Aizdomīgi ziedojumi un jau pirms vēlēšanām sarakstu pametuši kandidāti, kas runā par Krievijas ietekmi tajā, veido skandalozu auru ap Saeimas vēlēšanu vienīgo īsto intrigu – Ingunas Sudrabas partiju No sirds Latvijai. Ko Sudraba darīs, ja tomēr iekļūs parlamentā?
Sirsnīgu apmeklētāju uzņemšanu partijas No sirds Latvijai birojā Pulkveža Brieža ielā pirmdienas pēcpusdienā neizdodas novērot. Mana ierašanās drīzāk ir nepatīkams pārsteigums, ko darbinieki cenšas novērst, laipni, bet mērķtiecīgi pavadot uz durvju pusi. Iemesls – slēgta valdes sēde. Esmu ieradusies, lai klātienē iepazītos ar šā politiskā spēka darbību, jo Inguna Sudraba ir atcēlusi iepriekš saskaņoto Ir priekšvēlēšanu interviju – ar preses sekretāra starpniecību paziņojot, ka žurnāls pats esot atteicies no piedāvātā laika un tāpēc «saruna ir iespējama tikai pēc vēlēšanām».
Partijas biedri sapulcējušies lielākajā no biroja telpām – pie gara galda ar ābolu šķīvi vidū. Visiem pa vidu, gluži kā Svētā vakarēdiena ainā, bez košas kosmētikas un jaunās, savulaik prezidentei Vīķei-Freibergai raksturīgās frizūras, sēž Inguna Sudraba (publiski izskanējis, ka līdz ar pareizticību viņa pieņēmusi māsas Annas vārdu). Blakus uzticamākie valdes un ētikas komisijas locekļi, attālāk galda galā pāris ziedotāju. Kā pēdējais no viņiem liels vīrs bronzas krāsas iedegumā, košsarkanās biksēs – ilggadējais azartspēļu biznesmenis Jānis Dāvis. Viņš arī no ziedotāju kompānijas vienīgais atpazīstamais – pārējie uz valdes sēdi uzaicinātie ziedotāji, pēc partijas sniegtās informācjas, ir Mudīte Astratova, Jānis Dāboliņš un Astrīda Līce. KNAB publiskā datubāze gan otrdien liecina, ka oficiāli partijai pašlaik ziedojuši tikai divi no viņiem – Astratova 6000 eiro un Dāvis 15 500 eiro jeb gandrīz maksimālo likumā atļauto ziedojuma summu.
Kāds Jānis Dāboliņš ir gan atrodams reģistrā, taču ziedojis nevis Sudrabas partijai, bet Aināra Šlesera Vienoti Latvijai, kas šajās vēlēšanās sevi pieteikusi kā nācijas saliedētāju. Šīs idejas tuvas arī Astrīdai Līcei – vienīgajai ziedotājai, kurai man izdevās uzdot jautājumus. «Krievija te ir, bija un un būs, un šajā momentā, kad visa Eiropa ir karstais punkts, kaut kas ir jādara. Jāmēģina saliedēt mūsu tautu,» saka pensionēta kādreizējā fabrikas Staburadze darbiniece Līce. Viņasprāt, Sudraba to spēs. «Es domāju, ka ir ļoti liela kļūda, ka mēs daudzus gadus esam atstājuši, neesam piesaistījuši [krievus].» Līce sevi dēvē par labi situētu, viņa no 700 eiro pensijas spējusi sakrāt 5000 eiro un šo summu ziedojusi Sudrabas partijai, jo «viss ir noriebies un iepatikusies programma». Sudrabas partija, pēc viņas domām, ir liberāls politiskais spēks. «Tā ideoloģija ir vienkārša – lai cilvēkam būtu labāk dzīvot. Lai mums būtu tiesiska valsts, attīstītos rūpniecība un lai būtu kārtīga valsts programma uz priekšdienām.»
