Promaskaviska valdība Latvijā pēc vēlēšanām nav iespējama, pārliecināts viens no ZZS līderiem Raimonds Vējonis
Priekšvēlēšanu intervijai Raimonds Vējonis šķita piemērotākais no Zaļo un Zemnieku savienības sarakstu pieciem pirmajiem numuriem, jo pašlaik ir aizsardzības ministra amatā. Saruna notika nākamajā dienā pēc NATO valstu vadītāju sanāksmes Velsā. Viņaprāt, militāri mūsu valsts pēc tās ir daudz lielākā drošībā.
Vai pēc NATO valstu vadītāju sanāksmes Velsā Latvija ir lielākā drošībā nekā pirms tās?
Noteikti var teikt, ka lielākā drošībā. Samitā tika apstiprināta virkne dokumentu, un pats svarīgākais bija rīcības gatavības plāns. Palielināsies karavīru skaits, būs arī komandvadības elementi – tiks pastiprināts štābs Ščecinā, un būs arī attiecīgi reģionālie štābi katrā no Baltijas valstīm. Paredzēts izveidot arī ļoti ātri reaģējošus spēkus. Tiks intensificētas mācības reģionā, tādējādi arī nodrošinot palielinātu NATO klātbūtni.
Vai mūsu NATO bāzes Latvijā ir gatavas uzņemt šos papildspēkus?
Tas arī ir viens no jautājumiem šajā dokumentā – ka jāstiprina uzņemošās valsts atbalsts, infrastruktūra. Latvijai un kopumā Baltijas valstīm ir vēl vesela virkne robu. Pirmām kārtām mums ir nepieciešamas noliktavas, kur glabāt munīciju, ieročus. Jādomā arī par dzīvojamajām platībām (tātad jābūvē kazarmas vai sliktākajā gadījumā telšu pilsētiņas) un par poligonu infrastruktūru, lai nodrošinātu pilnvērtīgas mācības. Un paralēli jāstiprina civilā infrastruktūra – lidostām, ostām jābūt gatavām, lai nepieciešamības gadījumā varētu uzņemt pārējo NATO valstu spēkus.
Viens no Latvijai īpaši sāpīgiem ir jautājums par nepietiekamo finansējumu aizsardzībai. Saeima ir pieņēmusi aizsardzības finansēšanas likumu, kurā lielākais palielinājums paredzēts 2019. un 2020.gadā. Vai tas ir labs likums?
Protams, ir labi, ka vispār ir tāds likums, kas iezīmē soļus, bet varbūt neesmu apmierināts ar «trepi», kāda ir iezīmēta aizsardzības budžeta kāpināšanai. Jo sākotnējam ieguldījumam vajadzētu būt daudz lielākam. Arī saistībā ar lēmumiem, kas pieņemti NATO samitā, mums ir uzlikti pienākumi, lai kā uzņemošā valsts mēs nodrošinātu to pašu infrastruktūru. Mēs nevaram gaidīt līdz 2018., 2019.gadam. Ja agresors mēģinās šeit kādas aktivitātes, viņš diemžēl negaidīs, kamēr mēs sagatavosim savu infrastruktūru.
Kā to var risināt – jāmaina šis likums, valdībai jāpieņem citi lēmumi?
Likumā ir punkts, kas pieļauj, ka nākamgad tas būs 1% no IKP, bet valdība var piešķirt arī vairāk. Tātad tas būs ļoti atkarīgs no valdības, kas būs. Jo tikpat labi var turēties strikti pie 1%, pasakot, ka nauda nepieciešama citām nozarēm.
Kāpēc likuma pirmajā lasījumā vispār nebija nekādas «trepes»?
Es iesniedzu likumprojektu, kurā «trepe» bija. Tas aizgāja sagatavošanai uz pirmo lasījumu, un pirmajā lasījumā to izņēma ārā. Tāpēc ka politiķi nebija gatavi.
