Prioritātes
Žurnāla rubrika: Svarīgi
Donalda Trampa muļķības triumfs
Vācijas kanclere Angela Merkele un citu G7 valstu vadītāji darīja visu, lai pārliecinātu Donaldu Trampu nepamest Parīzes klimata līgumu. Taču viņš neklausījās. Tā vietā ASV prezidents ir ievedis Rietumus lielākajā iekšējā konfliktā kopš Otrā pasaules kara
Līdz pat pēdējam brīdim viņi aiz slēgtām durvīm mēģināja pierunāt Trampu pārdomāt. Atkal un atkal izklāstīja visus argumentus: humānos, ģeopolitiskos un, protams, ekonomiskos. Uzskaitīja labumus, ko līgums varētu sniegt ekonomikai un ASV uzņēmumiem. Izskaidroja, cik maz saistošas ir tajā iekļautās apņemšanās.
Luksusa konferenču viesnīcā Sicīlijas pilsētā Taorminā Itālijā ap galdu bija sapulcējušies septiņu pasaules ekonomiski spēcīgāko valstu vadītāji, lai apspriestu ekonomiku un ilgtspējīgu attīstību. Der Spiegel rīcībā tagad ir nonācis iepriekš nepubliskots Taorminas tikšanās protokols.
Saskaņā ar to jaunievēlētais Francijas prezidents Emanuēls Makrons kā pirmais centās aizstāvēt starptautisko klimata līgumu, kam dots Parīzes vārds. «Klimata izmaiņas ir reālas, un tās ietekmē nabadzīgākās valstis,» viņš sacīja.
Tad Kanādas premjerministrs Džastins Trudo atgādināja ASV prezidentam, cik veiksmīga ir bijusi līdzšinējā cīņa pret ozona caurumu, kā viņi spējuši pārliecināt rūpniecības līderus samazināt kaitīgo gāzu izpludināšanu.
Noslēgumā uzstājās Vācijas kanclere Angela Merkele. Atjaunojamā enerģija sniedz ievērojamas ekonomiskās iespējas, teica kanclere. «Ja pasaules ekonomiski spēcīgākā valsts pametīs līgumu, viss šis lauks paliks Ķīnas rokās,» viņa brīdināja. Taču Donaldu Trampu tas nepārliecināja. «Man pašam,» sacīja ASV prezidents, «vieglāk būtu palikt, nekā aiziet.» Taču ar vidi saistītie ierobežojumi atņem darbavietas ASV tautsaimniecībai, viņš teica. Un tas ir vienīgais svarīgais viņam: darbavietas, darbavietas, darbavietas.
Un tad jau visiem pie galda sēdošajiem bija skaidrs, ka Trampu neizdosies pārliecināt. «Tagad Ķīna pārņem vadību,» viņš rezumēja, atzīstot sakāvi.
Iespējams, neviens no G7 valstu vadītājiem tomēr negaidīja, ka savu izstāšanos no starptautiskās kopienas Tramps izziņos tik primitīvi un brutāli. Baltā nama Rožu dārzā, savu līdzgājēju ielenkumā, viņš ne tikai paziņoja par Parīzes līguma pamešanu, bet arī iesēja starptautiska konflikta sēklas.
Ar savu runu viņš noliedza apgaismības un racionalitātes gadsimtus, jo tā bija piebārstīta ar izdomātiem skaitļiem no pretrunīgiem vai pat atspēkotiem pētījumiem. Pēc Trampa domām, Parīzes klimata līgums bija tikai līdzeklis citām valstīm kļūt bagātām uz ASV rēķina. «Mani ievēlēja, lai es pārstāvētu Pitsburgas, nevis Parīzes cilvēkus,» viņš teica. «Mēs negribam, lai citu valstu vadītāji turpinātu par mums smieties. Un tagad viņi to vairs nedarīs.»
Brīvā pasaule bez Trampa
Trampa paziņojums ir katastrofa visas planētas klimatam. ASV ir otrais lielākais siltumnīcas gāzu ražotājs – pēc Ķīnas -, un tagad Vašingtona vairs nepiedalīsies pasaules kopīgajos pūliņos apturēt klimata pārmaiņas. ASV nu ir pret visu pasauli kopā ar Sīriju un Nikaragvu – divām pārējām valstīm, kas nav parakstījušas Parīzes klimata līgumu.
Trampa paziņojumam ir ne mazāk katastrofāla ietekme arī uz ģeopolitisko klimatu. Viņa runa bija tikai kārtējais apliecinājums tam, ka domstarpības starp ASV un Eiropu ir kļuvušas dziļākas nekā jebkad kopš Otrā pasaules kara beigām. Rietumu sabiedrības vērtības ir izrādījušās nesavietojamas ar Donaldu Trampu. Rietumi ir sašķelti, un G7 ir kļuvis par G6.
Trīs ceturtdaļas gadsimta ASV ir aizsargājušas Eiropu. Par spīti visām ASV ārpolitikas kļūdām un problēmām, no Vjetnamas līdz Irākai, ASV kā brīvās pasaules līdera loma nekad nav nopietni apšaubīta.
Tagad tas ir mainījies. ASV prezidents, šķiet, jūtas ērtāk, iesaistoties Saūda Arābijas zobenu dejā, nekā stāvot NATO sabiedroto vidū. Un pēdējā laikā šī atsvešināšanās ir tikai pieaugusi. Vispirms Trampa izrādīšanās NATO samitā Briselē, pēc tam strīds par klimata līgumu Sicīlijā, bet tad Angela Merkele Bavārijā teiktā uzrunā publiski apšaubīja ASV uzticamību turpmākajā sadarbībā ar Eiropu.
Daudzi domāja, ka stāšanās prezidenta amatā liks Trampam nākt pie prāta. Berlīne arī cerēja, ka viņa padomniekiem būs slāpējoša ietekme.
Kanclere ilgu laiku nevēlējās atklāt abu domstarpības. Komunistiskajā Austrumvācijā uzaugušajai Merkelei savienība ar ASV vienmēr ir bijusi kas vairāk par vienkāršu politisku aprēķinu – tā atainoja viņas dziļāko politisko pārliecību. Bet tagad viņa vismaz daļēji ir pielikusi punktu transatlantiskajai draudzībai ar Trampa Ameriku. Merkele vēlas izveidot aliansi pret Trampu. Ja reiz pārliecināt ASV prezidentu nav iespējams, kanclere centīsies viņu izolēt. Taorminā spēku samērs bija seši pret vienu. Ja Tramps nemainīs pieeju, viņa cer, ka G20 sammits jūlijā Hamburgā beigsies ar ASV opozīcijā pret pārējām 19 valstīm. Nav gan skaidrs, vai viņai izdosies to panākt.
Tieši Vāciju Tramps ir izvēlējies par savu galveno pretinieku. Nevienu citu valsti, izņemot Ziemeļkoreju un Irānu, viņš nav kritizējis tik asi kā Vāciju. Un viņš vēlas salauzt Vācijas ekonomisko varu.
Trampa absurdā pasaule
Lai pilnībā saprastu ASV prezidenta lēmuma sekas, ir svarīgi atcerēties, ko īsti cilvēcei nozīmē klimata pārmaiņas un kas slēpjas aiz temperatūras līknēm un izmešu samazināšanas mērķiem Parīzes klimata līgumā.
Klimata pārmaiņas nozīmē, ka miljoniem cilvēku draud bads, jo dažos planētas apvidos nokrišņu daudzums ir samazinājies. Tas nozīmē, ka jūras līmenis ceļas un appludina salas un piekrastes apgabalus. Tas nozīmē, ka polos kūst ledus sega, ka spēcīgākas kļūst vētras, karstuma viļņi, ūdens trūkums un nāvējošās epidēmijas. Tas viss raisa jaunus konfliktus par aizvien vairāk sarūkošajiem resursiem, noved pie bēgļu un migrācijas uzplūdiem.
Arī ASV netrūka balsu, kas brīdināja prezidentu par viņa lēmuma sekām. To vidū bija Trampa meita Ivanka ar vīru Džaredu Kušneru, kā arī viņa valdības locekļi, piemēram, ASV valsts sekretārs Rekss Tilersons un enerģijas ministrs Riks Perijs, kā arī gandrīz visa valsts biznesa elite.
