Žurnāla rubrika: Svarīgi

Triks ar miljoniem

Posted on septembris 4, 2013 by - Analīze

Pārlūkojot 2014.gada izglītības budžetu, patiesība ir skaudra – nauda ir skolotāju samaksas noturēšanai pašreizējā līmenī, bet ne tālākam pieaugumam

Skolotāju sapnim par algu pieaugumu cerību stariņš uzspīdēja no jaunajām politikas iniciatīvām, kurās ikviena ministrija šovasar iezīmēja nākamo trīs gadu prioritātes – Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) tieši pedagogu atalgojuma sistēmas pilnveidošanai 2014.gadā pieprasīja papildus 9,9 miljonus latu. Pagājušajā nedēļā kļuva skaidrs, ka šīs naudas algu palielināšanai nav. Bet, lai to nevajadzētu skaidri atzīt, finanšu ministrs Andris Vilks (Vienotība) norādīja – izglītības budžetā būs 9,9 miljoni skolotāju algu piemaksām. Tā tiešām ir. Taču šī summa ir paredzēta, lai pedagogu samaksu varētu nevis tālāk paaugstināt, bet gan noturētu līmenī, kāds sasniegts ar šāgada septembri.

Miljonu putrošana

Skolotāju prasības ir vienkāršas – viņi nevēlas, lai algu palielinājumu saistītu ar piemaksām, koeficientiem un skolēnu skaitu, kā darīts līdz šim, padarot atalgojuma veidošanu par visīstāko rēbusu. Pedagogi prasa palielināt samaksu par pedagoģisko likmi no 280 līdz 310 latiem. Tam 2014.gadā būtu nepieciešami jau minētie 9,9 miljoni, ko IZM arī virzīja apstiprināšanai valdībā.

Šādas saistības IZM uzlika kopā ar skolotāju arodbiedrību 2012.gada vasarā parakstītais memorands, kas paredz papildu finansējuma piešķiršanu algu palielināšanai no 2013. līdz 2016.gadam. Lai pildītu šo vienošanos, 2015.gadā būs nepieciešami papildus 38 miljoni, 2016.gadā vēl 83 miljoni latu.

Izglītības ministrs Vjačeslavs Dombrovskis (Reformu partija) skaidro, ka ar prasīto summu 2014.gadā būtu vajadzējis pietikt gan pedagogu pamata likmes paaugstināšanai, gan piemaksu palielināšanai. «Diemžēl šis pieprasījums tika atstāts bez ievērības – Finanšu ministrijas piedāvājumu piešķirt pedagogu algām nedaudz vairāk par 200 tūkstošiem latu nevar uzskatīt par nopietnu piedāvājumu,» uzsver ministrs.

Savukārt Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA) šo faktu uztver kā stop signālu sapņiem par lielāku algu. «Mēs neesam tie, kas grib par katru cenu iziet ielās, bet skolotāju neapmierinātība ir tik liela, ka sprādziens var notikt jebkurā brīdī,» LIZDA vadītāja Ingrīda Mikiško atbild uz jautājumu, kas notiks, ja skolotāji netiks sadzirdēti. Tiesa, pēc LIZDA skaļajiem iebildumiem premjers un finanšu ministrs izteikuši vēlmi novērst pārpratumu, šonedēļ sāktas starpministriju sarunas par iespējām atrast naudu skolotāju algu palielināšanai, tādēļ arodbiedrība par turpmākajiem soļiem lems nākamnedēļ.

Pieaugums labākajiem – fikcija

Tikpat pretrunīgi kā par algu pieaugumu 2014.gadā finanšu un izglītības ministri runā arī par piemaksu palielināšanu pedagogiem jau no šāgada 1.septembra. Kamēr finanšu ministrs skaidroja, ka piemaksas augs 3., 4. un 5.kvalitātes pakāpes pedagogiem, izglītības ministrs ar skumju seju pavēstīja, ka vairāk naudas būs tikai pedagogiem, kuriem ir 3.kvalitātes pakāpe.

Kvalitātes pakāpes skolotājiem tiek piešķirtas kopš 2009.gada, lai veicinātu profesijas konkurētspēju. Lielākā daļa skolotāju – 15 tūkstoši – atbilst 3.pakāpei. Augstākās raudzes skolotāju skaits ir neliels: 4.kvalitātes pakāpe ir 1581 un 5.pakāpe 174 skolotājiem.

Pērn abas visaugstāk novērtētās skolotāju grupas saņēma attiecīgi 10% un 12% piemaksu, kas tika aprēķināta no katra pedagoga nopelnītās kopsummas. Tas deva iespēju lielpilsētas skolotājam, kura alga pirms nodokļu nomaksas bija 600 latu, saņemt vēl aptuveni 60 latu piemaksu. Taču mazpilsētu un lauku skolotājiem radās iebildes – tā kā izglītības naudas sadalē galvenais princips ir «nauda seko skolēnam», mazā skolēnu skaita dēļ viņu alga reti pārsniedz 300-350 latus, un tāpēc viņu piemaksa bija uz pusi mazāka nekā lielpilsētā.

«Pēc ļoti nopietnām debatēm premjers lika IZM parūpēties, lai šo situāciju mainītu,» skaidro LIZDA vadītāja Mikiško. Ministrija tā arī darīja – no šā mācību gada piemaksas visiem rēķinās nevis no visas izpeļņas, bet gan no pamatlikmes jeb 280 latiem. Taču tas nozīmētu, ka skolotājam ar 600 latu algu vairs nav nekāda palielinājuma, gluži otrādi – 60 latu vietā piemaksās viņi saņemtu nedaudz vairāk nekā 20 latus. Lai šo netaisnību novērstu, 4. un 5.pakāpes skolotājiem palielināja pieauguma procentus – tagad tie būs 20 un 25% no pamatlikmes. Izklausās pēc samaksas pieauguma, taču patiesībā reālā summa paliek iepriekšējā līmenī.

Tāpēc Mikiško secina: «Pieaugums augstākās pakāpes skolotājiem ir fikcija. Apgalvojot, ka 4. un 5.pakāpes skolotājiem darba alga tiek palielināta par 20% un 25%, gan Vilka kungs, gan daudzi citi kļūdās.» Vienīgie ieguvēji ir 3.pakāpes skolotāji, kas no šā mācību gada sāks saņemt piemaksas 8% apmērā no pamatlikmes, ko agrāk nesaņēma. Šim nolūkam jau šāgada budžetā ir paredzēti papildu 3,3 miljoni latu, un nākamgad šī paša līmeņa uzturēšanai nepieciešama trīsreiz lielāka summa – 9,9 miljoni, ko valdība arī atbalstījusi. Šis naudas piešķīrums pašreizējā samaksas līmeņa garantēšanai arī tiek jaukts ar summu, kas būtu nepieciešama tālākai pedagoģiskās likmes palielināšanai.