Kuri?
Visi. Es negribu izdalīt ļoti precīzi, kuri. Īstenībā vairāk Vienotība – Finanšu ministrija uzskatīja, ka ielikt «trepi», kas iezīmē konkrētus budžeta pieauguma soļus, neatbilst fiskālajai politikai, kāda ir valstī. Un, protams, vesela virkne politiķu piebalsoja – priekšvēlēšanu laikā pieņemt šādu likumprojektu ir bezmaz kaitīgi, jo sanāks, ka Vējonis vienīgais kādai nozarei ir izcīnījis naudu. Kuluāru sarunās tādas vēsmas bija.
Tomēr, pateicoties kopējiem pūliņiem – gan Aizsardzības ministrija, gan Ārlietu ministrija, arī premjere deva savu ieguldījumu un mūsu cilvēki, kas pārstāv Latviju NATO -, mēs pārliecinājām: ja prasām daudz aktīvāku NATO līdzdalību reģionā, kaut kas ir jādod arī pretī.
Atgriežoties pie samitā lemtā – vai «zaļo cilvēciņu» parādīšanās NATO valstī būtu 5.panta situācija?
Tiešā veidā gluži nebūs. Jo sākotnēji tā ir katras valsts pašas atbildība, lai šādus «zaļos cilvēciņus» nepieļautu.
Igaunijas aizsardzības ministrs jau pavasarī pateica, ka viņu specvienības nošaušot pašu pirmo, kas parādītos, lai otrajam nekas tāds vairs nav prātā. Kā mēs nepieļausim?
Tas būtu precīzāk jāprasa Iekšlietu ministrijai. Mums arī ir specvienības, bet sākotnējā stadijā par šo atbild Drošības policija kopā ar Valsts policiju. Mēs iesaistāmies tajā brīdī, kad, pirmkārt, mums lūdz palīdzību, otrkārt, ja parādās ieroči – tad obligāti iesaistāmies. Tad tā ir mūsu pilna atbildība, lai tas nenotiktu. Ieskaitot, ja vajadzēs, arī nošausim tos «zaļos cilvēciņus». Bet, kamēr viņi ir it kā miermīlīgi, Drošības policijai un Valsts policijai jātiek ar viņiem galā.
NATO sanāksmes laikā krievi Igaunijā nolaupīja vienu Igaunijas drošības dienesta darbinieku. Vai šādām vai līdzīgām provokācijām esam gatavi?
Tā neapšaubāmi ir provokācija, ko Krievijas puse ir veikusi pret Igauniju. Manuprāt, viņi grib kārtējo reizi pierādīt, ka ir gatavi rīkoties dažādos veidos, un demonstrē savu bezkaunību attiecībā pret saviem kaimiņiem.
Vai paredzat, ka līdzīgas provokācijas notiks arī pret Latviju?
Visticamāk, tādas provokācijas varētu būt. Jo tuvojas Latvijas prezidentūra Eiropas Savienībā, un mēs atceramies, ka arī Lietuvai, kad bija tās prezidentūra, visādu veidu provokācijas no Krievijas puses tika veiktas. Tāpēc mums ir jābūt gataviem.
Kas Latvijai pašlaik ir lielāks apdraudējums – tiešs militārs iebrukums vai iekšējā situācija, piemēram, promaskaviska valdība pēc vēlēšanām?
Promaskaviska valdība pēc vēlēšanām, domāju, gan nav iespējama. Jo Saskaņai un tās iespējamajiem satelītiem 51 procentu iegūt nav iespējams.
Kas būtu šie iespējamie satelīti?
Varētu būt Šlesera partija. Man ir grūti teikt par Sudrabas partiju, jo viņi nav tā noteikti definējuši savu nostāju. Bet par valdību – es paredzu, ka tā būs labēji centriska valdība, kurā pamatā vajadzētu būt šīm pašām trijām partijām, kuras ir pašlaik. Un Saskaņa noteikti nebūs valdībā.