Neizolēt ASV no pasaules klimata politikas Trampu aicināja arī daudzi uzņēmumi: no Exxon un Shell līdz Google, Apple un Amazon, līdz Wal-Mart un PepsiCo. Tos satrauc konkurences grūtības starptautiskajā tirgū, kas turpinās doties zaļās enerģijas virzienā, vienalga, vai ASV pievienosies vai ne. Google, Microsoft un Apple jau pirms krietna laika sāka sev nepieciešamo enerģiju iegūt no atjaunojamiem avotiem, kā beigu mērķi nospraužot pilnīgu neatkarību no fosilā kurināmā. Arī Savienotajās Valstīs notiek īsts vēja un saules energostaciju bums. Daudzi ASV štati ar Kaliforniju priekšgalā jau ir uzņēmuši kursu pretī zaļajai enerģijai, kas ir krasā pretstatā Trampa klimata politikai. Saskaņā ar Čikāgas Globālās ārpolitikas padomes veiktu pētījumu gandrīz trīs ceturtdaļas amerikāņu nevēlas izstāties no Parīzes klimata līguma.
Otrā pusē ir labēji noskaņotie nacionālisti ar Trampa padomnieku Stīvenu Banonu priekšgalā, kurš noliedz klimata pārmaiņas galvenokārt tāpēc, ka cīņā pret tām nepieciešama starptautiska sadarbība. Klimata līgumu ar maz ticamiem pamatojumiem ir kritizējuši arī vairāki ietekmīgi republikāņi. Viņi apgalvo, ka līgums draudēja ar nopietnām sankcijām ASV, ja Vašingtona nespētu izpildīt tajā noteiktās prasības.
Taču patiesībā Parīzes vienošanās bija iespējama tikai tāpēc, ka tajā nav pilnīgi nekādu soda mēru. Tās parakstītājiem tikai nepieciešams ik pēc pieciem gadiem publiski ziņot, cik tālu viņi tikuši ceļā uz pašu nospraustajiem klimata aizsardzības mērķiem.
Tagad Vācija un Eiropa centīsies panākt, lai no līguma neatteiktos pārējie vienošanās parakstītāji, jo Berlīne šo vienošanos uzskata par neatgriezenisku. ES dalībvalstis ir gatavas doties uz priekšu, tāpat kā Ķīna un Indija. Pat Krievijas un Saūda Arābijas pārstāvji, kuru valdības nav aktīvākās atjaunojamo enerģijas resursu atbalstītājas, ir norādījuši Vācijai, ka viņi «paliks pie Parīzes mērķiem». Un 1. jūnijā Berlīnē Merkele ar Ķīnas premjerministru Li Kecjanu demonstratīvi apliecināju savu atbalstu Parīzes klimata līgumam.
Pašreizējie dati rāda, ka Ķīna un Indija, visticamāk, ne tikai izpildīs, bet pat pārsniegs pašu nospraustos mērķus. Ķīna jau trīs gadus pēc kārtas ir samazinājusi ogļu patēriņu un atcēlusi kādreizējo plānu uzbūvēt simt jaunu ogļu elektrostaciju. Ļoti iespējams, jau 2022. gadā, astoņus gadus agrāk, nekā plānots, tā sasniegs iepriekš nosprausto mērķi 40 procentus savas saražotās elektrības iegūt no citiem, ne fosilajiem enerģijas avotiem. Abas valstis iegulda gan saules, gan vēja enerģijā, un gan Ķīnā, gan arī Indijā no atjaunojamajiem resursiem iegūtā elektrība bieži vien ir lētāka nekā ogļu ražotā.
Taču problēma ir tā, ka ar šo visu joprojām nepietiek, lai globālo sasilšanu ierobežotu zem diviem grādiem pēc Celsija, kā paredz Parīzes klimata līgums. Daudz lielāka valstu un biznesa nozaru iesaiste ir nepieciešama, it sevišķi turīgākajās valstīs, kas to var atļauties. Piemēram, Vācija ar lielu ticamību nesasniegs savu mērķi – kaitīgo gāzu izmešus līdz 2020. gadam samazināt vismaz par 40%, salīdzinot ar 1990. gada līmeni.
ASV prezidenta izolēšana
Sākumā Merkele domāja, ka jaunās ASV valdības pieredzes trūkums ļaus viņai ietekmēt Trampu. Viņa cerēja kļūt par prezidenta izglītotāju, un sākumā izskatījās, ka šāda pieeja varētu būt sekmīga. Janvārī Merkele tālruņa sarunā izskaidroja Trampam stāvokli Ukrainā. Kanclerei radās iespaids, ka ASV prezidents nekad iepriekš nav nopietni apsvēris šo problēmu, un viņai izdevās pārliecināt Trampu neatcelt pret Krieviju noteiktās sankcijas.
Jaunais prezidents joprojām arī nav pārcēlis ASV vēstniecību Izraēlā no Telavivas uz Jeruzalemi, nav aizticis ar Irānu noslēgto vienošanos un ir atteicies no kādreizējā paziņojuma, ka NATO esot «novecojusi». Tāpēc Merkeles kanceleja cerēja, ka Tramps varētu kļūt par tādu kā Ronalda Reigana otro atnākšanu.
Šīs cerības nu ir galā. Tā kā Trampam grūti gājis ar daudzu priekšvēlēšanu solījumu izpildi, viņš ir kļuvis vēl nesamierināmāks. Un sliktākā viņa īpašība, kā Der Spiegel sacīja Angelas Merkeles uzticības persona, nav vis partneru kritizēšana, bet gan tieksme apšaubīt visu starptautisko kārtību, kas nebija novērojams citiem ASV prezidentiem.
Tāpēc nav nekāds pārsteigums, ka Maskava līksmo par Eiropas neveiksmēm. Jau labu laiku Kremlis ir centies iedzīt ķīli kādā transatlantiskās alianses plaisā. Bet tagad izskatās, ka Tramps to dara viņu vietā.
Tieši Krievija iegūtu visvairāk no transatlantiskās draudzības vājināšanas vai iespējamā sabrukuma. Tas nozīmētu, ka Putinam izdevies iedragāt liberālo Rietumu demokrātisko valstu saliedētību. «Transatlantiskās domstarpības ir bijušas acīmredzamas jau vairākus mēnešus. Taču neviens negaidīja, ka Merkele varētu paziņot, ka Eiropai ir jākļūst neatkarīgai no ASV,» komentē Konstantīns Kosačevs, Krievijas Federācijas padomes Ārlietu komitejas vadītājs.
Neviens tā īsti gan netic Eiropas spējām izcīnīt drošību tikai saviem spēkiem. Vašingtonai vienkārši ir pārāk liela militārā nozīme visā pasaulē. ASV ļoti ilgu laiku ir garantējušas Eiropas drošību ar saviem kodolieročiem un konvencionālajiem ieročiem. Aizsardzībai tā gadā tērē divarpus reizes vairāk nekā visas NATO dalībvalstis Eiropā kopā. Tāpēc eksperti visu laiku ir ignorējuši neiedomājamo – ka Tramps patiešām varētu izstāties no NATO. Un tāpēc ASV un Eiropas draudzības ātrais sabrukums ir pārsteidzis arī krievus. Taču klimata līguma nesaskaņas ir apliecinājušas, ka Tramps nevairās darīt to, kas citiem šķiet neiedomājams.
Jo grūtāk paredzams kļūst lielais sadarbības partneris, jo vairāk Eiropai būs jāpaļaujas uz pašu dalībvalstu militārajām spējām. Šonedēļ Eiropas Komisija publiskoja dokumentu, kurā izspēlēti vairāki iespējamie scenāriji, kā 2025. gadā varētu izskatīties militārā sadarbība Eiropas Savienības iekšienē, ja tās dalībvalstis izvēlēsies ciešāk koordinēt militārās aktivitātes.
Trampa pieeja politikai var radīt izmaiņas ne tikai valstu aizsardzībā, starptautiskajā tirdzniecībā un cīņā pret klimata pārmaiņām. Atbrīvošanās no ASV ietekmes var izdoties tikai tad, ja ES izdosies neļaut kopējai valūtai atkal kļūt par starptautisko finanšu investoru spēļmantiņu. Nedēļu iepriekš Eiropas Komisija publiskoja pārdomu dokumentu par eiro nākotni. Pēkšņi daudzas tajā piesauktās iespējas vairs nešķiet tik nereālas kā vēl tikai pirms dažiem mēnešiem, piemēram, vienotas eirozonas kases vai ES finanšu ministra amata izveide.
Makrona faktors
Pēdējā laika virzība lielā mērā ir saistīta ar vienu cilvēku: jauno Francijas prezidentu Makronu. Ja viņš turēsies pie sava solījuma un veiks ekonomiskās reformas savā valstī, Vācijai būs aizvien grūtāk iebilst Francijas uzskatiem par eirozonu.
