Finanšu policija februārī atklāj nodokļu izkrāpēju grupējumu, kurš vairāku gadu laikā valstij varētu būt nodarījis miljonos mērāmus zaudējumus. Maijā viens no apcietinātajiem liecina par augstu VID amatpersonu kukuļošanu. Jūnijā amatu atstāj VID vadītāja Jezdakova un KNAB ierosina kriminālprocesu, kurā īslaicīgi aizturēta un pratināta arī viņa. Vai šī faktu virkne liecina, ka atklāts nodokļu izkrāpēju «jumts» un slēptā cīņa par VID šefa krēslu ir daļa no šīs ēnu spēles?
Baltu celtnieka ķiveri neveikli uzmaukusi teju līdz acīm, Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektora pienākumu izpildītāja Ināra Pētersone kopā ar struktūrvienību vadītājiem pozē fotogrāfam jaunās dienesta ēkas spāru svētkos 15.augustā Mežaparkā. Dažām amatpersonām sejas laistās priekā, citās – skābs smaids. Šajā fotogrāfijā dokumentēts brīdis tikai dažas stundas pēc tam, kad medijus pāršalca ziņa – KNAB aizturējis bijušo VID vadītāju, Pētersones padomnieci Neliju Jezdakovu. «Tas bija šoks. Ne tikai man, bet visam kolektīvam,» tagad man saka Pētersone, kas todien esot pirmoreiz uzzinājusi par KNAB veiktajām kratīšanām.
KNAB jūnijā ierosināja kriminālprocesu par liela apmēra kukuļdošanu VID amatpersonām, pārbaudīta tiek Jezdakovas un vēl vismaz trīs vai četru augsta līmeņa VID darbinieku saikne ar iespējamu organizētu personu grupu, kas izkrāpusi no valsts 476 225 latus uz pievienotās vērtības nodokļa (PVN) atmaksas rēķina.
Ir rīcībā esošā informācija liecina, ka šīs grupas iespējamie valstij nodarītie zaudējumi varētu būt daudz lielāki – vairāku gadu garumā iespējami pat vairāki miljoni latu. Turklāt ierosinātā krimināllieta cieši savijusies ar aizkulišu procesiem politikā – tik cieši, ka šobrīd teju neiespējami izšķirt, kur diskusijās par jauno VID vadītāju beidzas patiesas rūpes par VID stiprināšanu un sākas rūpes par politiķiem pietuvinātiem organizētās noziedzības pārstāvjiem.
Kurzemnieku grupējums
KNAB sniegtā informācija par kriminālprocesu ir skopa – iespējams, ilgstošā laika posmā notikusi kukuļošana lielā apmērā VID amatpersonām, lai tās, rīkojoties kukuļdevēja interesēs, par pretlikumīgu atlīdzību veiktu prettiesiskas darbības nodokļu jomā. Biroja izmeklētājiem aizdomas, ka VID amatpersonas kukuļdevēju interesēs nodrošinājušas VID lietvedībā esošajos kriminālprocesos arestu noņemšanu no personu kontiem, kā arī veikušas darbības saistībā ar valstij pārmaksātā PVN atmaksu. Šobrīd krimināllietā ir vairāki aizdomās turamie, kuriem piemēroti ar brīvības atņemšanu nesaistīti drošības līdzekļi. Izmeklēšanas interesēs sīkākas ziņas netiek sniegtas.
Nedaudz plašāku ieskatu par šīs grupas aktivitātēm sniedz VID Finanšu policija (FP), kas pēdējo gadu laikā pastiprinātu uzmanību pievērsusi veikliem uzņēmējiem Kurzemē. Izmeklējot virkni 2009. un 2010.gadā ierosināto lietu par krāpšanos nodokļu jomā, FP darbiniekiem nācies saskarties ar labi organizētu pretdarbību – pierādījumu slēpšanu, liecību nesniegšanu. Turklāt virkne shēmās iesaistīto firmu reāli veic saimniecisko darbību, nevis ir fiktīvas pastkastīšu iestādes, kā ierasts šādās lietās.
