Žurnāla rubrika: Svarīgi

Radars pasaulē

Nedēļas notikumi pasaulē

Pavērsiens starptautiskajā spriedzē par uzbrukumu Sīrijai – ASV prezidents Baraks Obama pieļauj atlikt militāro triecienu Sīrijai, ja Damaskas ķīmisko ieroču arsenāls tiks nodots starptautiskai kontrolei. Tādējādi Obama atbalstījis Krievijas ideju, kas paredz vienoties par Sīrijas ķīmisko ieroču iznīcināšanu. Obama gan arī brīdināja, ka, piekrītot apsvērt Krievijas iniciatīvu, viņš tikai atlicis iespējamo soļu speršanu uz vēlāku laiku. Asada opozicionāri Maskavas ierosinājumu nosoda kā «politisku manevru».

Krievijas Valsts domes deputāts Vladimirs Žirinovskis piedraudējis Baltijas valstīm ar to pilnīgu okupāciju un iznīcināšanu, ja rietumvalstis īstenos triecienu Sīrijai. «Kad tādi visādi plušķi vaukšķ pasaules procesos, tāpēc arī tiek okupēti. Vēl viņi brēks – kāpēc mūs okupēja! Pavisam noteikti visas Baltijas valstis tiks okupētas un visas tiks iznīcinātas,» intervijā laikrakstam Komsomoļskaja pravda paziņojis Žirinovskis. Uz to reaģējis NATO ģenerālsekretārs Anderss Fogs Rasmusens, kurš paziņojis, ka Krievijas politiķu izteikumi par Baltijas valstu okupāciju atbildei uz uzbrukumu Sīrijai nav pieņemami. Bet Krievijas vēstnieks Latvijā Aleksandrs Vešņakovs paziņojis, ka Žirinovska izteikumi ir murgs un nav jāņem nopietni.

Ķīnā turpmāk sodīs par «bezatbildīgām baumām», kuras tiek izplatītas internetā. To autori var saņemt līdz pat trim gadiem ilgu cietumsodu. Cilvēku varēs apsūdzēt par nepatiesu ziņu izplatīšanu, ja uz viņa publicētajām baumām «uzklikšķinās» vismaz 5000 interneta lietotāju vai tās pārpublicēs vismaz 500 reižu. Par «sevišķi nopietnu» gadījumu uzskatīšot interneta baumas, kas izraisa garīgas ciešanas cilvēkiem, kuri pakļauti šai informācijai. Līdzīgi būšot ar gadījumiem, kad nepatiesa informācija izraisa protestus, etniskus vai reliģiskus nemierus vai rada «sliktu starptautisko efektu».

Maskavas mēra vēlēšanās, saņemot 51% balsu, uzvarējis līdzšinējais pilsētas galva Sergejs Sobjaņins. Opozīcijas līderis Aleksejs Navaļnijs palicis otrajā vietā ar 27%. Pēc vēlēšanām opozīcija Bolotnajas laukumā sarīkoja plašu mītiņu, kurā Navaļnijs pieprasīja pārskaitīt balsis tajos iecirkņos, kur atbilstoši viņa štāba viedoklim ir notikuši pārkāpumi, pārbaudīt mājās balsojušo iedzīvotāju reģistrus, kā arī balsu pārskaitīšanas rezultātā rīkot otro kārtu. Svētdien gandrīz visā Krievijā notika dažāda līmeņa deputātu un pašvaldību vadītāju vēlēšanas. Interesanti, ka Krievijas ceturtās lielākās pilsētas Jekaterinburgas mēra krēslu ieguvis opozīcijas kandidāts.

Iedvesmojušies no Baltijas ceļa, simtiem tūkstoši kataloņu trešdien sadevās rokās un veidoja 400 kilometru garu nepārtrauktu ļaužu ķēdi no Valensijas līdz Francijas robežai, lai atzīmētu Katalonijas Nacionālo dienu un demonstrētu savu vēlmi atdalīties no Spānijas. Akciju organizēja nevalstiska organizācija Katalonijas Nacionālā sapulce. Spānijas valdība kategoriski iebilst pret provinces separātistu vēlmi atšķelties.

Sensacionāls atklājums gleznotāja Vinsenta van Goga mākslas cienītājiem – van Goga muzejs Amsterdamā pirmdien atklāja šā nīderlandiešu mākslinieka no jauna atrastu gleznu. Saulriets Monmažūrā ir lielizmēra eļļas glezna. Ainava muzejā nonākusi no privātas kolekcijas. Tās autentiskums esot pierādīts, balstoties uz van Goga izmantoto glezniecības tehniku analīzi un 1888.gada vēstuli, kurā viņš apraksta konkrēto darbu.

Pirmo reizi Venēcijas kinofestivāla vēsturē tā galveno balvu  saņēma dokumentālā filma. To ieguva itāļu režisora Džanfranko Rosi dokumentālā filma Sacro GRA, kas vēsta par kādu bēdīgi slavenu apvedceļu Romā. Latvijas kinokritiķi to jau nodēvējuši par itāliešu Šķērsielu. Labākā aktiera gods šogad ticis grieķu aktierim Temisam Panu par tēlojumu kinolentē Miss Violence, savukārt par labāko aktrisi atzīta Elēna Kota par filmu A Street in Palermo. Zelta lauvu par mūža ieguldījumu kino saņēma slavenais poļu režisors Andžejs Vajda.

Radars Latvijā

Nedēļas notikumi Latvijā

Latvijā savā trešajā vizītē ieradās Nobela miera prēmijas laureāts, Viņa Svētība Dalailama. Šī vizīte nav politiska, bet tās mērķis ir pievērst uzmanību cilvēciskām vērtībām, teica Dalailama, atbildot uz jautājumu, kādēļ, viņaprāt, Latvijas augstākās amatpersonas neizrādīja interesi tikties. Kad viņš Latvijā viesojās 2001.gadā, Tibetas garīgais līderis tikās ar tā laika Valsts prezidenti Vairu Vīķi-Freibergu.

Liepājas tiesa apstiprinājusi finanšu grūtībās nonākušās a/s Liepājas metalurgs tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānu. Tas nosaka uzņēmuma darbību turpmākajos divos gados. Šajā laikā administratora pienākumus uzņēmumā veiks Haralds Velmers.

Latvijas pensionāri mītiņā Rīgas centrā izsvilpa labklājības ministri Ilzi Viņķeli (Vienotība), kura bija ieradusies, lai izrādītu cieņu vecajiem cilvēkiem. Mītiņā pulcējās ap 1000 pensionāru no visas Latvijas. Pensionāru prasības par pensiju līdz 250 latiem indeksāciju 2013.gadā, pakāpenisku piemaksas palielināšana pie pensijas par darbu līdz 1996.gadam, pensionāru veselības apdrošināšanas sistēmas ieviešanu un, sākot ar 2014.gadu, pensijas neapliekamā minimuma vienādošanu ar minimālo algu valstī, iesniegtas valdībā.

Lai arī Latvijā gaida inflāciju, augustā reģistrēta deflācija gan mēneša, gan gada griezumā, ziņo Centrālā statistikas pārvalde. Vidējais patēriņa cenu līmenis šogad augustā, salīdzinot ar 2012.gada augustu, samazinājās par 0,2%. Cenu kritums augustā nebija negaidīts, taču 0,8% deflācija mēneša griezumā ir straujāka, nekā gaidīts, atzīst Nordea bankas ekonomists Andris Strazds.

Konflikts starp ministri un Operas direktoru aptumšojis Latvijas Nacionālās operas ēkas 150 gadu jubilejas svinības. Internetā tiek vākti paraksti zem petīcijas valdības vadītājam, lai panāktu kultūras ministres Žanetas Jaunzemes-Grendes (NA) atlaišanu no amata. To pieprasa arī pazīstami kultūras darbinieki, kas atbalsta Operas direktoru Andreju Žagaru un vaino ministri nekompetencē. Dziedātāja Kristīne Opolais protestējot pat atcēla savu uzstāšanos Operas svētku koncertos.

Latvija globālās konkurētspējas reitingā pakāpusies par trim pozīcijām līdz 52.vietai, liecina Pasaules ekonomikas foruma (WEF) informācija. Latvijai vislabākā pozīcija ir darba tirgus efektivitātes jomā, kur tā ieņem 26.vietu pasaulē. Vislielāko kāpumu Latvija piedzīvojusi makroekonomiskās vides novērtējumā, pakāpjoties no 46.vietas pērn uz 29.vietu. No Baltijas valstīm viskonkurētspējīgā joprojām ir Igaunija, kas reitingā atrodas 32.vietā. Šveice saglabājusi pasaules konkurētspējīgākās ekonomikas statusu.

Pērn Latvijā dramatiski pieaudzis ar ādas vēzi saslimušo skaits – pavisam tie ir 1626 pacienti. Šī ļaundabīgā audzēja pacientu skaits apsteidzis pat tik izplatītas onkoloģiskas saslimstības kā krūts vēzis, plaušu vēzis un kolorektālais jeb zarnu vēzis.

Trīs Latvijas pilsoņu dzīvības atņēma traģiskā divu satiksmes autobusu sadursme Krievijā. Ecolines autobuss naktī uz 7.septembri šosejas Maskava-Rīga 519.kilometrā frontāli sadūrās ar pretim braucošo autobusu Hyundai, kas bijis ceļā no Maskavas uz Sebežu un vedis Krievijas Liberāldemokrātiskās partijas pārstāvjus. Negadījumā vainojams Hyundai vadītājs, kurš iebraucis pretējā braukšanas joslā. 

Hokeja komandas Rīgas Dinamo īpašnieki iegādājušies Arēnu Rīga. 5.septembrī noslēgtais pirkuma līgums starp kompānijām AR Entertainment un Glesum Investments paredz 100% kapitāldaļu nodošanu pēdējās īpašumā. Glesum Investments līdzīgās daļās pieder Dinamo īpašniekiem – kluba prezidentam Jurim Savickim un gāzes kompānijas Itera, kas ir lielākais hokeja komandas ienākumu avots, vadītājam Igoram Makarovam. Darījuma summa netiek atklāta. Savickis atzinis, ka investējis gan paša naudu, gan aizņēmies to SEB bankā.

Pagrieziena punkts?

Pēdējos gados mediķiem ir izdevies atbrīvot vairākus pacientus no HIV vīrusa. Tāpēc zinātnieki ar vēl lielāku entuziasmu meklē zāles, kas spētu izārstēt AIDS, tādā veidā izmainot dzīvi miljoniem cilvēku visā pasaulē

HIV speciālista Štefana Fenskes klīnika, kas atrodas Hamburgas Universitātes rajonā, nebūt neiedveš bailes. Gaišas telpas, modernā māksla pie sienām un laiku pa laikam dzirdami smiekli. 63 gadus vecais Verners (vārds mainīts), kas ieradies uz kārtējo konsultāciju, imūndeficīta vīrusu sauc par apakšīrnieku, nevis ienaidnieku vai nāves draudu. Uz Hamburgu no savas mazpilsētas viņš brauc reizi trijos mēnešos. Nodod asins analīzes un jau pēc 15 minūtēm dodas prom. «Daži veseli cilvēki pat var apskaust par tādiem rezultātiem, kādi ir man,» viņš saka. Verners ar HIV inficējās pirms 23 gadiem. Arī ārsts Fenske ir apmierināts: «Katrā ziņā smēķēšana viņam ir lielāks drauds veselībai nekā vīruss.»

