Žurnāla rubrika: Svarīgi

Latgales «viltotais Zaķis»

Posted on oktobris 15, 2014 by - Tēma

Ja Drošības policija atklās un tiesa pierādīs vismaz 78 balsu pirkšanas gadījumus Latgalē, Vienotībai viens mandāts būs jāatdod Saskaņai

Vēlēšanu nakts šampanietis sagādājis smagas paģiras – par iespējamu balsu pirkšanu Drošības policija ierosinājusi sešus kriminālprocesus. Vislielākais skandāls saistīts ar Latgali, kur Vienotības sarakstā pirmajā vietā izrāvies Saeimas frakcijas ilggadējais vadītājs Dzintars Zaķis, taču viņa uzvaru apēno aizdomas par vēlētāju vervēšanu. Zaķis stingri noliedz saistību, bet Ir veiktā datu analīze Latgales iecirkņos ir nepielūdzama – vairākos novados Zaķa rezultāti tik uzkrītoši atšķiras, ka speciāli organizēta balsošana ir ticams skaidrojums politiķa pēkšņajai popularitātei.

Dīvainie plusi

Dzintars Zaķis šoreiz nekandidēja savā dzimtajā Zemgales apgabalā, no kura tika ievēlēts četros iepriekšējos Saeimas sasaukumos, bet ar trešo numuru startēja Latgalē. Zaķa iekļaušana sarakstā daudziem bija pārsteigums, jo viņa izvairīšanās no nodokļu nomaksas, pērkot jaunu Volvo, kaitēja Vienotības kā godīgu politiķu tēlam un tika bieži atgādināta medijos, turklāt politiķis iesaistīts arī citās apšaubāmās situācijās.

Taču pēcvēlēšanu rīts nesa pārsteigumu – Zaķis no trešās vietas pakāpies uz pirmo, savācot 4554 plusus, 2804 svītrojumus un apsteidzot gan Preiļu novada domes priekšsēdētāju Aldi Adamoviču, gan satiksmes ministru Anriju Matīsu. Vienlaikus Vienotības kandidāts Juris Vidiņš cēla trauksmi, ka notikusi balsu pirkšana Zaķa labā, un aizvadītās nedēļas laikā mediji apkopojuši dažādus aculiecinieku stāstus par organizētiem vēlētāju autobusiem uz Latgali un 5-20 eiro maksāšanu par balsi.

Kā Zaķis uzvarēja? Caurskatot Latgales vēlēšanu rezultātus, kļūst skaidrs – vairākumā novadu viņš nav populārākais kandidāts un nebūtu ievēlēts. Taču astoņos novados Zaķis ir pirmais, un īpaši izceļas trīs novadi, kur vēlētāji viņam lipuši klāt kā mušas mušpapīram – Rēzeknes pilsētā un novadā, kā arī Viļānos politiķis kopumā savācis pusi no saviem plusiem, kaut gan šajos trijos novados dzīvo tikai ceturtā daļa Latgales balsotāju.

Atšķirībā no tipiskās Vienotības balsotāju izvēles vairākumā Latgales, astoņos novados aina ir cita – pusē iecirkņu Zaķim plusus pievilkuši vairāk nekā 30% no saraksta atbalstītājiem, 19 iecirkņos šis rādītājs pārkāpj jau 50%. Plusu rekordu (75%) Zaķis sasniedzis Kruku iecirknī. Par vairākiem iecirkņiem rodas iespaids, ka vēlētāji ņēmuši Vienotības sarakstu, lai tikai nobalsotu par Zaķi – citi kandidāti, arī vietējie līderi, ļoti atpaliek, viņiem plusu ir vairākas reizes mazāk.

Šo secinājumu apstiprina arī vēlēšanu zīmes – Ir bija iespēja izskatīt visas Vienotības vēlēšanu zīmes 13 Latgales aizdomīgajos iecirkņos, kuros Zaķim plusu pievilkusi lielākā daļa balsotāju. Vēlēšanu biļeteni, kuros balsotāji izdara katrs savas atzīmes, ir kā pirkstu nospiedumi vai loterijas biļetes, kas parasti neatkārtojas, taču 1600 biļetenos no šiem Latgales iecirkņiem pārsvarā atkārtojas tikai viena atzīme – pluss Zaķim, vai arī pluss kombinācijā ar visu citu kandidātu svītrošanu. Piemēram, Viļānu novada Dekšāres pagastā Vienotība saņēmusi pavisam 223 balsis, no tām 80 zīmēs ir tikai pluss Zaķim, 70 zīmēs pluss viņam un pārējie svītroti, 42 zīmes ir «normālas» ar dažādiem plusiem un svītrojumiem, bet 31 zīmē vēlētāji nav neko mainījuši. (Bieži vien vēlētāji nav mācējuši korekti aizpildīt zīmes, tāpēc savilktie svītrojumi vai plusi nav ieskaitīti.) Apbrīnojama vienprātība atrodama arī citos pārbaudītajos Gaigalavas, Goliševas, Griškānu, Mākoņkalna, Nagļu, Rikavas, Sakstagala, Silmalas, Sokolku, Čornajas, Vecsalienas, Viļānu iecirkņos.