Paslēpes ar kļūdām

Sarežģītā izglītības sistēmas finansēšana un naudas sadrumstalošana ir izdevīgs spēles laukums pretrunīgiem apgalvojumiem, strīdiem un publiskiem apvainojumiem. Premjers Valdis Dombrovskis un finanšu ministrs Andris Vilks pagājušajā nedēļā apgalvoja, ka jauno politikas iniciatīvu ietvaros solījums palielināt pedagogu algas tiek pildīts pilnībā. Kā uzsvēra Finanšu ministrijas speciālisti, šī ir pirmā reize, kad izglītības budžetā tiek īpaši izdalīta nauda skolotāju piemaksām.

Savukārt Vjačeslavs Dombrovskis neslēpa vilšanos, ka solītā algu pieauguma nav. To visu garnēja premjera publiski izteiktās šaubas par izglītības ministra kompetenci un Andra Vilka publiskie ieteikumi IZM finansistiem saukt talkā avārijas brigādi.

Komentāri par IZM finansistu neprasmi skaitīt naudu nav bez pamata. Nauda pedagogu piemaksu palielināšanai no 1.septembra bija piešķirta jau 2013.gada budžetā, taču šovasar atklājās, ka nepareizu aprēķinu dēļ IZM budžetā ir sešu miljonu latu iztrūkums un arī piemaksu palielināšanai vajadzīgie 3,3 miljoni iztērēti citiem mērķiem, skaidro FM pārstāve Jolanta Plūme. IZM ir atlaidusi Finanšu departamenta direktori, kas tika vainota kļūdainajos aprēķinos, taču neskaidrības starp IZM un FM par izglītības budžeta veidošanu turpinās.

«Mēs nevaram paļauties uz piemaksām, kas mainās pirms katra jauna mācību gada,» pedagogu pozīciju skaidro Ingrīda Mikiško, atgādinot – LIZDA apvieno 32 tūkstošus skolotāju. Arodbiedrība cer, ka FM un IZM tomēr vienosies un kopējiem spēkiem atradīs naudu skolotāju algu palielināšanai 2014.gadā.

 

Faktori, kas ietekmē skolotāju algu

Alga par vienu pedagoģisko likmi (21 novadīta stunda nedēļā) ir atkarīga no darba stāža:
270 latu – jaunajiem skolotājiem
275 lati – ar stāžu virs pieciem gadiem
280 latu –  ar stāžu virs 10 gadiem

Princips «nauda seko skolēnam» nozīmē to, ka mērķdotācijas pedagogu samaksai atkarīgas no bērnu skaita skolās.

Mērķdotācijas aprēķinos ir noteikti koeficienti katrai klašu grupai – pamatlikmes samaksa attiecas uz 5.-9.klašu skološanu, savukārt sākumskolā koeficients ir 0,75, bet vidusskolā – 1,25. Tātad sākumklašu skolotāji par vienu likmi saņem mazāk, vidusskolēnu izglītotāji – vairāk.

Dati: IZM

Nav ko nožēlot

Posted on septembris 4, 2013 by - Pusdienās

Paziņojis par demisiju, ministrs Edmunds Sprūdžs atzīst: naudas vara politikā ir tik milzīga, ka pirms nonākšanas varas gaiteņos tas pat nav aptverams

Voldemorts – vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Edmunds Sprūdžs man palīdz atsaukt atmiņā visa ļaunuma iemiesojumu, pret kuru populārajā grāmatu sērijā cīnās jaunais burvis Harijs Poters. Ar Poteru ir salīdzināts pats Sprūdžs, kurš uzdrošinājies stāties pretī Latvijas politikas «Voldemortam» – Ventspils mēram Aivaram Lembergam. Tādu salīdzinājumu Rīgas Laika augusta numurā piesauc Ventspils naftas valdes priekšsēdētājs Saimons Bodijs, kurš ar septembri atstāj Latviju un atklātā intervijā dalās iespaidos par korupciju, valdības bezmugurkaulainību un premjera Valda Dombrovska gļēvumu «Augeja staļļu» izmēšanā. «Viņam [Sprūdžam] pienāktos tā zibensšautras rēta uz pieres,» tēlaini saka Bodijs.

Nekādas varoņa rētas Sprūdža pierē nav, tā vietā pavīd divas šauras rūpju rievas, vaigu galos nedarbā pieķerta puišeļa sārtums. Viņš mulsi pasmaida, kad pieminu izglītības ministra Vjačeslava Dombrovska pirmdienas rītā publiski teikto: Reformu partijai Sprūdža atkāpšanās nebūs zaudējums, bet ieguvums. «Vjačeslavs tik bieži tiek pārprasts,» ātri nosaka Sprūdžs.

Ar Sprūdžu viņa kabinetā ministrijā tiekos nākamajā darbdienā pēc publiskā paziņojuma par atkāpšanos no amata. Mūsu saruna sākotnēji bija plānota par citu VARAM pārraudzības jautājumu, tāpēc klāt pieaicinātas divas ministrijas darbinieces. Plāni demisionēt vieš korekcijas sarunā – Sprūdžs uzkož šokolādi un, malkojot ūdeni, atbild uz jautājumiem par aiziešanas iemesliem, kamēr ministrijas darbinieces nodurtām galvām klusi klausās.

«Tā pragmatiski paskatoties uz laukumu, partijai ir jāgatavojas vēlēšanām. Es esmu pieņēmis lēmumu negatavoties vēlēšanām, un tās ir divas atšķirīgas stratēģijas,» saka Sprūdžs. Ceļā uz atšķirīgajiem mērķiem «vienai no pusēm būs kaut kā jāpielāgojas vai jāiet ne uz savu mērķi», viņš paskaidro.

