Partiju intereses, gatavojoties jau nākamajām vēlēšanām, sašūpojušas premjera Valda Dombrovska koalīciju. Formāls klupšanas akmens valdībai var izrādīties nākamā gada budžets – kamēr Nacionālā apvienība vēl tikai domā, vai to atbalstīt, Zaļo un Zemnieku savienība jau sola savas balsis. Budžetam un ne tikai
Attālāk no premjera – garā Ministru kabineta galda galā starp izglītības un zinātnes ministru Vjačeslavu Dombrovski un demisionējušo, bet vēl neaizgājušo vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministru Edmundu Sprūdžu ir pašlaik vienīgā Nacionālās apvienības pārstāvja valdībā, tieslietu ministra Jāņa Bordāna darba vieta. Iegrimis datora ekrānā, viņš seko līdzi Ministru kabineta komitejas sēdei.
Bordāna slodze tagad nav no mazajām. Līdztekus tieslietu ministra pienākumiem viņš kā vienīgais NA pārstāvis šajā koalīcijā uzņēmies politisko pārraudzību arī pār Kultūras ministriju, turklāt nebūt ne vienkāršos apstākļos – tiek gatavots nākamā gada budžets, nav skaidrs, vai NA paliks pašreizējā koalīcijā, bet paša attiecības ar partiju ir sarežģītas, domas atšķiras pat vienkāršos jautājumos, piemēram, vai atlaistajai ministrei būtu vai nebūtu jāatgriežas ministrijā kā ministra konsultantei.
«Manā partijā cilvēki ir svārstīgi, lai arī nesaka, ko domā,» uzskata Bordāns, norādot – pašam gan «ir apnicis kaut ko skaidri nepaust». Viņš uzsver, ka neredz iespēju, ka premjera atlaistā kultūras ministre Žaneta Jaunzeme-Grende oficiāli varētu atgriezties ministrijā, kaut būtu labi, ja viņa neformāli palīdzētu pārņemt lietas, kas būtu tikai normāli ministriem arī no dažādām partijām, kur nu vēl ja tie nāk no viena un tā paša politiskā spēka.
Bordāns ir Tēvzemei un brīvībai/LNNK biedrs. Šim politiskajam spēkam pievienojās pērn – drīz pēc tam, kad tika izvirzīts tieslietu ministra amatam. Vienlaikus Bordāns joprojām ir arī biedrības Demokrātiskie patrioti biedrs, bet uz šīs organizācijas bāzes jau šoruden varētu tapt jauns politiskais spēks. Vai Nacionālā apvienība, ja paliktu šajā koalīcijā, pirms vēlēšanām hipotētiski varētu zaudēt vēl vienu ministru? Bordāns atbild diplomātiski – jaunās partijas dibināšanā viņš nepiedalās, taču arī biedrību nedomā pamest, tā turpināšot pastāvēt atsevišķi no politiskās organizācijas. Bordāns atzīst, ka nācis uz Nacionālo apvienību (viņam ir iepriekšēja politiska pieredze gan Pilsoniskajā savienībā, gan savulaik Latvijas ceļā – red.) ar domu dot savu ieguldījumu apvienības veidošanā, taču viņa ideoloģiskais redzējums, kā partijai vajadzētu attīstīties, dažubrīd «ir varbūt atšķirīgs no citiem partijas vadītājiem».
«Jebkura laba organizācija ir tad, ja tajā ir intelektuāli spēcīgi līderi un viņi prot diskutēt par idejām, kādā veidā labāk attīstīties, nevis – kā labāk vadīt savus biedrus iekšienē, kā menedžēt procesus,» saka Bordāns. Viņš paskaidro: «Tik ilgi, cik man būs iespējas savas idejas aizstāvēt apvienībā, savu redzējumu pārstāvēt, es to darīšu.» Patlaban Bordāns šādas iespējas saredzot, taču pēdējā laikā publiski iezīmējušās pretrunas ministra rīcībā un politiskās organizācijas spices uzskatos liek aizdomāties, cik liels atbalsts ministram ir paša pārstāvētajā partijā. Tā bija gan pēc ministra lēmuma atbrīvot no amata ilggadējo Ieslodzījuma vietu pārvaldes priekšnieku Visvaldi Puķīti, kas iepriekš labi sastrādājās ar Bordāna priekšgājēju ministru Gaidi Bērziņu (TB/LNNK), gan publiski demonstrējot apņēmību cīnīties pret iespējamām nelikumībām maksātnespējas procesos.