Vēl viens apstāklis, kas stiprina aizdomas – ir novadi, kuros Vienotības balsotāju skaits ne tikai pārspēj ārkārtas vēlēšanas 2011.gadā, bet arī 2010.gadu, kad partija ieguva rekordaugstu atbalstu visā Latvijā. Tā tas ir arī trijos novados, kur Zaķis savācis pusi savu plusu, turklāt Viļānos vēlētāju atbalsts pat vairāk nekā dubultojies – pirms četriem gadiem par Vienotību te balsoja 521 pilsonis, pirms trim 305, bet šoruden 1106.

Strīdīgais mandāts

Iecirkņu komisiju vadītāji Latgales novados arī ir pārsteigti par pēkšņo Zaķa un Vienotības popularitāti. «Bija daudz svešu cilvēku,» skaidro Viļānu komisijas vadītāja Liene Mežapuķe. Vija Dundeniece no Gaigalavas atceras, ka nobalsot ieradušies arī cilvēki, kas parasti to nedarīja un «tā biežāk mēdz lietot alkoholu». Dekšāres pagasta komisijas priekšsēdētāju Ināru Justi sazvanu brīdī, kad pie viņas ieradusies Drošības policija. 

Vēlāk viņa stāsta, ka balsojuši daudzi sveši cilvēki, kas ciemojušies pie radiem vai draugiem, taču aizdomas par balsu pirkšanu vēlēšanu dienā neesot radušās. Turpretī kaimiņos Sokolku pagastā komisijas priekšsēdētāja Ināra Repša jau vēlēšanu dienā divas reizes saukusi pašvaldības policiju. Repša Ir stāsta, ka redzējusi kādu vietējo vīrieti, kurš dalījis cilvēkiem naudu, taču viņa vārdu nevēlas saukt un neuzņemas galvot, ka tā bijusi balsu pirkšana: «Var jau būt, ka viņš vienkārši aizdeva cilvēkiem.» Vēlreiz policija saukta, kad pie kāda auto netālu no iecirkņa vīrieši ar alus pudelēm kaut ko piedāvāja grāmejošiem vēlētājiem. Vairākos citos iecirkņos komisiju vadība nebija runīga vai atkārtoja: nekas aizdomīgs nav manīts. Savukārt Kruku iecirknī, kur Zaķis saņēmis plusu rekordu, komisijas vadītāja Anita Laizāne apstiprināja, ka iecirknī ieradušies vēlēt svešinieki, taču citādi nekas dīvains neesot manīts. Skaitot balsis gan bijuši lieli brīnumi par Zaķi, jo parasti Juris Vidiņš esot populārāks vietējo vidū. «Mums jau latviešu vispār nav tik daudz, lai latviešu partijas iebalsotu,» Laizāne ir pārsteigta par pēkšņo Vienotības popularitāti.

Latgalē kopumā Vienotību atbalstīja 16 187 pilsoņi jeb 15% no apgabala balsotājiem, tas ir par trešdaļu vairāk nekā ārkārtas vēlēšanās, tomēr atpaliek no 10.Saeimas vēlēšanu panākumiem. Rezultāts – trīs no 15 šā apgabala mandātiem. Cīņa par pēdējā mandāta sadali Latgalē šoreiz bija ļoti asa – Ir aprēķini liecina, ka, saņemot visā Latgalē tikai par 78 balsīm mazāk, Vienotība netiktu pie trešā mandāta, bet to saņemtu Saskaņa. Tātad balsu pirkšanas skandāls var ietekmēt šā viena mandāta piekritību, ja Vienotības derīgo balsu skaits samazinātos zem 16 109 balsīm. Par to gan vispirms jālemj tiesai – ja tā konstatēs balsu pirkšanu, tad CVK būs jāvērtē, vai ir ietekme uz mandātu sadali.

Drošības policija turpina izmeklēšanu un apstiprina, ka seši kriminālprocesi par iespējamu balsu pirkšanu ir sākti pēc Krimināllikuma 90.panta otrās daļas, proti, par apzinātu kavēšanu personai brīvi realizēt tiesības vēlēt, izmantojot uzpirkšanu vai citas prettiesiskas darbības. Ja tiks pierādīta balsu pirkšana, vainīgais var tikt pie cietumsoda līdz trim gadiem, piespiedu darba vai naudassoda. Izmeklēšanas interesēs DP sīkāk neko neatklāj, tikai uzsver – procesi ir ierosināti saistībā ar vairākām partijām un dažādos reģionos.

