atzinis, ka 21 gada karjeras laikā nekad nav pieredzējis vienlaikus 22 vēstniecību slēgšanu. Arī Lielbritānija, Francija un Vācija uz laiku slēgušas savas vēstniecības Jemenā. Norvēģija slēgusi savas vēstniecības Saūda Arābijā un Jordānijā. 

Reaģējot uz Maskavas lēmumu piešķirt pagaidu patvērumu slepenus dokumentus publiskojušajam bijušajam ASV Centrālās izlūkošanas pārvaldes darbiniekam Edvardam Snoudenam, Baltais nams ceturtdien paziņojis, ka tiks pārskatīta iecere septembrī rīkot ASV un Krievijas prezidentu samitu. ASV prezidentam Barakam Obamam un viņa Krievijas kolēģim Vladimiram Putinam septembrī Sanktpēterburgā paredzētā G20 samita laikā bija iecerēta divpusēja tikšanās. 

Ražošanas sektora veselību raksturojošais indekss Purchasing Managers’ Index (PMI) eirozonā šāgada jūlijā palielinājies līdz 50,3 punktiem, salīdzinot ar 48,8 punktiem jūnijā, liecina tirgus izpētes uzņēmuma Markit dati. Tādējādi eirozonas rūpnieciskā aktivitāte pirmo reizi kopš 2011.gada jūlija atgriezusies pie izaugsmes, jo PMI indekss, kas pārsniedz 50 punktu atzīmi, liecina par ražošanas nozares aktivitātes pieaugumu. 

Šovasar Krievijā no sausuma bojā gājuši kopumā divi miljoni hektāru lauksaimniecības sējumu, tomēr situācija neesot kritiska. Lai samazinātu laika apstākļu sekas, lauksaimniekiem palielinātas apdrošināšanas iespējas.

Zimbabves ilggadējā prezidenta Roberta Mugabes partija Zimbabves Āfrikas nacionālā savienība – Patriotiskā fronte paziņojusi, ka Mugabe prezidenta vēlēšanās, visticamāk, ieguvis 70-75% balsu. Zimbabvē likums aizliedz pirms laika atklāt vēlēšanu rezultātus, un policija solījusi arestēt ikvienu, kurš šo likumu pārkāps. Oponentu partija MDC savukārt paziņojusi, ka vēlēšanas ir «milzīga krāpšana». Rietumvalstu novērotājiem un žurnālistiem bija liegts sekot vēlēšanu norisei.

Turcijas tiesa piespriedusi mūža ieslodzījumu bijušajam armijas komandierim Ilkeram Bašbugam, kas līdz ar 274 citām personām bija apsūdzēts tā dēvētajā Ergenekon lietā. 70 gadus vecais Bašbugs no 2008. līdz 2010.gadam ieņēma armijas ģenerālštāba priekšnieka amatu, taču vēlāk tika apsūdzēts par sazvērestību nolūkā gāzt premjera Redžepa Tajipa Erdogana valdību. Novērotāji teic, ka šis spriedums sašķēlis valsts sabiedrību. Pirms sprieduma pasludināšanas policijai nācās izmantot asaru gāzi, lai izklīdinātu protestētājus, bet pēc tam sadursmes atsākušās daudz plašākā mērogā.

Bijušais Vācijas kanclers Helmūts Kols savulaik vēlējies izraidīt pusi no valstī mītošajiem turkiem. 1982.gada 28.oktobrī Bonnā tiekoties ar toreizējo britu premjeri Mārgaretu Tečeri, Kols stāstījis, ka Vācijai nākšoties izraidīt lielu skaitu turku imigrantu, jo visus nav iespējams asimilēt, vēsta sanāksmes protokols. To, beidzoties 30 gadu slepenības termiņam, publiskojis  Lielbritānijas Nacionālais arhīvs.

Radars Latvijā

Posted on augusts 6, 2013 by - Radars

Nedēļas notikumi Latvijā


Latvija izdos ASV kibernoziegumos apsūdzēto Latvijas pilsoni Denisu Čalovski, nolēmusi valdība. Jautājums dienas kārtībā ir jau ilgāku laiku, tomēr lēmums kavējās, jo izdošanas normatīvā bāze apstrīdēta Satversmes tiesā, turklāt koalīcijā nebija vienprātības, proti, pret izdošanu bija Reformu partija.Čalovskis kopā ar Krievijas un Rumānijas iedzīvotājiem apsūdzēts par datorvīrusa Gozi Virus radīšanu – ar to inficēts vairāk nekā miljons datoru visā pasaulē, to skaitā aptuveni 40 tūkstoši ASV. Čalovskis savu vainu neatzīst un noliedz, ka būtu apzināti veidojis vīrusu, vien tam «kaut ko pielabojis».