NA līdzpriekšsēdētājs Gaidis Bērziņš un ģenerālsekretārs, maksātnespējas administrators Aigars Lūsis publiski nolieguši jebkādas būtiskas problēmas maksātnespējas procesos. Nepilnu gadu pirms Saeimas vēlēšanām šie jautājumi varētu tikt likti svaru kausos, lemjot, no kādām pozīcijām startēt nākamajās vēlēšanās.
NA krustcelēs
«Manā viedoklī, protams, ieklausās, to ņem vērā, bet tajā pašā laikā arī man ir jāņem vērā citi organizācijas aktīvie cilvēki un līderi, tikai šo viedokļu kopsumma izpaužas tādā vai citādā [partijas] darbībā,» skaidro NA līdzpriekšsēdētājs Raivis Dzintars. Viņš neslēpj, ka partijā ir dažādi uzskati par to, vai pašreizējā situācijā NA būtu jāpamet koalīcija. Jau no šīs valdības izveidošanas pirmajiem mēnešiem daži biedri partijā nav slēpuši viedokli – labāk opozīcijā nekā šajā koalīcijā. Kultūras ministres Jaunzemes-Grendes atlaišana tikai likusi kārtējo reizi pie šiem jautājumiem atgriezties. «Nacionālās apvienības biedri apsver dažādas iespējas. Tajā pašā laikā pašlaik var just pietiekami lielu biedru atbalstu tai taktikai, kuru organizācija īsteno [tagad],» saka Dzintars.
Taktika gan pašlaik miglā tīta – partija nespēj atbildēt, kurā brīdī tai būs skaidrība par savu prasību izpildi. Tad, kad par budžetu vienojas valdībā, vai arī intriga tiks uzturēta līdz pat budžeta pieņemšanai galīgajā lasījumā Saeimā. Arī par izvirzītajām prasībām un iespējamiem kompromisiem nav lielas skaidrības. Dzintars, paužot personīgo, nevis partijas viedokli, uzskata, ka uzturēšanās atļaujas apmaiņā pret nekustamo īpašumu nākamgad jāpārtrauc izsniegt, pretējā gadījumā NA nevarēs atbalstīt budžetu, savukārt demogrāfijas, līdzīgi kā kultūras, jautājumu risināšanai jābūt šīs valdības prioritātei. «Uz to es skatos pietiekami optimistiski – izdosies vienoties.»
Dzintars arī neslēpj, ka NA biedri pašlaik domājot par jaunu kandidatūru kultūras ministra amatam, taču to nosaukt varētu tikai tad, ja izdotos vienoties par budžetu. Informācija, kas ir žurnāla Ir rīcībā, liecina: šim amatam apsvērta NA Rīgas saraksta līdere Baiba Broka, taču pagaidām nav skaidrs, vai viņa būtu ar mieru piekrist – politiķe iepriekš bija solījusi domē nostrādāt pilnu sasaukuma termiņu, turklāt darbs domē ļauj apvienot amata pienākumus ar darbu Latvijas Gaisa satiksmes valdē, kur viņa nopelna teju uz pusi vairāk, nekā varētu ministra amatā. Citādi partijai pagaidām nesekmējoties ar spilgtas un kultūras vidē cienījamas kandidatūras meklējumiem.
Dzintars par šiem jautājumiem ir atturīgs – esot dažādas iespējamās kandidatūras, bet vārdi netiek saukti. Viņš arī neatbild, vai saraksta augšgalā varētu būt ilggadējā Daugavpils teātra direktore, tagad Saeimas deputāte Inese Laizāne, kas iepriekš, veidojot pašreizējo Dombrovska valdību, pēc Jaunzemes-Grendes bija otrā publiski nosauktā kandidatūra šim amatam.
Tikmēr «draudzīgie» koalīcijas partneri Saeimas kuluāros puspajokam iesaka šim amatam virzīt «tēvzemiešu» vecbiedru komponistu Imantu Kalniņu, kas būtu pazīstams kultūras ļaužu vidē, taču pēdējā laikā vairākkārt nācis klajā ar pretrunīgi vērtētiem paziņojumiem, slavējot gan oligarhus, gan Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu, gan «pēdējo diktatoru Eiropā» Aleksandru Lukašenko.
Bez līnijām
Jau vairākas nedēļas pirms tam, kad kultūras ministre Žaneta Jaunzeme-Grende atlaida operas direktoru Andreju Žagaru, bet premjers – ministri, Saeimas kuluāros izskanēja prognozes par pārmaiņām koalīcijā – NA iespējamo aiziešanu opozīcijā, ZZS atgriešanos koalīcijā kā partnerei vai kā mazākumvaldības atbalstītājai. Par iespējamo ZZS un Vienotības strādāšanu kopā dienu pirms premjera lēmuma atlaist ministri intervijā laikrakstam Diena izteicās arī Ventspils mērs Aivars Lembergs. Slavējot Dombrovski un apsveicot kā ilgāk nostrādājušo premjeru, viņš prognozēja: «Domāju, kad atkal pienāks brīdis, kad koalīciju nāksies veidot Vienotībai un ZZS, sadarbība būs daudz saturīgāka un efektīvāka, nekā tā ir valdībā pašreiz.»