Mafija vai labie darbi?

Viens no izmeklēšanas rosinātājiem, Viļānu domes deputāts un Vienotības nodaļas vadītājs Juris Vidiņš uzskata, ka balsu pirkšanu Latgalē esot organizējušas «mafiozas struktūras», tāpēc esot bažas par atriebību. «Es neticu, ka Zaķis to, [ka notiek balsu pirkšana], nezināja,» Vidiņš saka Ir.

Pats Dzintars Zaķis balsu pirkšanas skandālu uzskata par politisko oponentu provokāciju. «Pie pierādījumu bāzes es strādāju, lai zinātu precīzi, kas un kā notika,» viņš skaidro, kāpēc nevar konkretizēt šo versiju. Zaķis uzsver, ka spējis pārliecināt Latgales līderus, tajā skaitā neilgi pirms vēlēšanām Saskaņu pametušo Zilupes mēru Oļegu Agafonovu, kurš «ir tāda autoritāte, kāda otra Latgalē vispār nav». Līdz šim Latgalē dominējis SC, un tam bijis izdevīgi, ka reģions stagnē, taču Zaķis ar savu veiktspēju esot gatavs situāciju mainīt, tāpēc sastopot pretdarbību. Savu lielo popularitāti Zaķis skaidro ar aktīvo komunikāciju reģionā un priekšvēlēšanu darbiem, sevišķi ceļu remontiem, ko cilvēki redz un novērtē. Viņš atstājis Saeimas frakcijas vadību un apturējis darbību Vienotībā, taču deputāta mandātu nolikt negrasās: «Es zinu, ko es esmu un ko neesmu darījis, sirdsapziņa man ir tīra.» (Interviju ar Zaķi lasiet Ir.lv.)

Tuvākajā nedēļā būs redzams, vai balsu pirkšanas skandāls būs pietiekams iemesls, lai kāds no sarakstu iesniedzējiem tiesā apstrīdētu CVK lēmumu par 12.Saeimas vēlēšanu rezultātu apstiprināšanu (to CVK pieņems šīsnedēlas beigās vai nākamnedēļ). Līdzīgs precedents reiz jau bijis – 2006.gadā vēlēšanu rezultāti tika apstrīdēti saistībā ar Tautas partijas un LPP/LC nelikumīgajām pozitīvisma kampaņām, kas par vairāk nekā miljonu pārkāpa priekšvēlēšanu izdevumu limitus, taču AT neuzskatīja, ka ir pamats jaunām vēlēšanām.

Vienotības un Dzintara Zaķa rezultāti 12.Saeimas vēlēšanās Latgales novados

Pamatlikuma un Igaunijas nākotnes vārdā

Posted on oktobris 15, 2014 by - Analīze

Kaimiņvalstī tikko pieņemtais partnerattiecību likums tapis ilgi un kaismīgi

Pirms nedēļas Latviju sasniegusī vēsts par Igaunijas parlamenta pieņemto partnerattiecību likumu un tūlīt pēc tam sekojošais prezidenta Tomasa Hendrika Ilvesa paziņojums par likuma izsludināšanu varēja radīt iespaidu par lielu steigu un noslēpumainiem «zemūdens akmeņiem» šā vēsturiskā un nenoliedzami pretrunīgi vērtētā lēmuma pieņemšanā.

Taču, ielūkojoties dziļāk likuma tapšanas gaitā un apspriešanā, izplēn šaubas par īpašu sasteigtību vai nepietiekamu pamatojumu likuma pieņemšanai. Partnerattiecību jeb kopdzīves likums (igauņu valodā Kooseluseadus) Igaunijā tapināts jau vairākus gadus, gan Tieslietu ministrijā izstrādājot īpašu un plašu koncepciju un nododot to sabiedrības apspriešanai, gan uzklausot ļoti dažādus viedokļus. Turklāt pamats, uz kuru balstās likuma iesniedzēji un aizstāvji, nevar būt vēl pamatīgāks, jo tā ir Igaunijas konstitūcija.

Kopumā likums ļauj juridiski sakārtot savas attiecības salīdzinoši lielai daļai Igaunijas iedzīvotāju, jo paredz divu pieaugušu personu kopdzīves reģistrēšanu ar daudzām no tā izrietošām sekām. Tomēr gan Igaunijā, gan ārpus tās tas tiek galvenokārt skatīts caur vienu šķautni – viendzimuma partnerattiecību reģistrēšanu, kas patiesībā skar ļoti mazu daļu sabiedrības.

Uzmanība tik saasināta ir tāpēc, ka daudzviet pasaulē un arī Igaunijā jautājums par viendzimuma partnerattiecībām joprojām ir «karsts kartupelis». Tomēr liekas, ka Igaunijas likumdevēji ir atraduši veidu, kā šo «kartupeli» sabiedrībai pasniegt atvēsinošā mērcē.