Kāpēc neatkāpjas uzreiz, bet no 1.decembra? «Budžets valstī ir svarīga lieta, un nevajag neko šūpot pa vidu.» Viņaprāt, 1.decembris būs datums, «kad viss ir vairāk vai mazāk nostabilizējies, un arī budžetā no VARAM viedokļa mēs izdarām daudzas lietas, kas man ir ļoti svarīgas, līdz ar to es gribētu pieskatīt, lai tās tur paliek». Viņš cer kā ministrs būt klāt, kad Saeimā būs debates par viņa savulaik rosinātajām iniciatīvām – iespējām pašvaldībās rīkot referendumus par lokāli svarīgiem jautājumiem, kā arī grozījumiem likumā par deputāta statusu, kas ierobežotu pilnvaras smagos noziegumos apsūdzētiem pašvaldību deputātiem. Šie grozījumi Saeimas kuluāros jau saistīti ar Lemberga vārdu un parlamentāriešus, tajā skaitā arī koalīciju, ir sadalījuši atbalstītājos un pretiniekos. Vēlme esot arī pabeigt sākto deputātu skaita samazināšanu pašvaldībās, kas bija iecerēta, noslēdzoties teritoriālajai reformai. «Tas palicis tādā nesaprotamā situācijā – vismazākajās pašvaldībās tas ir samazināts, savukārt vidējās un lielajās nav.» Pirms vēlēšanām deputāti nesteidzās ar šāda lēmuma pieņemšanu – samazinot deputātu mandātus pašvaldībās, bez darba varētu palikt ne viens vien Saeimā pārstāvēto partiju biedrs. Sprūdžs cer, ka tagad politiķi būs izlēmīgāki.

Savu lēmumu par atkāpšanās laiku viņš neplānojot mainīt, pat ja tas atvieglotu Reformu partijas plānus gatavoties nākamajām vēlēšanām. «Latvijā pietiek visādu cilvēku, kuriem mana aiziešana no šā amata ir svētki. Skaidrs, ka viņi labāk gribētu vakar nekā 1.decembrī. Bet es esmu pieņēmis lēmumu ar 1.decembri. Tiem gaidītājiem nāksies pagaidīt,» saka ministrs.

Paziņojumā par atkāpšanos viņš piemin partneru atbalsta trūkumu reformām, kas būtu veicamas. Kādi ir bijuši piemēri? Sprūdžs sakās to sajutis visās jomās: gan saistībā ar pašvaldību darba regulējumu, gan ar vidi – atkritumu apsaimniekošanā, dabas aizsardzībā. Kā skaļākos gadījumus Sprūdžs min koalīcijas nespēju atbalstīt jau minētos grozījumus likumā par deputātu statusu. «Koalīcija nespēja nobalsot par pilnīgi loģiskiem grozījumiem, kuri nekādā veidā neaizskar nevienu personu, kura nav apsūdzēta smagos ar amata ieņemšanu saistītos noziegumos. Nu, kāda tur varētu būt problēma? Bet izrādās –  ir.» Tāpat grozījumi likumā, kas paredz samazināt interešu konfliktu pašvaldību deputātu darbā, nošķirot izpildvaru no lēmējvaras. «Tas, ko es virzīju, nav tas, kas tagad ir pieņemts,» uzsver Sprūdžs, gan atzīstot, ka esot gandarīts, ka «vismaz kaut kas tajā virzienā ir aizgājis». VARAM virzīja grozījumus, kas neparedzēja izņēmumus deputātu amatu savienošanā, bet Saeima dažās jomās atļāva turpināt amatu savienošanu, tāpat ministrija rosināja noteikt diferencētu pieeju, paredzot, ka pilsētās ir stingrāki ierobežojumi deputātiem nekā tautas kalpiem mazajos novados.

Kāpēc koalīcijai nav politiskās gribas risināt šos jautājumus? «Naudas vara politikā Latvijā ir milzīga. Pirms nonākšanas politikā – neaptverama.» Vai šī ietekme ir arī uz Dombrovska valdību? «Uz jebkuru.» Vai arī Reformu partija aizgājusi ekonomisko interešu lobēšanas virzienā? «Es vairs neesmu aktīvā pozīcijā partijas pārvaldības struktūrā, līdz ar to tas tiešām jāprasa ir viņiem,» Sprūdžs izvairās.

Par partiju viņš izsakās gluži kā par nelaiķi – vai nu labu, vai neko. Kaut politikā vairs nevēlas iesaistīties, no partijas pašlaik neaiziet. Pārmaiņas partijā līdz ar jaunu vadību esot loģiskas, bet par tām jāvaicā vadībai, ne viņam. «Esmu pārliecināts, ka partijā ir cilvēki, kuru redzējums, mērķi nav mainījušies,» saka Sprūdžs.

Virkne pašvaldību vadītāju neslēpj gandarījumu par Sprūdža plāniem atkāpties, taču ministrs nepiekrīt manis teiktajam, ka politiķa karjerā cietis neveiksmi. Pats esot apmierināts ar paveikto. Trīs lietas, ar ko lepojas? Latgales rīcības plāna pieņemšana – «ne tikai plāns, bet arī ieviešanas pasākumi, reāli notikusi lieta». Atkritumu depozītsistēmas koncepcijas pieņemšana – «15 gadus veca problēma, kurai neviens nekad nav gribējis pieķerties». Valsts informācijas un komunikācijas tehnoloģiju pārvaldības organizatoriskā modeļa izstrāde. Koncepcija pavasarī apstiprināta valdībā, tā novērstu pašreizējo problēmu – «ļoti liela nauda tiek tērēta, bet ne īsti pārdomāti». Tāpat ministrs gandarīts, ka kopumā centies samazināt naudas ietekmi politikā. «Ja kaut ko dara, tad kādas neveiksmes un kļūdas, dabiski, ir, bet tajā pašā laikā man nav nekādu lietu, kuras es nožēlotu,» saka Sprūdžs. Vai prēmijas izmaksa savai draudzenei – biroja vadītājai – nebija kļūda, pēdējais piliens, kas lika izšķirties par aiziešanu? «Salīdzinoši ar visām citām lietām – Lemberga rīkojumiem, deputāta statusa grozījumiem, interešu konflikta novēršanu pašvaldībās – kopējā bildē tas ir vienkārši smieklīgs, mazs, uzpūsts skandāliņš,» saka ministrs.

Sprūdžs plāno vēl pāris mēnešus pastrādāt, tāpēc par sajūtām, pirms diviem gadiem ienākot politikā kā tobrīd liela politiskā spēka premjera kandidātam, bet tagad aizejot daudzu atvieglojuma nopūtu pavadītam, pašlaik nerunā. Tāpat par to, kādā stāvoklī ir viņam piederošie uzņēmumi. Vai viņa karjera nav spilgts negatīvs piemērs tam, kā politika maina cilvēka dzīvi? «Es tiešām negribētu, lai mans piemērs, ja tā var nosaukt, kalpotu kādam par negatīvu signālu, ka nevajag iet politikā, nevajag mēģināt kautko darīt,» saka Sprūdžs. «Gribu aicināt cilvēkus – tajā brīdī, kad tas aicinājums ir, vienkārši vajag darīt. Nav ko nožēlot.»