Eiropas turpmāko spēju veidot patstāvību no ASV, visticamāk, izšķirs Merkeles un Makrona sadarbība. Ja Merkele septembrī uzvarēs vēlēšanās Vācijā, viņai ar jauno Francijas prezidentu būs unikāla iespēja radīt Eiropai daudz lielāku starptautisko prestižu, saka ASV vēsturniece, Pulicera prēmijas laureāte Anna Aplbauma. Viņasprāt, Eiropai tagad vajadzētu attīstīt pašai savu ārpolitiku un drošības politiku, un varbūt pat izveidot savu armiju. «Vai Eiropas flotei nevajadzētu izveidot blokādi pie Lībijas krastiem? Vai Eiropai nevajadzētu pašai domāt par iespēju izbeigt karu Sīrijā? Vai izveidot vienotu stratēģiju, kā cīnīties pret Krievijas dezinformāciju? Tas viss ir iespējams, taču tikai tādā gadījumā, ja Eiropas politiskie līderi ķeras pie šīm lietām klāt nekavējoties.»
Ko esam izvēlējušies?
Vairumā pašvaldību vadības groži pēc 3. jūnija palikuši līdzšinējo līderu rokās, tomēr dažās lielākajās pilsētās gaidāma vēl sīva cīkstēšanās par varu. Rīgā izgāzušies Nila gāzēji un – arī sociologi
Rīgā pie varas noturējies Saskaņas/GKR tandēms, kas saņēmis vēlētāju balsu vairākumu (51%, 32 mandāti no 60). Lai gan daļa vēlētāju novērsusies un zaudēti septiņi mandāti, konkurentu plāns gāzt astoņus gadus valdījušo mēru Nilu Ušakovu ir izgāzies. Turklāt pusi mandātu zaudējusi līdzšinējā domes opozīcija – NA (9%, 6) un Vienotība (6%, 4). Labāk veicies jaunpienācējiem, kas visskaļāk aicināja gāzt Nilu – Latvijas Reģionu apvienība/Latvijas attīstībai (14%, 9) un Jaunā konservatīvā partija (13%, 9), bet švaki startējusi Zaļo un Zemnieku savienība, jau tradicionāli nepārvarot 5% barjeru. Vēlētāju aktivitāte pieaugusi no 55,5% līdz 59%, turklāt Rīga ir vienīgā no lielajām pilsētām, kur audzis arī balsstiesīgo skaits, tādējādi galvaspilsētas vēlēšanās sasniegts jauns nobalsojušo rekords – 250 tūkstoši.
Rīgas uzvarētāju sarakstu veido divas partijas – Nila Ušakova Saskaņu pārstāvēs 21 deputāts, bet Andra Amerika Gods kalpot Rīgai divreiz mazāk – 11. Pašreiz proporcija ir 23 un 16, tātad lielākais mandātu zudums pēc plusiem un svītrojumiem ir GKR. Domē nav pārvēlēti apvienības «latviešu spārna» pārstāvji Ausma Cimdiņa (sarakstā 21., rezultātos noslīdējusi uz 41. vietu), Vita Jermoloviča (no 28. uz 36.), Aina Krūkle (no 32. uz 53.), Juris Zaķis (no 39. uz 59.), Jānis Šmits un Kārlis Strēlis, kā arī visnepopulārākais kandidāts – Agris Ameriks, kam svītrojumu ziņā šoreiz izdevies pārspēt tēvu. Arī no Saskaņas izsvītroti vairāki deputāti – bēdīgi slavenās arodbiedrības LABA vadītājs Raimonds Gailis (no 23. uz 51.), KNAB uzmanību piesaistījušais ārsts Genādijs Sevastjanovs (no 25. uz 33.), Rīgas autoostas padomes pārstāvis Ivans Ivanovs (no 33. uz 37.). Toties frakcijā būs jaunas sejas – bijusī Saeimas deputāte Regīna Ločmele-Luņova, kas nolika mandātu pēc aizdomām nodokļu nemaksāšanā, spaisa apkarotāji Sandris Bergmanis un Vitālijs Dubovs, kā arī līdzšinējais domes izpilddirektors Juris Radzevičs.
Latvijā pusē pašvaldību (59) līdz šim pie varas esošie saraksti saņēmuši 50% vai vairāk vēlētāju balsu. Tikai četrās no šīm pašvaldībām – Krimuldā, Baltinavā, Priekuļos un Mālpilī – iespējama varas maiņa, jo ilggadējie pašvaldību vadītāji nekandidēja vai nebija sarakstu līderi. No vienpadsmit pašvaldībām, kuru vadītāji atstājuši amatu pēc astoņu, divdesmit vai pat trīsdesmit gadu darba, septiņās pārmaiņas gaidāmas tikai priekšsēdētāja līmenī, jo pie varas paliek šo līderu atstātās komandas. Starp novadiem, kuru ilggadējie līderi šogad vēlēšanās nekandidē, pārliecinoši rezultāti par labu pārmaiņām ir tikai Aizputē un Dundagā, kur vēlētāju vairākums izraudzījies citus uzvarētājus.
Kopumā vara nemainīsies vismaz 65% pašvaldību, bet to var gaidīt aptuveni 15%. Pārējās pašvaldībās varas sadalījums ir tik smalks, ka tā izmaiņas varēs novērtēt tikai pēc jaunievēlēto domju sanākšanas un vadības izvēles.
Daugavpilī agresīvā vēlēšanu kampaņa, kurā Saskaņa vērsās pret mēru Jāni Lāčplēsi pat ar kriminālprocesa pieteikumu, noslēgusies negaidīti – agrāk sadrumstalotajā domē iekļuvuši tikai trīs saraksti, jo būtiski pieaugusi vēlētāju aktivitāte (no 38% līdz 47%). Valdošā Latgales partija gan saglabājusi līderpozīcijas (29% balsu, 6 mandāti no 15), taču Saskaņa Saeimas deputāta Andreja Elksniņa vadībā min cieši uz papēžiem (28%, 5), un tieši tai ir izredzes ar bijušā mēra Riharda Eigima Mūsu partijas (19%, 4) atbalstu pirmo reizi pārņemt vadību otrajā lielākajā Latvijas pašvaldībā. Diviem sarakstiem – Krievu savienībai un Gods kalpot mūsu Latvijai – pietrūka tikai pārsimt balsu, lai pārvarētu 5%, bet kopumā zem barjeras palikusi gandrīz ceturtā daļa balsu. Domē neiekļuva arī Svetlana Lonska, kuras pikantais priekšvēlēšanu klips kļuva par YouTube sensāciju ar gandrīz pusmiljonu skatījumu.
Liepājā divdesmit gadus valdījušā mēra Ulda Seska Liepājas partija saskārusies ar spēcīgu pretvēju – vēlētāju aktivitātei pieaugot, tās ietekme ir sarukusi (31%, 6 mandāti no 15) un abos flangos pozīcijas nostiprinājuši konkurenti no Saskaņas (20%, 4) un LRA (29%, 5). Gaidāma asa varas cīņa starp Sesku un viņa ilggadējo oponentu Jāni Vilnīti, kurš LRA sarakstā saņēmis vairāk vēlētāju plusiņu.
Jelgavas domē ievēlēts vairāk sarakstu, taču savu ietekmi tikai nostiprinājis mērs Andris Rāviņš un viņa vadītā ZZS (42%, 7 mandāti no 15). Saskaņa saglabājusi nemainīgas pozīcijas (20%, 3), līdzīgi kā NA (12%, 2). Vēlētāju skaits palicis gandrīz tāds pats, tomēr vietu pārdalē zaudējusi Vienotība (9%, 1) un LRA (8%, 1), kurām pietrūcis balsu otrā mandāta iegūšanai. Toties domē izdevies iespraukties jaunajai partijai KPV.LV (5%, 1).
Jūrmalā valdošajai ZZS vēlētāju atbalsts sarucis, tomēr tā domē noturējusi līderpozīcijas (31%, 6 mandāti no 15). Jūrmala ir vienīgā no lielajām pilsētām, kur šogad balsotāju aktivitāte nav jūtami augusi, bet, izvēlei sadrumstalojoties starp 12 sarakstiem, aptuveni piektdaļa balsu palikusi zem 5% barjeras. Domē jau tradicionāli iekļuvusi Saskaņa (18%, 3) un NA (11%, 2), kā arī nosacītie jaunpienācēji – Tev, Jūrmalai un Jaunās konservatīvās partijas saraksts (21%, 4), no kura domē ievēlēts arī Jūrmalas Aizsardzības biedrības vadītājs. Nesen mēra krēslu atstājušais Gatis Truksnis, kuru KNAB tur aizdomās korupcijas krimināllietā, ir pārliecinoši populārākais jūrmalnieku kandidāts (plusiņi 41% zīmju), tomēr partija nolēmusi «veselības problēmu dēļ» viņu domes vadībai nevirzīt, un amatu var saglabāt Rita Sproģe.
