Nacionālās apvienības līdzpriekšsēdētājs Gaidis Bērziņš sola turpināt demogrāfijas politiku un noliedz, ka partijā būtu nosliece uz autoritārismu
Pirms iepriekšējām Saeimas vēlēšanām Gaidis Bērziņš bija Nacionālās apvienības (NA) premjerministra kandidāts. Tagad šo godpilno nosaukumu pārņēmis Roberts Zīle. Tomēr šķiet, ka pēc vēlēšanām veidojamajā valdībā labākas izredzes ieņemt amatu izpildvarā ir nevis Eiroparlamentā nesen ievēlētajam Zīlem, bet gan NA līdzpriekšsēdētājam un vairākkārtējam tieslietu ministram Bērziņam. Tāpēc uz pirmsvēlēšanu interviju uzaicinājām tieši viņu.
Kāda būtu vēlamā koalīcija pēc vēlēšanām?
Optimālā koalīcija būtu pašreizējā. Protams, ir jautājums, kā šīs koalīcijas ietvaros sadalīsies ietekmes sfēras.
Saskaņa jums vienmēr ir bijusi sarkanā līnija. Vai arī Sudraba tagad ir sarkanā līnija?
Sudrabas kundzes pārstāvētā partija nav definējusi savu ideoloģisko redzējumu. Vismaz mums tas ir neskaidrs. Arī jautājums par partijas finansēšanu priekšvēlēšanu periodā nav radis pietiekami pārliecinošu atbildi. Mūsu biedros ir zināmas aizdomas, ka kampaņa ir vērsta uz to, lai pēcvēlēšanu periodā, iekļūstot Saeimā, Sudrabas kundze, iespējams, tuvinātos ar Saskaņu.
Savukārt Rīgas domē, kur sākotnēji NA un Vienotība it kā bija vienotā frontē pret Ušakovu, pēdējā budžeta diskusiju laikā mēs redzējām, ka NA priekšlikumi tika pieņemti, bet Vienotības tika noraidīti. Vai tas gadījumā nav saistīts ar to, ka jūsu kādreizējā biroja vadītāja Iveta Strautiņa tagad vada Ušakova kunga biroju un esot laba Baibas Brokas draudzene?
Es domāju, ka ne. Drīzāk tā ir apzināta un saprotama Saskaņas politika – mēģināt nospēlēt par labu vienam politiskajam spēkam, kas ir opozīcijā, tādējādi saasinot attiecības starp diviem opozīcijas spēkiem, padarot viņus vājākus.
Kāpēc jūs spēlējat līdzi, ja tā ir viņu spēle?
Jautājums bija par prioritātēm. Mēs šajā domes sasaukumā spēsim izdarīt tik, cik spēsim. Šajā gadījumā mums bija svarīgi mēģināt īstenot šīs prioritātes.
Secinājums ir tāds, ka koalīcijā Saskaņu neiesaistīsit, bet esat gatavi balsot ar viņiem par atsevišķiem jautājumiem.
Nevajadzētu jaukt divas lietas. Ja runājam par koalīciju, mēs runājam par sadarbību Saeimā, īstenojot kopējo valdības politiku. [Taču] ir bijuši gadījumi, kad mēs balsojam ļoti dažādi. Arī SC balso Saeimā par mūsu virzītajiem jautājumiem, kas nav ideoloģiski, kas ir vairāk saimnieciski un Latvijas sabiedrībai svarīgi kopumā.
Kas ir galvenie NA sasniegumi šajā Saeimas sasaukumā?
Kā galveno gribētu minēt demogrāfijas jomu. Jā, bija [ultimāts], bet tajā brīdī mēs likām uz svaru kausiem, vai spēsim realizēt mūsu prioritātes, vismaz daļu. Tas bija signāls arī koalīcijas partneriem nedaudz vairāk ieklausīties mūsos. Manuprāt, panācām pietiekami labu kompromisu, kas attiecas gan uz māmiņalgām, gan uz bērnu kopšanas vecāku pabalstiem, gan bērnudārzu pieejamības veicināšanu.