Līdz 1996.gadam, kad parādījās pirmās patiesi efektīvās pretvīrusa zāles, Fenske pats bija liecinieks šausmām, ko spēj radīt imūndeficīta vīrusa izraisītais AIDS – tas nogalināja daudzus viņa pacientus. Izģindušos ķermeņus uzveica dažādas infekcijas un audzēji.

Jaunās zāles tolaik nesagaidīja arī cita Fenskes tagadējā pacienta Tomasa dzīvesdraugs, kas 1993.gadā nomira no AIDS izraisītas slimības. Pats Tomass vairs nevarēja strādāt par oficiantu un devās pensijā 40 gadu vecumā. «Ko lai es tagad daru?» viņš esot sev jautājis. «Par katru cenu jāmēģina nodzīvot līdz vecumdienām!»

Sākumā viņš lietoja pat līdz 20 dažādām tabletēm dienā, reizēm tās radīja ļoti smagas blaknes. Taču ar katru nākamo gadu ārstēšanās metodes kļuva arvien vieglākas, un tagad Tomass lieto tikai trīs tabletes dienā. Protams, ne visiem pacientiem klājas tik labi. Daži medikamenti palielina audzēju un sirdstriekas risku, veicina kaulu blīvuma samazināšanos un kaitē nierēm. Un tomēr tiem HIV inficētajiem cilvēkiem, kas ārstēšanos sāk laikus, tagad ir normāla mūža ilguma izredzes. «Pašlaik HIV terapija ir pilnīgs pretstats tam, kas notika AIDS atklāšanas pirmsākumos,» komentē ārsts Fenske. Viņa pacients Tomass var atļauties plānot nākotni – kopā ar savu tagadējo draugu viņš pērk māju.

Svarīgi uzsvērt, ka zāles joprojām nespēj izārstēt vīrusu, taču aptur tā izplatīšanos. Nepilnam 1% inficēto ir palaimējies, ka viņu organismā ir mantota ģenētiska īpašība, kas pati spēj apturēt vīrusa kaitējumu. Savukārt pārējiem ir jālieto zāles. Ja pacients uz laiku pārtrauc medikamentu lietošanu, «iemigušais» vīruss atdzīvojas un pārņem organismu ar vēl lielāku nežēlību.

Katrā ziņā tāds pēdējos gados bijis vispārējais mediķu skats uz HIV ārstēšanas metodēm. Taču tagad tas sācis mainīties. Ar lielākām cerībām eksperti sāk runāt ne tikai par vīrusa veiksmīgu turēšanu grožos, bet arī par pilnīgu izārstēšanu.

Pagājušajā nedēļā daudzi pasaulē ietekmīgi HIV pētnieki pulcējās uz divu dienu konferenci prestižajā Karolinskas institūtā Zviedrijā. Daudznozīmīgs bija jau pasākuma nosaukums – Ceļā uz HIV izārstēšanu: no patoģenēzes* līdz izskaušanai. Savukārt 5.septembrī Heinriha Petes institūtā Hamburgā franču virusoloģe Fransuāza Barē-Sinusī, kas kopā ar kolēģi pirms 30 gadiem pirmā identificēja HIV vīrusu, uzstājās ar prezentāciju par potenciālajiem vīrusa izārstēšanas ceļiem.

Saviļņojoši jaunumi

Pētnieku aprindas pēdējā laikā patīkami iepriecinājuši un iedvesmojuši vairāki gadījumi, kuros ārstiem ir izdevies veiksmīgi un, šķiet, uz visiem laikiem izskaust HIV vīrusu dažiem pacientiem.

Jau 2009.gadā Berlīnes slimnīcas Charité mediķi paziņoja par kādu HIV nēsātāju, kas tolaik tika vienkārši nosaukts par «Berlīnes pacientu». Pērn šis vīrietis atklāja savu īsto vārdu – tas ir amerikānis Timotijs Rejs Brauns, kas kādu laiku dzīvoja Vācijā. HIV vīruss viņam tika diagnosticēts 1995.gadā. Vīrietis sāka lietot zāles, taču pēc kāda laika viņu piemeklēja vēl viena smaga kaite – leikēmija. Lai ārstētu asins vēzi, mediķi nolēma veikt kaulu smadzeņu pārstādīšanas operāciju. Eksperimenta nolūkos tika piemeklēts donors, kas vienlaikus ir gēnu mutācijas «delta 32» nēsātājs. (Šī mutācija ir 1% cilvēku ar ziemeļeiropiešu izcelsmi, visbiežāk – zviedriem.) Mutācijas rezultātā organisma šūnās trūkst CCR5 proteīna, kas HIV vīrusam palīdz iekļūt asins šūnās. Transplantācija bija veiksmīga, un Timotijs no sava donora mantoja arī gēna mutāciju. Vīruss viņa organismā vairs nespēja vairoties, un vīrietis varēja pārtraukt HIV medikamentu lietošanu. Ārsti paziņoja, ka viņš ir pirmais cilvēks pasaulē, kuru izdevies izārstēt no HIV. Līdzīgu ārstniecības kursu (kas pats par sevi ir smags izaicinājums, jo kaulu smadzeņu pārstādīšanas operācijas ir riskantas un dārgas) vairākiem pacientiem atkārtoja amerikāņu ārsti Hārvarda Medicīnas skolā un šāgada sākumā paziņoja, ka arī viņu mēģinājumi bijuši veiksmīgi.

Šāgada martā pasauli aplidoja ziņa par kādu mazuli no Misisipi štata ASV – ārsti pieņēma drosmīgu lēmumu sākt injicēt pretvīrusa zāles zīdainim otrajā dienā pēc piedzimšanas, jo bērns bija inficēts ar HIV jau mātes miesās. Pēc 18 mēnešiem māte ārstiem atzinās, ka esot pārtraukusi dot mazulim zāles, bet, par lielu pārsteigumu mediķiem, vīruss no bērna organisma bija pazudis.

Drīz pēc Misisipi «brīnuma» savu jaunumu paziņoja arī franču pētnieki – 14 pacienti, kas pretvīrusa zāles sāka lietot tūlīt pēc inficēšanās, pēc kāda laika pārtrauca medikamentu lietošanu, taču vīruss viņu organismos vairs nespēja savairoties līdz veselībai bīstamam līmenim.

Principā par vienu līdzīgu pacientu jau pirms 14 gadiem medicīnas žurnālā New England Journal of Medicine paziņoja vācu ārsti, taču tolaik citi kolēģi to vienkārši norakstīja kā kļūdu vai pārpratumu.

«Izārstēšana ir iespējama»

«Šodien mēs jau varam sapņot par izārstēšanās iespējamību,» saka AIDS eksperts Jans van Luncens no Infekcijas slimību centra Hamburgas Universitātē. «Tieši šie gadījumi to pierāda,» piekrīt austrāliešu pētniece Šerona Levina. Bet franču zinātniece Barē-Sinusī, kas par HIV identificēšanu 2008.gadā saņēma Nobela prēmiju medicīnā, piebilst: «Efektīvas izārstēšanās metodes atklāšana tagad ir kļuvusi par AIDS izpētes prioritāti.»

Barē-Sinusī ar kolēģi Liku Montaņjē no Pastēra institūta Parīzē 1983.gadā pirmie atklāja patogēnu, kas bija kļuvis par iemeslu noslēpumainam sindromam un lielākoties skāra homoseksuālus vīriešus. Pacienti cieta no dīvainām pneimonijas formām, sēnīšu infekcijām un sarkomas, kas ir lielākoties vecu cilvēku ādas audzējs. Viņu imūnsistēma bija padevusies, un ārsti bezcerīgi noraudzījās, kā slimnieki mirst cits pēc cita.

Jaunā epidēmija tika nosaukta par AIDS, un ar bažām tika vērots, kā tas ātri izplatās pa visu pasauli. Pacientu vidū nonāca arī heteroseksuāli vīrieši, sievietes un bērni. Pētnieki un politiķi pat sāka izstrādāt iespējamos ļaunākos scenārijus, kas no mūsdienu skatpunkta šķiet liels pārspīlējums. Piemēram, Bambergas Universitāte Bavārijā veica datormodelēšanu, secinot, ka iedomātā pilsētā ar 2,3 miljoniem iedzīvotāju no AIDS nākamo 10 gadu laikā nomirs 107 000 cilvēku. Vēl kādā citā analīzē tika pareģots, ka AIDS izraisīs nekustamo īpašumu tirgus sabrukumu Frankfurtē.

Nav šaubu, ka AIDS ir kļuvis par briesmīgu globālu sērgu. Pasaules Veselības organizācija lēš, ka visā pasaulē 2011.gadā ar HIV bija inficēti 34 miljoni cilvēki, no kuriem 69% dzīvo Āfrikas centrālajās un dienvidu valstīs. Visvairāk reģistrēto nāves gadījumu bija 2005.gadā – 2,3 miljoni, bet 2011.gadā šis skaitlis samazinājās līdz 1,7 miljoniem, jo arvien lielākam skaitam cilvēku ir pieejami medikamenti arī vistrūcīgākajās zemēs.

Modernākās zāles ir tikai viena tablete dienā. Taču arī tas daudziem pacientiem ir apgrūtinoši, jo medikamenti ir jālieto regulāri, neizlaižot ikdienas devas. Turklāt tas ir dārgi. Piemēram, pēc apvienības HIV.LV datiem, «viena tablete dienā» medikaments Truvada pacientam Latvijā izmaksā Ls 419 mēnesī (kompensē valsts).

Pagrieziens

«Berlīnes pacients» Timotijs Rejs Brauns deva pirmo cerību stariņu, ka HIV varētu kļūt par izārstējamu slimību. «Viņa gadījums ir jaunās koncepcijas pierādījums,» uzskata Barē-Sinusī. Taču, kā jau minēts, kaulu smadzeņu pārstādīšana ir riskanta un pati par sevi dzīvību apdraudoša operācija. Tālab pētniekus vairāk intriģē Misisipi zīdaiņa gadījums, kad vīruss ticis uzveikts ar agrīnu un spēcīgu terapiju. Meitenīti ārstējošo pediatri Hannu Geju amerikāņu nedēļas žurnāls Time šogad pat iekļāva 100 pasaules ietekmīgāko cilvēku sarakstā, lai gan mazās pacientes izārstēšana lielākoties bija laimīga sagadīšanās.

Daktere Geja atceras: kad meitenes mamma ieradās slimnīcā uz kārtējo vīzīti un paziņoja, ka nav devusi zāles meitai jau piecus mēnešus, ārste bija pārliecināta, ka vīruss būs pārņēmis visu mazās pacientes ķermeni. Kad analīzes parādīja, ka vīrusa līmeni asinīs nav iespējams noteikt, «es biju pārliecināta, ka tā ir laboratorijas kļūda vai arī vienkārši sajaukti analīžu paraugi», stāsta Geja. Veicot atkārtotas analīzes, kļuva skaidrs, ka meitenīte ir izdziedēta – vismaz tik lielā mērā, ka vīruss viņas organismā vairs nevairojas un neapdraud veselību.