Ēdienkarte

Kafija, ūdens, Laimas porainā šokolāde, ābols

Ir jautā

Posted on septembris 4, 2013 by - Viedoklis

Leģendārā Nokia pārtrauc mobilo telefonu ražošanu. Kādu mācību mēs varam no tā gūt?

Normunds Bergs, uzņēmuma SAF Tehnika valdes loceklis:  

Pirmā mācība – tā paiet pasaules godība, ja liels uzņēmums, par spīti savām iespējām, noguļ īsto brīdi, kad nepieciešamas pārmaiņas. Otra mācība ir cieši saistīta ar Darvina teoriju, ka nevis ātrākais un spēcīgākais izdzīvo, bet tas, kurš spēj piemēroties pārmaiņām. 

Ēriks Eglītis, Microsoft Latvia vadītājs: 

Nokia un Microsoft ir pasaules līmeņa zīmoli un nozares līderi. Tomēr, kā rāda pieredze, lielumam un vērienam ir pakārtota nozīme, svarīgi laikus reaģēt uz tirgus izmaiņām. Darījums norāda, ka gan Microsoft, gan Nokia spēj apvienot spēkus visaptverošas, inovatīvas ekosistēmas attīstības turpināšanai.

Tepo Tīlikainens, žurnāla Suomen Kuvalehti žurnālists:

Nokia bija viens no labākajiem uzņēmumiem pasaulē, taču pēc 2000.gada tas savā attīstībā kļuva augstprātīgs. Nespēja reaģēt uz aizvien lielāko konkurenci tirgū. Otra kļūda ir visu likt uz vienas kārts, kuras nosaukums ir Microsoft.

21.gs. veiksminieki

Posted on septembris 4, 2013 by - Viedoklis

Skype jau 10 gadus ir globālās saziņas «grāvējs» un valsts lepnuma cēlājs

Es 2003.gadā dzīvoju ASV un strādāju mazā starptautiskā uzņēmumā. Skype parādīšanās būtiski izmainīja manu ģimenes un darba dzīvi. Līdz tam izmantojām telekartes, lai samazinātu mežonīgās starptautisko zvanu izmaksas. Bet Skype piedāvāja zvanus ar citiem Skype lietotājiem nevis lētāk, bet pavisam par brīvu. Varēju brīvi zvanīt vecākiem uz Rīgu, darba kolēģiem Izraēlā un citās valstīs. Zvanu kvalitāte nebija ideāla, bet biju ar mieru paciest traucējumus, lai ietaupītu lielu naudu.

Revolucionārais Skype pagājušajā nedēļā nosvinēja apaļu jubileju. Nesenā pētījumā atklāts, ka trešdaļa no visām starptautiskām sarunām notiek caur Skype – apbrīnojams skaitlis desmit gadus vecai firmai. 300 miljoni cilvēku lieto šo rīku katru dienu, vairāk nekā 4% no visas pasaules iedzīvotājiem.

Skype sekmes slēpjas tehnoloģiskā inovācijā – atšķirībā no tradicionāliem telekomunikāciju operatoriem, kuri savieno zvanus caur savām un partneru telefoncentrālēm, Skype zvanam vispār nav centrāles. Datori (vai arī viedtālruņi) savienojas ar gala lietotāju pa tiešo, izmantojot tā saukto peer to peer arhitektūru. Šī tehnoloģija atbrīvoja Skype no vajadzības izveidot globālu infrastruktūru – to sagādāja paši lietotāji. Tikai tā Skype varēja piedāvāt zvanus par brīvu. Un prātīgi to kombinēja ar maksas pakalpojumu piezvanīt nevis citam Skype lietotājam, bet parastam telefona numuram. Reti kuram biznesam izdodas sakombinēt jauninājumus tik veiksmīgi.

Skype arī apvienoja tērzēšanas funkciju (kurai tolaik bija daudz konkurentu) ar audiozvaniem un vēlāk attīstīja videozvanus, ieviešot šodienas minimālo prasību pēc visām trim funkcijām ikvienā interneta komunikācijas rīkā. Skype gadījums no biznesa viedokļa ir lielisks piemērs inovāciju potenciālam – kā apvienot biznesu ar tehnoloģijām, lai pārmainītu veselas industrijas neiedomājamā ātrumā.

Uzņēmumu vadīja divi skandināvu uzņēmēji Januss Frīss un Niklass Zenstrēms. Tā kā viņi jau iepriekšējā uzņēmumā bija strādājuši ar trīs programētājiem no Igaunijas, arī Skype piedzima un izauga Tallinā, kad šie paši programmētāji pārnesa idejas no failu apmaiņas programmas Kazaa izveides, radot Skype.

Uzņēmums ir pārdots trīs reizes – vispirms to nopirka eBay par 2,6 miljardiem dolāru. Atzinis uzņēmuma integrāciju par nesekmīgu, eBay to pārdeva finanšu investoriem Silver Lake Partner, bet pērn to nopirka Microsoft jau par 8,5 miljardiem dolāru. Visu šo laiku auga arī tehniskais personāls Igaunijā. Skype vadošie inženieri varēja iegūt desmitiem un simtiem miljonu lielu peļņu, pārdodot pat salīdzinoši mazu daļu akciju. Arī daudzi vidējā līmeņa darbinieki varēja no akciju pārdošanas nopelnīt pietiekamu kapitālu un sākt kādu savu uzņēmumu.

Šādi cilvēki parasti neaizbrauc uz Kanāriju salām pensionēties. Viņiem nagi niez vēl ko jaunu izveidot, un bijušie Skype darbinieki ir ieguldījuši daudz naudas un zināšanu jaunos uzņēmumos, kas arī ļauj Igaunijai veiksmīgi attīstīties kā digitālā biznesa valstij. Skype vietējā vadība cieši sadarbojās ar Igaunijas valdību, lai attīstītu Tīģerlēciena izglītības projektu skolām un citus vērtīgus projektus.

Skype ir iespaidojis globālo ražīgumu, samazinot telekomunikāciju izmaksas un padarot attālināto strādāšanu vieglāku. Un tepat mums kaimiņos tas rāda labu piemēru, kā tikai saujiņa cilvēku var atstāt milzīgu iespaidu uz valsts attīstību – radot kapitālu, zināšanas un pieredzi, kas Igaunijai dod lielas priekšrokas 21.gadsimta ekonomikā.