Plašāks skatījums 

Igaunijas līdztiesības komisāre Mari Līsa Sepera par likuma pieņemšanu sacījusi, ka «pirmo reizi atjaunotās Igaunijas valsts vēsturē ir pieņemts lēmums, kura mērķis un patiesais iznākums ir viendzimuma pāru un viņu ģimenes locekļu tiesību labāka cienīšana un aizsardzība».

Savukārt Valsts prezidents Ilvess, kurš savu nepārprotamu atbalstu likumam pauda, to zibenīgi izsludinot, savu nostāju pamato valsts pamatlikumā: «Demokrātiskas Igaunijas pamatdokuments – mūsu pamatlikums – prasa vienādu attieksmi pret visiem cilvēkiem. Igaunijas sabiedrība nepārcietīs neiecietību pret mūsu pašu cilvēkiem. Mūsu ir pārāk maz, lai mēs kādu diskriminētu.» Prezidents arī uzsvēris nepieciešamību rūpēties par bērnu tiesībām neatkarīgi no tā, kādā ģimenē viņi aug.

Jaunpieņemtā likuma sasaisti ar valsts pamatlikumu uzsver arī tā iesniedzēji parlamentā – 40 deputāti. Likumprojektam pievienotajā izsmeļošajā paskaidrojuma rakstā ir atsauce uz Igaunijas tiesībsarga jau 2011.gadā sūtīto vēstuli tieslietu ministram, kurā tiesībsargs norāda, ka likumi pietiekami neaizsargā partnerattiecībās dzīvojošu cilvēku tiesības. Tiesībsargs arī uzskatīja, ka uz viena dzimuma cilvēku pastāvīgu kopdzīvi attiecas ģimeņu pamata tiesību aizsardzība, tāpēc situācija, ka šāda kopdzīve nav juridiski regulēta, ir pretrunā ar valsts pamatlikumu.

Tādējādi partnerattiecību likuma mērķis ir rast vienu kopēju standarta risinājumu izplatītākajām tiesiskajām problēmām, kas var rasties partnerattiecību, to skaitā arī viendzimuma attiecību, gadījumā. Likuma aizstāvji arī uzsver, ka kopdzīves ārpus laulībām tēma Igaunijā padziļināti pētīta jau kopš 2009.gada, un procesa gaitā Tieslietu ministrijā izstrādāta īpaša koncepcija, kurā apzinātas problēmas un to iespējamie risinājumi, pētot arī citu valstu pieredzi.

Izvērtējot dažādus viendzimuma attiecību reģistrēšanas veidus, secināts, ka sabiedrība, spriežot pēc atsauksmēm TM savulaik rosinātās apspriešanas laikā, vēl nav gatava viendzimuma laulību atļaušanai, tādēļ kā piemērotākais risinājums ir izvēlēts «jauktais variants» – notariāli apstiprināts līgums ar plašām izvēles iespējām attiecībā uz savstarpējām tiesībām un pienākumiem. Likuma iesniedzēji uzsver, ka likuma mērķis ir nodrošināt partnerattiecībās dzīvojošo cilvēku pietiekamu aizsardzību saskaņā ar valsts pamatlikumu un Eiropas Cilvēktiesību tiesas praksi, vienlaikus raugoties, lai netiktu vājināta laulības institūcija un mazināta pāru motivācija noslēgt laulību.

Kā atgādinājums sabiedrībai, ka šis likums skar ne tikai viendzimuma pārus, likuma iesniedzēji un atbalstītāji uzsver tā dotās iespējas bērnu tiesību labākai aizsardzībai, jo saskaņā ar statistiku 58% bērnu Igaunijā dzimst nereģistrētās attiecībās.

Tāpat tiek atgādināts, ka viendzimuma laulības ir iespējamas jau piecās Eiropas Savienības valstīs – Nīderlandē, Beļģijā, Spānijā, Zviedrijā un Portugālē. Savukārt viendzimuma partnerattiecību reģistrēšana ir iespējama jau 14 ES valstīs – pirms Igaunijas šāda prakse darbojās Austrijā, Beļģijā, Čehijā, Dānijā, Vācijā, Somijā, Ungārijā, Īrijā, Luksemburgā, Nīderlandē, Slovēnijā, Zviedrijā un Lielbritānijā.

Sirdsapziņas balsojums

To, ka šis likums nav viegli nācis, liecina fakts, ka gan likuma iesniedzēji aprīlī, gan atbalstītāji pēdējā lasījumā oktobrī bijuši deputāti no dažādām frakcijām valdošajā koalīcijā un opozīcijā. Tas vedina domāt, ka balsojums bijis drīzāk balstīts katra paša deputāta personiskajos uzskatos un sirdsapziņā, nekā partijas vai frakcijas skaidrā politikā.