Ventspilī kopš iepriekšējām vēlēšanām krietni pieaugusi balsotāju aktivitāte (no 41% līdz 48%) un tāpēc sarucis Aivara Lemberga vēlētāju īpatsvars (no 69% līdz 62%), tomēr Latvijai un Ventspilij saglabā nesatricināmas līderpozīcijas domē (9 mandāti no 13). Atšķirībā no iepriekšējā sasaukuma, kur ievēlēja vēl četrus deputātus no trim sarakstiem, šoreiz opozīcija apvienoja spēkus, tomēr Lembergu nespēja izkonkurēt – NA, Vienotības un LRA saraksts ar Ģirtu Valdi Kristovski priekšgalā saņēma 25% balsu un četrus mandātus. Atbalsts personiski Lembergam gan nokrities zemāk nekā iepriekš – plusiņu mazāk (55%) un svītrojumu vairāk (12%).
Rēzeknē nekas neapdraud astoņus gadus valdījušo Saskaņas mēru Aleksandru Bartaševiču, kura vadītais saraksts pirmo reizi pat saņēmis vairāk nekā pusi balsu (59%, 9 mandāti no 15), atstājot domē vietu vairs tikai diviem konkurentiem – Latgales partijas, NA un Vienotības sarakstam (12%, 2) un Vienota Rēzekne (7%, 1). Tikai 40 vēlētāju balsu pietrūka, lai domē iekļūtu LRA un partijas Alternative kopējais saraksts.
Valmierā mērs Jānis Baiks nostiprinājis partijas Valmierai un Vidzemei pozīcijas (60%, 9 mandāti) uz balsis zaudējušās Vienotības rēķina (7%, 1), bet līdzšinējo atbalstu saglabājusi ZZS (15%, 2) un NA (8%, 1).
Pārkāpumi
Pēc vēlēšanu iecirkņu slēgšanas un balsu saskaitīšanas Rīgā nācās 14 iecirkņos sadarbībā ar Drošības policiju atsevišķi pārskaitīt iepriekšējā balsošanā saņemtās zīmes, jo urnas šajos iecirkņos bija nepareizi aizplombētas. Centrālās vēlēšanu komisijas priekšsēdētājs Arnis Cimdars Ir apstiprina, ka ļaunprātības nav konstatētas – drīzāk runa esot par konkrēto komisiju locekļu vieglprātību attiecībā uz urnu slēgšanu. Otra šajās vēlēšanās konstatētā problēma – kad vēl nenobalsojušu vēlētāju vietā sarakstos kāds kļūdaini jau ir parakstījies. Precīzs šādu gadījumu skaits CVK nav zināms. Cimdars abas problēmas skaidro ar pārāk zemo komisiju darba atalgojumu (1,85-2,99 eiro stundā), kas neveicina atkārtotu dalību komisijās un tātad zināšanu uzkrāšanu.
Trešā problēma – balsu pirkšana – gan ir jau agrāk pieredzēta. Drošības policija saistībā ar pašvaldības vēlēšanām saņēmusi vairāk nekā 100 signālu par iespējamiem pārkāpumiem, arī balsu pirkšanu Rēzeknē un Jēkabpilī. Vairums no tiem neapstiprinājās, bet pārbaudes vēl turpinās. Šobrīd DP lietvedībā ir divi šādi kriminālprocesi, to ietvaros veiktas piecas kratīšanas un nopratinātas astoņas personas. Arī KNAB saņēmis vairāk nekā 300 iedzīvotāju ziņojumus par priekšvēlēšanu aģitāciju un citiem pārkāpumiem gan vēlēšanu dienā, gan priekšvēlēšanu periodā, un šobrīd ir sāktas vairāk nekā 150 pārbaudes.
Greiza socioloģija
Aizvadītā kampaņa iedragājusi sociologu reputāciju, jo tikai nedēļu pirms balsojuma publiskotie Latvijas faktu aptaujas dati uzrādīja ainu, ko reālais balsojums drīz apgāza gandrīz katrā punktā. Piemēram, JKP šajā aptaujā atbalstīja tikai 1,4% aptaujāto, bet partijas rezultāts vēlēšanās atšķīrās desmitkārt. LF direktors, sociologs Aigars Freimanis atteicās atbildēt uz Ir jautājumiem par šo tēmu, pārmetot žurnālam politisko angažētību un solot visu skaidrojumu par šo aptauju publicēt savā mājaslapā.
Būtiska nesakritība bija arī starp rezultātiem un vēlētāju aptauju pie iecirkņiem (exit poll), kas Rīgā neuzrādīja Saskaņas/GKR uzvaru. SKDS direktors Arnis Kaktiņš uzsver, ka 28% Rīgas vēlētāju atteicās atbildēt, par ko balsojuši. Rezultāti liecina, ka trīs ceturtdaļas no tiem, kas neatbildēja, bija tieši Saskaņas vēlētāji. «Tas kaut ko ļoti būtisku pasaka par informatīvo fonu un kampaņu saturu, kas acīmredzot cilvēkiem ir licis justies neērti. Jautājums – cik tad mēs esam apgaismoti un Eiropas vērtību cienīgi, ja cilvēki baidās teikt, par ko balsojuši.»
Aptaujas
Latvijas faktu aptauja Rīgā (veikta maijā, publiskota nedēļu pirms vēlēšanām)
Saskaņa/GKR 42,8%
LRA/LA 8,1%
ZZS 5,9%
NA 5,8%
Vienotība 3,1%
KPV.LV 1,4%
JKP 1,4%
Neizlēmušie 24,3%
Vēlētāju aptauja pie iecirkņiem Rīgā
(SKDS metodoloģija)
Saskaņa/GKR 42,90%
LRA/LA 17,01%
JKP 13,57%
Vienotība 9,57%
NA 8,26%
ZZS 3,19%
Kandidāti Rīgas vēlēšanās
Plusu un svītrojumu līderi
Aktivitāte
Draudi priedei
Zemkopības ministrija grib atļaut priežu kailcirtes piejūrā. Vai tas būs mežu glābiņš vai tieši otrādi – drauds dabas daudzveidībai?
Brašas priedītes cieši cita pie citas stiepjas divarpus metru garumā. Jaunie koki jau septiņus gadus iztaisnojuši zaļās skuju pīnes pretī saulei. «Gribu šādu priežu mežu saglabāt arī saviem bērniem,» uz ceļa pretējo pusi – simtgadīgu priežu klāju – rāda Latvijas valsts mežu valdes loceklis Edvīns Zakovics. Nedaudz uz priekšu, kur vietu apēno veco priežu mežs, jaunās priedītes, kas stādītas vienlaikus ar netālu esošajām divmetrniecēm, knapi izlīdušas virs ogulājiem. Te priežu mežs neatjaunosies, bet bērzi, ievas un apses nomainīs ainavu uz lapu mežiem – šādu nākotni iezīmē Zakovics. Risinājumu tam pēc Latvijas Valsts mežzinātnes institūta Silava un Latvijas Lauksaimniecības universitātes (LLU) veikta pētījuma piedāvā Zemkopības ministrija – piejūras teritorijā mežsaimniekiem atkal atļaut veidot kailcirtes kā pirms 2010. gada, kad tika pieņemts Meža likums. Taču satraukumu par šo ideju pauž dabas draugi virknē sabiedrisko organizāciju.
Cirtīs vairāk, stādīs mazāk
Priežu audzes Latvijas mežos, jo īpaši privātajos, ik gadu rūk. Jaunaudzes stipri garšo pārnadžiem un ir cimperlīgas – viena no priedes īpašajām vajadzībām ir mīlestība uz gaismu. Tieši tas radījis sasāpējušu problēmu piejūras priežu audzēs – teritorijā starp 300 metru plato kāpu joslu un piecu kilometru atzīmi no jūras. Meža likumā pirms septiņiem gadiem tika nolemts, ka tur priedes drīkst cirst tikai izlases veidā. Rezultātā vecās priedes uz jaunajiem stādiem met ēnu, neļaujot tiem augt. Tikmēr vārgos jaunuļus pāraug ņiprāki koki, kuru sēklas atnes vējš. Likums gan atļauj priedēm veidot «atvērumus» – 2000 kvarātmetru lielus izcirtumus, lai kokiem nodrošinātu gaismu, taču ar to nepietiek, lai mežs spētu atjaunoties. Gan zinātnieki, gan Latvijas valsts meži un ministrijas pārstāvji ir vienprātīgi – vienīgais risinājums, kā ļaut atjaunoties piejūras priežu mežiem, ir kailciršu un jaunu audžu veidošana.