Vai Dombrovska valdības koalīcija patiešām ir apdraudēta? Vienotības Saeimas frakcijas vadītājs Dzintars Zaķis stāsta, ka «Nacionālā apvienība ar dažādiem saviem priekšstāvjiem ir pietiekami daudz pateikusi, lai sakopt laukumu nebūtu viegli», tomēr, pēc Zaķa domām, situācija vēl neesot neatgriezeniska, un, «meklējot kompromisus, varam saglabāt situāciju, ka šī valdība turpina strādāt».
Arī ZZS Saeimas frakcijas vadītājs Augusts Brigmanis publiski izsakās skeptiski par izredzēm iesaistīties valdībā šīs Saeimas sasaukuma laikā. «Pašlaik Vienotība vēl nav gatava publiski atzīt, ka nekā labāka par mums viņiem nav bijis visās dzīves krīzēs. Viņi domā, ka viņiem tas Lembergs ir bijis briesmīgākais, ko viņi mūžā pieredzējuši, bet nu viņi paši var pateikt, cik viņš ir iespaidojis vai nav iespaidojis, gājis un stāstījis. Viņiem tāpat ir stingrs premjers un stingra vadība, paši lemj, kā grib.»
Toties Reformu partija, kas sevi politikā pieteica ar vēlmi cīnīties pret valsts izzagšanu un oligarhiem, tagad šīs «zaļās līnijas» zaudējusi – tai vairs neesot nekādu iebildumu strādāt kopā ar ZZS. «Mēs kā partija vairs nevaram atļauties nekādas līnijas,» saka RP priekšsēdētājs Edmunds Demiters, uzsverot, ka arī ZZS esot mainījusies – neesot vairs tā, kas pirms diviem gadiem, kad Reformu partija tikai veidojās. Pēc Demitera domām, par to liecinot tas, ka ZZS premjera amata kandidāts vairs nav Lembergs. Tiesa, arī šis solis neesot stiprinājis RP pārliecību par savu turpmāko atrašanos valdības koalīcijā. «Nevienu brīdi šo divu gadu laikā es [šajā ziņā] neesmu juties komfortabli,» saka Demiters. Viņaprāt pašlaik, salīdzinot ar situāciju pirms divām, trim nedēļām, kad cita starpā publiski samilza arī strīds starp premjeru Dombrovski un izglītības un zinātnes ministru Dombrovski, radusies sajūta, ka koalīcija arī šīs grūtības spēs pārvarēt, paliekot pašreizējā sastāvā. Konflikts gan starp valdības vadītāju un Vjačeslavu Dombrovski līdz galam nav atrisināts, tieši pretēji – šonedēļ eļļu ugunī pielēja informācija par ministrijas vadības rīcību, nodokļu maksātāju naudu tērējot ziņu sižetu pirkšanai. Premjers Ir neslēpj, ka neizslēdz iespēju izvērtēt arī citu ministru atbilstību amatam. «Vēlos uzsvērt – valdības darbā netiks pieļauta neprofesionalitāte, neizdarība vai populisms, pret šāda veida izpausmēm stingri vērsīšos,» sacīja premjers. Vai varētu prasīt Reformu partijai nomainīt izglītības ministru? «Šā gada valsts budžeta izstrādes process ir izgaismojis virkni būtisku problēmu IZM darbā, tostarp, nespēju savlaicīgi nodrošināt precīzus datus par savu nozari. No ministra sagaidu, ka šī situācija tiks koriģēta,» sacīja Dombrovskis.
Konstruktīvā opozīcija
Kuras partijas ir šajā koalīcijā, bet kuras opozīcijā, parādīs balsojums par nākamā gada budžetu. Kamēr Nacionālā apvienība kopīgi ar Reformu partiju turas pie ultimātiem un NA domā, vai vispār to atbalstīt, opozīcijā esošā ZZS kārtējo reizi demonstrē sevi kā uzticamu partneri Vienotībai. Brigmanis diplomātiski lavierē: «Es nesaku, ka mēs atbalstīsim, bet man liekas, ir pagājis tas laiks, kad durvis, logi [skolām, kultūras namiem] ir noteicošais tirgus objekts.» Viņaprāt, tagad vēlētāji no politiķiem gaida konstruktivitāti «neatkarīgi no tā, vai mēs esam pozīcijā vai opozīcijā».