Viltīgie rezervuāri

Pagaidām zinātniekiem ir tikai viens konkrētā gadījuma izskaidrojums – sākot dot zāles aptuveni 30 stundas pēc piedzimšanas, ir novērsta tā dēvēto latento rezervuāru veidošanās. Pēc inficēšanās niecīgas vīrusa DNS paliekas paslēpjas cilvēka ģenētiskajā materiālā – imūnsistēma tās nespēj atrast un iznīcināt. Izdzīt vīrusu no šiem latentajiem rezervuāriem pašlaik nespēj nevienas modernās zāles. Ja pacients pārtrauc lietot medikamentus, vīruss «pamostas», atgriežas asinīs un atsāk vairoties. Tieši tāpēc AIDS ir tik velnišķīgs un šķietami nenotverams.

Tālab tagad zinātnieku uzmanības centrā ir nonākusi latento rezervuāru izpēte. Ir kļuvis skaidrs, ka vīrusa DNS ir atradusi labu slēpni, «iemidzinot savas atmiņas šūnas» kaut kur imūnsistēmā – tā to skaidro divi amerikāņu pētnieki Dženeta un Roberts Silisiano no Džona Hopkinsa Universitātes Baltimorā, kuri pirmie atklāja latento rezervuāru fenomenu, kas ir «perfekts vīrusa ģenētiskās informācijas glabāšanas mehānisms». Šīs atmiņas šūnas nekad nemirst, proti, paliek inficētās personas ķermenī līdz pat mūža beigām.

Vēl ir kļuvis skaidrs, ka rezervuāri veidojas agrīnā stadijā, iespējams, 1-2 nedēļās pēc inficēšanās ar HIV. Ja ārsti vēlas novērst to veidošanos, ir jārīkojas nekavējoties. Franču pētnieki lēš, ka aptuveni 15% pacientu, kas sākuši lietot zāles drīz pēc inficēšanās, ar laiku spēj apkarot vīrusu, arī pārtraucot medikamentu lietošanu. 

Jaunās AIDS perspektīvas

Tas gan ir mazs mierinājums pārējiem 85%, kuriem vīruss konstatēts vēlāk. Tālab pētnieki sākuši meklēt metodes vīrusa DNS izvilināšanai no slēpņiem. Negaidīts palīgs izrādījies limfomas ārstēšanas preparāts vorinostats. Pavasarī austrāliešu mediķi paziņoja, ka, eksperimentējot ar šīm limfātiskās sistēmas vēža zālēm, viņiem laboratorijas apstākļos izdevies pamodināt aizmigušo vīrusu un tad to nogalināt ar parastajiem HIV medikamentiem. Drīz pēc tam par šīs metodes izmēģināšanu ar reāliem pacientiem paziņoja dāņu ārsts. Britu avīze The Daily Telegraph aprīlī pat pasteidzās ar sensacionālu ziņu, ka mediķis Ole Sēgārds no Orhūsas Universitātes ir «uz HIV izārstēšanas sliekšņa». Patiesībā eksperimentā pagaidām ir iesaistīts tikai neliels pacientu skaits, un pētījums vēl turpinās.

Cita zinātnieku pieeja ir radīt gēnu terapiju, lai imūnsistēma pati spētu ierobežot vīrusa vairošanos.

Katrā ziņā ekspertu aprindās pašlaik jūtams optimistisks noskaņojums. AIDS speciālists Hanss Jēgers no Minhenes ir apvienojis vairākas Vācijas universitātes ar vienu mērķi: «Mēs gribam atrast laboratorisku indikatoru, kas palīdzētu noteikt, kuri pacienti ir jau izārstēti un kuri ne.» Viņš ir pārliecināts, ka jau tuvākajā nākotnē ievērojams skaits HIV inficēto vairs nebūs nepieciešamas zāles. «Man ir pamatotas aizdomas, ka pašlaik medikamentus lieto liels skaits pacientu, kuriem tie vairs nemaz nav nepieciešami.» 

Līdzīgu mērķi nosprauduši vēl vairāki citi pētnieki – atrast to ilgi gaidīto formulu, kas vārdu «ārstēšana» ļaus nomainīt ar «izārstēts».

* Patoģenēze – mācība par slimības rašanos un attīstību organismā

Bez jumta

Finanšu policija februārī atklāj nodokļu izkrāpēju grupējumu, kurš vairāku gadu laikā valstij varētu būt nodarījis miljonos mērāmus zaudējumus. Maijā viens no apcietinātajiem liecina par augstu VID amatpersonu kukuļošanu. Jūnijā amatu atstāj VID vadītāja Jezdakova un KNAB ierosina kriminālprocesu, kurā īslaicīgi aizturēta un pratināta arī viņa. Vai šī faktu virkne liecina, ka atklāts nodokļu izkrāpēju «jumts» un slēptā cīņa par VID šefa krēslu ir daļa no šīs ēnu spēles?

Baltu celtnieka ķiveri neveikli uzmaukusi teju līdz acīm, Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektora pienākumu izpildītāja Ināra Pētersone kopā ar struktūrvienību vadītājiem pozē fotogrāfam jaunās dienesta ēkas spāru svētkos 15.augustā Mežaparkā. Dažām amatpersonām sejas laistās priekā, citās – skābs smaids. Šajā fotogrāfijā dokumentēts brīdis tikai dažas stundas pēc tam, kad medijus pāršalca ziņa – KNAB aizturējis bijušo VID vadītāju, Pētersones padomnieci Neliju Jezdakovu. «Tas bija šoks. Ne tikai man, bet visam kolektīvam,» tagad man saka Pētersone, kas todien esot pirmoreiz uzzinājusi par KNAB veiktajām kratīšanām.

KNAB jūnijā ierosināja kriminālprocesu par liela apmēra kukuļdošanu VID amatpersonām, pārbaudīta tiek Jezdakovas un vēl vismaz trīs vai četru augsta līmeņa VID darbinieku saikne ar iespējamu organizētu personu grupu, kas izkrāpusi no valsts 476 225 latus uz pievienotās vērtības nodokļa (PVN) atmaksas rēķina.

Ir rīcībā esošā informācija liecina, ka šīs grupas iespējamie valstij nodarītie zaudējumi varētu būt daudz lielāki – vairāku gadu garumā iespējami pat vairāki miljoni latu. Turklāt ierosinātā krimināllieta cieši savijusies ar aizkulišu procesiem politikā – tik cieši, ka šobrīd teju neiespējami izšķirt, kur diskusijās par jauno VID vadītāju beidzas patiesas rūpes par VID stiprināšanu un sākas rūpes par politiķiem pietuvinātiem organizētās noziedzības pārstāvjiem.

Kurzemnieku grupējums

KNAB sniegtā informācija par kriminālprocesu ir skopa – iespējams, ilgstošā laika posmā notikusi kukuļošana lielā apmērā VID amatpersonām, lai tās, rīkojoties kukuļdevēja interesēs, par pretlikumīgu atlīdzību veiktu prettiesiskas darbības nodokļu jomā. Biroja izmeklētājiem aizdomas, ka VID amatpersonas kukuļdevēju interesēs nodrošinājušas VID lietvedībā esošajos kriminālprocesos arestu noņemšanu no personu kontiem, kā arī veikušas darbības saistībā ar valstij pārmaksātā PVN atmaksu. Šobrīd krimināllietā ir vairāki aizdomās turamie, kuriem piemēroti ar brīvības atņemšanu nesaistīti drošības līdzekļi. Izmeklēšanas interesēs sīkākas ziņas netiek sniegtas.

Nedaudz plašāku ieskatu par šīs grupas aktivitātēm sniedz VID Finanšu policija (FP), kas pēdējo gadu laikā pastiprinātu uzmanību pievērsusi veikliem uzņēmējiem Kurzemē. Izmeklējot virkni 2009. un 2010.gadā ierosināto lietu par krāpšanos nodokļu jomā, FP darbiniekiem nācies saskarties ar labi organizētu pretdarbību – pierādījumu slēpšanu, liecību nesniegšanu. Turklāt virkne shēmās iesaistīto firmu reāli veic saimniecisko darbību, nevis ir fiktīvas pastkastīšu iestādes, kā ierasts šādās lietās.

«Bija pamats domāt, ka vairākas krimināllietas par PVN izkrāpšanu, izvairīšanos no nodokļu samaksas, kuras ir ierosinātas pret dažādām juridiskām personām, ir savstarpēji saistītas,» stāsta Finanšu policijas priekšnieks Kaspars Čerņeckis. Finanšu policija nolēmusi šo lietu izmeklēšanai piesaistīt lielākus resursus, un 2011.gadā darbu sāka izmeklētāju grupa, kas drīz vien identificēja noziedzīgu grupējumu, kas organizējis virkni krāpniecisku shēmu. Šobrīd izmeklētāji ar grupu saista vismaz piecus atsevišķus līdz 2013.gadam ierosinātus kriminālprocesus par krāpšanos ar nodokļiem, bet šogad ar grupas aktivitātēm saistīti vēl trīs kriminālprocesi – viens jau sākotnēji pieminētais par nepilnu pusmiljonu latu, kurā izmeklēšanu veic arī KNAB, un vēl divi, kuros zaudējumi valstij lēsti kopumā vairāk nekā 300 000 latu apmērā.

«Tas ir ļoti liels, nopietns grupējums,» stāsta Čerņeckis. Šā gada sākumā FP izmeklētāju darbs vainagojies rezultātiem – ierosināts kriminālprocess, kura ietvaros 12 cilvēkiem piemērots aizdomās turamās personas statuss, kriminālprocesā parādās aptuveni 30 firmu vārdi, tajā skaitā lielākā daļa ir reāli saimnieciskās darbības veicēji. Starp cilvēkiem, kas tiek turēti aizdomās par minētajām krāpnieciskajām darbībām, ir arī Liepājas uzņēmēji Andrejs Podrjadčikovs, Vjačeslavs Popkovs un Andrejs Ņikerins.

Kā liecina Uzņēmumu reģistrā pieejamā informācija, visuzņēmīgākais no viņiem bijis Podrjadčikovs, kura vārds atrodams vairāk nekā desmit uzņēmumos, tajā skaitā līdz šā gada maija beigām viņš bijis valdes priekšsēdētājs arī zvejniecības firmā Rabuško. Šī firma pēdējā laikā bijusi starp Liepājas lielākajiem nodokļu parādniekiem, saskaņā ar VID publiski pieejamiem datiem šobrīd valstij tā ir parādā 1,18 miljonus latu.

Šā gada februārī FP publiski ziņoja par atklāto grupējumu un tā kā Podrjadčikovs, Popkovs un Ņikerins bēguļoja, visi trīs izsludināti meklēšanā. Popkovs un Podrjadčikovs tika atrasti maijā, bet Ņikerins pats pieteicās policijai tikai pagājušajā piektdienā.

Podrjadčikovu policija 15.maijā aizturēja tēva mājās Rucavas novadā, nākamajā dienā Liepājas tiesa viņam piemēroja drošības līdzekli – apcietinājumu, taču ieslodzījumā viņš ilgi neuzturējās. Apcietinājumā viņš sniedzis liecības par augstu stāvošu amatpersonu atbalstu shēmu īstanošanā, tajā skaitā par maksātiem kukuļiem politiķiem, tiesnešiem un VID darbiniekiem. Tad jūnijā KNAB ierosināja kriminālprocesu, Jezdakova paziņo par plānu atstāt amatu un 10.jūlijā to arī izdara. Ar viņu šī raksta tapšanā Ir neizdevās sazināties.