Divus hektārus lielu kailciršu atļaušana piejūrā nav vienīgais grozījums. Ministrija rosina arī samazināt prasības, cik resniem jābūt bērziem, priedēm un eglēm, kurus mežsaimniekiem atļauts vienlaidus izcirst, un samazināt stādu apjomu, kāds jādēsta izcirsto koku vietā – ar nosacījumu, ka tie ir ģenētiski pārbaudīti un uzlaboti pret kaitēkļiem un slimībām.
Latvijā šobrīd ir 0,8 miljoni hektāru meža, kas sasniedzis ciršanas vecumu, taču netiek izstrādāts. «Esam viena no bagātākajām valstīm pasaulē, ja varam atļauties tā dzīvot,» piktojas LLU Meža fakultātes dekāns Dagnis Dubrovskis. Šis meža uzkrājums pēdējo gadu laikā audzis līdzīgā tempā kā pati meža platība. Vēl 2000. gadā Latvijā meži aizņēma 2,9 miljonus hektāru, bet 2016. gadā jau 3,32 miljonus. Privātie mežu īpašnieki ik gadu drīkstētu izcirst astoņus miljonus kubikmetru koksnes, taču taupa – kvota netiek iztērēta, un katru gadu arvien vairāk koksnes nonāk uzkrājumā. Turklāt liela daļa no krājumiem ir saimnieciski mazvērtīga.
Pēc Valsts meža dienesta datiem, 2016. gadā 14% mežu veido baltalksnis un apse. Privātajos mežos šo koku īpatsvars sasniedz pat ceturto daļu. Lielākoties tās ir nekoptas un aizaugušas platības, skaidro Dubrovskis. Apse izaug 40 gadu laikā, kas ir uz pusi ātrāk nekā priede, taču ienes krietni mazāk naudas. Viens hektārs apses ienes 120 eiro gadā, baltalksnis – tikai 50, tikmēr bērzs – 220, bet priede 240 eiro. Pēc LLU aprēķiniem, priede maksimālo investīciju atdevi sasniedz 80 gadu vecumā, taču šobrīd to drīkst cirst tikai pēc simt gadu sasniegšanas vai tad, ja stumbra diametrs sasniedzis MK noteikumos paredzēto minimumu. Jaunie grozījumi paredz šo minimumu samazināt. Piemēram, 18 metrus garu priedi varētu cirst arī tad, ja stumbrs ir 14 centimetru plats, nevis 19 kā līdz šim. Eglei un bērzam samazinājumi ir mazāki – viena, divu centimetru robežās.
Burkāns mežsaimniekiem
«Tas ir burkāns mežsaimniekiem,» par grozījumiem saka ministrijas Meža departamenta direktors Andris Ozols. Iespēja agrāk nocirst koku un tādējādi kāpināt savus ienākumus, pēc ministrijas un zinātnieku aprēķiniem, varētu motivēt mežsaimniekus vairāk kopt savus mežus un nodrošināt kokiem optimālus augšanas apstākļus, kā arī efektīvāk izmantot zemi. Pretī tiek prasīts ģenētiski pārbaudītu stādu likšana kailcirtēs, lai nodrošinātu jauno koku kvalitāti, un vērtīgāko koku stādīšana mazvērtīgāku audžu vietā.
Meža atjaunošanas nosacījumi ir būtiski, lai rosinātie grozījumi nebeigtos ar fiasko. LLU pētījums liecina – ja viss tiks īstenots, kā ieplānots, kopējā mežu kapitālvērtība varētu augt no esošajiem 5 miljardiem līdz 5,6 miljardiem 2127. gadā. Taču, ja tiks ieviestas izmaiņas koku ciršanas atvieglojumos, bet netiks ievērotas jaunās mežu atjaunošanas prasības, mežu kapitālvērtība, tieši pretēji, saruktu par 30% – līdz 3,9 miljardiem eiro.
Aprēķini veikti pie nosacījuma, ka privāto mežu īpašnieki jau 2017. gadā kāpinātu mežu izciršanas apjomus līdz astoņiem miljoniem kubikmetru gadā, par trešdaļu vairāk nekā 2015. gadā. Simt gadu laikā plānots palēnām ciršanas apjomus samazināt, taču kāpināt koksnes vērtību.
Vides aktīvisti gan nobažījušies, ka aiz noteikumu grozījumiem patiesībā slēpjas vēlme intensīvi izcirst Latvijas mežus. Ozols to kategoriski noraida – joprojām palikšot spēkā nosacījumi par maksimālajiem diviem hektāriem, ko atļauts nogāzt vienā kailcirtē, un nosacījums, ka piecu gadu laikā nedrīkst aiztikt kailcirtei blakus piegulošo audzi. Turklāt katru ciršanas apliecinājumu joprojām izdos Valsts mežu dienests, kam uzdots uzmanīt un regulēt koku ciršanu valstī.
Tikmēr Latvijas Dabas fonds, Latvijas Ornitologu biedrība un citas sabiedriskās organizācijas noraizējušās par šādu grozījumu ietekmi uz vidi un sugu daudzveidību. LLU un Silavas pētījums aplūko tikai risinājuma ekonomiskos apstākļus, kas, pēc aktīvistu domām, ir nepietiekami. Resni koki nepieciešami melnajam stārķim, lai vītu ligzdu, dzenim, lai kaltu dobumu. Ja mežam neļaus dzīvot ilgāku mūžu un kokiem kļūt pietiekami drukniem, šo un daudzu citu sugu dzīve Latvijas mežos varētu kļūt apdraudēta.
Vides konsultatīvās padomes priekšsēdētājs Viesturs Ķerus norāda, ka priekšlikumi neietver nekādus kompensējošos pasākumus dabas aizsardzības nodrošināšanai un tādējādi neatbilst mežu ilgtspējīgas attīstības pamatnostādnēm, bet Latvijas Dabas fonda padomes locekle Lelde Eņģele bažījās, ka noteikumi pieņemti tikai koksnes pārstrādātāju interesēs. Viņa neapšauba risinājuma ekonomiskos ieguvumus, taču aicina padomāt arī par vides aizsardzību, piemēram, kompensējot kailcirtes ar jauniem biotopiem. Šādu iespēju ministrija neesot apsvērusi, bet sabiedrisko apspriešanu pirms noteikumu izstrādes rīkojusi formāli.
Kā situācija risināsies tālāk, uzzināsim jau drīzumā, kad grozījumi nonāks Ministru kabinetā.
Latvijas meži
Gāze un ģeopolitika
ASV īpašajai sūtnei enerģētikas jautājumos Mērijai Vorlikai ir ļoti nopietnas bažas par Nord Stream projektu
Ierasties ASV vēstnieces rezidencē nav kā atnākt uz āra kafejnīcu – jāpiesaka caurlaide, sargi pārbauda somas. Pats dzīvoklis gan ir plašs un saulains, un tur man sarunāta tikšanās ar ASV Valsts departamenta īpašo sūtni starptautiskās enerģētikas jautājumos Mēriju Vorliku (Mary Warlick). Viņa ieradusies Rīgā, lai runātu par Eiropas enerģētisko drošību, kas ir viena no viņas darba prioritātēm jau vairākus gadus.
Prasu Vorlikai, kā ASV konkrēti var palīdzēt nodrošināt, lai Eiropas valstis atbrīvojas no Krievijas gāzes atkarības? Viens viņas uzdevumus – mudināt valstis spert nepieciešamos soļus, to skaitā ieviešot ES direktīvas par sadales tīklu nodalīšanu no piegādātājiem un sektoru atvēršanu konkurencei. Viņa jūt spēcīgu apņemšanos Baltijas reģiona valstīs spert nepieciešamos soļus vairākos enerģētikas sektoros, lai radītu «stabilu pamatu tautsaimniecībai un nacionālajai drošībai». Viņa rūpīgi seko līdzi sašķidrinātās gāzes (LNG) tirgus attīstībai. «Lietuvā ir uzcelts LNG terminālis, un kopš tam citas reģiona valstis, to skaitā Latvija, saredz to kā iespēju panākt papildu piegāžu dažādošanu,» saka Vorlika.