KNAB reģistrs liecina, ka pusotra mēneša laikā partijas kasē ieripojuši nedaudz vairāk kā 200 000 eiro, no tiem pusi ziedojuši astoņi cilvēki. Gandrīz tikpat lielas summas kā uzņēmējs Dāvis ziedot partijai atļāvusies arī kāda plašākā sabiedrībā nepazīstama Kristīne Petruškina, Anrī Kursītis, Ivars Amoliņš, Jānis Raudzeps, Vladimirs Gavrilejs un pensionārs Ivars Falks. Pēdējais startē arī vēlēšanās ar augsto ceturto numuru partijas Zemgales sarakstā un CVK iesniegtajā deklarācijā norāda, ka viņam nav nekādu uzkrājumu, toties pieder 1999.gada izlaiduma Volkswagen un dzīvokļi Rīgā un Tukumā. Partijai viņš ziedojis 14 000 eiro.
Sudraba uzskata, ka visi ziedotāji «ir pietiekami turīgi», lai atļautos ziedot partijai, bet rakstiskajās atbildēs nepaskaidro, kā pārliecinājusies par ziedotāju ienākumu atbilstību.
Bijušais partijas finanšu pārraugs uzņēmējs Viesturs Tamužs, kuram ar Sudrabu izvērties konflikts par kandidēšanu vēlēšanās un pats tagad ir izslēgts no partijas, gan apšauba naudas izcelsmi. «Dabūt no latviešu uzņēmējiem 200 000 – tas nav viegli. Te var redzēt – Dāvis iedod 15 tūkstošus, un viņam liekas, ka ir daudz iedevis. Un viņš ir daudz iedevis,» saka Tamužs, pieļaujot, ka partijai caur virkni fizisku personu «nauda no ārpuses nāk». «Ne jau no Briseles.» Kā zināms, ārvalstu finansējums partijām Latvijā ir aizliegts ar likumu.
Viens no Sudrabas atbalstītājiem miljonārs Jūlijs Krūmiņš savukārt skaidro, ka naudu ziedojuši uzņēmēji, uzticoties Sudrabai kā personībai. Pats arī ticot viņai un būtu gatavs kaut trīs miljonus atdot, taču nav ziedojis, jo Sudraba neesot lūgusi. Krūmiņš tik vien palīdzējis kā pie biroja iekārtošanas, reiz ar automašīnu Sudrabas privātam braucienam, kā arī savedis kopā politiķi ar iespējamiem atbalstītājiem. «Es uzaicināju stividorus, uzaicināju Ingunu un teicu: tagad tu pati tiec galā,» saka Krūmiņš. «Viņiem [ostas uzņēmējiem] tās ir kapeikas – desmit, divdesmit «štukas» nomest.»
Kad iebilstu, ka publiski redzamie ziedotāji nav nekādi stividori, Krūmiņš atbild – detalizēti partijas finanšu jautājumus nepārzina, bet nešaubās par Sudrabas godīgumu. «Astoņi gadi Valsts kontrolē, nav pielipusi neviena kapeiciņa! Viņa ir tīra un godīga sieviete, saprotiet, kur vēl labāku atrast?» Līdzīgi Krūmiņš atbalstījis arī Eiroparlamentā ievēlēto Ivetu Griguli (ZZS), kas Latviju tagad pārstāv eiroskeptiķu grupā. «Atnāca pie manis, lūdza 16 tūkstošus. Es biju gatavs kaut miljonu iedot, [viņa] tik ļoti līdzīga manai mammai!»
Interesanti, ka eiroskeptiķis ir arī Sudrabas labā roka partijas izveidē bijušais Sa-tversmes tiesas priekšsēdētājs Gunārs Kūtris, kurš referendumā par Latvijas dalību ES balsojis pret. Partijā tagad iesaistījies, jo nav varējis atrast darbu savā jurista profesijā. Tas viņam nepieciešams pārskatāmā nākotnē, jo bijušajam Satversmes tiesas priekšsēdētājam ir lielas kredītsaistības, par kurām jāturpina norēķināties (beidzot darbu ST, viņš deklarējis 214 705 eiro parādus).
