Atgādinot pirms 75 gadiem sākušos Otro pasaules karu, internetā klejo pasaules laikrakstu toreizējie vāki ar virsrakstiem, kas satraucoši atgādina šodienu. Vienojošais elements ir politiķu cerības, ka viss pats no sevis atrisināsies. Ka agresora apetīte pretēji tautas gudrībai ēdot aprims. Šāds naivums neattaisnojās toreiz, prasot desmitiem miljonu dzīvību, un nevar attaisnoties arī tagad.
Tāpēc šīsnedēļas svarīgākais jaunums ir NATO līderu tikšanās, kuras laikā jātiek pie skaidras atbildes – kā aizsargāties pret draudiem, ko Eiropā rada Kremlis? Baltija gaida skaidrus lēmumus, lai NATO līgumā iecirsto kolektīvās aizsardzības principu pārvērstu konkrētos darbos, kas vairo drošību Krievijas pierobežā. Tāpēc ASV prezidents Obama pirms Velsas samita piestāja Tallinā, lai ar savu klātbūtni vien atgādinātu Putinam, kur atrodas NATO robeža un kāpēc par tās šķērsošanu nevajag pat sapņot.
Tikmēr Latvijā mums pašiem jāpaveic mājasdarbs – ne tikai politiķiem, meklējot naudu aizsardzībai, bet arī vēlētājiem, izraugot nākamo Saeimu. Šajā žurnālā pievēršamies lielākajai vēlēšanu intrigai – Ingunas Sudrabas partijai. Jāatzīstas, ka mums savu mājasdarba uzdevumu paveikt šoreiz nebija viegli, jo pieteiktā Sudrabas intervija tika pēkšņi un ar sagudrotu aizbildinājumu atcelta. Tā nu klātienē iztaujāt jauntopošo varas pretendenti nebija iespējams, bet rakstiskās atbildes atstāj mulsinošu pēcgaršu. Aptuveni kā padomju laiku jokos par stacijas belašiem – ēd, bet īstenībā nezini, vai pirms nonākšanas mīklā šī gaļa ir blējusi, rējusi vai ņaudējusi. To zina tikai anonīms pavārs!
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.