VID gvarde palīdz shēmot

Liepājas uzņēmēju vārdi līdzās vēl vairāk nekā desmit cilvēkiem no Latvijas, Lietuvas, Igaunijas un Polijas atrodami automašīnu, tekstilizstrādājumu un minerālmēslu tirdzniecības uzņēmumu shēmās. Kā atzīst Čerņeckis, ierosinātā lieta ir ļoti apjomīga un tās izmeklēšanai būs nepieciešams laiks, taču kriminālvajāšanai jau ir nodotas divas iepriekšējos gados ierosinātās lietas, kur parādās šo pašu cilvēku vārdi.

«Šī grupējuma radītie zaudējumi jau ir pierādīti par 800 000 latu un ir nosūtīti uz prokuratūru,» Čerņeckis stāsta par divām iepriekšējos gados ierosinātajām lietām. Viņš apgalvo, ka, pētot šīs grupas darbu, FP nav atklājusi VID darbinieku atbalstu noziedzīgā grupējuma darbībām. «Mums nav tādas informācijas,» saka Čerņeckis, skaidrojot, ka viņam pašam personiski «ir kaut kādi pieņēmumi, secinājumi, ko es, ņemot vērā savas zināšanas un pieredzi, varu domāt, ka tas tā varētu būt», taču oficiālas informācijas par to neesot. Vienlaikus viņš atzīst, ka VID darbinieku atbalsts shēmu īstenotājiem nav nekas jauns un pārsteidzošs. Ja ne visos FP izmeklētajos procesos, tad lielāko daļu no nodokļu krāpējiem – kā vēlāk atklājas – ir konsultējuši esošie vai bijušie ieņēmumu dienesta darbinieki. «Gandrīz katrā šogad atklātajā grupējumā mēs redzam – kaut kur parādās bijušie VID darbinieki ar savām zināšanām, pieredzi. Tas nodara dubultu ļaunumu, un mums ir grūtāk atklāt šo grupējumu,» stāsta Čerņeckis.

Teorētiski – vai Jezdakova varēja piesegt PVN izkrāpējus? «Tas atkarīgs no cilvēka godaprāta. Teorētiski katrs VID darbinieks var mēģināt darīt kaut ko nelikumīgu, bet es esmu pārliecināts, ka ne visi [tā rīkojas], pārliecinoši lielākā daļa ir godprātīgi darbinieki,» saka Čerņeckis.

VID iekšējā kārtība paredz noteiktu procedūru, kāda jāiziet uzņēmējam, lai apstrīdētu viņuprāt nelabvēlīgi VID iestāžu lēmumu par pārmaksātā PVN atmaksu. Katra uzņēmuma iesniegums par naudas atmaksu tiek vērtēts dienesta Nodokļu un Kontroles pārvaldēs. Ja pieņemts uzņēmējam negatīvs lēmums, to iespējams apstrīdēt pie VID ģenerāldirektora. Taču arī šīs lietas VID ģenerāldirektors vienpersoniski neskata – strīdu lietas vispirms vētī Juridiskā pirmstiesas strīdu izskatīšanas pārvalde, kas sagatavo ģenerāldirektora lēmumprojektu, ko tas vai nu paraksta vai neparaksta.

VID vadītāja pienākumu izpildītāja Ināra Pētersone Ir apstiprināja, ka KNAB izprasījis informāciju par Jezdakovu un vēl trīs vai četriem VID augsta līmeņa darbiniekiem. VID hierarhijā viņu amati atrodas virs vidējā vadības līmeņa. «Man viņi nesaistās ar tām [koruptīvajām] darbībām. Šobrīd mūsu rīcībā nav tāda informācija, balstoties uz kuru varētu viņus atstādināt vai pārcelt. Mēs pastiprināti pievēršam uzmanību viņu pieņemtajiem lēmumiem, to gan mēs darām,» saka Pētersone. 

Pētersones pašas paraksta nevienā no izprasītajām lietām neesot, kaut, formāli raugoties, PVN atmaksas process VID ir viņas pārraudzībā. Viņa skaidro – tiešā veidā par to atbildot zemāka līmeņa speciālisti, viņa atsevišķi lietas neuzraugot. «Man ir virsvadība.» Tāpat Pētersone uzsver: zinot tās lietas, par kurām interesējies KNAB, sākotnējais iespaids – visi «tie lēmumi, kas pieņemti, mums šķiet juridiski korekti, pareizi». Tomēr tas nebūt vēl neliecina, ka viss ir kārtībā. Kā skaidro Pētersone, administratīvās lietās lēmumi tiek pieņemti, balstoties uz VID darbinieku slēdzieniem un uzņēmēja liecībām, savukārt kriminālprocesā jau esot iespējams operēt ar plašāku informāciju. Vai bieži VID ģenerāldirektors atceļ lēmumus par PVN pārmaksas neatmaksāšanu, uzklausot uzņēmuma iebildumus?  Bieži tā negadoties, bet kādi 5% gadījumu sanākot. Visbiežāk šādas rīcības iemesls esot uzņēmēju papildus iesniegtie pierādījumi, stāsta Pētersone. Reaģējot uz KNAB ierosināto lietu, VID šobrīd veicot iekšēju pārbaudi par visiem līdzīga rakstura Jezdakovas atceltajiem lēmumiem šogad un pērn. «Es šobrīd nezinu rezultātus, cik tā sērga ir dziļa un nopietna. Vēl joprojām domāju, ka nav tik briesmīgi,» saka Pētersone. Viņa uzsver – kopš šā gada PVN atmaksas jautājumi tiekot kārtoti centralizēti, nevis atsevišķās nodaļās kā līdz šim, turklāt papildus šobrīd tiekot meklēti risinājumi iekšējās drošības pasākumu stiprināšanai.

Cīņas par VID šefu

Tas, ka finanšu ministrs Andris Vilks dažas dienas pēc Jezdakovas aiziešanas no amata vienpersoniski izlēma piedāvāt posteni Pētersonei un solīja ātru apstiprināšanu amatā, neatbilst politiskajām tradīcijām, kā Latvijā notiek VID šefa izvēle. Izskatās, ka process var sarežģīties arī šoreiz, turklāt to raksturo interesantu nejaušību virkne.

Pirmā nejaušība – Jezdakovas aiziešana no amata ģimenes apstākļu dēļ seko drīz pēc tam, kad policija aizturējusi Podrjadčikovu un nākošajā mēnesī, kad KNAB ierosināja kriminālprocesu par liela apmēra kukuļošanu VID amatpersonām. Vēl cita – kaut gan mediju ziņas par Jezdakovas iespējamo saistību ar kukuļošanas lietu parādījās tikai augusta vidū pēc kratīšanām, jau pusotru mēnesi pirms tam Saeimas politiķu rīcībā bija ziņas par Jezdakovas iespējamām problēmām ar PVN atmaksas procesos iesaistītām firmām. Šādu informāciju no kāda valdībā esoša politiskā spēka pārstāvja Ir uzzināja jau jūlija sākumā.

Vēl viena nejaušība – lai gan finanšu grūtību dēļ uzņēmums bija uzkrājis miljons latu parādu valstij, tomēr zivjrūpnieks Podrjadčikovs atrada iespēju 12 dienas pirms ārkārtas Saeimas vēlēšanām 2011.gadā ziedot 2500 latus Saskaņas centram.

Ar to nejaušību ķēde nebeidzas. Izrādās, ka Vienotībā, kas ir politiski atbildīga par Finanšu ministriju, parādījušies kardināli atšķirīgi viedokļi par to, kam jāuztic VID vadība. Finanšu ministrs vienpersoniski pieņēmis lēmumu par labu Pētersonei, savukārt vairāki frakcijas deputāti Saeimā runā par iekšēja konkursa nepieciešamību un neslēpj, ka šajā amatā labprātāk redzētu VID Finanšu policijas priekšnieku Čerņecki, kaut gan viņš pats saka: «Neesmu par to domājis un ceru, ka man arī nebūs jādomā».

FP priekšnieks Saeimas kuluāros tiek raksturots kā jaunais finanšu ģēnijs, kas VID vadībā nodrošinātu «stingru tvērienu un modernu skatījumu» iepretī Pētersonei, «kura sasniegusi savus karjeras griestus VID ģenerāldirektora vietnieces amatā». Šādām rokādēm varētu atrast arī citu skaidrojumu, piemēram, FP priekšnieku apstiprinot ģenerāldirektora amatā, atbrīvotos viņa iepriekšējais amats, kurā varētu nonākt ne tik centīga amatpersona. Tāpat nav skaidrs, vai un kā VID ģenerāldirektora vietnieku – Čerņecka un muitas pārvaldes direktora Tāļa Kravaļa – pārcelšana citā amatā varētu ietekmēt bijušā VID Muitas kriminālpārvaldes direktora, joprojām Finanšu ministrijas vecākā ierēdņa nodokļu politikas jautājumos Vladimira Vaškeviča tiesāšanu, ja izdotos viņu notvert. Ir zināms, ka Kravaļa un Čerņecka liecības savulaik sekmējušas tiesībsargu darbu, mēģinot saukt pie atbildības Vaškeviču. Kravalis bija tas cilvēks, kam Vaškevičs mēģināja dot kukuli. Abu drosme nostāties pret korupciju tika augstu novērtēta, arī lemjot par ģenerāļa pakāpes piešķiršanu – pērnā martā ar valdības lēmumu Kravalis tika pie muitas ģenerāļa pakāpes, bet Čerņeckis – pie policijas ģenerāļa pakāpes.

«Tā ir ļoti smaga, sāpīga joma,» saka finanšu ministrs Andris Vilks, atklājot – politizētā VID atmosfēra bija viens no iemesliem, kāpēc savulaik šaubījies, vai vispār pieņemt piedāvājumu būt par finanšu ministru. Ministrs emocionāli atbild uz jautājumiem par KNAB izmeklēšanu un uzsver – jāsagaida rezultāti, vai aizdomas par kukuļošanu apstiprināsies, vai «tā ir viena atsevišķa epizode, gadījums, vai sistēmiskas problēmas.» Viņaprāt, uz šo jautājumu jāskatās plašāk. «Mūsu lielākā problēma kopumā ir tieslietu sistēma. Tiesas ir ļoti lēnas. Sabiedrība īsti nevar saprast, kur tas rezultāts ir. Tās tonnas un tie aizturētie cilvēki – viņi neatspoguļojas rezultātā, cik ir reāli apsūdzēti. Viņi nekorelē viens ar otru, tas ir absurds!»

Vilks uzsver, ka ir grūti tikt vaļā no darbiniekiem, pār kuriem krīt aizdomu ēna par koruptīvu darbību atbalstīšanu – iespējamās tiesāšanās draudu dēļ. «Kā es varu tikt no viņiem vaļā, ja es pat no Vaškeviča nevaru normāli tikt vaļā? Nu, ko mēs varam pateikt, ka tiesus sistēma nezina, kurā valstī viņš ir?» saka Vilks. Finanšu ministrijā vēlāk paskaidro, ka Vladimiru Vaškeviču no vecākā ierēdņa amata nevar atcelt, jo nav notiesājoša sprieduma. Arī par neierašanos darbā nevar atlaist, jo KNAB liedzis Vaškevičam tuvoties Finanšu ministrijai, līdz ar to sanāk, ka darbā viņam aizliegts ierasties. Vaškevičs tiek apsūdzēts par vairāk nekā 40 tūkstošu latu kukuļu došanu kādai VID amatpersonai, taču neatrodas Latvijā un tiesībsargi viņu nespēj atrast.