Draudu ēnā

Posted on septembris 4, 2013 by - Komentārs

Krievijas un ASV attiecības ir zemākajā punktā kopš Obamas ievēlēšanas

Kāpēc ASV prezidents Baraks Obama tikās ar trīs Baltijas valstu prezidentiem? Latvijas mediju telpā izskanējušas visdažādākās versijas – no apmulsuma («Nebija īsti skaidrs, kāds ir tikšanās vēstījums,» rausta plecus Latvijas Universitātes profesore Žaneta Ozoliņa) līdz pat dezinformācijai (tikšanās mērķis esot bijis mudināt Baltijas valstis veidot ciešākas attiecības ar Krieviju, raksta Maskavas orientācijas konsekventais aizstāvis, Dienas komentētājs Sandis Točs). Ja nu ir kāda vienojoša nots, tā ir atziņa, ka tikšanās ir cieņas apliecinājums Baltijas valstīm.

Pret pēdējo it kā nebūtu ko iebilst – jebkura draudzīga tikšanās taču ir cieņas apliecinājums. Tomēr iespēja apmainīties ar savstarpējām laipnībām nešķiet pietiekami nopietns iemesls, lai ASV prezidents un arī viceprezidents Džo Baidens atvēlētu nozīmīgu daļu savas darba dienas sarunām ar trīs mazo Baltijas valstu galvām. Kā stāsta Latvijas radio korespondente Ina Strazdiņa, kura ziņoja par samitu no Vašingtonas, vairāki viņas avoti uzsvēra tikšanās reizei atvēlēto laiku – teju pusotru stundu -, kas kontrastē ar Obamas ārvalstu vadītājiem parasti atvēlētajām 30 minūtēm. ASV prezidenta dienas kārtībā nav nejaušību, pasaules ietekmīgākais cilvēks nevar atļauties izniekot ne minūti. Kāpēc tad viņš tieši tagad nolēmis pievērst Baltijai tik lielu uzmanību?

Lai gan daudzi to palaiduši garām vai izvēlējušies neredzēt, pašas ASV augstākās amatpersonas sniedz skaidru atbildi uz šo jautājumu. Pirms tikšanās izplatītajā Baidena rakstā teju puse teksta ir veltīta drošības jautājumiem un Baltijas līdzdalībai NATO, un tur parādās šie zīmīgie vārdi: «Mēs no savas puses nopietni uztveram savu dalību aliansēs. ASV neuzskata, ka kādai valstij Eiropā ir kāda «ietekmes zona». Ikvienai valstij ir brīvas tiesības pieņemt savus lēmumus un izvēlēties sabiedrotos. Prezidents Obama un es uzskatām Ziemeļatlantijas līguma 5.pantu par svētu ASV pienākumu ne tikai šobrīd, bet visos laikos.»

Arī Obama, sākot visu prezidentu kopējo tikšanos ar presi, uzsvēra NATO un drošības jautājumu nozīmi. Viņa pirmie vārdi bija veltīti mūsu valstu ļoti spēcīgajām saitēm «kā sabiedrotajiem», un pie šī temata viņš vairākkārt atgriezās: «Mūsu saistības pret viņu drošību ir cietas kā klints… Ir skaidrs, ka mēs pārrunāsim mūsu NATO attiecības un tos drošības jautājumus, kas mums visiem rūp.»

Peldot Latvijas aizaugušajā politiskajā pīļu dīķī, varbūt ir grūti saklausīt šo vārdu īsto nozīmi. Drošības jautājumi? Kādi drošības jautājumi te, niedru aizvēnī? Taču, ja paceļ galvu un paskatās nedaudz tālāk, ir skaidrs, ka pie apvāršņa samilzt aizvien melnāki mākoņi un tie visi nāk no Krievijas. Pieaug kaimiņvalsts militārie spēki pie Latvijas austrumu robežas. Ostrovā tiek veidota jauna kaujas helikopteru bāze. Šomēnes notiks vērienīgas militārās mācības Zapad 2013, kurās tikšot izspēlēta Baltijas valstu iekarošana un «preventīva» kodoluzbrukuma veikšana pret Varšavu. Strauji eskalē Kremļa spiediens uz Ukrainu, lai novērstu tās asociācijas vienošanās parakstīšanu ar Eiropas Savienību novembrī. Tirdzniecības karš jau pieteikts, un, jo tuvāk nāks izšķirošais brīdis, jo agresīvāka būs Maskavas politika pret Kijevu.

Savukārt Krievijas attiecības ar ASV ir sasniegušas zemāko punktu kopš Obamas ievēlēšanas. Lielvalstīm vienmēr vairāk vai mazāk atšķirsies intereses, taču ASV un Krievijas domstarpības būtiskos jautājumos – par Sīrijas pilsoņu karu un kā savaldīt tās diktatoru Asadu, par Irānu un tās kodolieroču pro-grammu – jau pārvērtušās atklātā necieņā vienam pret otru. Krievijas prezidents Putins liek ASV valsts sekretāram Džonam Kerijam gaidīt trīs stundas pie sava kabineta durvīm un sniedz patvērumu NSA slepenās informācijas nopludinātājam Edvardam Snoudenam. Savukārt Obama nosauc Putinu par «garlaikotu bērnu klases pēdējā solā» un atceļ Maskavā plānotu galotņu tikšanos. Turklāt kopš ielūguma Baltijas valstu galvām radies jauns, vēl karstāks saspīlējuma avots – iespējamie ASV un Francijas uzlidojumi Sīrijai, lai sodītu Putina protežēto Asada režīmu par ķīmisko ieroču lietošanu.

Uz šīs augošās spriedzes fona ASV valdība ir ļoti ieinteresēta novērst iespēju, ka Krievijas spiediens pret Baltijas valstīm kļūtu par papildu nestabilitātes avotu. Baltijas valstu prezidentu tikšanās ar Obamu un NATO garantiju – «cietu kā klints» – uzsvēršana šajās sarunās ir signāls Maskavai, lai tā neaizspēlējas par tālu. Tomēr, kā mēdz teikt, Dievs palīdz tiem, kas palīdz paši sev. Vašingtonas samita īpatnējās interpretācijas, bet vēl jo vairāk vienaldzīgā attieksme pret mūsu drošību un aizsardzības budžetu liek vaicāt, vai Latvijas valdība un sabiedrība saprot, kas mums apkārt notiek. Ja turpināsim spītīgi neredzēt aizvien bīstamāko vidi, kurā dzīvojam, tad nekādas garantijas neglābs to, ko pašiem pietrūks apņēmības sargāt.

Komentārs 140 zīmēs

Talanta trūkums graujošs. Ministres lēmums neiecelt Žagaru operas valdē izraisījis Latvijas starptautisko zvaigžņu dusmas un boikota draudus.

Kur tautas sašutums par eiro? Biedrība Latvija par latu pārtraukusi parakstu vākšanu par Saeimas atlaišanu, jo atbalstītāju skaits izrādījies niecīgs.