Noteikti gribētu minēt Satversmes preambulas pieņemšanu. Jāmin arī Pilsonības likuma grozījumu pieņemšana, kur galvenais akcents likts uz dubultpilsonības institūta paplašināšanu un ieviešanu dzīvē. Tāpat jāmin jautājums par lauksaimniecības zemes iztirgošanu ārvalstniekiem. Mēs panācām ierobežojumus, bet mēs plānojam nākamajā Saeimā aktīvāk strādāt un virzīt idejas par ierobežojumiem juridiskām personām. Mēs saskatām riskus, ka aiz šīm juridiskajām personām var būt ārzonu uzņēmumi ar, iespējams, Krievijas vai kādas trešās valsts kapitālu. Tas, ko mums ir daļēji izdevies panākt un pie kā mēs noteikti turpināsim darbu, ir jautājums par uzturēšanās atļauju tirdzniecības [pārtraukšanu] pret nekustamā īpašuma [iegādi]. Šis ir bijis jautājums visas Saeimas darba kārtībā no mūsu puses. Diemžēl ceļš ir bijis ne visai rožains, un rezultāts ir tikai tagad. Tas varēja būt daudz striktāks. Ukrainas notikumu kontekstā es ļoti ceru, ka arī koalīcijas partneri nākamajā Saeimā apzināsies sekas, kas faktiski jau tagad var iestāties.
Kas jums nav izdevies?
Jautājums par uzturēšanās atļaujām ir tikai daļēji izpildīts. Ļoti būtisks, principiāls jautājums ir par pāreju uz izglītību valsts valodā. Mēs panācām, ka šīs koalīcijas līgumā tika iekļauts, ka no 2018.gada šis process varētu sākties. Diemžēl šis jautājums nav pavirzījies uz priekšu. Izglītības ministrija nav, cik man zināms, virzījusi nekādas iniciatīvas. Tas nenozīmē, ka mēs šo jautājumu atliksim. Mēs plānojam atgādināt koalīcijas partneriem, ka viņi paši ir vienojušies un piekrituši, ka šis jautājums būtu risināms no 2018.gada, paredzot grozījumus Izglītības likumā.
Vai jums nav bažu, ka Krievija šo reformu varētu izmantot, lai īstenotu to, ko Putins nosaucis par «krievu pasaules» aizstāvību?
Ja Putina kungs, negribas viņu tā saukt, gribēs īstenot to, ko viņš sauc par krievu tautiešu aizstāvību, viņš atradīs vienalga kādu iemeslu. Mums tomēr būtu jāskatās pašiem, jānosaka savas prioritātes ar skatu uz nākotni. Jo sabiedrības sašķeltības problēma pastāv, un viens no integrācijas veidiem ir integrācija uz valsts valodas bāzes.
Jūsu 4000 zīmju programmā teikts: «Iedzīvotāju ienākumu nodoklis satur progresīvo principu.» Ko tas nozīmē?
Tas ir progresīvais princips attiecībā uz neapliekamo minimumu. Var diskutēt par soļiem, jāskatās, kādas ir fiskālās telpas iespējas.
Šis un citi solījumi prasa naudu. No kurienes tā varētu nākt?
Ēnu ekonomika joprojām ir [nodokļu iekasēšanas] potenciāls. Otra lieta – varbūt nav daudz, bet kapitāla pieauguma nodoklis. Precīzi neatceros, bet Finanšu ministrija mums atzina, ka šāgada laikā viņi ir iekasējuši kādus desmit, vienpadsmit miljonus eiro.
Salīdzinot ar prognozēm, tas ir gandrīz nekas. Publiskajā telpā šad un tad runā par vērienīgiem darījumiem, kuros tiek pārdotas kompāniju daļas par lielām summām. Te mēs arī redzam potenciālu.
Kādas ministrijas jums būtu prioritāras nākamajā valdībā?
Nekad neesam slēpuši, ka mūsu prioritāte ir izglītības joma un mērķis – pāreja uz valsts valodu 2018.gadā. Prioritāras, neapšaubāmi, pašlaik ir tās ministrijas, kuras mēs vadām – Kultūras ministrija, VARAM, Tieslietu ministrija, bet mēs esam gatavi uzņemties arī citu ministriju vadīšanu.
Vai Roberts Zīle tiešām varētu kļūt par premjerministru?