«Bija pamats domāt, ka vairākas krimināllietas par PVN izkrāpšanu, izvairīšanos no nodokļu samaksas, kuras ir ierosinātas pret dažādām juridiskām personām, ir savstarpēji saistītas,» stāsta Finanšu policijas priekšnieks Kaspars Čerņeckis. Finanšu policija nolēmusi šo lietu izmeklēšanai piesaistīt lielākus resursus, un 2011.gadā darbu sāka izmeklētāju grupa, kas drīz vien identificēja noziedzīgu grupējumu, kas organizējis virkni krāpniecisku shēmu. Šobrīd izmeklētāji ar grupu saista vismaz piecus atsevišķus līdz 2013.gadam ierosinātus kriminālprocesus par krāpšanos ar nodokļiem, bet šogad ar grupas aktivitātēm saistīti vēl trīs kriminālprocesi – viens jau sākotnēji pieminētais par nepilnu pusmiljonu latu, kurā izmeklēšanu veic arī KNAB, un vēl divi, kuros zaudējumi valstij lēsti kopumā vairāk nekā 300 000 latu apmērā.
«Tas ir ļoti liels, nopietns grupējums,» stāsta Čerņeckis. Šā gada sākumā FP izmeklētāju darbs vainagojies rezultātiem – ierosināts kriminālprocess, kura ietvaros 12 cilvēkiem piemērots aizdomās turamās personas statuss, kriminālprocesā parādās aptuveni 30 firmu vārdi, tajā skaitā lielākā daļa ir reāli saimnieciskās darbības veicēji. Starp cilvēkiem, kas tiek turēti aizdomās par minētajām krāpnieciskajām darbībām, ir arī Liepājas uzņēmēji Andrejs Podrjadčikovs, Vjačeslavs Popkovs un Andrejs Ņikerins.
Kā liecina Uzņēmumu reģistrā pieejamā informācija, visuzņēmīgākais no viņiem bijis Podrjadčikovs, kura vārds atrodams vairāk nekā desmit uzņēmumos, tajā skaitā līdz šā gada maija beigām viņš bijis valdes priekšsēdētājs arī zvejniecības firmā Rabuško. Šī firma pēdējā laikā bijusi starp Liepājas lielākajiem nodokļu parādniekiem, saskaņā ar VID publiski pieejamiem datiem šobrīd valstij tā ir parādā 1,18 miljonus latu.
Šā gada februārī FP publiski ziņoja par atklāto grupējumu un tā kā Podrjadčikovs, Popkovs un Ņikerins bēguļoja, visi trīs izsludināti meklēšanā. Popkovs un Podrjadčikovs tika atrasti maijā, bet Ņikerins pats pieteicās policijai tikai pagājušajā piektdienā.
Podrjadčikovu policija 15.maijā aizturēja tēva mājās Rucavas novadā, nākamajā dienā Liepājas tiesa viņam piemēroja drošības līdzekli – apcietinājumu, taču ieslodzījumā viņš ilgi neuzturējās. Apcietinājumā viņš sniedzis liecības par augstu stāvošu amatpersonu atbalstu shēmu īstanošanā, tajā skaitā par maksātiem kukuļiem politiķiem, tiesnešiem un VID darbiniekiem. Tad jūnijā KNAB ierosināja kriminālprocesu, Jezdakova paziņo par plānu atstāt amatu un 10.jūlijā to arī izdara. Ar viņu šī raksta tapšanā Ir neizdevās sazināties.
VID gvarde palīdz shēmot
Liepājas uzņēmēju vārdi līdzās vēl vairāk nekā desmit cilvēkiem no Latvijas, Lietuvas, Igaunijas un Polijas atrodami automašīnu, tekstilizstrādājumu un minerālmēslu tirdzniecības uzņēmumu shēmās. Kā atzīst Čerņeckis, ierosinātā lieta ir ļoti apjomīga un tās izmeklēšanai būs nepieciešams laiks, taču kriminālvajāšanai jau ir nodotas divas iepriekšējos gados ierosinātās lietas, kur parādās šo pašu cilvēku vārdi.