Ik pa brīdim ziņās parādās virsraksti par iespējamām LNG piegādēm no Amerikas. Kad tās ir gaidāmas Baltijā? Amerikā ir pieejami nozīmīgi LNG apjomi eksportam. «Šie jautājumi ir jāvirza uz priekšu tirgus dalībniekiem, jāslēdz līgumi,» norāda Vorlika. «Lēmumi tiks pieņemti, balstoties ne tikai uz pieejamību, bet arī uz cenas konkurētspēju.» Vai Amerikas valdībai nav jādod atļauja LNG eksportam? «Nozīmīgiem apjomiem atļaujas jau ir izsniegtas, ir daudzi termināļi, no kuriem drīkst eksportēt, tāpēc pieejamība nerada problēmas,» atbild Vorlika. Pieminu, ka LNG kuģa ierašanās no ASV mūsu reģionā nestu arī simbolisku nozīmi. Vorlika atgādina, ka Vašingtona ir ļoti atbalstījusi Klaipēdas termināļa izveidi un viņas priekštecis enerģētikas sūtņa amatā piedalījies tā atklāšanā.
Vai Latvijai arī būtu jābūvē LNG terminālis? Jāvērtē ieguldījumu atdeve, viņa saka, tomēr «man ir radies iespaids, ka šāda iespēja tiek apsvērta, lai gan lēmumi vēl nav pieņemti». Galu galā, tas ir komerciāls jautājums. Šobrīd Vorlika sevišķu uzmanību pievērš LNG termināla izveidei Horvātijā. Tas radītu konkurējošas piegādes reģionā, kas vēl aizvien ir ļoti atkarīgs no Krievijas gāzes.
Pievēršos plānotajam gāzes vadam Nord Stream 2 no Krievijas uz Vāciju pa Baltijas jūras gultni, kas ir kontroversiāls visā Baltijas reģionā. Nesen arī Latvijā par to izcēlās strīds starp Ventspils mēru Lembergu, kurš atbalsta pilsētas ostas iesaistīšanu projekta celtniecībā, un valdību, kas nolēma tādu līdzdalību aizliegt. Kāda ir ASV nostāja šajā jautājumā? Ir jāvērtē, cik lielā mērā jaunu cauruļvadu celtniecība faktiski veicinās dažādošanu un enerģētikas drošības mērķu sasniegšanu, un «un šajā ziņā mums ir ļoti nopietnas bažas par Nord Stream 2». Jau šobrīd eksistējošie cauruļvadi nodrošina nozīmīgu kapacitāti gāzes piegādēm no Krievijas, un tās netiek pilnībā izmantotas, tāpēc «mēs nesaskatām šā projekta komerciālo mērķi». Nord Stream 1 un 2 varētu nodrošināt ap 80% Krievijas gāzes piegādes Eiropai, tas kontinentam varētu kļūt par vājo vietu. Krievija arī neslēpj mērķi līdz 2019. gadam radīt apstākļus, lai tā varētu apiet gāzes tranzītu caur Ukrainu. Tas attiecas ne tikai uz Nord Stream 2, bet arī uz TurkStream, kas varētu sastāvēt pat no četriem cauruļvadiem.
Latvijas lēmums aizliegt līdzdalību Nord Stream 2 ir valdības kompetencē, tomēr Vorlika pievērš uzmanību faktam, ka lēmums atspoguļoja spēcīgu vienprātību Ministru kabinetā. Tas norāda uz «valdības pašas vērtējumu par šī projekta potenciālajiem riskiem». Taču šim jautājumam «esam ļoti uzmanīgi sekojuši līdzi», saka Vorlika, un ASV valdība arī skatīsies, ko vēl Nord Stream konsorcijs uzrunās.
Patlaban viena no galvenajām ASV un ES prioritātēm Eiropas enerģētikas drošības jomā ir dienvidu gāzes koridors, pa kuru plūdīs gāze no Kaspijas jūras reģiona, no Azerbaidžānas. Tā attīstībā progress esot labs, un «pirmās piegādes tiek gaidītas 2019. gadā». Tas ar gāzi nodrošinās ne tikai Turciju, Grieķiju un Itāliju, bet caur jauniem starpsavienojumiem varētu piegādāt gāzi arī citām valstīm Eiropas dienvidaustrumos. «Tas ir izšķiroši svarīgi stratēģiskai enerģētikas drošībai,» atzīst Vorlika.
Cik iedarbīgas ir sankcijas pret Krieviju tieši enerģētikas sektorā? Sankcijas ir bijušas efektīvas, jo tās demonstrējušas ASV un ES vienotību attiecībā pret Krievijas agresiju Ukrainā, atbild Vorlika, un Krievijai ir raidīts spēcīgs signāls, ka tai ir jāpilda Minskas vienošanās noteikumi. Sankcijas ir arī liegušas Krievijai iespēju attīstīt savu enerģētikas sektoru – izmantot jaunākās paaudzes naftas un gāzes ieguves tehnoloģijas un veikt urbumus Ziemeļu ledus okeānā.
No Arktikas līdz Kaspijas jūrai – enerģētikas fronte ir plaša, un Vorlikai darba netrūkst. Bet vismaz uz laiku Rīgas sektors ir nosegts, un īpašā sūtne var doties tālāk.
Ēdienkarte
Tīrs ūdens
Slima politika
Lai samazinātu nodokļus turīgajiem, naudu veselībai meklēs nabadzīgo kabatās
Kas ir veselības aprūpes sistēmas reformas mērķi? Vai panākt iedzīvotāju dzīvildzes pieaugumu? Latvijā cilvēka vidējais mūža ilgums ir zemākais ES. Vai nodrošināt, lai dzimst veseli bērni? Pēdējos gados statistika uzlabojusies, tomēr Latvijā vēl aizvien ir septītais augstākais zīdaiņu mirstības rādītājs ES. Vai mazināt galvenos nāves cēloņus? Latvijā mirstība no sirds un asinsvadu slimībām ir daudz augstākā nekā citās OECD valstīs. Mirstība no vēža šajās valstīs kopš 2000.gada ir samazinājusies, bet Latvijā tā ir pieaugusi. Vai ierobežot transmisīvo slimību izplatību? Pērn Latvijā bija lielākais jaunu HIV inficēšanās gadījumu skaits Eiropā.
Liktos, kas veselības aprūpes sistēmas reformas svarīgākais mērķis būtu uzlabot šos bēdīgos rādītājus, taču nav dzirdēts, ka par tiem satrauktos valdības vadītājs Māris Kučinskis vai viņa finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (abi ZZS).
Vispār viņi ļoti nelabprāt runā par veselības aprūpi, taču, ja šim netīkamajam priekšmetam tomēr pieskaras, tad interese ir tikai viena – nauda. Precīzāk – kā nodrošināt, lai veselības aprūpes sistēmai iedotu pēc iespējas mazāk.
Latvijai jau tā medicīnas finansējums ir biedējoši zems. Latvija atvēl mazāku daļu no budžeta veselības aprūpei – zem 10% – nekā gandrīz jebkura cita ES valsts, un rezultātā arī valsts daļa veselības aprūpes tēriņos ir otra zemākā ES – 3,8%, apsteidzot tikai Kipru.
Visi it kā saprot, ka tas ir par maz, tāpēc pērn oktobrī valdība lēma, ka papildus finansējums veselības aprūpes sistēmai jāsameklē līdz aprīlim – un neko neizdarīja.
Taču kaut kā jau cilvēkiem jādzīvo, tāpēc Latvijā 39% no visas veselības aprūpei veltītās naudas maksā iedzīvotāji no savas kabatas. Tas, savukārt, ir trešais augstākais rādītājs ES.
Šāda sistēma neizbēgami uzliek sevišķi smagu slogu nabadzīgajiem. Pagājušajā gadā 36% iedzīvotāju tikai ar grūtībām vai ar lielām grūtībām spēja samaksāt par nepieciešamajiem veselības aprūpes pakalpojumiem. Cilvēkiem ar zemākiem ienākumiem šis rādītājs bija ap 50%. Savukārt Pasaules Veselības organizācija norāda, ka ar veselības aprūpi saistītās finansiālās grūtības «ir ārkārtīgi koncentrētas starp trūcīgākajām mājsaimniecībām un pensionāriem».
Ja cilvēki nevar atļauties iet pie ārsta, nav brīnums, ka viņi biežāk slimo un ātrāk mirst.