Krūmiņa simpātijas pret Griguli vai citi apsvērumi partijai piesaistījuši arī līdz šim ZZS sarakstos startējušo Grigules dzīvesbiedru Jūrmalas domes priekšsēdētāja vietnieku Romānu Mežecki, kurš partijas Rīgas sarakstā startē kā trešais tulīt pēc Sudrabas un valdes locekļa Andra Priekuļa. Kandidātu sarakstos augstās vietās ir arī citi cilvēki, kuri vispār nav iesaistījušies partijas darbā. Piemēram, Kurzemē pirmais ir bijušais Uzņēmumu reģistra vadītājs, savulaik Tautas partijas biedrs Ringolds Balodis. «Es redzu Ingunā Sudrabā lielu potenciālu, jo viņa ir attīstījusi visai specifisku skatījumu uz valsts pārvaldi. Ilgus gadus strādājot Valsts kontrolē, viņa ir savu aci uztrenējusi uz kļūdām valsts sistēmā, un viņas un partijas piedāvājums man šķiet pareizs.» Kāpēc Balodis joprojām nav iestājies partijā, viņš neatbild. «Visam ir savs laiks.» Balodis esot kustībā No sirds Latvijai, startam vēlēšanās viņu uzrunājusi Sudraba, taču, kā viņa kandidatūra nonākusi pašā saraksta augšgalā, nezinot.
Neskaidrie principi sarakstu veidošanā, aizdomīgie ziedojumi un lēmumu pieņemšana «kaut kur ārpus partijas» ir galvenie iemesli, kāpēc vēl pirms vēlēšanām partiju pameta daļa biedru – izstājās deputātu kandidātes Liene Cipule un Margarita Laicāne, arī Valdis Šteins, Aivars Rudzāts, izslēgts tika valdes loceklis Viesturs Tamužs. «Sapratu, ka tā ir kabatas organizācija. Nebiju vairs pārliecināta, ka varu uzņemties atbildību par to, kādus lēmumus pieņem manā partijā. Turklāt sajutu, ka visa šīs organizācijas pastāvēšana un darbība ir apdraudējums manai valstij. Bez kāda patosa, šajā partijā ir Krievijas ietekme,» saka Liene Cipule, norādot uz neskaidrajiem ziedojumiem un vadības atteikšanos iepazīstināt ar ziedotājiem.
«Tas nav īsti tas, kam ticējām, tas ir nepārprotami. Bet – kas tur ir apakšā? Esmu pārāk mazs cilvēks, lai varētu spriest,» saka Laicāne. Abas atrodas līdz šim nebijušā situācijā – viņu vārdi būs vēlēšanu sarakstā, jo tas ir apstiprināts CVK un vairs nav grozāms, tāpēc Sudrabas partiju atstājušās kandidātes lūdz par viņām nebalsot.
Partijas sarakstā ir virkne cilvēku, kas jau apceļojuši dažādus politiskos spēkus – pabijuši gan Zatlera partijā, gan Demokrātiskajos patriotos, Tautas partijā, ZZS, kā arī citās mazāk zināmās organizācijās. Kandidātu vidū arī pašreizējais bezdarbnieks, bijušais prezidentes Vīķes-Freibergas tulks Jānis Grigalis, kurš izglītību ieguvis Kara institūtā Maskavā. Šī iestāde savulaik darbojās PSRS Galvenās izlūkošanas pārvaldes kontrolē, un 2002.gadā Grigalis bija spiests aiziet no darba prezidentes kancelejā, jo, pēc paša stāstītā, amerikāņu partneri viņu uzskatīja par padomju izlūkdienesta GRU līdzstrādnieku. Kustības atbalstītājos manīts Sergejs Kozirevs, par kuru partijas biedrs Jānis Drīksna sacīja Ir, ka šis cilvēks esot bijušā Krievijas ārlietu ministra brāļa dēls.
«Kozirevs ir no eiropeiskajiem krieviem, kas šausmīgi neieredz Putinu,» saka Drīksna, kuram sanācis šo cilvēku redzēt kustības darba grupās, kurās pats Drīksna aktīvi darbojoties. Taču Sudraba rakstiskās atbildēs noliedza, ka kustībā esošais Kozirevs būtu Krievijas eksministra radinieks.