«Šī grupējuma radītie zaudējumi jau ir pierādīti par 800 000 latu un ir nosūtīti uz prokuratūru,» Čerņeckis stāsta par divām iepriekšējos gados ierosinātajām lietām. Viņš apgalvo, ka, pētot šīs grupas darbu, FP nav atklājusi VID darbinieku atbalstu noziedzīgā grupējuma darbībām. «Mums nav tādas informācijas,» saka Čerņeckis, skaidrojot, ka viņam pašam personiski «ir kaut kādi pieņēmumi, secinājumi, ko es, ņemot vērā savas zināšanas un pieredzi, varu domāt, ka tas tā varētu būt», taču oficiālas informācijas par to neesot. Vienlaikus viņš atzīst, ka VID darbinieku atbalsts shēmu īstenotājiem nav nekas jauns un pārsteidzošs. Ja ne visos FP izmeklētajos procesos, tad lielāko daļu no nodokļu krāpējiem – kā vēlāk atklājas – ir konsultējuši esošie vai bijušie ieņēmumu dienesta darbinieki. «Gandrīz katrā šogad atklātajā grupējumā mēs redzam – kaut kur parādās bijušie VID darbinieki ar savām zināšanām, pieredzi. Tas nodara dubultu ļaunumu, un mums ir grūtāk atklāt šo grupējumu,» stāsta Čerņeckis.
Teorētiski – vai Jezdakova varēja piesegt PVN izkrāpējus? «Tas atkarīgs no cilvēka godaprāta. Teorētiski katrs VID darbinieks var mēģināt darīt kaut ko nelikumīgu, bet es esmu pārliecināts, ka ne visi [tā rīkojas], pārliecinoši lielākā daļa ir godprātīgi darbinieki,» saka Čerņeckis.
VID iekšējā kārtība paredz noteiktu procedūru, kāda jāiziet uzņēmējam, lai apstrīdētu viņuprāt nelabvēlīgi VID iestāžu lēmumu par pārmaksātā PVN atmaksu. Katra uzņēmuma iesniegums par naudas atmaksu tiek vērtēts dienesta Nodokļu un Kontroles pārvaldēs. Ja pieņemts uzņēmējam negatīvs lēmums, to iespējams apstrīdēt pie VID ģenerāldirektora. Taču arī šīs lietas VID ģenerāldirektors vienpersoniski neskata – strīdu lietas vispirms vētī Juridiskā pirmstiesas strīdu izskatīšanas pārvalde, kas sagatavo ģenerāldirektora lēmumprojektu, ko tas vai nu paraksta vai neparaksta.
VID vadītāja pienākumu izpildītāja Ināra Pētersone Ir apstiprināja, ka KNAB izprasījis informāciju par Jezdakovu un vēl trīs vai četriem VID augsta līmeņa darbiniekiem. VID hierarhijā viņu amati atrodas virs vidējā vadības līmeņa. «Man viņi nesaistās ar tām [koruptīvajām] darbībām. Šobrīd mūsu rīcībā nav tāda informācija, balstoties uz kuru varētu viņus atstādināt vai pārcelt. Mēs pastiprināti pievēršam uzmanību viņu pieņemtajiem lēmumiem, to gan mēs darām,» saka Pētersone.
Pētersones pašas paraksta nevienā no izprasītajām lietām neesot, kaut, formāli raugoties, PVN atmaksas process VID ir viņas pārraudzībā. Viņa skaidro – tiešā veidā par to atbildot zemāka līmeņa speciālisti, viņa atsevišķi lietas neuzraugot. «Man ir virsvadība.» Tāpat Pētersone uzsver: zinot tās lietas, par kurām interesējies KNAB, sākotnējais iespaids – visi «tie lēmumi, kas pieņemti, mums šķiet juridiski korekti, pareizi». Tomēr tas nebūt vēl neliecina, ka viss ir kārtībā. Kā skaidro Pētersone, administratīvās lietās lēmumi tiek pieņemti, balstoties uz VID darbinieku slēdzieniem un uzņēmēja liecībām, savukārt kriminālprocesā jau esot iespējams operēt ar plašāku informāciju. Vai bieži VID ģenerāldirektors atceļ lēmumus par PVN pārmaksas neatmaksāšanu, uzklausot uzņēmuma iebildumus? Bieži tā negadoties, bet kādi 5% gadījumu sanākot. Visbiežāk šādas rīcības iemesls esot uzņēmēju papildus iesniegtie pierādījumi, stāsta Pētersone. Reaģējot uz KNAB ierosināto lietu, VID šobrīd veicot iekšēju pārbaudi par visiem līdzīga rakstura Jezdakovas atceltajiem lēmumiem šogad un pērn. «Es šobrīd nezinu rezultātus, cik tā sērga ir dziļa un nopietna. Vēl joprojām domāju, ka nav tik briesmīgi,» saka Pētersone. Viņa uzsver – kopš šā gada PVN atmaksas jautājumi tiekot kārtoti centralizēti, nevis atsevišķās nodaļās kā līdz šim, turklāt papildus šobrīd tiekot meklēti risinājumi iekšējās drošības pasākumu stiprināšanai.
