Cik gatava Latvija ir bēgļu straumēm no Ukrainas?
Mūsu pilsētā daudzi ar savu galvu sāka domāt tikai pēc tam, kad ieradās kazaki un čečeni ar automātiem, Ukrainas laikrakstam Den stāsta Andrejs no Luganskas apgabala. Tagad viņš kļuvis par bēgli savā zemē un dzīvo Kijevā pagaidu nometnē, kas iekārtota lielā angārā rūpniecības rajonā. Tumšajā angārā dzīvo pavisam 190 cilvēku no Krievijas artilērijas sagrautās Alčevskas, Luganskas, Artjomovskas, Doņeckas un Krasnij Luč pilsētas, aptuveni 60 no tiem ir bērni.
Tādu kā Andrejs ir daudz – Kijevā oficiāli reģistrēti jau vairāk nekā 13 tūkstoši patvēruma meklētāju no Donbasa un Krimas. Krievijas sāktais karš Ukrainas austrumos prasījis vairākus tūkstošus dzīvību, bet bez pajumtes atstājis simtus tūkstošu. Kaujas spiedušas aptuveni pusmiljonu cilvēku pamest savas mājas, septembra sākumā paziņoja ANO Bēgļu lietu aģentūra (UNHCR).
«Latvijā cilvēkiem jāsāk aizdomāties. Karš notiek pavisam netālu – kā trīsreiz aizbraukt no Rīgas līdz Daugavpilij,» saka ārsts Pēteris Apinis, kurš kopā ar Veselības ministrijas parlamentāro sekretāru Renāru Putniņu nule kā pirmie no Latvijas ārstiem bijuši Ukrainā iespējami tuvu karadarbības zonai. «Ja neizdosies apturēt karu, Eiropai draud neticama bēgļu plūsma, liela civilā krīze. Ja tikai katrs desmitais aizbrauktu no Ukrainas, tie būtu 4,5 miljoni bēgļu.»
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.