Vēl tiešāks ir no ZZS saraksta ievēlētais bijušais zemkopības ministrs, viens no tagadējiem ZZS premjera amata kandidātiem Jānis Dūklavs. «Kopumā mēs varētu šo budžetu atbalstīt,» saka Dūklavs, norādot, ka tajā ir daudz labu lietu, kas ir svarīgas ZZS.
Nākamā gada budžeta projektā, kas joprojām iestrēdzis valdībā, pagaidām nav iekļauti opozīcijas priekšlikumi, taču nav izslēgts, ka dažas opozīcijas deputātu rosinātas iniciatīvas varētu arī atbalstīt, saka Vienotības frakcijas vadītājs Zaķis. «Budžets ir svarīgāks par valdības sastāvu. Ja mēs nojautīsim, ka kāds no partneriem taisās neatbalstīt budžetu vai budžetā likt iekšā bumbas, kas ir kaut kādi baigie miljoni, kurus gribas tērēt pat ar nosacījumu, ka to nav, tad mēs droši vien sēdīsimies pie divpusējām sarunām, tajā skaitā ar opozīciju.»
Āboltiņu – uz Eiropu
ZZS gatava Vienotību atbalstīt ne tikai valsts budžeta pieņemšanā – tikpat uzticama sadarbības partnere tā varētu būt arī jutīgajā jautājumā par Vienotības priekšsēdētājas, Saeimas spīkeres Solvitas Āboltiņas izredzēm tikt nominētai Eiropas komisāra amatam. Kaut ZZS rosinājusi grozījumus Saeimas Kārtības rullī, kas paredz lēmumu par ES komisāra apstiprināšanu pieņemt Saeimā, Brigmanis neizslēdz, ka ZZS varētu atbalstīt Āboltiņas kandidatūru šim amatam. «Tas viss arī ir tikai un vienīgi sarunu objekts. No politiskā veidokļa būtu baigi forši [virzīt Āboltiņu] – faktiski tad Vienotība izjūk, viņiem vairs nav līdera, kas to visu satur kopā,» šādi iespējamo atbalstu pamato Brigmanis.
Zaķis gan noliedz, ka ZZS stutējusi un turpina stutēt Vienotību grūtos brīžos – vēl labā atmiņā esot laiks, kad ZZS abu kopīgajā mazākumvaldībā dažos jautājumos Saeimā bloķējās kopā ar Saskaņas centru. «Ja mēs gribētu, ka [koalīcijā] iekšā ir ZZS un ārā kāds cits, tad mēs to jau būtu izdarījuši,» saka Zaķis, «labākā tomēr ir tā koalīcija, kas ir tagad». Viņš norāda, ka viss esot partneru rokās: «Ja kādam būs vēlme par visām varītēm startēt uz nākamo Saeimu no opozīcijas, tad mēs tur neko nevaram [darīt] – ar spēku mīļš nebūsi.»
Vienotības frakcijas vadītājs noliedz, ka būtu panāktas vienošanās par Eiropas komisāra amata kandidāti Āboltiņu. Ir zināms, ka NA neilgi pirms Dombrovska lēmuma atbrīvot Jaunzemi-Grendi piedāvājusi nacionāļu atbalstu Āboltiņas kandidatūrai šim amatam ar nosacījumu, ja Jaunzeme-Grende paliek amatā. «Man personiski šis jautājums nešķiet tik nozīmīgs, un es būtu gatavs Āboltiņu atbalstīt, ja būtu viņas pretimnākšana kultūras ministres jautājumā, jā, to es nevaru noliegt, tas ir mans personiskais viedoklis,» saka Dzintars. Vienotība gan šo piedāvājumu esot noraidījusi «kā nepieņemamu tirgošanos». Savukārt par to, kas notirgots par ZZS iespējamo atbalstu Āboltiņai, politiķi pagaidām klusē.
Saeimas lielākās frakcijas – Saskaņas centra vadītājs Jānis Urbanovičs prognozē, ka šai koalīcijai nekas nedraudot, jo neesot citu alternatīvu. Līdzīgi arī premjers Dombrovskis joprojām pārliecināts – valdība ir stabila. Viņaprāt budžeta gatavošanas laiks parasti ir saistīts ar sakāpinātu retoriku no iesaistīto partneru puses, «kas brīžiem robežojas ar populismu ultimatīvos toņos. Taču, nonākot līdz valstij būtisku lēmumu pieņemšanai, līdz šim vienmēr partneri ir rīkojušies konstruktīvi un valstiski atbildīgi.»