Cīņas par VID šefu
Tas, ka finanšu ministrs Andris Vilks dažas dienas pēc Jezdakovas aiziešanas no amata vienpersoniski izlēma piedāvāt posteni Pētersonei un solīja ātru apstiprināšanu amatā, neatbilst politiskajām tradīcijām, kā Latvijā notiek VID šefa izvēle. Izskatās, ka process var sarežģīties arī šoreiz, turklāt to raksturo interesantu nejaušību virkne.
Pirmā nejaušība – Jezdakovas aiziešana no amata ģimenes apstākļu dēļ seko drīz pēc tam, kad policija aizturējusi Podrjadčikovu un nākošajā mēnesī, kad KNAB ierosināja kriminālprocesu par liela apmēra kukuļošanu VID amatpersonām. Vēl cita – kaut gan mediju ziņas par Jezdakovas iespējamo saistību ar kukuļošanas lietu parādījās tikai augusta vidū pēc kratīšanām, jau pusotru mēnesi pirms tam Saeimas politiķu rīcībā bija ziņas par Jezdakovas iespējamām problēmām ar PVN atmaksas procesos iesaistītām firmām. Šādu informāciju no kāda valdībā esoša politiskā spēka pārstāvja Ir uzzināja jau jūlija sākumā.
Vēl viena nejaušība – lai gan finanšu grūtību dēļ uzņēmums bija uzkrājis miljons latu parādu valstij, tomēr zivjrūpnieks Podrjadčikovs atrada iespēju 12 dienas pirms ārkārtas Saeimas vēlēšanām 2011.gadā ziedot 2500 latus Saskaņas centram.
Ar to nejaušību ķēde nebeidzas. Izrādās, ka Vienotībā, kas ir politiski atbildīga par Finanšu ministriju, parādījušies kardināli atšķirīgi viedokļi par to, kam jāuztic VID vadība. Finanšu ministrs vienpersoniski pieņēmis lēmumu par labu Pētersonei, savukārt vairāki frakcijas deputāti Saeimā runā par iekšēja konkursa nepieciešamību un neslēpj, ka šajā amatā labprātāk redzētu VID Finanšu policijas priekšnieku Čerņecki, kaut gan viņš pats saka: «Neesmu par to domājis un ceru, ka man arī nebūs jādomā».
FP priekšnieks Saeimas kuluāros tiek raksturots kā jaunais finanšu ģēnijs, kas VID vadībā nodrošinātu «stingru tvērienu un modernu skatījumu» iepretī Pētersonei, «kura sasniegusi savus karjeras griestus VID ģenerāldirektora vietnieces amatā». Šādām rokādēm varētu atrast arī citu skaidrojumu, piemēram, FP priekšnieku apstiprinot ģenerāldirektora amatā, atbrīvotos viņa iepriekšējais amats, kurā varētu nonākt ne tik centīga amatpersona. Tāpat nav skaidrs, vai un kā VID ģenerāldirektora vietnieku – Čerņecka un muitas pārvaldes direktora Tāļa Kravaļa – pārcelšana citā amatā varētu ietekmēt bijušā VID Muitas kriminālpārvaldes direktora, joprojām Finanšu ministrijas vecākā ierēdņa nodokļu politikas jautājumos Vladimira Vaškeviča tiesāšanu, ja izdotos viņu notvert. Ir zināms, ka Kravaļa un Čerņecka liecības savulaik sekmējušas tiesībsargu darbu, mēģinot saukt pie atbildības Vaškeviču. Kravalis bija tas cilvēks, kam Vaškevičs mēģināja dot kukuli. Abu drosme nostāties pret korupciju tika augstu novērtēta, arī lemjot par ģenerāļa pakāpes piešķiršanu – pērnā martā ar valdības lēmumu Kravalis tika pie muitas ģenerāļa pakāpes, bet Čerņeckis – pie policijas ģenerāļa pakāpes.