Vilks stāsta, ka pēdējo gadu laikā vairākas VID amatpersonas, par kuru darbu kritusi aizdomu ēna par iespējamu negodprātīgu rīcību, aizrotētas uz citiem amatiem un notiekot pakāpeniska attīrīšanās. «Tas, kas ir pieļauts iepriekšējo VID vadītāju vadības laikā – 15 gados vai cik, to nevar vienā, divos, trīs gados vienkārši izravēt, ja netiek visi atlaisti,» saka Vilks. Viņš abus VID ģenerāldirektora vietniekus Pētersoni un Čerņecki sauc par godīgiem un uzskata – Čerņeckim vajadzētu turpināt to, kas viņam labi padodas, savukārt Pētersonei jāvada VID, jo viņa esot gana enerģiska un piemērota šim amatam. Par Vienotībā notiekošo iekšējo diskusiju Vilks izsakās asi: «Es par šo jomu atbildu. Esmu tuvāk realitātei un uzdevumiem, nevis kāds deputāts, kuram liekas kaut kas, kuram vajag kaut ko citu. Tā ir mana atbildība,» saka Vilks. 

Viņš uzsver: «Esmu diezgan stingrs savās pozīcijās, netaisos liekties» – valdībai būšot jābalso par Pētersones apstiprināšanu VID ģenerāldirektores amatā. Savukārt, vai Pētersone ir gatava uzņemties VID vadību, ja šajā iestādē tomēr ir «jumts» noziedzīgiem grupējumiem, par ko vedina domāt KNAB ierosinātā lieta? Pētersone atbild, ka tam pagaidām netic – ja tā būtu, nepiekristu amata piedāvājumam. «Kurš normāls cilvēks tādā gadījumā ir gatavs [tur] iet? Jo, protams, nevar būt tā, ka es, zinot, ka VID ir «jumts», tagad kā revolucionāre iešu un sakārtošu tos 4000 [cilvēkus]. Redziet, tad ir vajadzīgs visai videi mūsu valstī apzināties, ka ir problēma.»

Pašiem ir jādara

Valsts prezidents Andris Bērziņš neslēpj, ka nav mierā ar valdības darbu, un gaida enerģiskākas reformas nākamajā Saeimā, taču vienlaikus gatavs atzīt arī savas kļūdas

Vēlējāmies intervēt prezidentu pirms Baltijas valstu vadītāju brauciena uz Vašingtonu – par vēsturiskās, daudziem negaidītās vizītes mērķiem un Latvijai svarīgāko, ko viņš iecerējis apspriest ar ASV prezidentu Baraku Obamu. Taču prezidenta darbu kalendārs to neļāva. Toties tagad bija iespēja runāt par vizītes rezultātiem. Sarunas laikā palika iespaids, ka Andrim Bērziņam pašam svarīgākais rezultāts ir viņa pārliecība, ka Latvija ir drošībā, lai arī cik naidīgi paziņojumi izskanētu no Austrumiem. Tā nu lielāko daļu laika veltījām pašmāju norišu apspriešanai, un intervijai paredzētās 45 minūtes izstiepās līdz gandrīz apaļai stundai. Prezidents kļuva atturīgi mazrunīgs tikai sarunas beigās, kad apvaicājāmies, ko iecerējis darīt, kad būs beidzies viņa pirmais termiņš valsts galvas amatā.

Rudens ir atnācis ar asām prasībām pret valdību – skolotāji, mediķi, pensionāri prasa vairāk naudas, opozīcija šūpo veselības ministres krēslu. Izskanējis aicinājums atkāpties kultūras ministrei. Vides ministra demisija iekarsē cīņas koalīcijas iekšienē. Kā jums šķiet – vai valdība spēs panākt saprātīgus budžeta kompromisus un nostrādāt līdz Saeimas vēlēšanām?

Par [budžeta] ieņēmumu daļu man ir sajūta, ka tā ir ļoti reāla. Vienmēr var strīdēties, kuru nodokli lielāku, kuru mazāku, bet ieņēmumu daļa ir diezgan loģiska, un faktiski mums valsts kopbudžeta ieņēmumi būs diezgan tuvu pirmskrīzes līmenim, kas pati par sevi ir laba ziņa. Par izdevumu pusi – tās darbības vēl ne tuvu nav noslēgtas. Pilnīgi piekrītu finanšu ministram Vilkam, ka mums jābūt ļoti saprātīgiem. Ceru, ka šis gads mums būs faktiski bezdeficīta – 0,8 [procenti no IKP] mīnusā, var teikt, ir uz nulli. No aizņemšanās viedokļa 2014.gadam tas ir kolosāls ekonomisks ieguvums.

Bet ir arī sāpīgi konflikti, piemēram, par uzturēšanās atļauju pakāpenisku izbeigšanu. Kāda ir jūsu nostāja?

Valdībai ir pieejama pilna informācija – kādi cilvēki, no kurienes, kāda ir atdeve. Mans viedoklis – tas šajā periodā ir bijis pozitīvi, un derētu pieskaņot, ņemot vērā pieredzi.

Atcelt nevajadzētu?

Var jau atcelt. Bet tad jautājums – kur ņems vietā? Jo tās ir investīcijas. Ja ir labāks risinājums, tad – jā. Bet neviens neko labāku neiesaka.

Vēl viena problēma valdībā ir kultūras ministres konflikts ar vismaz daļu kultūras darbinieku. Esat arī agrāk kritiski izteicies par ministri. Kādu risinājumu redzat?

Es tagad neizsaku parasto uzaicinājumu visiem viesiem – lūdzu, brauciet, Latvija no 1.janvāra ir kultūras galvaspilsēta. Es vienkārši baidos to teikt, jo ziņas starptautiski pašlaik aiziet tik nelabas! Starptautiski parādās, ka operu grauj. Neko sliktāku šajā brīdī nevarētu [izdomāt]. Ko mums dod reklāmas kampaņa, ka mēs esam kultūras galvaspilsēta? Šādi konkrēti jautājumi taču to tēlu neglābjami bojā! Mani tas visvairāk uztrauc.

Vai tāpēc atcēlāt operas nama 150 gadu jubilejas koncerta apmeklējumu?

Arī daļēji, protams. Man diena ir pietiekami sarežģīta, es sevi nevaru pārvarēt, lai vēl vakarā pakļautu stresam, nevis saņemtu baudījumu, kas [operā] bija paredzēts. Daudziem sajūta nav komfortabla. Man liekas, tas ir cilvēcīgs konflikts. Veids, kā tas tiek risināts, nekādā gadījumā Latvijas tēlam par labu nenāk.

Tomēr valdība strādā, var teikt, stabili. Dombrovskis kļuvis par ilgāko valdības vadītāju Latvijas vēsturē. Vai, jūsuprāt, tā ir apstākļu labvēlīga sakritība, vai arī tas liecina par kādām nopietnām izmaiņām politiskajā vidē?

Man šķiet, ka sfēru dalīšana un katra rīcība kļūst arvien individuālāka, valdības kopējā darba paliek arvien mazāk. Kaut vai viena ministra paziņojums: es aiziešu 1.decembrī. Kā tas iespējams, un kāda no tā jēga? Ja tādā veidā gribēsim aiziet līdz nākamā gada oktobrim, baidos, ka varam daudz ko neizdarīt.

Vai uzskatāt, ka jūsu piedāvātā konstitucionālā reforma – dot premjerministram plašākas pilnvaras ministru izvēlē – varētu ilgtermiņā situāciju uzlabot?

Tāda man ir pārliecība, jo pieredze vismaz Eiropā to rāda. Valdībai jābūt kopējai rīcībai.

Viens no jautājumiem, kurā premjerministram ir gandrīz neierobežota izvēles brīvība, ir par eirokomisāra kandidātu. Vai jāturpina līdzšinējā prakse?

Būtu vairāk nekā loģiski to kārtību tomēr noteikt. Neņemos teikt, kādai tai jābūt, jāpaanalizē, kā rīkojas citur.

Kādām kvalifikācijām būtu jābūt cilvēkam, kuru izvirza? 

Man uzskats ir tālāk ejošs – šajā konstrukcijā, ka Eiropas Komisija ir uzbūvēta no brīvi izvēlētiem cilvēkiem, vajadzētu tomēr [prasības viņiem] konkretizēt. Ja cilvēks nesaprot sfēru, par kuru atbild, tad nav ko gaidīt rezultātus. 

Eiropas Komisijas ierēdņu līmenis ir ļoti labs, bet tas gala līmenis – vajadzētu stipri piedomāt, kā to pacelt. [Jāvērtē] izglītības līmenis. Un tas, kā [kandidāts] ir sevi parādījis.

Andris Piebalgs ir atteicies būt vēl vienu termiņu. Izskan Solvitas Āboltiņas, Sandras Kalnietes vārds. Vai viņas būtu labas kandidātes?

Domāju, ka šīs abas kundzes sevi jau ir pietiekami parādījušas, lai varētu izvērtēt, ja viņas kandidēs. Bet esmu pārliecināts, ka vēl parādīsies [kandidāti], ka tas ir tikai sākums.

Vēl par nākotnes izvēlēm – Saskaņas centra frakcijas vadītājs Jānis Urbanovičs nesen izteicās, ka nākamajā valdībā jābūt SC, jo «tauta to grib». Vai SC ir jābūt nākamajā valdībā?

Ir jau pavisam skaidri un vienkārši – valdībai vajadzīgs vairākuma atbalsts. Es uzskatu, ka tomēr vajadzētu arī kvalificēto vairākumu, vairāk par 50.

Jūs nākat no Zaļo un Zemnieku savienības, un pašlaik kuluāros apspriestais reālākais variants, kā Saskaņas centrs varētu būt valdībā, ir kopā ar ZZS. Ko jūs par šādu iespēju teiktu?

Skatoties pēc reitingiem, tā ir viena iespēja. Bet nedomāju, ka tā ir vienīgā un visvairāk iespējamā.

Turpinot par budžetu, pēc tikšanās ar ASV prezidentu Obamu jūs kopā ar Igaunijas un Lietuvas prezidentiem parakstījāt paziņojumu, kurā uzsvērta nepieciešamība pietiekami finansēt aizsardzību. Igaunija tam atvēl 2% no IKP, mums būs jau zem 1% no IKP. Cik svarīgi būtu jau nākamgad palielināt finansējumu aizsardzībai?

Lēmums ir līdz 2020.gadam sasniegt 2%. Nepieciešamas lielas reformas arī aizsardzībā – man par to nekādu šaubu nav. Jo sevišķi par kiberdrošību – tas ir tik būtiski, ka būs jāiegulda daudz vairāk. 

Militārajā sfērā jāiet strauji uz priekšu, lai paceltu arī ES spēju būt vairāk neatkarīgai. Vajadzētu likt līdzekļus kopā un radīt kaut ko stabilāku. Kāda jēga, ja stāv kuģi Liepājā un turpat blakus Klaipēdā? Un tā visās sfērās. Militārā sfēra it tik nopietna, ka mums nebūtu jēgas drumstalot līdzekļus.