No 101 Igaunijas parlamenta deputāta par likuma pieņemšanu galīgajā lasījumā nobalsoja 40, 38 bija pret, 10 nepiedalījās balsošanā, bet 13 nebija plenārsēdē. Likuma pieņemšanai pietika ar vienkāršo vairākumu. Turklāt par balsoja gan valdības koalīcijā esošie Reformu partijas un sociāldemokrātu deputāti, gan opozīcijā esošās Centra partijas pārstāvji. Savukārt pret bija Reformu partijas, Centra partijas un Tēvzemes un ResPublica savienības (IRL) deputāti. 

IRL centās panākt arī likuma nodošanu tautas nobalsošanai, taču šī iecere neizdevās. Šīs frakcijas deputāti apelēja pie parlamentā iesniegtajiem 44 tūkstošu iedzīvotāju parakstiem pret šāda likuma pieņemšanu un daudzajām protesta vēstulēm un aicinājumiem nodot šo jautājumu tautas nobalsošanai.

Tautai būs iespēja teikt savu vārdu, jo nākamā gada 1.martā Igaunijā ir gaidāmas parlamenta vēlēšanas, taču nule pieņemtā partnerattiecību likuma stāšanās spēkā paredzēta tikai 2016.gada 1.janvārī – pēc tam, kad tiks pieņemti vēl nepieciešamie grozījumi citos likumos. Igauņu politikas vērtētāji gan lēš, ka diez vai kādai no partijām būs izdevīgi šo jautājumu padarīt par galveno savā priekšvēlēšanu kampaņā.

Viendzimuma attiecību statuss Eiropas valstīs

Uz lielās skatuves

Posted on oktobris 15, 2014 by - Pusdienās

Eksāmens Eiropas Parlamentā veiksmīgi nolikts, bet īstais, sarežģītais darbs Eiropas Komisijā Valdim Dombrovskim tagad tikai sāksies

Neviens vēl īsti nezina, cik nozīmīgs būs Valda Dombrovska jaunais amats Eiropas Komisijā, taču jau tagad Eiropas prese un politiķi viņam pievērš lielāku uzmanību nekā vairākumam topošo komisāru. Pirms viņa uzklausīšanas pagājušajā pirmdienā The Wall Street Journal veltīja Dombrovskim veselu rakstu, The Financial Times korespondents Briselē Pīters Spīgels vairākkārt pievērsies jautājumam, kādas tieši būs jaunradītā par eiro un sociālo dialogu atbildīgā viceprezidenta pilnvaras un kā viņš dalīs atbildību par pašlaik Eiropā visjutīgāko jautājumu – dalībvalstu budžetu uzraudzīšanu – ar Pjēru Moskoviči no Francijas, kas nominēts ekonomikas un finanšu komisāra amatam.

Šādos pastāvīgas uzmanības apstākļos pat sīkākie jautājumi jāapsver no dažādiem viedokļiem. Tiekamies ar Dombrovski piektdienas agrā pievakarē restorānā Fazenda Baznīcas un Lāčplēša ielas stūrī. Varbūt tāpēc, ka vēlāk vakarā vēl kaut kas plānots, varbūt tāpēc, ka Briseles smalkumi liek ilgoties pēc pašmāju tradicionālajiem ēdieniem, varbūt tāpēc, ka izvēle tiks publicēta raksta beigās, – Dombrovskis izvēlas siļķi. Drīz viņš būs viens no ES ietekmīgākajiem cilvēkiem, bet tāpēc jau nesmādēs vienu no latviskās virtuves stūrakmeņiem.