Ja pēc vēlēšanām pastāvēs tāda iespēja, ka var iegūt atbalstu, un nākamās valdības mērķis būs strādāt ilgtermiņā, tad viņš ir gatavs uzņemties šos pienākumus.
Nākamgad būs Valsts prezidenta vēlēšanas. Kas būs jūsu kandidāts?
Nekad neesam slēpuši, ka [Eiropas Savienības Tiesas tiesnesi Egīlu] Levitu redzam kā savu potenciālo prezidenta amata kandidātu. Viņam ir ļoti līdzīgs redzējums arī uz Latviju kā nacionālu valsti. Tas droši vien būs jautājums viņam, vai viņš kandidēs.
Vai jūs būtu gatavi atbalstīt Bērziņa kungu otram termiņam?
Mēs neesam par šo jautājumu runājuši.
Ir jautājums, kuru jūs neminējāt pie prioritātēm – maksātnespējas administratori. Pēdējā gada laikā tas ir bijis galvenais jautājums diskusijās par Latvijas tieslietu sistēmu. Ir investori, kas maksātnespējas sistēmas trūkumu dēļ atsakās no investīcijām Latvijā. Eiropas Komisija to ir kritizējusi. Vispārējs jautājums – vai ir pareizi, ka NA uzņemas atbildību par šo jomu un par šo reformu, ņemot vērā faktu, ka jūsu partija ar to ir saistīta? Jūs pats tajā esat strādājis, NA ģenerālsekretārs Lūša kungs tur ir strādājis, Brokas kundze ir bijusi saistīta ar šo jomu. Vai jums nevajadzētu atstādināt sevi no šīs jomas un ļaut kādam citam to reformēt?
Pašlaik reformas ir sāktas un mēs esam apņēmības pilni tās pabeigt. Saeimā ir likumprojekts. Mēs gaidām, kad [Tautsaimniecības] komisijas vadītājs iekļaus šo jautājumu darba kārtībā. Pirmajā lasījumā tas ir pieņemts, faktiski atliek otrais un trešais lasījums. Pašlaik manā izpratnē šīs reformas ir nepieciešamas.
Jūs atbalstāt maksātnespējas administratoru pielīdzināšanu valsts amatpersonām?
Vienā vārdā – jā, es atbalstu.
Arī to, ka maksātnespējas administratoru sertificēšana tiktu nodota valstij un par to vairs neatbildētu pati administratoru asociācija?
Vienā vārdā – atbalstu. Tur, protams, ir jābūt tādam jauktam mehānismam, nevarēs šīs personas saukt par tiesu varai piederīgām personām. Tas būtu jāskatās arī kopējā bildē.
Jūs domājat, ka šajā Saeimā varētu šo reformu pieņemt?
Es neredzu šķēršļus.
Divi NA ministri nav saņēmuši pielaidi valsts noslēpumam. Vai tā nav partijas kļūda, ka jūs virzījāt cilvēkus, kuri pakļauti šādam riskam?
Man ir uzdevuši jautājumu, vai kaut kas ir mainījies pēdējā laikā attiecībā uz pielaižu izsniegšanas kārtību. Mana atbilde ir tāda – kopumā normatīvais regulējums nav mainījies, bet ir mainījusies kaut kāda iekšējā procedūra, ko mēs nezinām. Līdz ar to runāt par kaut kādām partijas spējām izvērtēt vienu vai otru kandidātu nav īsti pamatoti.
Varbūt, ņemot vērā ģeopolitisko situāciju, ar pielaides piešķiršanu saistītie riski tiek skatīti striktāk?
Te būtu jāvērtē samērīgums. Es abstrahēšos no Brokas kundzes un Naudiņa kunga gadījumiem, bet, manuprāt, 3-4 mēnešus gara vērtēšanas procedūra ir nesamērīga.
SAB direktors stāsta, ka tas atbilst instrukcijai.
Nezinu, varbūt atbilst instrukcijai. Instrukciju neesmu redzējis, tā ir noslepenota.