Šomēnes būs liela mēroga Krievijas un Baltkrievijas militārās mācības pie mūsu robežas, kurās tiks izspēlēta arī Baltijas valstu okupācija. Žirinovskis nupat pateicis, ka Baltijas valstis būtu jāiznīcina. Ko ar Obamu runājāt par drošības situāciju mūsu reģionā? 

[Vizītes dienā] no rīta parādījās [ASV viceprezidenta] Baidena paziņojums presei, kurā pirmais punkts bija tas, ka NATO līguma 5.paragrāfs ir svēts ASV pienākums. Tiekoties ar Obamu, slēgtajā daļā pirmais vēstījums bija tas pats – ka viņš svēti paziņo, ka šis tiks pildīts. Tas bija skaidrs vēstījums – jūs varat droši uzskatīt, ka ne-esat mazāk aizsargāti kā jebkura cita NATO valsts. Tāds ir arī mans uzskats. 

Jūs pieminējāt kiberdrošību. Kā vērtējat diezgan pretrunīgo procesu ar Čalovski – vai bija pareizi, ka jautājumā par viņa izdošanu vai neizdošanu ASV sāka izskanēt politiski argumenti? 

Šķiet, ka iesaistītie ministri bija ieslēgušies vēlēšanu kampaņā. No viņu puses nebija godīgi [tā] izmantot valdības locekļu pozīcijas. Līgums [ar ASV] ir noslēgts, lai to pildītu. Ja tas neatbilst, tad – valdība noslēdza, valdībai arī jāreaģē. Nevis stāstīt pasakas. Tas nav korekti.

Tūlīt Saeimā sāksies debates par jūsu paspārnē strādājošās Konstitucionālo tiesību komisijas ieceri pierakstīt Satversmei preambulu, kuras ideja bija reakcija uz valodu referendumu. Pērn teicāt, ka varētu ierosināt par to plašu diskusiju sabiedrībā. Vai jūs to darīsit?

Diemžēl neesmu redzējis to, ko viņi Saeimā pašlaik cilā. Acīmredzot tuvākajā laikā to redzēšu, bet tagad man nav ko komentēt. Manā ieskatā tā tomēr ir kādu Saeimas partiju vai grupu aktivitāte.

Par jūsu priekšgājējiem amatā varam teikt: Guntis Ulmanis izveda Krievijas armiju, Vaira Vīķe-Freiberga ieveda Latviju NATO un Eiropas Savienībā, Valdis Zatlers izvadīja oligarhus no Saeimas.  Kādu politisko mantojumu gribētu atstāt jūs?

Acīmredzot man uzdevums nav no vieglākajiem, bet loģiski sekojošs. Kā savā pirmajā uzrunā teicu, darīšu visu, lai vairākums no Latvijas iedzīvotājiem justu, ka dzīve kļūst labāka. Kā tas man izdosies, acīmredzot varēs sākt mērīt, kad noslēgsies nākamais gads.

Vai nupat teiktais nav pretrunā ar pērn februārī tautiešiem Īrijā teikto, ka valdības reemigrācijas plāns nestrādās? Un 25.martā, deportāciju piemiņas dienā, jūs pie Brīvības pieminekļa teicāt – ja neapturēsim aizbraukšanu, pēc desmit gadiem valsts var pārstāt pastāvēt. Kāds bija tik drūma vēstījuma mērķis?

Diemžēl mana iekšējā sajūta tāda arī ir. Ka mēs it kā spēlējam dubultu spēli, lietas nesaucam īstos vārdos. Negribam redzēt realitāti. Es ne par velti teicu arī to, ka nākamā gada kopbudžets sasniegs pirmskrīzes līmeni. Ja tas izdosies, tad cilvēki tomēr kaut ko druscīt varēs sākt redzēt. Tas viss ir ļoti, ļoti sarežģīti. Tāpēc ceru, ka nākamā Saeima skatīsies uz budžeta izdevumu daļu citādi nekā šī. Ka meklēs kopējas iespējas ar kaimiņiem, meklēs, ko var darīt privāti, ko var nedarīt valsts, un tomēr atradīs ātrākās izaugsmes ceļu. Jo visiem jautājumiem, kas saistīti ar veselību, ar pamatizglītību, jāiedod daudz ātrāka attīstība. 

Ir signāli, ka mēs tomēr esam sasnieguši kaut kādu stabilitāti. [Pirmajā skolas dienā] bijām Kuldīgā – skaidri redzams, ka iedzīvotāju skaits ir nostabilizējies, un var cerēt, ka jau nākamgad būs par kādu bērnu vairāk. Tie ir taustāmi rādītāji, ka dzīve iet uz priekšu. Kuldīgā man sevišķi patika profesionālā vidusskola. Viņi no vecās padomju laiku arodskolas ir izveidojuši ļoti labu modeli profesionālās izglītības attīstībai. Tur tagad ir 560 bērnu. Māca galdniekus – kompjuterizētu darbgaldu meistarus. It kā liekas, ka tas nav lielais, stratēģiskais, ar eksportu saistītais. Bet viņi veido iekšējo dzīvi. Nav tā, ka viss mums notiek negatīvi. Man Kuldīgā palika labs iespaids – cilvēki ir sapratuši, ka pašiem ir jādara. Bijām arī pie uzņēmējiem, diviem brāļiem, kas pa 18 gadiem [izveidojuši uzņēmumu] no plikas zemes – 120 cilvēku mežā strādā un ražo eksporta produkciju. Viss ir, tikai saprātīgi jābīda tās lietas uz priekšu. Tāpēc es saku – valdība nespēj [risināt] tās konkrētās lietas. Visādas pasakas stāsta, bet tas, ko cilvēkiem vajag reālā dzīvē, netiek ieviests.

Ja skatās reālajā dzīvē, cilvēki grib dzīvot labāk un arī dara ļoti labi. Tie 23 gadi bija vajadzīgi. Tā kā tiem diviem jaunekļiem pirms 18 gadiem – viņi saka: mēs te uzstādījām vienu paliktni zāģim un divatā sākām strādāt. Tagad ir 120 strādājošo un daudzmiljonu eksports. Viņi vienkārši ir bijuši uzņēmīgāki, neviens viņiem neko nav devis. Kā viņi saka – ņēmām kredītus visu laiku tik daudz, lai pie jebkuras svārstības droši varētu atdot. Tagad valstiski būtu izdevīgi, ja viņiem drusku iedotu atbalstu dažos brīžos, lai viņi var pieturēt produkciju [un nepārdot to ārzemju uzpircējiem par neizdevīgu cenu].

Tie divi jūsu izteicieni – par reemigrāciju un par valsts pastāvēšanu pēc desmit gadiem – daudziem cilvēkiem ir palikuši prātā. Ir svarīgi paskatīties patiesībai acīs, bet ir svarīgi arī iedvesmot un aicināt pārvarēt grūtības. Kā jums ir veicies ar cilvēku iedvesmošanu, nākotnes perspektīvas parādīšanu?

Nē, nu, redziet, kāpēc ministrs Vilks bija šeit? Es viņam pastāstīju visu, izejot no praktiskās situācijas, kā es to redzu, ko vajadzētu sākt pamazām mainīt. Viens ir tehniskais budžets, bet, ja mēs nepārliksim uz veselību un izglītību vairāk, netiksim uz priekšu. Lai laukos būtu cilvēki, tur jābūt izglītībai. Reemigrācijas pamats ir izglītība, ne jau nauda.

Par Īriju es pie saviem vārdiem palieku – ja tiem cilvēkiem neiedos profesionālo izglītību, kāpēc lai viņi brauktu uz šejieni, ja tur ir vismaz desmit reižu augstāks pabalsts nekā šeit vidējā alga? To tikai izglītība spēj glābt, nekas cits. Recepte jau ir vienkārša, to vācieši ir darījuši un dara. (Vācijā darbojas duālā izglītības sistēma, kas mācības apvieno ar praksi. No šāgada arī septiņās Latvijas profesionālajās mācību iestādēs ievieš šādus pilotprojektus – red.) Ne par velti man ar [Vācijas prezidentu] Gauku izveidojās tik labas attiecības – man ir pārliecība, ka viņš darīs visu, lai Latvija varētu to izglītību iegūt. Vai es spēšu nodrošināt, lai to saprot citi, es neesmu pārliecināts. Bet iespējas ir. Tāpēc jau jūs esat šeit un es jums stāstu – lai jūs cilvēkiem varētu pasniegt to, kā es domāju.

Protams, nav šaubu, ka mums jāuzlabo izglītība. Taču cilvēki bieži detaļas neuztver. Diemžēl ir nācies dzirdēt no vairākiem avotiem, ka pēc jūsu izteiciena par reemigrācijas plānu konkrēti cilvēki teikuši: mēs apsvērām iespēju braukt atpakaļ, bet, redz, prezidents pateica, ka nevajag. Vai esat domājis par jūsu vārdu šādu iespaidu?

Bet, ja cilvēki man prasa, vai [reemigrācijas plānā] ir kaut kas reāls, kas mums dos pamatu atbraukt un dzīvot, es nekad neteikšu, ja es [to] neredzu. Neesmu gatavs uz tādu blefošanu – viss ir, brauciet tik! Viņi pēc tam teiks: redz, kāds maita, izrāva mūs no šejienes, kur kaut cik dzīvojām, un tagad iemeta atkal bedrē. Bet es neredzu! Kamēr nav bāzes, kamēr nevar teikt – brauciet, jums būs iespēja aiziet skolā, saņemt izglītību -, ko citu? Kur viņš dabūs darbu? Tāpēc katrs izmeklē to vietu, kur var labāk justies. Ne jau par velti mobilitāte ir ielikta par ES pamatu. Tas nenozīmē, ka visiem jābrauc prom, bet ir iespēja kādu laiku sevi nostiprināt arī citā vietā, ne tikai Latvijā. Īrijā [uz tikšanos] bija kādi četri cilvēki, kas sākuši uzņēmējdarbību. Viņi iestrādāsies un var atbraukt atpakaļ, Latviju redzot kā daļu no sava biznesa. Tāds process būs, bet tas prasīs vēl laiku.

Neviens nesaka, ka jums jāmelo. Bet no jūsu teiktā cilvēki ir sapratuši, ka nav jābrauc atpakaļ. Vai tā jūs domājat, ir cits jautājums, bet viņi ir sapratuši tā – jūs mums neesat vajadzīgi. Vai tā nav problēma?

Acīmredzot tā ir mana vaina. Īrijā es runāju par to konkrēto cilvēku grupu, kas tur ir. Es pilnīgi piekrītu – acīmredzot ļoti jāuzmanās ar šiem vēstījumiem.

Vai esat domājis, ko darīsit pēc pilnvaru termiņa beigām? Vai plānojat kandidēt atkārtoti?

Skatīsimies, kādi rezultāti iznāks. Vai vismaz virziens būs tāds, kādu esmu solījis – ka iet mums uz augšu.

Ja ies uz augšu, kandidēsit?

