Krievija karo par tiesībām neievērot citiem saistošus noteikumus
Rietumvalstu pienācīga atbilde uz Krievijas agresiju Ukrainā lielā mērā ir valodas jautājums. Nosaukt vārdā militāru iebrukumu un okupāciju un Doņeckas «separātistus» par teroristiem nozīmētu nepieciešamību attiecīgi reaģēt. Taču viens no «valodniekiem» šajā diskusijā ir Krievijas prezidents Vladimirs Putins. Kā pieņemts Rietumu kultūrā, viņa viedokli arvien uzklausa, pat ja teiktajam neviens vairs netic.
Spilgtākais pēdējā laika valodisko divdomību piemērs ir Putina telefonsarunā ar bijušo Eiropas Komisijas priekšsēdētāju Žozē Manuelu Barrozu pateiktais, ka viņš varētu ieņemt Kijevu divu nedēļu laikā. Šī ziņu virsrakstus apskrējusī vēsts izklausās pēc visaugstākā līmeņa atzīšanās, ka Krievijas karaspēks okupē Ukrainu, un neslēptiem draudiem izdarīt to līdz galam.
Tie, protams, bija draudi, taču Putins tos izteica, lai mēģinātu pamatot tieši pretējo – ka Ukrainā neesot Krievijas armijas vienību, bet tas var mainīties, ja Eiropas Savienība ieviesīs jaunas sankcijas pret Krieviju. Proti, ja gribētu, varētu ieņemt arī Kijevu, taču nedaru, kamēr nespiežat mani to darīt.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.