Bet jūs kā SAB pārraugs…
Es pašlaik neesmu SAB pārraugs. Brokas kundzes laikā šī institūcija tika pārņemta [premjerministra pārraudzībā]. Runājot par samērīgumu, no vienas puses, ir 3-4 mēnešu termiņš. No otras puses, ir Latvijas valsts drošība kopumā. Nebūsim naivi – mūsu nedraugi no ārpuses šādas situācijas ir gatavi izmantot. Tas nenāk par labu ne valsts tēlam, ne valsts drošībai. Būtu jāpadomā arī kontekstā ar mūsu [ES] prezidentūru nākamajā gadā. Man ir grūti iedomāties, kāda situācija varētu veidoties, ja, piemēram, pēc vēlēšanām 3-4 mēnešus vērtē jauno ārlietu vai aizsardzības ministru un beigās izrādās, ka viņam nevar piešķirt pielaidi. Kā mēs izskatīsimies?
Vai jūs esat gatavi atbalstīt priekšlikumu, ka jāveic priekšpārbaudes, lai šāda situācija neizveidotos?
Jā, iespējams.
Vai Latvijai tomēr nebūtu lielāks kaitējums, ja izrādītos, ka cilvēkam ir sasteigtā kārtā piešķirta pielaide, un šā iemesla dēļ mums pēc tam rodas vēl lielākas problēmas?
Te ir jautājums par samērīgumu. Man nav precīzas informācijas par drošības iestāžu pasākumiem, kādā veidā viņi vērtē potenciālos pielaižu saņēmējus, bet tas ir jāskatās kontekstā ar pašreizējo situāciju un Latvijas drošības aspektu kopumā.
Visu Latvijai! katru gadu 15.maijā rīko gājienu, atzīmējot dienu, kad Ulmanis gāza demokrātisko iekārtu Latvijā. Jūsu biedrs, tagad arī ministrs Naudiņš ir paudis simpātijas pret Baltkrievijas diktatoru. Viņaprāt, Lukašenko esot demokrātiski ievēlēts prezidents. Vai tas neliecina, ka jūsu partijā vismaz daļai cilvēku ir noslieces uz autoritārismu?
Es domāju, ka tas par to neliecina. Neslēpšu – mums ir bijuši dažādi viedokļi par 15.maiju, bet, manuprāt, ar to mēs Nacionālajā apvienībā esam bagāti, ka mums ir dažādi viedokļi un mēs parasti spējam sabalansēt un atrast kopējo, kas droši vien ir svarīgākais šajā gadījumā. Runājot par Naudiņa kunga izteikumu – jā, valdes sēdes laikā un frakcijā mums ir bijusi diskusija par šo jautājumu un mēs esam uzklausījuši Naudiņa kunga viedokli un redzējumu. Partijā ir dažādi viedokļi.
Jūsuprāt, Lukašenko ir diktators?
Mūsuprāt, mums tomēr ir jāvadās no kopējās ES ārpolitikas attiecībā uz Baltkrieviju un jāatzīst, ka kopumā, vienā vārdā to tā droši vien nevar teikt, bet kopumā Luka-šenko tiek atzīts par tādu, kura valdīšanas stilā ir diktatoriskas iezīmes. Es personīgi varu piekrist tam. Šeit mums ar Naudiņa kungu ir atšķirīgi viedokļi.
Kāds ir partijas viedoklis par 15.maiju? Vai bija pareizi, ka Ulmanis padzina Saeimu?
Partijas viedoklis… Mēs droši vien nevērtējam tādus vēsturiskus aspektus, tā vairāk būtu vēsturnieku diskusija. Tā sauktie Ulmaņa laiki cilvēkiem un, neslēpšu, arī maniem senčiem asociējas ar dzīves līmeņa celšanu, ar latvisku Latviju, ar izglītību, ar eksportu. Mūsu biedru vairākuma viedoklis ir vairāk fokusēties uz padarītajiem darbiem, ko Ulmanis kā valsts vadītājs spēja īstenot.
Jānis Iesalnieks ir kļuvis par jūsu parlamentāro sekretāru. Viņš ir kontroversiāla persona gan ar saviem izteikumiem par norvēģu labējo ekstrēmistu Bēringu-Breivīku, kura pastrādātajā masu slepkavībā Iesalnieks pilnībā vainoja «multikulturālistus», gan ar savām kāškrusta piparkūkām. Vai šim cilvēkam vajadzētu pārstāvēt Latvijas valsti kā amatpersonai?