Nē, tad arī varēs novērtēt, vai es vēl spēju kaut ko uz priekšu pagriezt, lai ietu labāk. Tas ir tik sarežģīts process, no tik daudzām sastāvdaļām…

Vai no jūsu teiktā varam secināt, ka atlikušajā termiņā redzat savu lomu kā ekonomisko procesu stabilizētājam?

Ne tikai ekonomisko, arī sabiedrības saliedētība ir viens no ļoti būtiskiem punktiem. Kā Kenedijs rakstīja, ja [pilsoņi] prasīs – ko es varu dot, nevis saņemt no valsts -, tad mēs tiksim uz priekšu daudz vieglāk.

Mērija Popinsa ir klāt!

Aukļu reģistrs un 100 latu mēnesī katram bērnudārzā netikušam bērnam – tā valsts cer atvieglot vecāku atgriešanos darbā un izvilkt aukles no ēnu ekonomikas

Kur likt bērnu? Tādu jautājumu sev spiesti uzdot tūkstošiem vecāku, kuru atvasēm nav vietas pašvaldības bērnudārzā. Līdz šim vecākiem bija divi ceļi: vai nu uz privāto bērnudārzu, vai pašu spēkiem jāmeklē auklīte, kura parasti tika algota neoficiāli.

Tagad valsts piedāvā trešo risinājumu – aukļu reģistru, kurā iekļautās auklītes varēs saņemt pabalstu par katra bērna pieskatīšanu, kuram nav atradusies vieta pašvaldības dārziņā. Taču vēl turpinās diskusijas, kas šo pabalstu galu galā maksās – valsts vai pašvaldības.

Nekādu multeņu un snikeru

«Maza istabiņa, kurā ir 13 bērni vecumā no viena līdz septiņiem gadiem, auklīte visus nosēdinājusi pie televizora skatīties multenes un ēst snikerus. Tā ir realitāte, ko esam redzējuši,» pašreizējo neformālo auklīšu sistēmu raksturo Izglītības kvalitātes valsts dienesta (IKVD) pārstāvis Ivans Jānis Mihailovs. Viņš ir viens no cilvēkiem, kam uzticēta jaunā auklīšu reģistra izveide un kurš tic, ka tas mainīs situāciju, jo reģistrā iekļautos kontrolēs gan Valsts bērnu tiesību aizsardzības centrs, gan Pārtikas un veterinārais dienests.

No šāgada 1.septembra visas auklītes, rotaļu un bērnu aprūpes centri var pieteikties reģistrā. Jau kopš augusta nogales IKVD ik dienu saņem ap 50 interesentu telefonzvanu. Nepilnās divās nedēļās noformēti 150 pieteikumi.

Labklājības ministrija sola – naudas pietiks visiem. Bērnu pieskatīšanai valsts budžetā šāgada četriem mēnešiem atvēlēti 3,2 miljoni latu, bet nākamajā un aiznākamajā gadā vēl pa 9,6 miljoniem.

Piešķirtais finansējums aprēķināts, ņemot vērā to bērnu skaitu, kas bija rindā uz pašvaldību bērnudārzu 2012.gada beigās. Tolaik tie bija 8000 bērnu, bet šogad, pēc Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) jaunākajiem datiem, rindā gaida ap 6000. Vairāk nekā divi tūkstoši šo mazuļu dzīvo Rīgā, pārējie – Liepājā, Jelgavā un visdažādākajos Latvijas nostūros. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā (VARAM) gan brīdina, ka līdz ar jaunās kārtības ieviešanu rindas bērnudārzos atkal kļūst garākas, piemēram, Rīgā līdz šim bija spēkā prasība bērniem, kuri ar pašvaldības līdzfinansējumu iet privātā bērnudārzā, izstāties no rindas. «Tagad rindā atkal ir pilnīgi visi bērni un mums nav nojausmas, cik no viņiem ir reāla nepieciešamība kļūt par pašvaldības bērnudārza audzēkņiem,» saka Rīgas domes izglītības, kultūras un sporta departamenta pārstāve Indra Vilde.

Dara mazāk, pelna vairāk

Aptaujājot auklītes, kas iesniegušas dokumentus pabalsta saņemšanai, rodas priekšstats, ka vislielākie ieguvēji no jaunās kārtības ir tā dēvētie «mājdārziņi» – auklītes, kas vienlaikus pieskata vairākus bērnus.

Solvitai Montvidai nebija grūti nokārtot visas reģistram nepieciešamās formalitātes, jo viņa šo darbiņu paveikusi jau pērn – piesakoties auklīšu līdzfinansējumam, ko sniedza Ķekavas pagasts (118 latu par bērnu). Viņai ir vidējā pedagoģiskā izglītība, daudzus gadus strādājusi par bērnudārza audzinātāju, līdz 2000.gadā valsts izvirzīja prasību arī pirmsskolas izglītības pedagoģēm iegūt augstāko izglītību. Tādēļ viņa jau no 2005.gada rūpējas par bērniem laikā, kamēr viņu vecāki strādā.  

Savukārt Gunitai Vidžei, kas strādā par auklīti Baldonē, ir augstākā pedagoģiskā izglītība. Arī viņa kādreiz strādāja bērnudārzā, bet pašlaik ir auklīte četriem bērniem. Lai apvienotu darbu ar maģistra studijām un mammas pienākumiem, savā dzīvoklī iekārtojusi minibērnudārzu.

Viena no problēmām, ko rada jaunā valsts atbalsta sistēma – arī citas pirmsskolas izglītības pedagoģes ar augstāko izglītību rīkojas gluži tāpat kā Gunita. «Rīgā zināmi jau vairāki gadījumi, kad audzinātājas aiziet no darba, jo, pieskatot piecus bērnus, var nopelnīt daudz vairāk nekā bērnudārzā, kur jāuzņemas atbildība par aptuveni 20 bērniem,» stāsta Indra Vilde, norādot – labi domātā auklīšu atbalsta sistēma var apdraudēt pašu pirmsskolas izglītību. Ja trūks darbinieku, pašvaldību dārziņos būs grūtāk novērst rindas.

Uz jautājumu, kāpēc audzinātājai, kurai nepietiekamas izglītības dēļ ir liegts strādāt bērnudārzā, tagad valsts tomēr gatava uzticēt bērnus un turklāt maksāt par to auklēšanu arī cilvēkiem, kas gājuši vien 40 stundas ilgos kursos, Labklājības ministrijas eksperts Maksims Ivanovs uzsver – šajā gadījumā runa ir tikai par bērnu pieskatīšanu, nevis izglītošanu, tāpēc arī pieļaujamas zemākas prasības.

Kas maksās? 

Neatkarīgi no tā, vai par pašvaldības bērnudārzā neiekļuvušo mazuli gādā reģistrā iekļautā auklīte, «mājdārziņš» vai dienas aprūpes centrs, par katru šādu bērnu valsts pārskaitīs pabalstu. Ja nav pašvaldības līdzfinansējuma, auklīte saņems no valsts 100 latus, skaidro Labklājības ministrijas pārstāve Linda Liepa. Taču daudzviet pašvaldība maksā privātajiem bērnudārziem un auklītēm par darbu ar dārziņos neiekļuvušajiem, tāpēc nolemts, ka valsts un pašvaldības kopējais finansējums Rīgā nepārsniegs 160 latus, ārpus tās – 130. Tātad valsts piemaksās starpību, ko pašlaik nesedz pašvaldība. Piemēram, Rīgā pašvaldība privātajam bērnudārzam par katru bērnu pārskaita 93 latus mēnesī, tātad no valsts maka tiks pielikti 67 lati. Liepājā pašvaldības līdzfinansējums ir 74 lati, valsts piemaksās 56.

Pabalstu izmaksa vēl nav sākta, taču joprojām nav skaidrības, kam galu galā tos vajadzēs finansēt nākotnē. Koalīcijas partijas vienojušās, ka šogad maksā valsts, bet no nākamā gada, ja pašvaldība nenodrošina visiem bērniem vietu bērnudārzā, valsts ietur auklīšu pabalstos izmaksāto summu, izmantojot pašvaldību finanšu izlīdzināšanas mehānismu. Auklīšu pabalsti tiek izmaksāti trīs gadus, cerot, ka šajā laikā pašvaldības atrisinās bērnudārzu rindu problēmu. «Ideja ir tāda. Pretējā gadījumā valsts uzņemas pašvaldību pienākumu pildīšanu,» saka LM pārstāvis Ivanovs. Pēc viņa vārdiem, nauda, kas šogad tiek izmaksāta auklēm, «būs dāvana pašvaldībām».

Pašvaldības gan ir citās domās. «Tikai loģiski būtu, ja valsts uzņemtās saistības pildītu arī 2014. un 2015.gadā,» saka Latvijas Pašvaldību savienības padomniece Ināra Dundure. To, ka pašvaldības nevar piespiest izmaksāt auklēm pabalstus, apstiprina arī par pašvaldībām atbildīgās VARAM eksperts Andris Eglītis. Tāpēc politiķu diskusijas turpināsies. Taču ministrija sola – vecākiem un auklēm šīs diskusijas neko nemainīšot, viņi tāpat nākamajos gados saņems pabalstu, līdz visi bērni no pusotra gada vecuma varēs sākt gaitas bērnudārzā.

Kā saņemt «auklīšu pabalstu»

1. Aukle reģistrējas kā individuālais uzņēmējs vai Valsts ieņēmumu dienestā kā nodokļu maksātājs. 

2. Jāiegūst apliecība par prasmēm sniegt pirmo medicīnisko palīdzību (kā pierādījums šīm prasmēm der arī autovadītāja apliecība).

3. Ja auklei nav pedagoģiskās izglītības vai aukles profesionālās kvalifikācijas, jāmācās 40 stundu ilgos izglītojošos kursos par bērnu aprūpi. Šī prasība stājas spēkā tikai no 2014.gada, lai dotu auklītēm laiku skoloties. Par mācību iestādēm, kurām ir tiesības vadīt šādus aukļu kursus, jāinteresējas IKVD.

4. Jāiziet veselības pārbaude.

5. Ja aukle pieskata bērnus ārpus savas vai bērnu mājvietas, jāsaņem Pārtikas un veterinārā dienesta atļauja sniegt ēdināšanas pakalpojumus.

6. Aukle iesniedz pieteikumu un dokumentus IKVD – personiski Rīgā, Zigfrīda Annas Meierovica bulvārī 14 vai elektroniski: [email protected]

7. IKVD pieņem lēmumu viena mēneša laikā pēc iesnieguma saņemšanas. 

8. Aukle un vecāki noslēdz rakstisku līgumu. 

9. Vecāki ziņo pašvaldībai par to, kurai auklei uzticēts bērns.

10. Aukle iesniedz Izglītības un zinātnes ministrijai (IZM) pieprasījumu valsts atbalsta saņemšanai.

11. IZM pārskaita naudu (pirmais maksājums būs oktobrī).

Dati: IKVD, IZM, LM

Pārāk daudz banānu

Finanšu ministrs Andris Vilks kritizē lētos priekšvēlēšanu trikus un vaļsirdīgi atzīst, ka valdībai pietrūkst jaudas, lai izmēztu netīros Augeja staļļus

Pirmdienas rītā ar Andri Vilku brokastojam Finanšu ministrijas ēdnīcā. Deviņos no rīta te ieklīst retais, un arī ministram šis rīts sācies ar nelielu pārmaiņu. Parasti viņš brokastis – līdzpaņemtu jogurtu vai putru, ko pagatavo turpat, graudaugiem pārlejot vārošu ūdeni – ieturot darba kabinetā. Pusdienās gan viņš nākot uz šo pašu vai valdības mājas ēdnīcu. «Ārpusē pa kafejnīcām nestaigāju atšķirībā no dažiem deputātiem,» viņš izmet.