«Tā ir ļoti smaga, sāpīga joma,» saka finanšu ministrs Andris Vilks, atklājot – politizētā VID atmosfēra bija viens no iemesliem, kāpēc savulaik šaubījies, vai vispār pieņemt piedāvājumu būt par finanšu ministru. Ministrs emocionāli atbild uz jautājumiem par KNAB izmeklēšanu un uzsver – jāsagaida rezultāti, vai aizdomas par kukuļošanu apstiprināsies, vai «tā ir viena atsevišķa epizode, gadījums, vai sistēmiskas problēmas.» Viņaprāt, uz šo jautājumu jāskatās plašāk. «Mūsu lielākā problēma kopumā ir tieslietu sistēma. Tiesas ir ļoti lēnas. Sabiedrība īsti nevar saprast, kur tas rezultāts ir. Tās tonnas un tie aizturētie cilvēki – viņi neatspoguļojas rezultātā, cik ir reāli apsūdzēti. Viņi nekorelē viens ar otru, tas ir absurds!»
Vilks uzsver, ka ir grūti tikt vaļā no darbiniekiem, pār kuriem krīt aizdomu ēna par koruptīvu darbību atbalstīšanu – iespējamās tiesāšanās draudu dēļ. «Kā es varu tikt no viņiem vaļā, ja es pat no Vaškeviča nevaru normāli tikt vaļā? Nu, ko mēs varam pateikt, ka tiesus sistēma nezina, kurā valstī viņš ir?» saka Vilks. Finanšu ministrijā vēlāk paskaidro, ka Vladimiru Vaškeviču no vecākā ierēdņa amata nevar atcelt, jo nav notiesājoša sprieduma. Arī par neierašanos darbā nevar atlaist, jo KNAB liedzis Vaškevičam tuvoties Finanšu ministrijai, līdz ar to sanāk, ka darbā viņam aizliegts ierasties. Vaškevičs tiek apsūdzēts par vairāk nekā 40 tūkstošu latu kukuļu došanu kādai VID amatpersonai, taču neatrodas Latvijā un tiesībsargi viņu nespēj atrast.
Vilks stāsta, ka pēdējo gadu laikā vairākas VID amatpersonas, par kuru darbu kritusi aizdomu ēna par iespējamu negodprātīgu rīcību, aizrotētas uz citiem amatiem un notiekot pakāpeniska attīrīšanās. «Tas, kas ir pieļauts iepriekšējo VID vadītāju vadības laikā – 15 gados vai cik, to nevar vienā, divos, trīs gados vienkārši izravēt, ja netiek visi atlaisti,» saka Vilks. Viņš abus VID ģenerāldirektora vietniekus Pētersoni un Čerņecki sauc par godīgiem un uzskata – Čerņeckim vajadzētu turpināt to, kas viņam labi padodas, savukārt Pētersonei jāvada VID, jo viņa esot gana enerģiska un piemērota šim amatam. Par Vienotībā notiekošo iekšējo diskusiju Vilks izsakās asi: «Es par šo jomu atbildu. Esmu tuvāk realitātei un uzdevumiem, nevis kāds deputāts, kuram liekas kaut kas, kuram vajag kaut ko citu. Tā ir mana atbildība,» saka Vilks.
Viņš uzsver: «Esmu diezgan stingrs savās pozīcijās, netaisos liekties» – valdībai būšot jābalso par Pētersones apstiprināšanu VID ģenerāldirektores amatā. Savukārt, vai Pētersone ir gatava uzņemties VID vadību, ja šajā iestādē tomēr ir «jumts» noziedzīgiem grupējumiem, par ko vedina domāt KNAB ierosinātā lieta? Pētersone atbild, ka tam pagaidām netic – ja tā būtu, nepiekristu amata piedāvājumam. «Kurš normāls cilvēks tādā gadījumā ir gatavs [tur] iet? Jo, protams, nevar būt tā, ka es, zinot, ka VID ir «jumts», tagad kā revolucionāre iešu un sakārtošu tos 4000 [cilvēkus]. Redziet, tad ir vajadzīgs visai videi mūsu valstī apzināties, ka ir problēma.»