Kāda ir partijas No sirds Latvijai nostāja nozīmīgos ārpolitikas jautājumos un jo sevišķi saistībā ar Krievijas agresiju, nav oficiāli noformulēts, piemēram, Krievijas vārds partijas programmā vispār nav ne reizi pieminēts. Taču Drīksna uzskata, ka «jāsaka paldies Dievam, ka tur [Krievijā] ir tāds Putins, ka nav kāds trakāks». «Viņš tomēr vairāk vai mazāk puslīdz eiropeisks cilvēks, viņa meitas, galu galā, dzīvo Rietumeiropā.» Vai jaunā partija varētu strādāt kopā ar Putina partijas sadarbības partneri Latvijā – Saskaņu? «Nekad nesaki nekad,» atbild Drīksna. «Kāpēc jūs domājat, ka Saskaņas centrs ir tas šausmīgais bubulis, kas aprīs Latviju un nolaidīs dibenā?»
Pašas Sudrabas nostāja ārpolitikas jautājumos ir pretrunīga. Piemēram, viņa ļoti asi kritizējusi ES kā Latviju žņaudzošu organizāciju un vēl februārī aicināja latviešus nebaidīties no Krievijas. Savulaik, vēl būdama valsts kontrolieres amatā, Sudraba uzturēja ciešus kontaktus ar Krievijas amata brāli un bijušo premjeru Sergeju Stepašinu, apmeklēja Jauno vilni un politisko diskusiju pasākumus, kuru veidotājus Latvijas un Igaunijas specdienesti uzskata par Krievijas ideoloģijas izplatītājiem Baltijā. Taču tagad Sudraba uzsver, ka ES un NATO ir Latvijas drošības garants, atsakās runāt par Latvijas interesēm vēlamāko pēcvēlēšanu koalīciju un izvairās skaidri novērtēt Putina «Krievu pasaules» veidošanas ambīcijas, kas pašlaik izvērtušās asiņainā karā Ukrainā.
Par Sudrabas partiju jaunākajās aptaujās gatavi balsot vairāk nekā 3% vēlētāju, līdz ar to viņas iekļūšana Saeimā lielā mērā atkarīga no kopējās vēlētāju aktivitātes – jo tā lielāka, jo grūtāk pārvarēt 5% barjeras slieksni. Klātienē intervēt Sudrabu Ir nebija iespējams, taču saņēmām rakstiskas atbildes uz žurnāla jautājumiem. Kas ir to autors, redakcijai nav iespēju pārbaudīt, bet šīs atbildes ir izvērstākais Ingunas Sudrabas viedoklis, ko pirms vēlēšanām spējām noskaidrot un pavēstīt lasītājiem.
Aptaujas liecina, ka nākamajā Saeimā noteikti iekļūs Saskaņa, Vienotība, ZZS un NA. Ja jūsu partija būs Saeimā, kādu spēku koalīciju atbalstīsit kā Latvijas interesēm visatbilstošāko?
Pirms vēlēšanām, nezinot, kuri politiskie spēki būs iekļuvuši Saeimā, mēs nenodarbojamies ar politiskām spekulācijām par iespējamo koalīciju – šādas nodarbes nav atbildīga politiskā spēka cienīgas.
Vai esat gatava veidot valdības koalīciju kopā ar Saskaņu?
Sniedzu jums precīzu atbildi, ko lūdzu atcerēties arī turpmākajās publikācijās, to neaizvietojot ar dažādām tendenciozām spekulācijām: nē, es neesmu gatava veidot valdības koalīciju kopā ar Saskaņu.
Kādu konkrētu atbildību jūs personīgi būtu gatava uzņemties nākamajos četros gados Latvijas politikā? Kādu amatu ieņemt, lai pildītu vēlētājiem dotos solījumus?
Partija mani ir nominējusi Ministru prezidentes amatam. Es vienmēr esmu uzņēmusies arī personīgu atbildību par ikvienu uzdevumu, kuru komanda, ko es vadu, ir gatava īstenot.
Lūdzu, nosauciet trīs konkrētus un būtiskus Latvijas valdības šogad pieņemtus lēmumus, kuriem jūs nepiekrītat. Kā šajos jautājumos rīkotos jūs, ja vadītu valdību?
Atļaušos norādīt, ka šai valdībai gan ir vairāk raksturīga lēmumu atlikšana, izvairīšanās no lēmumiem, nevis to pieņemšana.