Šī nav vienīgā reize, kad Vilks (Vienotība) sevi pretnostata «deputātiem vai politiskajām elitēm», kā viņš to vienbrīd raksturo šajā sarunā. Pēdējās nedēļās viņš regulāri asi un vaļsirdīgi komentē sabiedriski politiskās norises. «Nu re! Politiķi labi atpūtušies, budžeta ultimāti klāt!» Vilks rakstīja Twitter, norādot uz «nāves ēnu» budžetam, bet Izglītības un zinātnes ministrijā aicināja piesaistīt «avārijas brigādi», jo «ar reformām ir par vēlu».

Prasu, vai tā nāves ēna ir tik liela, ka 1.oktobrī finanšu ministram nebūs budžeta, ko nest uz Saeimu. «Iespējams ir viss,» Vilks atbild. No vienas puses, budžets esot teju gatavs un pēc būtības daudz vienkāršāks nekā iepriekšējos krīzes gados. No otras puses, «politiskā situācija ir tik neskaidra». Ministram radies iespaids, ka koalīcijas partneriem «nav vēlmes risinājumu atrast», bet notiek mēģinājumi radīt nākamā gada Saeimas vēlēšanu karogus. «Lai visu ziemu varētu tos vicināt – re, kā mēs Dombrovski piespiedām to izdarīt vai tamlīdzīgi,» viņš saka. «Nacionāļi droši vien uzskata, ka viņiem [Saeimā] varētu būt tikpat labi panākumi kā Rīgas vēlēšanās, reformisti cīnās par savu eksistenci, Vienotība pa vidu. Tāds tas fons.»

Vilks domā, ka atrisināmi ir visi jautājumi, ko Nacionālā apvienība un Reformu partija dažādos paziņojumos izvirzījušas kā priekšnoteikumus 2014.gada budžeta pieņemšanai. To vidū ir papildu finansējums skolotāju algām, demogrāfijai, kultūrai, ostu nodevas ieviešana un uzturēšanās atļauju apturēšana ārvalstniekiem, kas Latvijā pērk nekustamos īpašumus. «Pat ja vajadzētu papildu miljonus – līdz 10 miljoniem, tas ir atrisināms jautājums. Ja virs 10 miljoniem, tad grūti iedomāties.»

Ministram tikai nepatīk, ka ultimāti parādās tagad, un šīs prasības nav darītas zināmas, sākot budžeta veidošanu. «Mēs tiešām visu vasaru smagi strādājām. Kāpēc tos [ultimātus] nevar likt galdā, pirms deputāti aiziet atvaļinājumā sauļoties? Partijām taču ir ministri, neviens no viņiem pat neiepīkstējās par tām lietām. Ja mēs zinātu [šos uzstādījumus], visu jūniju, jūliju citādi strādātu.» 

Vilks noraida pārmetumus, ka lielākie budžeta palielinājumi tikuši ministrijām (Veselības, Satiksmes), par kurām atbild Vienotība. Viņaprāt, nebija pareizi, dalot ministru portfeļus, Vienotībai ņemt smagākās nozares, kurās «vajadzīgi lieli ieguldījumi» – ja tās būtu sabalansētas starp partijām, šādu paziņojumu nebūtu. Par absurdiem viņš dēvē mudinājumus papildu naudu kvotu veidā sadalīt starp partijām, kā kādreiz bijis, un vērš uzmanību, ka trešais lielākais budžeta pieaugums (12,3 milj. latu) ir NA pārraudzībā esošajai Kultūras ministrijai, kas nav bijis nevienā «jaunlaiku valdībā».

Ministrs nepiekrīt arī kritikai, ka darbaspēka nodokļu izmaiņās notikusi atkāpšanās no principa tās vērst uz nevienlīdzības samazināšanu. «Mūsu piedāvājums ir trīs, četras reizes labāks vidējo algu saņēmējiem, kuriem ir bērni. Tā ir pamatmasa.» (Salīdzinot ar sākotnējo variantu, lielāki būs atvieglojumi par apgādājamajiem.) Toties ir pazudusi ideja ieviest diferencētu neapliekamo minimumu, to būtiski palielinot mazajām algām un tādējādi palielinot reālos ienākumus mazturīgākajiem iedzīvotājiem. Vilks saka – arī viņam tas liktos pareizāks risinājums, taču no tā nācies atteikties NA nostājas dēļ. Vieglākas administrēšanas dēļ progresīvo neapliekamo minimumu bijis plānots piemērot gada algai, līdz ar to cilvēki ieguvumu justu 2015.gadā, kad no valsts saņemtu pārmaksāto summu. «NA teica: nekā nebija, šeit vajag [labumu] tūlīt, lai cilvēks to redz pirms vēlēšanām,» atstāsta Vilks. «Ar mokām izspiedām, ka neapliekamais minimums kaut cik tiek pacelts. Par to sevišķi lielas intereses nebija – RP principā interesēja tikai iedzīvotāju ienākuma nodokļa samazināšana, NA – demogrāfija.»

Tomēr partneriem ir priekšlikumi arī par papildu ienākumu avotiem, piemēram, RP ideja iekasēt nodevu no ostām, kuras pašlaik valstij nemaksā neko. Kāpēc Vienotība to neatbalsta? «Principā tas ir vērtējams,» uzskata Vilks, taču ir pret nodevas iekļaušanu nākamā gada budžetā, jo «jautājums ir stipri negatavs». Viņš atsaucas uz Pasaules Bankas pētījumu par Latvijas ostām, kura autori pret šādiem valsts ienākumiem «ir skeptiski».

Saku, ka šī nav pirmā reize, kad valdība neatbalsta Reformu partijas priekšlikumus revidēt ostas, par kuru izšķērdību un neatbilstību valsts pārvaldes standartiem norādījusi gan Valsts kontrole, gan ārvalstu investoru organizācijas. Uz graujošu korupciju Ventspils un Rīgas ostās nupat norādījis arī Ventspils naftas valdes priekšsēdētājs Saimons Bodijs (uzņēmuma īpašnieka – starptautiskās kompānijas Vitol – pārstāvis), kurš intervijā Rīgas Laikam atzīst, ka normāli investori uz tām nenāks, kamēr no viņiem par iespēju darboties ostās «vienkārši savāks» lielu daļu no ieguldījumiem. Kāpēc valdība ostām neķeras klāt? Vilks piekrīt atzinumiem par ostu «visatļautību» un «necaurspīdīgumu» – «nav šaubu, ka tie, kas piesūkušies pie ostām gan Ventspilī, gan Rīgā, jūtas izcili komfortabli». «Bet – ko nozīmē «valdība [neķeras klāt]»? Es domāju – tad valdības nebūtu. Dombrovskis tad nestrādātu, un viņš to lieliski apzinās. Tās saknes tur ir tik dziļi laistas, sevišķi Ventspilī.» Vilks atklāti atzīst, ka ostu izkustināšanai pietrūkst politiskās jaudas – «nacionāļi nebalsotu, vienīgi reformisti un lielākā daļa Vienotības nobalsotu, un ar to tas beigtos».

Vai tāpēc Dombrovskis neķeras klāt Bodija minētajiem «Augeja staļļiem» arī citur – Latvijas dzelzceļā, Satiksmes ministrijā, maksātnespējas administratoru sistēmā? «Principā jā,» saka Vilks. «Tad mums nebūtu ne izejas no krīzes, ne eiro, nekā. Vai nu izvēlies šos stratēģiskos mērķus un sasniedz, zinot, kādi Augeja staļļu mēsli ir, vai vienkārši ej pret klinti, atduries un zaudē. Tur būtu zaudējums – nav iespējams tai naudai stāvēt pretī. Nav mums tās politiskās ietekmes. Neesam līdz tam izauguši, un nezinu, vai nākamās vēlēšanas ko pozitīvu nesīs.» 

Pats Vilks, kurš politikā ienāca 2010.gadā ar tā saukto lietussargu grupu, par maz ticamu sauc iespēju aktīvi darboties politikā pēc nākamajām vēlēšanām. Lai būtu politiķis, ir ļoti jāgrib vara, bet Vilkam tāda dzinuļa neesot, viņš tikai kādu laiku var darboties «kā menedžeris». «Saeimā – pilnīgi izslēgts, izpildvarā – tur vēl varētu būt jautājums.» Viņam būtisks esot arī darba samaksas jautājums – «visus savus ietaupījumus tūlīt būšu iztērējis, kredīti jāmaksā». «Es varu vēl gadu, divus, bet tad… Kurš maniem vecākiem lāpīs brūkošo jumtu? Es vienkārši tagad skaitu, cik man gadu jāstrādā, lai to jumtu viņiem varētu uzlikt. Nu, es nevaru,» pukojas Vilks, kurš iepriekš strādāja banku nozarē.

Vai nav vilšanās, ka lietussargu ideāli izrādījušies neīstenojami? «Ideālā pasaule nav iespējama, tāpēc jāsaprot, ko var panākt no pragmatiskās puses. Šis posms bijis ļoti pozitīvs Latvijas izaugsmē, daudzas lietas izdevušās. Taču pret oligarhiem cīnīties ir grūti. Vajadzīgs laiks, paaudžu maiņa vai, es nezinu, kas. Tiesiskuma ziņā ir vismazāk izdarīts.» Vilks spriež, ka jebkurā valstī politika ir «nežēlīgs kompromisu cīniņš», taču viņam gribētos, lai «mūsu kompromisi ir skandināviskāki vai vāciskāki». «Ne tik daudz nomelnojot citam citu un neejot uz lētiem trikiem. Mums to banānu ir ļoti daudz. Es gribētu, lai banānizācija būtu pēc iespējas mazāka.»

Ēdienkarte

Biezpiena plācenīši ar krējumu un ievārījumu
Melnā tēja, kafija

Ir jautā

Vai Maskavas mēra vēlēšanu rezultāti izraisīs jaunus opozīcijas protestus?

Andis Kudors, Austrumeiropas politikas pētījumu centra izpilddirektors:

Izraisīs, ja Navaļnijs mēģinās tirgoties ar varu par sava soda izciešanu vai neizciešanu Kirovļes lietā. Balsošanas procedūra bija pietiekami tīra, jo vara bija ieinteresēta, lai tāda tā būtu.

Olga Dragiļeva, Latvijas radio korespondente, Maskavā vēroja vēlēšanas:

Neizraisīs. 2011. un 2012.gadā novērotāji redzēja rupjus pārkāpumus. Šoreiz tā nav. Ja falsifikācijas bija, tad smalkākā formā. Turklāt opozīcijas kandidāts ieguva trešdaļu balsu – uz to cerēja tikai drosmīgākie.

Andrejs Elksniņš, Saskaņas centra deputāts:

Svarīgākas ir tās lietas, kas notiek Latvijā. Nedomāju, ka lielākā sabiedrības daļa vispār zina, kas ir uzvarējis vai kas kandidēja Maskavas mēra vēlēšanās.