Miljoni dūņās • IR.lv

Miljoni dūņās

8
Restaurācijas darbi Ķemeru viesnīcas Rozā salonā un citās vēsturiskajās pirmā stāva telpās ir pabeigti par 80%, secinājusi Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija. Taču pērn no salona pazudušas trīs lustras, no tām divi mākslas pieminekļi.

Jūrmalas dome izrādījusies žiglāka par investoriem no Ķīnas, Azerbaidžānas, Kazahstānas, Krievijas un Lielbritānijas, kuri interesējušies par Ķemeru sanatorijas iegādi, bet pie vairāksolīšanas nav pielaisti. Par kompleksa sakopšanas plāniem pilsētas vadība runā ļoti skopi, lai gan tieši jūrmalniekiem nāksies norēķināties par darījumu, gadiem atmaksājot miljonus

Ķemeru sanatorijas māja ir kontrastu pilna. Viscaur baltā ēka, kas ieilgušo remontu dēļ sākusi mest krāsu, aiz skaidu plākšņu parādes durvīm slēpj gandrīz pabeigtu ēdamzāli, bibliotēku, Rozā salonu – telpas ar koka apdari, zeltītiem griestu dekoriem un gludu parketa grīdu, ko sargā no papīra loksnēm salīmēts paklājs. Turpretim, ja neskaita dažus dārgi mēbelētus parauga numurus, kuros atliktu tikai uzklāt gultasveļu, augšstāvos sienas klāj špakteles kārta, bet daudzviet sienu nav vispār. Istabas atdala skārda profili un kabeļu kūļi.

Var redzēt, ka te plosījušies vandaļi. No viesnīcas aiznesti radiatori, gleznas, grāmatas un restaurētās mēbeles. Pēc tiesas ieceltā administratora teiktā, mākslas darbus un bibliotēku paspēja iztirgot Rietumu banka, kad investori no Saūda Arābijas bija atstājuši Ķemerus, bet viņiem piederošais attīstītājs Ominasis Latvia vēl nebija pasludināts par maksātnespējīgu.

Tā saukto Balto kuģi apsargi un suns Karāts neizlaiž no acīm, toties kūrorta poliklīniku blakus sanatorijai uzmana tikai apgaitās. Te vairs nav ko zagt. Dzeltenais komplekss apvieno 19.gadsimtā celto koka vannu ēku, kas nodega pagājušajā vasarā, 1924.gadā uzcelto dūņu dziedniecības māju, kas stāv pamesta ar aiznaglotiem logiem, un jaunu katlumāju, kura «iztīrīta» un vairs nav darbināma. Par kādreiz tik pieprasītajām sērūdeņu un dūņu peldēm te liecina tikai apkvēpušas flīzes gruvešos.

Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:


Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.

Saņem svarīgākās ziņas katru darba dienas rītu