Mana valdība būtu laikus izstrādājusi budžeta projektu, būtu iejaukusies apkaunojošajā Pasažieru vilciena jaunu vilcienu iepirkuma sāgā, būtu laikus izstrādājusi konkrētu rīcības plānu Krievijas sankciju sakarā.
Kad darbojāties Valsts kontroles vadībā, jums bija visaugstākā līmeņa pielaide valsts noslēpumiem. Vai kopš amata atstāšanas jūsu dzīvē ir bijuši notikumi, attiecības ar cilvēkiem, kas varētu kavēt šādas pielaides izsniegšanu tagad?
Nē, nav.
Jūsu partijas programmā ne ar vārdu nav pieminēta Krievija. Kāpēc?
Nav pieminēta arī Zviedrija, Baltkrievija, Igaunija un Lietuva. Programmā mēs runājam par kopējiem politikas principiem.
Kā jūs vērtējat pašreizējo Kremļa politiku, tajā skaitā Krimas aneksiju un agresiju Austrumukrainā?
Tieši šādi arī vērtējam – kā nepieņemamu Krimas aneksiju un agresiju Austrumukrainā. Ukraina ir suverēna valsts, un jebkura sveša karaspēka ienākšana ir nosodāma.
Prezidents Putins martā ir formulējis savas ārpolitikas galveno principu – «Krievu pasaules» veidošanu, apvienojot un aizstāvot tautiešus neatkarīgi no viņu valstiskās piederības. Kā jūs vērtējat šo principu? Vai saredzat tajā draudus Latvijas neatkarībai un PSRS atjaunošanas ambīcijas?
Neviens pasaules politologs vai politiķis, kurš ir atbildīgs par savu reputāciju, neņemsies apgalvot, ka saprot, ko tieši Krievijas prezidents teorētiski un jo īpaši praktiski izprot ar šo «Russkij mir» principu, ko jūs ne visai precīzi tulkojat kā «Krievu pasaule».
Es atbildīgi varu teikt tikai vienu – Latvijai beidzot ir nepieciešams valstisks analītisks dienests, kas nevis tikai apkopo mediju publikācijas, bet analizē globālos un lokālos procesus prioritāri Latvijas valsts interešu kontekstā.
Latvija ir NATO un Eiropas Savienības valsts, un tieši tas mums garantē ārējo drošību. No sirds Latvijai mērķis ir stiprināt aizsardzības spējas, dalību NATO, tajā skaitā palielinot aizsardzības budžetu, mēs iestājamies par zemessardzes stiprināšanu, lai spētu pretoties šiem un citiem iespējamajiem draudiem.
Vai turpmāk ES sankcijas pret Krieviju ir jāpadara vēl stingrākas vai jāmīkstina?
Sankciju noteikšanai ir jābūt kopējam ES valstu lēmumam. Mēs atbalstām sankcijas kā vienu no instrumentiem, ar kura palīdzību var tuvināt konflikta atrisināšanu, taču mēs arī vēlamies, lai vienlaikus tiktu atrasti risinājumi sankciju negatīvo seku samazināšanai ES valstīs, it īpaši tajās valstīs, Latviju ieskaitot, kuras sankcijas skars vissmagāk.
Jūsu programmā teikts: «Paaugstināsim Latvijas enerģētisko neatkarību, tai skaitā (..) izvēloties lētu energoresursu stabilus piegādātājus.» Kas ar to domāts – vai Krievijas gāze?
Pašlaik nevar runāt par Krieviju kā stabilu, prognozējamu ekonomisko partneri, šī ir lieta, kas droši vien nerada šaubas nevienam.
Ar jūsu citēto fragmentu no mūsu partijas programmas ir domāti lēti energoresursi no stabiliem piegādātājiem. Piemēram, elektroenerģija no Skandināvijas valstīm.
Iesaistoties politikā, jūs paziņojāt, ka «ES uzliek Latvijai žņaugus un uzspiež savu domāšanu, Latvijai būtu jābūt tik stiprai, lai tā mainītu Eiropas domāšanu, taču es šaubos, vai Latvija ir tik stipra». Vai uzskatāt, ka Latvijai būtu jāizstājas no ES?