Mafijas likumi. Lukašenko valdība atvilināja uz Minsku un arestēja Uralkaļij vadītāju, lai atriebtos par lēmumu nesaskaņot cenu ar Baltkrievijas kālija eksportētāju.

Populistu alianses

Posted on septembris 4, 2013 by - Komentārs

Valdības «krīze» ir tikai taktiski manevri pirms vēlēšanām nākamgad

Valdībā ir krīze? Vēl viena ministra atkāpšanās no amata un koalīcijas partiju nespēja vienoties par nākamā gada budžetu it kā rāda, ka ir. Taču, ja krīzes iznākums ir valdības krišana, tad šai valdībai to grūti prognozēt – aritmētika un politisko interešu loģika neļauj.

Valdības krīt, kad tām izveidojusies alternatīva. Pieņemsim, Saeima noraida valdības sagatavoto budžeta likuma projektu, un šī valdība automātiski krīt. Kāda nāktu vietā?

Nevar iedomāties, ka Vienotība piekristu veidot citu valdību, kuras priekšgalā nebūtu atkal partijas vēlēšanu motors un reitingu turētājs Valdis Dombrovskis. Bez Vienotības šajā Saeimā teorētiski var uztaisīt droša vairākuma valdību – Saskaņas centram, Zaļo un Zemnieku savienībai un Reformu partijai kopā ir 60 deputātu vietas. Bet tad «latviešu zemnieku» partijai būtu jāatvadās no cerībām taisīt tādai līdzīgu valdību pēc vēlēšanām nākamgad, kurās vairākuma balsu ražu nopļautu Vienotība ar Nacionālo apvienību.

Valdību var izveidot vai nu bez NA, vai nu bez RP, ja vietā piedalās «zaļie zemnieki» un tajā ir arī Olšteina «sešinieks». Koalīcijai bez NA būtu 55 balsis, bez RP – 53. Taču nogāzt pašreizējo valdību un aiziet opozīcijā gan vienai, gan otrai nozīmētu nāves risku vēlēšanās.

Varbūt RP kā partijai vairs nav ko zaudēt, tomēr partijas ministriem gan ir, ja cer uz nākotni politikā. Varbūt NA dažiem panika par partijas reitingiem, kuri nupat nošļukuši no komfortablajiem «padsmit» līdz neomulīgajiem «virs pieci» (Latvijas faktu jaunākajā aptaujā – 5,7%), taču sagaidīt vēlēšanas opozīcijā kopā ar SC nebūtu problēmas risinājums.

Uz NA un RP pagājušās nedēļas vienošanos par kopējām prasībām savai valdībai var raudzīties kā uz nopietnu šķelšanos koalīcijā. Bet var arī kā uz «lūzeru aliansi». Apņemšanās kopīgi cīnīties par četrām mehāniski kopā saliktām «prioritātēm» – pa divām no katras partijas – ir acīmredzami mākslota. 

NA atbalstīšot RP prasību par papildu finansējumu pedagogu algām, kas izglītības ministram Vjačeslavam Dombrovskim nu ir reliktais ierakums iepriekšējā ministra Roberta Ķīļa savulaik vērienīgi uzšņāptajā izglītības sistēmas reformu ainavā, un arī prasību ieviest ostu maksas atskaitījumus budžetam, kaut gan VL–TB/LNNK vienmēr labi sadzīvojusi un diezin vai grib karot ar lielo ostu «saimniekiem». 

Savukārt RP, kas pēc vēlēšanām bija gatava vilkt SC valdībā kaut vai ar tankiem, nu cīnīšoties par NA prasību pārtraukt uzturēšanās atļauju piešķiršanu ārzemniekiem par nekustamā īpašuma iegādi un pie reizes arī par lielākām māmiņalgām, kas vispār ir Vienotības pārzinātās Labklājības ministrijas jautājums.

Katrai no abām partijām ir savas īpašās vajadzības. Ja vienošanās paredz arī pašvaldību ministra portfeļa pāriešanu pie «nacionāļiem», kas bija bijis viens no iepriekšējo koalīcijas saspīlējumu tematiem, NA vismaz šajā aliansē varētu justies kā «vecākais brālis». Tomēr tas ir vājš mierinājums. NA nejūtas ērti valdībā ne tikai tāpēc, ka tai tikai divi ministri, bet laikam gan arī tāpēc, ka abu pašreizējo vietā pati gribētu citus. Vismaz kultūras ministres Žanetas Jaunzemes-Grendes pastāvīgā konfrontācija ar kultūras iestādēm un darbiniekiem sola tādas partijas tēlu, kas varbūt ir «par demogrāfiju», toties «pret kultūru».

Savukārt daži RP «kodola» ļaudis droši vien vēlas paplašināt sev politisko apvārsni pēc partijas gala, tāpēc labprāt atbrīvotos no «sarkano līniju» mantojuma. Līniju vilcējs Valdis Zatlers jau ir pagājis nost. Tagad vēlas vai drīzāk būs spiests aiziet (turklāt laikam ātrāk nekā paša noliktajā termiņā 1.decembrī) arī pašvaldību ministrs Edmunds Sprūdžs, kas bija skaļi karojis ar «sarkanās līnijas» otrās puses vadoni Aivaru Lembergu. Jaunajam partijas priekšsēdim Edmundam Demiteram neesot šādu «līniju» ne pret vienu, un sarunas notiekot arī ar oligarhu otro aizsardzības līniju – Reģionu aliansi. 

Pašreizējā «krīze» ir dažādu konfliktējošu interešu vadīts taktisku manevru kopums, kuru rezultāts varētu būt valdības pārkārtošana ērtākām priekšvēlēšanu cīņām, taču ne pavisam citas taisīšana. 

Šajos manevros nupat iezīmēts arī premjerministra paša partijas potenciāli ievainojamākais mērķis – priekšsēdētājas Solvitas Āboltiņas acīmredzot noturīgās ambīcijas kļūt par eirokomisāri. ZZS un SC kopīgi prasa, lai Eiropas Komisijas kandidātu nākamgad izvirza Saeima, nevis premjerministrs, kā līdz šim bija pieņemts. Gan jau ZZS labi atceras, kā pašai gāja ar «komisāri Ūdri», un droši vien piestrādās, lai par Vienotības vēlēšanu kampaņas dzirn-akmeni kaklā kļūst «komisāre Āboltiņa».