Bet, ja izveidojas situācija, kad SC, Sudrabai un ZZS kopā sanāk vairākums? Ko darīsit, ja daļa jūsu apvienības biedru teiks, ka jāveido šāda valdība?
Gribu redzēt, kas būs tie ZZS politiķi, kuri to pateiks un būs gatavi izdarīt. Vismaz no pašreizējiem, kas ir Saeimā, es reāli neredzu nevienu, kas būtu gatavs iet valdībā kopā ar SC. Gan zaļajiem, gan zemniekiem vēlētājs tomēr ir nacionāli noskaņots. Tas nozīmē, ka ZZS pati sevi iznīcinātu, ja kaut kas tāds notiktu. ZZS tās būtu pēdējās vēlēšanas.
Vai Putins ir Latvijai labākais variants, jo citi būtu vēl sliktāki, kā Maskavā teica Ušakovs?
(Smejas.) Jā, kaut kā jocīgi izrunājās. Es vispār nesaprotu, kādā saistībā ir jārunā par kaut kādiem kandidātiem kaimiņvalstī. Katra valsts pati izvēlas savus līderus. Tas, ka izsakāmies par kādu, ka tas ir labāks vai sliktāks, ir pilnīgas muļķības. Īstenībā nesaprotams gājiens, un tas tikai vēl vienu reizi apliecina to, par ko gan mums satraukums, gan kopumā sabiedrībā – tas, ka SC ir līgums ar Putina partiju, nav labi.
Nav saprotams, kāpēc kādai Latvijas partijai būtu nepieciešams līgums ar Putina partiju.
Urbanovičs paskaidro – lai viņi varētu no tās «lielās govs» kaut ko noslaukt Latvijai.
Ko tad viņi ir noslaukuši? Ušakovs aizbraucis izlūgties Maskavā, lai veikalā Rižskij dvorik atstāj tās preces, kuras nav pakļautas ekonomiskajām sankcijām. Nu, kaķim jāsmejas!
Maijā jūs teicāt, ka Aivars Lembergs, kura partija ir ZZS sadarbības partnere un kurš bija pateicis, ka NATO esot okupanti, apdraud valsts drošību. Vai šis apdraudējums valsts drošībai, jūsuprāt, ir novērsts?
Mums bija nopietna saruna ar viņu, un es domāju, ka šis jautājums pašreizējā brīdi ir izsmelts. Jo pēc mūsu tikšanās tika parakstīts kopējs paziņojums – no Zaļās partijas, Zemnieku savienības, Liepājas un Ventspils partijas -, ka NATO ir mūsu drošības garants.
Mūsu iepriekšējā intervijā teicāt, ka ZZS «nekādā gadījumā nebūs nekāda Lemberga platforma valdībā kaut kādiem apdraudējumiem» un ka līgums ar viņa partiju beigsies līdz ar vēlēšanām. Taču pirms mēneša ZZS pagarināja līgumu ar Latvijai un Ventspilij arī uz nākamās Saeimas pilnvaru laiku.
Jā, ZZS valdē bija tāds lēmums, ka tiek slēgti līgumi gan ar Liepājas, gan ar Ventspils partijām vēl uz četriem gadiem.
Vai tas nozīmē, ka jūsu apvienība tomēr būs platforma apdraudējumiem?
Nebūs nekādā gadījumā, jo gan priekšvēlēšanu programmā, gan arī runājot par kopējo paziņojumu visas puses piekrīt, ka NATO ir Latvijas drošības garants.
Viens no Krievijas iedarbīgākajiem nemilitārajiem ieročiem ir korupcija un korumpētu politiķu šantāža. Jums par korupcijas apkarošanu programmā nav pilnīgi nekā. Neuzskatāt to par apdraudējumu?