Sākam sarunu ar viņa nedēļas galveno notikumu – trīs stundas garo iztaujāšanu, kuras laikā jautājumus uzdeva 45 Eiropas Parlamenta deputāti. Tur viņam lieti noderēja jau Latvijā attīstītās iemaņas turēties pie paša nospraustajām atbildēm uz jautājumiem, neimprovizējot un nenovirzoties no tēmas. Arī par uzklausīšanu Dombrovskis man atkārto jau agrāk teikto, ka EP deputātu priekšā sajūtas bijušas «kā studiju gados eksāmenā». Tas faktiski bijis kā darba noslēgums. Jau kopš nominēšanas 10.septembrī viņš šai dienai gatavojies, apgūstot lielu informācijas daudzumu un arī izmantojot iespēju pašu uzklausīšanu «izspēlēt», dažādiem Eiropas Komisijas darbiniekiem treniņā uzņemoties taujātāju lomas. Tas ļāvis labāk saprast formātu – ko nozīmē iekļauties atbildēm atvēlētajās divās minūtēs. Tomēr «zināms uztraukums» pirms noklausīšanās bija. Tas tomēr esot liels pārbaudījums, un katrā komisijā ir arī kāds, kas to neiztur. (Šoreiz izgāzās Slovēnijas bijusī premjerministre Alenka Bratušeka.) Taču laiks nav bijis ieguldīts velti, un Dombrovskis apgalvo – neviens jautājums nav pārsteidzis nesagatavotu. Bijis prognozējams, ka no kreisi centriskajām partijām būs daudz jautājumu par taupības politiku, par krīzes pārvarēšanas stratēģiju un par darbu dalījumu ar Moskoviči. Uzklausīšanas laikā Financial Times korespondents Spīgels tviterī rakstīja, ka deputāti pret Dombrovski izturas saudzīgāk nekā iepriekšējā nedēļā pret Moskoviči. Pats Dombrovskis ir noskatījies arī visu Moskoviči uzklausīšanu, taču nav gatavs vērtēt, kuram gāja smagāk. Viņš arī neuzķeras uz vairākkārt manis izmesta āķa un neatbild, ko īsti domājis, pēc kāda deputāta jautājuma atzīstot, ka daži krīzes laikā pieņemtie lēmumi ir bijuši kļūdaini – neko konkrētu nemin, vienīgi konstatē, ka Amerika pēdējos gados augusi ātrāk nekā Eiropa un tas acīmredzot ir saistīts ar lielākām investīcijām ASV.

Kur ņemt naudu šādām investīcijām? Dombrovskis cerīgi runā par dažādiem finanšu instrumentiem, kā piemēru nosauc Eiropas Investīciju bankas kapitāla palielināšanu un piemin, ka Junkera komisija ir apņēmusies cik vien iespējams izmantot Stabilitātes un izaugsmes paktā iekļauto elastību, kas ļautu valstīm pašām novirzīt papildu naudu investīcijām.

Bet ja valsts tomēr neiekļaujas fiskālajos rāmjos? Drīz pēc Dombrovska uzklausīšanas parādījās ziņa, ka Francijas budžeta deficīts nākamgad varētu būtiski pārsniegt komisijai apsolīto līmeni. Ja tas būs nepieciešams, kurš pieņems lēmumu Francijai pievilkt ciešāk skrūves – pats Dombrovskis, vai arī viņa pārraudzībā esošais francūzis Moskoviči? Lēmums tikšot gatavots un pieņemts «kopīgi». Bet – ja viņi nevar vienoties? Kas izšķirs domstarpības? «Pašreiz noskaņojums, arī ar Moskoviči kungu runājot, ir strādāt koleģiāli,» Dombrovskis atbild un nenosauc nekādu mehānismu, kā nonākt pie kopsaucēja par priekšlikumiem, par kuriem būs jāparakstās abiem komisāriem.

Dombrovskis arī neuztraucas, ka viņam nebūs pakļauti komisijas dienesti, jo varēšot izmantot jau esošo, citiem komisāriem atbildīgo direktorātu zināšanas un darbu. Tiešā Dombrovska pakļautībā būs tikai septiņu cilvēku birojs. Darbam tajā viņš «pilnīgi noteikti» aicināšot arī kādu no Latvijas. Tas liek uzdot ar karstu iekšpolitisku tematu saistītu jautājumu – vai viņš darbu varētu piedāvāt savam bijušajam padomniekam, tagad Vienotības Kurzemes sarakstā ievēlētajam Intam Dālderim? Pārceļoties uz Briseli, viņš atbrīvotu vietu Saeimā aiz svītras palikušajai Solvitai Āboltiņai. Dombrovskis šādu iespēju neizslēdz. «Kaut kādas sarunas mums pirms vairākiem mēnešiem ir bijušas,» atzīst Dombrovskis. Pagaidām gan nekādi lēmumi nav pieņemti, un viņš esot runājis ar daudziem kolēģiem. «Es zinu, ka tam ir arī kaut kāda iekšpolitiska rezonanse,» viņš atzīst. Vērtējot kandidātus, viņš ņemšot vērā «visdažādākos faktorus». Gala lēmumi par biroja sastāvu būšot tikai pēc balsojuma par jauno Eiropas Komisiju, kas paredzēts 22.oktobrī.

Darba vieta viņa kabinetā skar Latvijas pēcvēlēšanu kaislības, taču pirms 4.oktobra bieži tika apspriests ceļojums uz Gruziju, uz kurieni izklaides braucienā vienlaikus devās gan pats Dombrovskis ar sievu, gan Vienotības Saeimas frakcijas vadītājs Dzintars Zaķis, gan bijušais baņķieris Valdis Siksnis, kas Latvijā pārstāv bankas Citadele pircējus. Dombrovskis saka – ceļojumā aicinājis Zaķis, kas jau ilgstoši esot liels Gruzijas draugs. Dombrovskis ar sievu brauciena izdevumus seguši paši, un viņš neesot runājis par Citadeli ar Siksni, kuram bijusi sava atsevišķa programma un kurš ātrāk aizbraucis prom.