Premjerministrs Dombrovskis uzskata, ka par budžetu izdošoties vienoties, ja koalīcijas partijām valsts nākotne svarīgāka par priekšvēlēšanu populismu. Ministru uzmešanās par nozaru arodbiedrību līderiem ir arī viņa paša piekoptā vadības stila rezultāts. Tomēr par budžetu viņi beigu galā varētu vienoties tieši tāpēc, ka uz to spiestu arī priekšvēlēšanu populisms. Aritmētika un loģika saka priekšā, ka atlikušajā gadā līdz vēlēšanām neviens negribēs kļūt par valdības gāzēju un aiziet opozīcijā.

Komentārs 140 zīmēs

Labais Jānis. Saskaņas centrs neiebilda pret Krievijas iebrukumu Gruzijā, tomēr Urbanovičs sūdzas Vešņakovam par Krievijā izskanējušo ieteikumu okupēt arī Latviju.

Tad vajag vai nevajag Latvijai savu Nokia? Somijas uzņēmumu Nokia tūlīt nopirks Microsoft.

Savējo bandītu sardzē. Krievija neiesaka saviem pilsoņiem braukt uz valstīm, kurām ir savstarpējas izdošanas līgums ar ASV.

Neērts brīdis

Posted on septembris 4, 2013 by - Redaktores sleja

 

Kā var izskatīties šahs (vai dambrete, vai knipju spēle), ja to uzved operā? Nekā. Sīka knosīšanās. Lielā skatuve, uz kuras vieta spilgtām dzīves, nāves un mīlas drāmām, neveiklu rēķinu kārtošanu padara jo sīkmanīgāku un nebaudāmāku.

Diemžēl šonedēļ mūsu operas nama 150.jubilejas sezonas atklāšanas krāšņos koncertus apsteidzis politisks tingeltangelis. Tajā nozares ministre konkursu uz jauno operas valdi noslēdz nevis saskaņā ar konkursa komisijas vērtējumu, bet tā, kā ienāk prātā. Rezultāts ir tāds, ka rezultāta nav. Šī nav pirmā tāda reize, droši vien nebūs arī pēdējā. Jo neatbilstība amatam Latvijā nav nekāds iemesls amata zaudēšanai, vismaz ne politiska amata.

Publika svilpj, bet tingeltangelim tas nekaitē, tieši labi, šķībās notis pieklusina. Tā viss šļūc uz priekšu, bet viens neērts brīdis nākotnē tomēr neizbēgami gaida – brīdis, kad gribas dzirdēt operu, bet tās vairs nav. Jo ir palicis tikai tingeltangelis un cits nekas.

Neērtais brīdis nav drauds tikai kultūrā. Tāds pienāks jebkurā jomā, kur risinājumus aizvieto solījumi vai naiva cerība, ka problēmas pašas izzudīs. Piemēram, izglītībā, kur skolotāju vecums aug neizbēgamāk nekā atalgojums, par prestižu pat nerunājot.

Tieši šonedēļ simboliska ziņa pienāca par neērtu klusuma brīdi viņpus Baltijas jūras – somu lepnums Nokia faktiski pārtrauc darboties kā mobilo telefonu ražotājs. Nokia, kas savulaik bija mobilo sugasvārds un inovatīvas attīstības simbols, tagad ir nevis veiksmes, bet brīdinājuma zīme – neapvelies pašapmierinātībā, neieslīgsti birokrātijā un nekļūsti tuvredzīgs.

Radars pasaulē

Posted on augusts 28, 2013 by - Radars

Nedēļas notikumi pasaulē

ANO inspektori ar Sīrijas valdības piekrišanu devušies uz Austrumgutu Damaskas pievārtē, kur saskaņā ar opozīcijas apgalvojumiem uzbrukumā pagājušo trešdien valdības karaspēks pielietojis ķīmiskos ieročus. Oficiālā Damaska opozīcijas apsūdzības noraida un apgalvo, ka ķīmiskos ieročus lietojuši paši opozīcijas spēki. Inspektorus pavadījis Sīrijas drošībnieku eskorts, tomēr braucējus apšaudījuši snaiperi. Lai gan pagaidām ASV no savas puses oficiāli neapstiprina, ka plāno militāru operāciju pret Sīrījas režīmu, britu mediji vēsta, ka Lielbritānija būšot gatava nepieciešamības gadījumā atbalstīt ASV ar saviem jūras spēkiem. Sīrijas režīms paziņojis, ka aizstāvēsies, savukārt Krievija – tuva Damaskas sabiedrotā – brīdina, ka sekas militārai intervencei būtu ļoti bīstamas.

Ikgadējā nestabilāko un funkcionēt nespējīgāko valstu reitingā jeb Failed states index Latvija ierindojusies 140. no 178 pozīcijām. Starptautiskās organizācijas Fund for Peace pētnieki mūsu valsti ierindojuši stabilo grupā kopā ar Igauniju un Lietuvu, taču kaimiņvalstu novērtējums ir augstāks. Latvija ieguvusi 47,9 punktus, Igaunija ar 45,3 punktiem ieņēmusi 145.vietu, Lietuva ar 43 punktiem ir 150.vietā. Par nestabilāko valsti ar 113,9 punktiem atzīta Somālija, savukārt stabilākā ar 18 punktiem ir Somija.

Ēģiptes bijušais prezidents Hosni Mubaraks izlaists no cietuma. Arābu pavasara sacelšanās rezultātā gāztais līderis pārvests helikopterā no Kairas cietuma uz Ēģiptes galvaspilsētas armijas slimnīcu, kur atradīsies mājas arestā. Mubarakam vēl jāstājas tiesas priekšā saistībā ar apsūdzībām korupcijā un par protestētāju nogalināšanu.

Nezināmi uzbrucēji Ingušijā nogalinājuši Krievijas autonomās republikas Drošības padomes vadītāju Ahmetu Kotijevu. Uzbrukums noticis brīdī, kad Kotijevs savā auto devies uz darbu. Krievijas Izmeklēšanas komiteja un Ingušijas prezidenta pienākumu izpildītājs Junusbeks Jevkurovs paziņojuši, ka, visticamāk, atentāts saistīts ar Kotijeva profesionālo darbību. Drošības padomes vadītājs īpaši aktīvi iesaistījies islāmistu kaujinieku pārliecināšanā nolikt ieročus un atgriezties normālā dzīvē.

Plāni Eiropas bankām ieviest vienotus kapitāla noteikumus sākuši šķelties pirms to īstenošanas, Ziemeļvalstīm gatavojoties ieviest bargākas prasības, lai novērstu nākamo finanšu institūciju bankrota vilni, raksta Bloomberg. Zviedrijas bankām, kuras tiek uzskatītas par pārāk lielām, lai ļautu tām bankrotēt, un kuras jau sagaida bargāki kapitāla noteikumi nekā to konkurentes citās valstīs, varētu nākties veidot vēl lielākas rezerves. Savukārt Dānija atbalsta nacionālo kapitāla noteikumu ātru ieviešanu, lai mazinātu banku riskus.