Nē, neuzskatu. Latvija ir valsts ar identitāti Eiropas Savienībā un ES dalībvalsts, tomēr pašlaik Latvija nenodrošina stingru savu interešu aizstāvību. Mums ir jāpanāk aktīva valstiska pozīcija un Latvijas intereses ir jāaizstāv visās ES institūcijās un visās jomās, tāpēc valstij ir jābūt skaidri formulētām interesēm.
Jūsu politiskajā programmā teikts: «Mums kopīgi jāvienojas un jāizveido Latvijas ideoloģija.» Lūdzu, ieskicējiet šīs ideoloģijas pamatprincipus. Vai ir kāda valsts, no kuras Latvija šīs ideoloģijas formulēšanā varētu ņemt piemēru?
Mēs uzskatām, ka Latvijas ideoloģija ir jāiz-strādā kopā ar sabiedrību. Šeit nav jāmeklē citu valstu piemēri un «aizņemtas» idejas un vērtības. Lūk, daži no tiem [principiem, kas būtu Latvijas ideoloģijas pamatā] – sociāli atbildīga labklājības valsts visiem tās iedzīvotājiem; tradicionālo, «konservatīvo» ģimenes vērtību prioritāte; ne tikai tiesiska, bet arī atbildīga valsts pārvaldes sistēma.
Kāda ir jūsu partijas ideoloģija, kur jūs redzat savu partiju tradicionālajā labējo-kreiso politikas spektrā?
Mēs pārstāvam politiku – sociāli atbildīga valsts, kas balstās uz konservatīvām vērtībām.
Jūsu partija ir iezīmējusi nepieciešamību reformēt nodokļu politiku. Kādai tai jābūt? Lūdzu, nosauciet dažas vissvarīgākās izmaiņas!
Nodokļu jomā prioritāte ir nevienlīdzības samazināšana, izlīdzinot regresīvo nodokļu slogu, kā arī izmantojot sociālā taisnīguma principus nodokļu politikā: palielinot neapliekamo minimumu līdz minimālās algas apmēram – 320 eiro, palielinot atvieglojumus par apgādājamajiem, samazinot PVN likmi veselīgai pārtikai, nosakot valsts atbalstu – nodokļu atlaides darbavietu radīšanai.
Esat pieteikuši budžeta veidošanu «no baltas lapas». Lūdzu, nosauciet trīs būtiskākās izmaiņas budžeta sadales proporcijās – kādām jomām naudas būs vairāk, kurām mazāk?
Latvijā ir nepieciešams izstrādāt ilgtermiņa attīstības plānu, kas ir sabiedrībai skaidri saprotams un nosaka valsts attīstības prioritātes un reālu nepieciešamo finansējumu.
Līdz ar to valsts ilgtermiņa attīstības plānam atbilstošs valsts budžets tiks izstrādāts 2016.gadam, 2015.gadā prioritāti risinot izglītības un sociālās nevienlīdzības mazināšanas jautājumus.
Programmā lasāms, ka partija vēlas mainīt valsts lomu tautsaimniecībā. Lūdzu, nosauciet valsti, kurai Latvija varētu šajā ziņā līdzināties?
Mūsu paraugs ir Skandināvijas valstu modelis, uz kuru Latvijai pakāpeniski ir jāvirzās.
Partija atzīst, ka milzīgā korupcija vājina Latviju. Kāds ir jūsu viedoklis par situāciju KNAB? Ja jūs tagad kā premjere pārraudzītu biroja darbu, kāds būtu jūsu risinājums?
Šo iestādi jau kopš dibināšanas ir plosījušas nesaskaņas, kā rezultātā ir tikusi diskreditēta pati korupcijas apkarošanas ideja. Birojam ir jāizvirza skaidri rezultatīvie mērķi, un, ja iestāde tos nespēj sasniegt, ir jāizdara būtiskas izmaiņas, to skaitā vadībā.
Jūs aicināt uzticēt tautai prezidenta izvēli. Vai partija rosinās citas izmaiņas Satversmē, kas palielinātu arī prezidenta pilnvaras?