Ko tad piedāvā premjerministra vadītā veselības darba grupa? Lai nabadzīgie maksā vairāk. Tā ir būtība abiem «risinājumiem», kurus Kučinskis pieteica pagājušajā nedēļā – vai nu paaugstināt PVN par 1% un vēl cilvēkam darbspējas vecumā piesaistīt veselības aprūpes pakalpojumu saņemšanu sociālajām iemaksām, vai arī ieviest visiem strādājošajiem «fiksētu vai diferencētu» obligāto maksājumu 20 eiro mēnesī.
PVN paaugstināšana būtu nepārprotami regresīvs solis, jo mazturīgie iztērē lielāku daļu ienākumu nekā turīgākie un līdz ar to patēriņa nodokļa pieaugums nopietnāk skars viņu pirktspēju. Savukārt veselības aprūpes pakalpojumu saņemšanas piesaistīšana noteiktiem maksājumiem, vai tie būtu sociālajā vai vispārējā budžetā, visdrīzāk atstās noteiktu cilvēku skaitu ārpus sistēmas. Kad Ingrīda Circene kā veselības ministre pirms dažiem gadiem mēģināja ieviest šādu sasaisti, 100 000 cilvēku būtu palikuši bez valsts apmaksātas veselības aprūpes. Nespēja atrast risinājumu šai problēmai beigās nogremdēja Circenes reformu, un nav pamata domāt, ka Kučinskim veiktos labāk.
Otrā priekšlikuma izredzes neizskatās rožainākas. Fiksēts, visiem vienāds obligātais veselības maksājums būt vēl daudz lielāks slogs uz mazo algu saņēmējiem. Savukārt nav skaidrs, ar ko diferencēts maksājums, kas, domājams, tiktu noteikts kā procents no ienākumiem, atšķirtos no vienkārša ienākuma nodokļa.
Kučinskis gan atrada veidu, kā šo ideju vienlaikus izvirzīt un no tās norobežoties: «sarkanā līnija ir darbaspēka nodokļu palielināšana. Arī to nevar pieļaut, jo tā ir pretrunā ar nodokļu reformas būtību un mērķiem», kuri, kā tagad varam skaidri redzēt, ir – par katru cenu samazināt nodokļus turīgākajiem. Desmitiem tūkstošu cilvēku iespējamo atstāšana bez veselības aprūpes premjers uztver mierīgi (vai par to nav pat iedomājies), bet iedzīvotāju ienākuma nodokļa paaugstināšanu – tas nu gan ir kaut kas kategoriski nepieņemams. Nav šaubu – šobrīd premjeram un finanšu ministrei nav svētākas govs par iedzīvotāju ienākumu nodokļu likmes samazināšanu no 23% līdz 20%.
Bet, ja no tā gala sāk, tad nekad nebūs iespējams panākt īstu uzlabojumu sabiedrības veselībā. Tam vajadzīgs ne tikai ievērojami vairāk naudas (OECD iesaka 5% no IKP), bet arī līdzekļu mērķtiecīga izmantošana veselības pakalpojumu pieejamības uzlabošanai, jo sevišķi mazturīgajiem.
Kučinskis un Reizniece-Ozola iet tieši pretējā virzienā. Lai glābtu simtiem miljonu vērtos nodokļu samazinājumus bagātajiem, visi viņu priekšlikumi medicīnas finansēšanai lielākā vai mazākā mērā saistās ar papildus sloga uzlikšanu nabadzīgajiem, bet par reālu sabiedrības veselības uzlabošanu premjers un finanšu ministre vispār nerunā.
Tā ir slima politika.
Komentārs 140 zīmēs
Par atklātību. Delna iesniegusi Saeimā 11 tūkstošu iedzīvotāju parakstītu ierosinājumu Valsts prezidentu vēlēt atklātā balsojumā.
Trampa lēmums atsaukt ASV līdzdalību Parīzes klimata līgumā došot Ķīnai lielas priekšrocības 21.gadsimta zaļo tehnoloģiju jomā.
Terora akts Londonā, kurā gāja bojā 7 cilvēki, piesaistīja visas pasaules uzmanību. Pirmdien 5 cilvēku nošaušana darba vietā Orlando bija ikdienas ziņa.
0,82 procenti
Vēlēšanu iznākumu prognozējami izšķīra vēlētāju aktivitāte
Katram savi secinājumi par pašvaldību vēlēšanu rezultātiem. Politiķiem tie ir it īpaši atšķirīgi. To krāšņi varēja redzēt vēlēšanu naktī televīzijā pēc vēlētāju aptaujāšanas datu paziņošanas, pirms Centrālā vēlēšanu komisija bija apkopojusi informāciju par balsojumu Rīgā.
Kamēr Vienotības un Nacionālās apvienības politiķi priecājās par saviem panākumiem un Saskaņas palikšanu zem 50% robežas, «Gāžam Ušakovu!» karoga nesējs Mārtiņš Bondars, kura Latvijas Reģionu apvienība finišējusi otrā, pēkšņi izskatījās norūpējies. Jaunās konservatīvās partijas līderis Jānis Bordāns par iespējamo koalīciju turpat studijā noslēpumaini un ļaunu vēstoši bilda – «domāju, rīdzinieki būs pārsteigti». Tikmēr Ušakovs atturīgi apsveica biedrus ar pirmo vietu un kopā ar citiem brigādes bonzām nobēga ierindas «sociāldemokrātiem» slēgtā zonā partijas Centrāltirgus spīķerī.
Pēc dažām stundām viss nostājās savās vietās. Daudziem vēlētājiem traumatisks varas pārdalīšanas tirgus izpaliks. Krievijas Federācijas padomes priekšsēdētāja Valentīna Matvijenko no Saskaņas līgumpartneres Vienotās Krievijas mūs apsveic, ka rīdzinieki gribot «dzīvot mierā un sadarboties ar Krieviju», tāpēc balsojuši par Saskaņu/GKR, kuras «pozīcija atšķiras no Latvijas varas ģenerālās līnijas». Papildus galvaspilsētai Saskaņa acīmredzot dabūs Daugavpili un kopā ar «gāžam Nilu» apvienības biedriem varbūt arī Liepāju.
Var teikt, ka daudz ko no tā varēja prognozēt, it īpaši Rīgā. Taču visprecīzākā prognoze atkal izrādījās esam it kā visbanālākā – ka iznākumu izšķirs vēlētāju aktivitāte.
To vislabāk parāda rezultāts tieši Rīgā, kur vēlētāju aktivitāte bija visaugstākā – 58,72%. Kaut gan tā bija tikai par 3,2% augstāka nekā iepriekšējās vēlēšanās, ar to gandrīz pietika, lai gāztu Ušakovu. Viņa saraksts saņēma 127 099 balsis – par 7018 mazāk nekā pirms četriem gadiem, kaut gan balsstiesīgo skaits Rīgā šajos gados pieaudzis par 12 612, un ieguva 50,82%. Daži tūkstoši papildus tiem 250 445, kuri aizgāja balsot, būtu nostūmuši Saskaņu zem 50% un Ušakovu no krēsla.
Var jau pārmest 5% barjeru nepārvarējušajai Zaļo un Zemnieku savienībai, ka tai atdotās 8249 balsis palīdzēja Ušakovam palikt pie varas. Taču premjerministra partija arī pirms vēlēšanām neslēpa, ka Rīga tai īsti neinteresē, un zaudēja gandrīz vai mērķtiecīgi. Bet kopumā šajās vēlēšanās par 5% neieguvušajiem sarakstiem Rīgā atdots mazāk balsu – 14,6 tūkstoši – nekā iepriekšējās (20,7 tūkstoši).
Saskaņa zaudē elektorātu, kas turklāt arvien vairāk kautrējas atzīties, ka ir tās elektorāts. Process ir neatgriezenisks, ņemot vērā demogrāfiskās un migrācijas tendences un arī vēlētāju noskaņojumu. Ar bezkaunīgu propagandu un «bezmaksas» koncertiem maksimāli izspiestais ir mazāks nekā pirms četriem gadiem. Šoreiz paveicās – citas partijas neprata, kā pieņemts teikt, uzrunāt savus vēlētājus tik pārliecinoši, lai tie aizietu balsot lielākā skaitā.
Taču Jutas Strīķes reanimētās JKP negaidīti labie panākumi pēc blāvās priekšvēlēšanu kampaņas – 13,4% balsu un 9 vietas domē – pārliecinoši parāda, ka korupcija nav pieņemama daudziem, un nav taisnība, ka vēlētājiem svarīgi lielākoties «saimnieciski» un «sociāli» jautājumi.