Grūti teikt, es pie programmas izstrādes klāt nebiju. Bet korupcija kā tāda neapšaubāmi ir apdraudējums valstij. Bet ar to jau pastāvīgi cīnās, un katru reizi atgādināt programmā, ka ar to ir jācīnās, nu, tas… Manuprāt, gandrīz nevienai partijai priekšvēlēšanu programmā šis punkts tiešā veidā neparādās.
Vēl jūsu programmā rakstīts: «Integrēsimies NATO militāri rūpnieciskajā kompleksā.» Kā ZZS integrēsies NATO militāri rūpnieciskajā kompleksā?
Principā valstij ir jāsniedz atbalsts Latvijas uzņēmējiem, lai viņi varētu piedalīties ar saviem piedāvājumiem NATO iepirkumos. Diemžēl mums nav spēcīgu militāro ražotņu, mums vairāk ir tādas intelektuālās lietas – dažādi IT risinājumi. Komerc-firma Dati, piemēram, piedalās lielajā AGS – globālās novērošanas sistēmas – projektā. Tas ir vairāku miljardu projekts, kur Latvijas kompānija nodrošina IT risinājumus. Ar to mums ir jālepojas, un tā ir tā iesaistīšanās militāri rūpnieciskajā kompleksā.
Vēl programmā ir solīts, ka «veidosim nacionālajām interesēm atbilstošu imigrācijas politiku». Kā to darīsit?
Es par visiem programmas jautājumiem pašreiz nespēšu atbildēt. Tur ir piedalījušies eksperti, es neesmu bijis klāt debatēs par programmu.
ZZS kopā ar SC Saeimā bloķēja mēģinājumus ierobežot termiņuzturēšanās atļauju piešķiršanu Krievijas pilsoņiem. Vai runa ir par šādu politiku?
Vienmēr, kad tu esi opozīcijā, tad tu spēlē pret. Diemžēl tā ir nepareiza prakse, kas Latvijā izveidojusies – ka opozīcija parasti vienkārši balso pret pozīcijas priekšlikumiem, tāpat kā pozīcija vienmēr balso pret opozīcijas priekšlikumiem, neanalizējot priekšlikumu būtību. Bet, runājot par termiņuzturēšanās atļaujām, bija dažādi balsojumi – gan par, gan pret. Simprocentīga atbalsta nebija.
Programmā esat «pret bankas Citadele neizdevīgu pārdošanu». Kas jūsu ieskatā būtu izdevīgi – maksimāli liela summa vai arī drošs pircējs?
Simtprocentīgi nekad nebūsi apmierināts ar lēmumu, jo ne vienmēr tas, kas piedāvā lielāko naudu, ir drošs pircējs, un otrādi. Vienmēr jāatrod kaut kāds līdzsvars. Noteikti esmu par to – ja tirgojam šo banku, tad tikai un vienīgi drošam pircējam. Ja nav skaidra naudas izcelsme kādam no potenciālajiem pircējiem, nevaram kā valdība piekrist šādam pircējam pārdot banku.
Kāpēc programmā vairs nepiedāvājat visas tautas vēlētu prezidentu?
Zemniekiem šāda prasība ir, zaļajiem šādas prasības nav un nebūs. Līdz ar to nevaram likt programmā to, par ko mums nav kopēja viedokļa.
Toties apvienība diezgan vienoti iebilst pret atklātu balsojumu Saeimā par Valsts prezidentu. Vai tātad jūs arī?
Tas ir mūžīgais strīds par to, cik un kas ir atklāts un aizklāts. Tas, ka valdības darbs ir atklāts, neveicina ražīgas diskusijas valdībā, jo pārceļ jautājuma izskatīšanu uz neleģitīmām koalīcijas padomēm. Mēs paši saprotam, ka partiju sistēmā, kad ir partijas disciplīna, atklātais balsojums zināmā mērā ir fufelis. Jo partija ir nolēmusi, ka atbalstīs, un tev ir jāievēro partijas disciplīna. Jebkuras koalīcijas pastāv, tikai pateicoties tam, ka ir partijas disciplīna.