Jānis Iesalnieks pagājušajās vēlēšanās nestartēja, un zināmā mērā tas droši vien bija arī viņa pārdomu periods. Pašlaik es personīgi uzskatu, ka viņš ir audzis arī politikā. Viņa redzējums kādam var patikt, var nepatikt, bet, manuprāt, tas ir skaidrs un saprotams. Attiecībā uz tieslietu nozari mēs esam pārrunājuši darbības sfēras, kas ir viņa atbildības kompetencē.
Bet kāpēc jūs viņu izvēlējāties?
Viņam ir jurista izglītība. Viņš frakcijā līdz šim ir bijis vecākais konsultants. Viņš gatavo pamatā visus likumprojektus, ko NA virzījusi koalīcijas sēdēs un tad Saeimā. Viņš ir centīgs, pārstāv jauno paaudzi, un NA redzējums ir tāds, ka politikā ir jāiesaista jauni cilvēki.
Var saprast, ka iepriekšējās vēlēšanās viņš nepiedalījās izteicienu par Bēringu-Breivīku dēļ. Tomēr tās piparkūkas cepa šajos Ziemassvētkos – salīdzinoši nesen.
Es jau teicu – kādam var patikt viņa izteikumi vai viena vai otra rīcība sociālajos tīklos, kādam var nepatikt. Tur gan nebija kāškrusti, man liekas, tur bija kaut kas cits. Es gan neredzēju.
Varam diskutēt par zaru virzienu, tomēr mājiens ir diezgan nepārprotams. Tāda nevērīga izturēšanās pret simboliem, kas saistīti ar Hitlera Vāciju, var būt ļoti aizvainojoša.
Es neaicinātu šos simbolus skatīties caur Hitlera Vācijas prizmu. Virkni simbolu, kurus lieto NA, gan mūsu logo, gan dažādos pasākumos, kāds var mēģināt interpretēt pa savam, bet katram no tiem ir sava vēsturiskā izcelsme tieši latviešu tautas un latviešu kultūras griezumā.
Cik vietu prognozējat NA nākamajā Saeimā?
Esam definējuši, ka mūsu mērķis būtu iegūt 20 vietu.
Nacionālās apvienības ministru kandidātu plāni
Roberts Zīle, Ministru prezidenta kandidāts
Aizsardzības spēju paaugstināšana. Krievijas lomas samazināšana biznesā. Nevienlīdzības samazināšana ienākumu sadalē. Latviešu kultūrvides un valodas nostiprināšana.
Gaidis Bērziņš, tieslietas
Tiesu darbinieku atalgojuma celšana. Vienotas tiesu prakses stiprināšana. Maksātnespējas un šķīrējtiesu reformu pabeigšana.
Romāns Naudiņš, reģioni
Visa iekasētā dabas resursu nodokļa novirzīšana videi. Atšķirīga nodokļu politika reģionālās uzņēmējdarbības veicināšanai. Klimata politikas izmantošana, lai atbalstītu energoefektivitāti.
Māris Andžāns, aizsardzība
Pēc iespējas ātrāka finansējuma palielināšana aizsardzībai līdz 2% no IKP. Labi mācītas un apgādātas zemessargu vienības. Pastāvīgas NATO militārās klātbūtnes panākšana.
Dace Melbārde, kultūra
Programmas izveide LR simtgades svinībām. Kultūras nozarē strādājošo atalgojuma palielināšana. Akustiskās koncertzāles, Laikmetīgās mākslas muzeja un Daugavas stadiona projektu sākšana. Atbalsta sistēma Latvijas medijiem, kas stiprina valstiskumu un drošību.
Imants Parādnieks, labklājība
Palielināts bērna kopšanas pabalsts līdz bērna divu gadu vecumam. Ievērojami palielināti atvieglojumi par katru apgādājamo bērnu. Īpaša «trešā bērna» politika. Ievērojami palielināts neapliekamais minimums.
Ritvars Jansons, izglītība
Pāreja uz visu priekšmetu mācīšanu latviešu valodā no 2018.gada 1.septembra. Pedagogu atalgojuma sistēma jāsaista ar motivēšanu. Ieviest valstisko audzināšanu, to integrējot citos priekšmetos. Mazo lauku skolu saglabāšana līdz 6.klasei.