Valdība nolēmusi būtiski samazināt subsīdijas lielajām dabasgāzes koģenerācijas stacijām, kurās vienlaikus ražo siltumu un elektrību ar jaudu vairāk nekā 4 MW. Tas skars Latvenergo koģenerācijas stacijas Rīgas TEC-1 un TEC-2, Rīgas siltums siltumcentrāli Imanta un SIA Juglas jauda. Pērn atbalsts virs elektroenerģijas tirgus cenas šīm stacijām bija 62 miljoni latu jeb 46% no kopējās atbalsta summas subsidētās elektroenerģijas ražotājiem.

A/s Pasažieru vilciens valdes priekšsēdētāja konsultanta amatā darbu sācis Rīgas domes deputāts, partijas Vienotība valdes loceklis Olafs Pulks. Ieņemt šo amatu politiķi uzaicinājis valdes priekšsēdētājs Artis Birkmanis. Viņa uzdevums būšot pastiprināt sadarbību ar pašvaldībām un to uzņēmumiem dažādu attīstības projektu īstenošanā. Pērn beidzās Pulka kā Ekonomikas ministrijas pārstāvja pilnvaras Rīgas brīvostas valdē.

Sākoties valdības un sociālo partneru sarunām par nākamā gada budžeta projektu, Veselības ministrija (VM) nākusi klajā ar ierosinājumu aplikt ar akcīzes nodokli neveselīgu pārtiku, tajā skaitā pārtikas produktus ar augstu transtaukskābju saturu, piemēram, palmu eļļu, margarīnu un sāļās uzkodas, kā arī bezalkoholiskos dzērienus ar saldinātājiem, alkoholiskos dzērienus un tabaku. VM vēlētos iekasēt akcīzi arī no azartspēlēm, lai kopumā iegūtu pusmiljonu vai pat miljonu latu pacientu iemaksu samazināšanai un kompensējamo medikamentu budžeta papildināšanai.

Eiro ieviešanas informatīvās kampaņas radošā ideja balstās uz dabas likumu – viss aug un attīstās, informēja aģentūras Mooz! radošais direktors Ēriks Stendzenieks, kura firma un Komunikācijas aģentūra īstenos eiro ieviešanas informatīvo kampaņu par 284 843 latiem. Uzdevums esot panākt, lai eiro Latvijā atbalsta 60% iedzīvotāju. Patlaban par eiro ir trešdaļa valsts pilsoņu, pret – aptuveni puse. 

Paula Stradiņa Klīniskajā universitātes slimnīcā 2.augustā izcēlās ugunsgrēks, kura dēļ slimnīcā uz laiku tika izsludināts ārkārtas stāvoklis. Tas sācies 32.korpusa pagrabā, kur eksplodējuši 23 skābekļa baloni. Ēkā atrodas neatliekamās medicīnas centrs, reanimācijas, sirds ķirurģijas u.c. nodaļas. Negadījumā cieta divi darbinieki, kas guvuši apdegumus, septiņi cilvēki izglābti, vairāk nekā 170 evakuēti. 

Administratīvā rajona tiesa 1.augustā noraidījusi Reformu partijas (RP) lūgumu apturēt KNAB lēmumu par valsts budžeta finansējuma pārtraukšanu partijai. RP bija lūgusi piemērot pagaidu aizsardzības līdzekli, lai tai turpinātu maksāt valsts finansējumu, kamēr turpinās tiesvedība. Tajā tiek vērtēts, vai KNAB pamatoti partijai atņēmis valsts atbalstu. 

Iecere Latvijā gar austrumu robežu uzbūvēt žogu, lai novērstu mežacūku pārvietošanos un ierobežotu Āfrikas cūku mēra izplatību, ir bezjēdzīga un dumja, uzskata zoologs, Dabas aizsardzības pārvaldes speciālists Vilnis Skuja. Pat uz līdzenas vietas tik kvalitatīvu žogu nevarot uzbūvēt, kur nu vēl mežā, kur ir koku saknes, nelīdzena virsma, purvi un ezeri. Turklāt cūkas ir labas peldētājas. Žogu rosināts būvēt gar Lietuvas, Latvijas, Igaunijas un Polijas robežu, daļu līdzekļu plānojot iegūt no Eiropas Savienības.

Saskaņas centrs ir kategoriski pret ieceri publiskot Valsts drošības komitejas (VDK) arhīva saturu, jo neesot atbalstāma «raganu medību» atsākšana un aģentu saraksti ir nepilnīgi. Ierosme savākt parakstus un panākt VDK arhīva publiskošanu bija iesniegta portālā Manabalss.lv.