Bet par visiem pārējiem augstākajiem amatiem tagad ir atklāts balsojums. Kāpēc par šo būtu jāsaglabā aizklātais?
Domāju, ka nevienam nav tāda speciāla uzstādījuma. Esot opozīcijā, mēs esam balsojuši pret šādu risinājumu. Kopumā ZZS viedokļi atšķiras. Ir daļa, kas uzskata, ka var arī atklāti balsot, daļa uzskata, ka tas nav nepieciešams.
Kā uzskatāt jūs?
Es uzskatu, ka par visiem amatiem nepavisam nav jābūt atklātajam balsojumam. Jo pie tādas partiju sistēmas un disciplīnas, kad tev ir jābalso tā, kā partijas valde un pēc tam koalīcija vienojusies, tas nav balsojums pēc sirdsapziņas. Es piekrītu, ka nedrīkst melot – solīt kādam atbalstu, bet beigās nenobalsot. Tad vispār nesaki, bet melot nav labi.
Bet kāpēc tieši šajā amatā nevajag ievēlēt atklāti?
Es nerunāju par šo konkrēto amatu.
Bet šis ir palicis vienīgais, par ko ir aizklāta balošana.
Es principā uzskatu, ka atsevišķu amatpersonu atklāta vēlēšana nav labākais veids.
Vai ierosināsit arī par citiem atkal balsot aizklāti?
Nē, kas nobalsots, tas nobalsots. Arī ZZS atbalstīja. Ja jau taisām šo atklātību, tad taisām!
Bet par prezidentu turēsities stingri?
Es nesaku, ka kāds stingri turas. Pēdējais balsojums bija tad, kad bijām opozīcijā, un tad balsojām pret. Tas atkal ir opozīcijas un pozīcijas attiecību jautājums, ka čakarē viens otru.
Kā jūs balsotu, ja šāds balsojums būtu tagad?
Man personīgi nav nekas pretī – var taisīt arī atklātu kā visām pārējām amatpersonām. Es tikai saku, ka tas negarantē vienmēr labāko rezultātu. Diemžēl tādu politisko sistēmu esam šajā valstī izveidojuši, ka pilnībā pakļaujamies partiju iekšējai kārtībai, turklāt tas izriet arī no koalīcijas līgumiem.
Nākamgad beigsies prezidenta Andra Bērziņa pilnvaru termiņš. Vai jūs personīgi atbalstīsit viņa ievēlēšanu amatā uz otru termiņu?
Mēs par šo jautājumu vēl neesam runājuši. Pirmām kārtām notiks Saeimas vēlēšanas, un prezidentu izvirza partijas, kuras ir pārstāvētas Saeimā. Otrām kārtām, lai runātu par Bērziņa kungu, tas būs paša lēmums, vai viņš vispār piekritīs kandidēt uz otru termiņu. Es nevaru viņa vietā atbildēt.
Dzird spekulācijas, ka Solvita Āboltiņa arī varētu gribēt šo amatu. Vai viņa būtu labāka prezidente?
Es pašlaik atturēšos vērtēt jebkuru kandidātu, jo neviena kandidāta nav.
KNAB ir atņēmis jūsu apvienībai valsts finansējumu 79 000 eiro apmērā par partiju finansēšanas likuma pārkāpumiem. Kā tad apvienībai ir ar tiesiskumu?
Te ir akmentiņš valsts dārzā, ka nav precīzi definējusi, kādiem mērķiem var izmantot valsts finansējumu. Lielākajai daļai partiju, kurām finansējums ir piešķirts, KNAB ir fiksējis pārkāpumus.
Kas tad ir valsts? Kurš pieņem likumus, ja ne jūs, kas esat valdošajā koalīcijā? Vai rosināsit grozījumus likumā?