Uz šā JKP panākuma fona īpaši krasi izceļas kādreizējās tiesiskuma līderes Vienotības neveiksme. Vilnis Ķirsis strādāja dūšīgi, solīdams daudz ko lētāk, turklāt viņam bija kritiski svarīga priekšrocība, salīdzinot ar nākamgad gaidāmajām Saeimas vēlēšanām – Vienotības sarakstā nebija ne Solvitas Āboltiņas, ne Dzintara Zaķa. Tomēr saraksts saņēma tikai 6,3% balsojušo rīdzinieku atbalstu.
Nākamās Saeimas vēlēšanas Vienotībai var būt pēdējās. Taču ir iemesls uztraukties arī premjerministra «zaļajiem zemniekiem», kuri lepojas, ka Latvijas pēcvēlēšanu karti iekrāsojuši zaļu. Šāds panākums var izrādīties ar diviem galiem. Būt «pagastveču partijai» nozīmē galvenoties dalīt naudu un nespēt īstenot nekādas nopietnas reformas. Stagnācija un «zog, bet dalās» slēpts solījums ir nedroša politiskā platforma. Lembergs ir vairs tikai lokāls resurss, tāpat kā, piemēram, «mēra kandidāts» Truksnis Jūrmalā, kurš nu izrādās esam tik slims, ka ZZS viņu atstās kandidēt uz autobusu pakaļām.
Bet NA galvenais arguments vēlētājiem arvien vairāk ir pliks apgalvojums, ka tā esot «latviska». Taču cepšanās pēc vēlēšanām par «etnisku balsojumu» tikai novērš uzmanību no svarīgā. Vienmēr būs kāda daļa vēlētāju, kas svītros nepazīstamus kandidātus tikai tāpēc, ka tiem latvisks vai krievisks uzvārds. Tomēr, tāpat kā korupcijai, Saskaņas «krieviskumam» nav tautības. Andrejs Elksniņš Daugavpilī nav nekāds «latišs». Bet Rīgā visvairāk plusu Saskaņas sarakstā dabūjušo pieciniekā ir Andris Ameriks, Dainis Turlais un Eiženija Aldermane. Tātad «savējie». (Kazi, plusiņi būtu arī Nila draudzenei Baibai Brokai, ja viņa būtu gadījusies šajā sarakstā.)
Dzirdēts, ka latvieši varot saņemties tikai nopietnu apdraudējumu priekšā. Ja tā, tad puse vēlētāju aizvadītās vēlēšanas neuzskatīja par bīstamām. Tā būtu laba ziņa, ja vien nākamgad tādā pašā mierā neievēlēsim tādu Saeimu, ka šausmās vaimanās gan tie, kuri balso, gan tie, kuriem it kā vienalga.
Komentārs 140 zīmēs
Izspiegos kukuļņēmējus. Valdība atbalstījusi militārās izlūkošanas profesionāļa Jēkaba Straumes iecelšanu KNAB priekšnieka amatā.
Nekā noslēpumaina. Iekšlietu ministrijas valsts sekretāre Pētersone-Godmane zaudējusi pielaidi valsts noslēpumam un atstājusi amatu.
Kriminālēdināšana. VID atklājis vērienīgu krāpšanos ar čekiem vairākos restorānos Vecrīgā.
Izbaudīt cīņu
Ahilleji aizgāja pa pieskari jau trešajā dienā. Tad potīte… Tā stāsta Dins Vecāns, kurš Latvijas simtgadi nolēmis svinēt kā neviens cits. Noskriet apkārt valsts robežai, apmetot mežgīņu krenceļiem līdzīgu loku aptuveni 1800 kilometru garumā. Viņš svin jau tagad! Sāka skriet 18. maijā pie Brīvības pieminekļa un cer finišēt šo ceturtdien atkal turpat, zem trim zvaigznēm.
«Es izbaudu šo skrējienu. Jā, tā ir cīņa, bet izbaudu. Ķermenis jau darīs visu, ko prāts liks,» stāsta Dins, starp ikdienišķajiem 80 kilometriem treilerī atpūšoties un uzkožot rozīnes šokolādē. Viņš pirms gada jau īstenoja traku ideju – noskrēja 28 maratonus 28 dienās 28 Eiropas galvaspilsētās, veltot to dakteru klaunu kustībai Bērnu slimnīcā. Tagad viņa mērķis ir vienkārši soli pēc soļa izskriet Latvijas kontūru un satikt pašam sevi.
No Dina mācīties izturību var novēlēt jebkuram, bet jo īpaši – nupat ievēlētajiem vietvaru deputātiem. Nila gāšana Rīgā ir izgāzusies un mērs Ušakovs turpinās politisko distanci. Taču jācer, ka sāpīgais balsu zaudējums, no stabila 59% vairākuma noslīdot līdz 50,82%, liks izdarīt secinājumus. Rīga ir moderna, eiropeiska pilsēta un lecīgs bajārs kepkā – tā ir stila kļūda. Saskaņa kopš iepriekšējām vēlēšanām zaudējusi 7000 balsu un lielpilsētā, kurā šogad piedzīvota rekordaugsta vēlētāju aktivitāte – 250 tūstoši! – tikai vēl 1877 balsu zaudējums nozīmētu vairs nebūtu vairākuma izvēlei. Opozīcijai būs sevi jāpierāda, taču uzvarētājam arī.
Bet šonedēļ ieguglējiet «Apskrien Latviju», uzmeklējiet Dina atrašanās vietu un finiša brīdī aizejiet sagaidīt viņu pie Brīvības pieminekļa!
Kļūdas labojums
25. maija numurā rakstā Viena viegla diena kļūdaini norādīta Rīgas pašvaldības sociālo dzīvokļu mājas adrese – pareizi jābūt Smiļģa ielā 44. Atvainojamies visām iesaistītajām personām un lasītājiem!
Radars pasaulē
Nedēļas notikumi pasaulē
Lielbritānijas policija pārtraukusi informācijas apmaiņu ar ASV par Mančestrā notikušā terorakta izmeklēšanu. Sky News ziņo: britus saniknojis fakts, ka informācija par terorista identitāti nopludināta ASV medijiem jau pirms tam, kad to oficiāli bija atklājusi britu policija.
ES amatpersonas un ASV prezidents Donalds Tramps nav vienisprātis klimata, tirdzniecības un Krievijas jautājumos, pēc tikšanās ar Baltā nama saimnieku Briselē paziņoja Eiropadomes prezidents Donalds Tusks. Vienlaikus viņš norādīja, ka Ukrainas konflikta jautājumā viņu domas esot līdzīgas.
Eiropas Komisija publiskojusi galvenās prasības par finansiālo noregulējumu un pilsoņu tiesībām, Lielbritānijai izstājoties no Eiropas Savienības, Brexit rēķina gala summu EK vēl nav noteikusi, bet aprēķinājusi, ka Brexit radītās finansiālās saistības attiecas uz 74 ES struktūrām.
Polijas prezidents Andžejs Duda pēc NATO samita Briselē paziņojis, ka alianses kontingents, kas nosūtīts uz Baltijas jūras reģionu, tur, domājams, paliks vismaz līdz 2022. gadam.
Igaunija pieņēmusi lēmumu izraidīt divus Krievijas diplomātus, kas strādā ģenerālkonsulātā Narvā, – ģenerālkonsulu Dmitriju Kazenovu un konsulu Sergeju Surgajevu. Igaunijas Ārlietu ministrija nesniedz sīkāku informāciju, bet Krievija to sauc par «kārtējo nedraudzīgo un nekādi nepamatoto aktu, kas nepaliks bez atbildes».
Starptautiskā reitingu aģentūra Moody’s pirmo reizi pēdējos gandrīz 30 gados samazinājusi Ķīnas kredītreitingu, to skaidrojot ar bažām par valsts pieaugošajām parādsaistībām un izaugsmes palēnināšanos.
Spītējot ANO brīdinājumiem par sankcijām un ASV draudiem par iespējamu militāru rīcību, Ziemeļkoreja 29. maijā veikusi jau trešo raķešu izmēģinājumu nepilnu trīs nedēļu laikā. Japāna uzskata, ka raķete nokritusi tās ekskluzīvajā jūras ekonomiskajā zonā. Ziemeļkoreja apstiprinājusi, ka ballistiskās raķetes izmēģinājums bijis veiksmīgs un trāpījis plānotajā punktā.