Čehijas likumdevēji nobalsojuši par parlamenta atlaišanu, paverot ceļu pirmstermiņa vēlēšanām, kuras varētu pielikt punktu ieilgušajai politiskajai krīzei. Čehija tajā iestigusi kopš jūnija, kad no amata korupcijas skandāla dēļ atkāpās labējais premjers Petrs Nečass. Prezidenta Miloša Zēmana ieceltais premjers izveidoja tehnokrātu valdību, tomēr tā augustā neizturēja uzticības balsojumu.

Tallinā uz vēsturiskā vecpilsētas mūra Nunnes ielas sākumā atklāts bareljefs pirmajam Krievijas prezidentam Borisam Jeļcinam, pateicoties par ieguldījumu Igaunijas neatkarības atjaunošanā 1990.-1991.gadā tik miermīlīgā veidā. Atklāšanas ceremonijā piedalījās tā laika un šodienas amatpersonas, kā arī prezidenta atraitne Naina Jeļcina. Nolasīts bijušā Latvijas Augstākās padomes priekšsēdētāja Anatolija Gorbunova vēstījums, kurā viņš uzteic Jeļcina ieguldījumu Baltijas neatkarības atjaunošanā. Bareljefs uzstādīts par Igaunijas uzņēmēju un iedzīvotāju saziedotajiem līdzekļiem.

Radars Latvijā

Posted on augusts 28, 2013 by - Radars

Nedēļas notikumi Latvijā

Valdība atbalstījusi papildu 5,2 miljonu latu piešķiršanu Veselības ministrijai neatliekamiem izdevumiem. Kopumā nozares vajadzību segšanai papildus šogad prasīti 34,3 miljoni un jau piešķirti septiņi miljoni. Valdība nolēma, ka jautājums par kompensējamo medikamentu proporcijām un algām mediķiem tiks skatīts kontekstā ar jaunajām politikas iniciatīvām. 

Valdība atbalstījusi Satiksmes ministrijas priekšlikumu no nākamā gada jūlija ieviest autoceļu lietošanas nodevu. Tā attiektos uz transportlīdzekļiem, kuri paredzēti vai tiek izmantoti kravu autopārvadājumiem. Plānots, ka no šīs nodevas nākamgad budžeta ieņēmumos papildus tiks iekasēti trīs miljoni latu, 2015.gadā – 8 miljoni, 2016.gadā – 11 miljoni latu.

Trīs lielāko reģionālo partiju – Reģionu alianses, Latgales partijas un Vidzemes partijas – līderi konceptuāli vienojušies par Reģionu apvienības veidošanu un kopīgu startu nākamgad 12.Saeimas vēlēšanās. Jaunveidojamajai reģionālo partiju apvienībai aicina pievienoties arī citas reģionālās partijas, vēlētāju apvienības un reģionālos līderus. Reģionu alianses vadītājs, Babītes novada domes priekšsēdētājs Andrejs Ence atklāja, ka apvienības mērķis ir izveidot ļoti spēcīgu reģionu lobiju Latvijas un Eiropas mērogā.

AS Liepājas metalurgs iesniegusi Liepājas tiesā tiesiskās aizsardzības procesa (TAP) pasākumu plānu, kura izskatīšana varētu ilgt līdz septembra otrajai pusei. Finanšu grūtībās nonākušā uzņēmuma konsolidētais neto apgrozījums šī gada pirmajā pusgadā bija 97,7 miljoni latu, bet kopumā saimnieciskā darbība radījusi 21,7 miljonu latu zaudējumus, liecina neauditētais finanšu pārskats biržai. Tikmēr pieteicies vēl viens potenciālais investors – Krievijas uzņēmums Afina Pallada, kas piedāvā ieguldīt 15-25 miljonus latu.

Prokuratūra apturējusi lietu par Daugavpils domes deputāta Borisa Ivanova iespējamo sadarbību ar Valsts drošības komiteju (VDK), jo Ivanovs atrodas bezalgas atvaļinājumā un ar viņu nav iespējams sazināties. Viņš devies apciemot meitu, kura patlaban dzīvo ASV. 

Latvijas pludmales volejbola duets Aleksandrs Samoilovs un Jānis Šmēdiņš Maskavas Grand Slam turnīra finālā svētdien izcīnīja pārliecinošu uzvaru pār brazīliešiem Emanuelu Regu un Evandro Gonsalvešu Oliveiru, pierādot savu pasaules ranga līderu pārākumu.

Šogad piektajā Kokneses fonda un Latvijas Televīzijas ziedojumu akcijā Top Latvijas Likteņdārzs! piemiņas vietas amfiteātra akmeņu krāvuma Sirmais saulriets izveidei izdevies savākt 35 282 latus, vairāk nekā cerēts. Akcija sākās jūlija beigās un noslēdzās ar koncertu Likteņdāzā 23.augustā. Pa ziedojumu tālruni tika saņemti 23 190 zvani, par katru maksa bija 1 lats. Uz vietas Likteņdārzā un dāvinājumos iegūti 7656 lati. Savukārt 4436 latus idejas atbalstītāji ziedoja Kokneses fonda norēķinu kontā. 

Nedēļas nogalē policija Rēzeknes apkaimē nesekmīgi mēģināja noķert noziedznieku recidīvistu Ralfu Tokaho, kurš tagad tiek vainots bruņotā laupīšanā un Ceļu policijas auto aizdzīšanā, atņemot to tiesībsargiem. Valsts policijas Iekšējās drošības birojā sākta dienesta pārbaude, lai novērtētu policistu rīcību. Tokaho iepriekš vairākkārt tiesāts par bruņotām laupīšanām un pēdējo reizi no ieslodzījuma atbrīvojies šī gada pavasarī, kur par 17 laupīšanas epizodēm izcietis 6,5 gadus ieslodzījuma.

Mūžībā aizgājis dzejnieks, tulkotājs un literatūrkritiķis Imants Auziņš, kurš pērn nosvinēja 75.dzimšanas dienu. Auziņš ir ne vien 30 dzejoļu krājumu, piecu prozas grāmatu un daudzu bērnu dzejoļu krājumu un atdzejojumu autors, bet arī viens no izcilākajiem padomju un mūslaiku intelektuāļiem, kurš ar savu stāju atšķīrās no vairākuma laikabiedru. Knuts Skujenieks ir raksturojis Imantu Auziņu un Vizmu Belševicu kā stabilus, nenopērkamus cilvēkus.