Tautas vēlētam prezidentam ir jābūt ar plašākām pilnvarām, tajā skaitā nepolitisko amatpersonu – valsts kontroliera, tiesnešu, tiesībsarga u.c. iecelšanā, Ministru prezidenta un ministru apstiprināšanā un atcelšanā, pilnvarām atlaist Saeimu, ja tā nespēj apstiprināt valsts budžetu u.c. Tas nozīmē, ka Valsts prezidents nominē amatpersonu, bet Saeima apstiprina.
Ja Satversme netiks mainīta līdz nākamā gada vasarai, vai atbalstīsit Andra Bērziņa ievēlēšanu uz otro pilnvaru termiņu? Vai redzat citu, labāku kandidātu? Vai pati neplānojat kandidēt?
Mūsu programma paredz tautas vēlēta Valsts prezidenta institūcijas izveidi, un šīs izmaiņas iespējams izdarīt jau līdz nākamā gada maijam. Tad arī tauta un nevis aizkulišu koalīcijas Saeimā izlemtu, vai Valsts prezidenta amatā ir cienīgs turpināt atrasties Andris Bērziņš, vai arī tas nododams citam kandidātam.
Uz jebkuru augstu vēlētu amatu vienmēr var atrast vairākus tā cienīgus kandidātus. Kas attiecas uz mani, jau minēju, ka mani partija nominējusi Ministru prezidenta amatam.
Kādas ir jūsu attiecības ar Krievijas revīzijas palātas bijušo priekšsēdētāju Sergeju Stepašinu? Kad jūs esat tikušies pēdējo reizi, kādos apstākļos?
Būdama valsts kontroliere, esmu tikusies ar Sergeju Stepašinu kā ar Krievijas Revīzijas palātas vadītāju, tieši tāpat kā esmu tikusies ar Lietuvas, Igaunijas, Gruzijas, Lielbritānijas un citu ārvalstu augstāko revidējošo iestāžu vadītājiem. Kā privātpersona ar Stepašinu neesmu tikusies.
Pāris mēnešu laikā No sirds Latvijai saziedoti vairāk nekā 200 000 eiro. Vai esat personiski pazīstama ar Vladimiru Gavrileju, Ivaru Falku, Irinu Rudzāti, Jāni Raudzepu, Kristīni Petruškinu, Anrī Kursīti, Ivaru Amoliņu, kas partijai ziedojuši vairāk nekā 14 000 eiro. Ja esat pazīstama, kāda ir jūsu saistība ar šiem cilvēkiem? Kā jūs pārliecinājāties, ka šo cilvēku ienākumi ļauj ziedot partijai šādas summas?
Es personiski pazīstu daļu no lielajiem ziedotājiem, savukārt citus pazīst citi partijas valdes locekļi. Partijas valdes locekļi ir uzklausījuši visu lielo ziedotāju paskaidrojumus par ziedojumu izcelsmi un atzinuši tos par pamatotiem. Visi mūsu ziedotāji ir pietiekami turīgi, lai varētu atļauties ziedot mūsu partijai konkrēto viņu ziedoto naudas summu. Piemēram, Vladimirs Gavrilejs bija viens no Lateko bankas akcionāriem, pēc kuras pārdošanas laikam taču nevienam nevajadzētu būt šaubu ne par līdzekļu esamību, ne par to izcelsmi.
KNAB publisko datus par partiju saņemtajiem ziedojumiem, bet šie noteikumi neattiecas uz kustību No sirds Latvijai. Jūs skaļi deklarējat caurskatāmības un uzticēšanās nepieciešamību politikā – vai esat gatava jau tagad, pirms vēlēšanām, publiskot šo ziedojumu kopsummu, lielākos ziedotājus un viņu ziedojumu apjomu?
Jā, protams. Kopš tautas kustības No sirds Latvijai dibināšanas, t.i. 2014.gada februāra, kopumā septiņos mēnešos kustībai vairāk nekā 300 personu ir ziedojušas ap 130 000 eiro. Lai nosauktu konkrētus ziedotājus, būtu korekti iepriekš uzzināt viņu viedokli, vai šie cilvēki piekrīt likumā neparedzētai datu publiskošanai.