Savukārt par finanšu ministra Andra Vilka intervijā pagājušās nedēļas Ir teikto, ka pēc Zolitūdes traģēdijas «Valdis tika uzmests», lai iedabūtu ZZS valdībā, Dombrovskis apgalvo, ka to «nevar apstiprināt». Kā bijušais Latvijas premjers viņš arī izvērsti oponē Vilka pieļāvumam, ka nākamgad varētu palaist budžeta grožus nedaudz, par kādu pusprocentu no iekšzemes kopprodukta vaļīgāk, lai rastu līdzekļus aizsardzībai un veselībai. Kā topošais komisārs viņš gan uzsver, ka vērtēs un komentēs jebkuras dalībvalsts budžetu tikai pēc tam, kad būs tos formāli saņēmis kā EK amatpersona.

Bieži tiek uzdots jautājums, ko Dombrovskis Briselē varēs darīt Latvijas labā. «Skaidrs, ka komisāriem jāpārstāv Eiropas Savienība kopumā. No otras puses, komisāriem nav jāaizmirst tā valsts, kas viņus izvirzījusi,» atbild topošais komisijas loceklis. Pirmais saskarsmes punkts būšot ES prezidentūra. Viņš min arī reģionālo politiku, kas Latvijai kā vienai no ES budžeta naudas lielākajām neto saņēmējām ir sevišķi nozīmīga. Šo naudu nevarēs sākt pārdalīt par labu Latvijai, taču «tur var arī vērtēt, kādā veidā šos fondus ieguldīt, lai tie dotu maksimālo labumu tautsaimniecībai».

Par spīti tam, ka Slovēnijas pirmā kandidāte komisāra amatam ir izkritusi, vēl piektdien Dombrovskim šķita iespējams, ka Eiropas Parlamenta balsojums par Komisiju kopumā notiks 22.oktobrī, kā plānots, un viņš tad varēs stāties amatā. Par dzīvi Briselē – kur viņš mitināsies, cik bieži brauks uz Latviju, vai sieva Ārija arī pārcelsies uz turieni – viņš vēl nevarot atbildēt: «Neesmu šos praktiskos jautājumus sācis risināt.»

To pašu droši vien varētu teikt arī par visu citu, kas saistīts ar Dombrovska pārcelšanos uz darbu Eiropas Komisijā. Tā īstais svars atklāsies tikai laika gaitā, risinot virkni praktisku jautājumu, kuri vistiešākajā veidā skars daudzu dalībvalstu intereses un citu komisāru ietekmes sfēras.

Ēdienkarte

Mazsālītas siļķes fileja ar apceptiem kartupeļiem, zaļumu biezpienu un marinētiem sarkanajiem sīpoliem.
Cepts avokado ar karamelizētiem sīpoliem un Brie sieru
Gāzēts ūdens, negāzēts ūdens
Zāļu tēja, Caffe latte

Baltie karogi

Posted on oktobris 15, 2014 by - Komentārs

Ukrainā karadarbība, šķiet, rimstas. Spiediens uz kaimiņvalstīm turpināsies

Krievijas aizsardzības ministrs Sergejs Šoigu sestdien ziņoja virspavēlniekam Vladimiram Vladimirovičam Putinam, ka ir beigušās «militārās mācības» Rostovas reģionā. Uzklausījis ziņojumu, virspavēlnieks, vienlaikus arī prezidents Putins uzdeva manevros iesaistītajiem 17,6 tūkstošiem militāristu atgriezties savās pastāvīgajās dislokācijas vietās. Cik tam var ticēt, rādīs laiks un amerikāņu satelītfotogrāfijas, tomēr Putins pasaulei raida ziņu, ka samazina Krievijas bruņoto spēku koncentrāciju pie Ukrainas robežas.

Nākamajā dienā Kremļa mājaslapa ziņoja, ka Putinam bijusi telefonsaruna ar Vācijas kancleri Angelu Merkeli, un nedēļas beigās Putinam paredzēta tikšanās ar Ukrainas prezidentu Petro Porošenko Āzijas un Eiropas galotņu tikšanās laikā Milānā. Maskavas domnīcas Politisko tehnoloģiju centrs viceprezidents Aleksejs Makarkins radio Eho Moskvi raidījumā izteicies, ka Kremlis vēlas panākt kaut kādu vienošanos ar Ukrainu, lai Rietumi sāktu atcelt sankcijas.