Tas vairāk būtu jālemj KNAB – vajadzētu nākt ar priekšlikumu MK noteikumiem, kam var, kam nevar [valsts finansējumu] izmantot. Mēs jau neesam to ne nodzēruši, ne noēduši kā varbūt citas partijas. Esam samaksājuši par juristu pakalpojumu, ziedojumu veikuši kādai ģimenei. Mūsu izpratnē tas nav pārkāpums. Katrs saprot citādi, ko nozīmē partijas darbības nodrošināšana. Cits maina tepiķus.
Jūs esat palikuši kā bez tēva, bez premjerministra amata kandidāta Lemberga.
Mums ir trīs! Mums ir trīs līdzvērtīgi kandidāti. Jebkurā gadījumā premjera kandidātus izvēlas Valsts prezidents. Mums ir izveidojusies interesanta prakse, jo ārzemēs parasti ir tā – kas ir partijas vadītājs, tas automātiski ir premjerministra kandidāts.
Kurš tad šo praksi iesāka, ja ne jūsu apvienība, 2006.gadā izvirzīdama Ventspils domes priekšsēdētāju?
Bet viņš arī ir partijas vadītājs, Ventspils partijas vadītājs.
Viņš nekad nav kandidējis Saeimas vēlēšanās.
Ir daudzi dažādi aspekti, kas mums izveidojuši kaut kādu citādu praksi. Bet jebkurā gadījumā Valsts prezidentam ir dotas tiesības izvēlēties jebkuru Ministru prezidenta kandidātu, pat ne no partiju nosauktajiem. Viņš tikpat labi var paņemt jebkuru citu.
Kurš jūsu apvienībā ir vecākais pēc ranga – jūs, Augulis vai Dūklavs?
Mums nav ranžēts. Augulis ir ZZS valdes priekšsēdētājs. Tas ir pēc politiskā ranga. Vecākais ir Dūklava kungs. Es esmu pa vidu. Nekāda lēmuma, vismaz pašreiz, par vienu, kas it kā ir tas galvenais kandidāts, nav.
Cik vietu savai apvienībai prognozējat nākamajā Saeimā?
Sešpadsmit būtu minimālais, divdesmit – maksimālais.
ZZS ministru kandidātu plāni
Uldis Augulis, labklājība
Viens no galvenajiem uzdevumiem ir sabiedrības ienākumu nevienlīdzības samazināšana, sociāli atbildīgi veidojot valsts budžetu un plānojot atbalsta pasākumus dažādām sabiedrības grupām. Lai ikvienam valstī ir iespējas dzīvot un strādāt, veidot ģimeni, izaudzināt un izskolot bērnus, pavadīt mierīgas vecumdienas.
Māris Kučinskis, pašvaldības
Lauku un pilsētu sadarbība, uzņēmējdarbības veicināšana un darba iespējas iedzīvotājiem kļūtu par pašvaldību prioritāro uzdevumu. To veicinātu ar stabilu budžeta bāzes noteikšanu pašvaldībām, valsts un ES fondu atbalstu ražošanas attīstībai, kvalitatīvai izglītībai un mobilitātes pasākumiem.
Dana Reizniece-Ozola, izglītība
Atbalsts jauniem uzņēmumiem un darbavietām reģionos, kvalitatīvas profesionālās izglītības attīstība. Izglītības pieejamība un atbalsts ģimenēm, pakāpeniski ieviešot skolēnu brīvpusdienas.
Jānis Dūklavs, zemkopība
Lauku saimniecību attīstība visos reģionos, ar īpašu uzsvaru uz mazo un vidējo saimniecību izaugsmi, produktivitātes palielināšanu, efektīvu zemes izmantošanu, kreditēšanas iespēju paplašināšanu. Ļoti nepieciešama arī nelauksaimnieciskās uzņēmējdarbības izvēršana laukos.