Putinam pašlaik varētu būt vairāki iemesli samazināt temperatūru Austrumukrainas karstajos punktos. Vasaras kaujas parādīja, ka separātisti vieni paši nav spējīgi noturēties pret Ukrainas bruņotajiem spēkiem, taču Putins nav gatavs atklāti sūtīt Krievijas bruņoto spēku vienības pāri robežai. «Brīvprātīgie» un specvienību karavīri, kas dodas uz Donbasu pakarot «atvaļinājuma laikā»; slepeni kaujās kritušo apbedījumi; ziņas ģimenēm, ka dienējošie dēli miruši Rostovas apkārtnē no insulta vai izdarījuši pašnāvību; draudi žurnālistiem, kas ziņo par jauniem karavīru kapiem pie Pleskavas desantnieku bāzes – tas viss liecina, ka Kremlis baidās no tautas reakcijas, ja tiks atklāti pateikts, ka Krievija iesaistīta šajā karā, pat ja visa pasaule to jau sen zina. 

Taču bez šādas atklātas iesaistīšanās nav iespējams nozīmīgi paplašināt Ukrainai jau atņemto teritoriju. Gribētos šur tur vēl šo to pagrābt – par spīti uguns pārtraukšanai, cīņas par Doņeckas lidostu vēl aizvien nav rimušas -, tomēr militārā spēka pielietošanas politiskā atdeve ir lielā mērā izsmelta. Visu Ukrainu tik un tā neiekaros, bet ar jau sagrābto teritoriju pilnīgi pietiek «iesaldētā konflikta» radīšanai un Ukrainas iekšpolitikas šūpošanai. Ne velti Putina ilggadējais opozicionārs Boriss Ņemcovs pēc Putina tikšanās ar Šoigu Eho Moskvi mājaslapā publicēja rakstu Projekts «Novorossija» noslēdzies. Pirmdien Ukrainas valdība apstiprināja, ka Krievijas karaspēks tiek atvilkts no Ukrainas robežas.

Tikmēr Krievijas tautsaimniecības perspektīvas izskatās aizvien drūmākas. Lielākā problēma ir naftas cenas kritums pasaules tirgos. Brent naftas cena pirmo reizi kopš finanšu krīzes 2010.gadā noslīdējusi zem 90 dolāriem par barelu, un ir ļoti ticams, ka lejupslīdošā tendence turpināsies, jo Saūda Arābija neesot gatava samazināt ieguvi, lai balstītu cenu. Krievijai tās ir sliktas ziņas, jo aptuveni pusi tās budžeta veido ar naftas eksportu saistīti ienākumi. Līdz ar naftas cenām krīt arī rubļa kurss, kas savukārt dzen uz augšu inflāciju un tautas neapmierinātību. Krievijas Centrālā banka šogad jau izdevusi vairāk nekā 40 miljardus dolāru rubļa atbalstam, bet tā kurss pret dolāru tik un tā ir samazinājies par 18% un pagājušajā nedēļā pirmo reizi vēsturē pārkāpa psiholoģiski nozīmīgo 40 rubļu par dolāru līmeni.

Krievijas valūtas rezerves varētu krietni patukšot arī sankcijas, kas aizliedz daudziem lieliem un politiski nozīmīgiem uzņēmumiem aizņemties naudu Rietumu tirgos. Bez valsts palīdzības tie nespēs atmaksāt savus desmitiem miljardu dolāru lielos parādus.

Tiesa, šīs negatīvās tendences nebūtu izšķirošas, ja Putins neredzētu citus līdzekļus, kā panākt savus stratēģiskos mērķus. Diemžēl pēdējie mēneši ir parādījuši, ka iet plašumā viņa spējas palielināt savu ietekmi un vājināt Rietumu aliansi tieši tajā reģionā, kas viņu visvairāk interesē, – Eiropas austrumos.

Bulgārijā neseno vēlēšanu rezultātā valsts dabūs jau piekto vājo, pretrunu plosīto, Krievijas ietekmei pakļauto valdību pēdējos 18 mēnešos. Rumānijā premjerministrs publiski kritizē prokurorus, kuri iesaldējuši Lukoil īpašumus saistībā ar apsūdzību krāpšanā un naudas atmazgāšanā. Ungārijas premjerministrs slavē Putina režīmu un aptur gāzes piegādes Ukrainai. Slovākijas premjers salīdzina iespējamo NATO spēku klātbūtni savā valstī ar PSRS iebrukumu Čehoslovākijā 1968.gadā, Čehijas valdība mēģināja novērst sankciju ieviešanu pret Krieviju, bet pa ceļam uz Milānu Putins iegriezīsies Serbijā, kur viņam par godu tiks rīkota militāra parāde, pieminot padomju karaspēka lomu nacistu padzīšanā no Belgradas 1944.gadā. Pat Polija sākusi ļodzīties – jaunā premjerministre Eva Kopača uzdevusi izstrādāt jaunu ārpolitiku, kas novērstu «Polijas izolāciju», un netieši pārmetusi iepriekšējai, ārpolitiski stingrajai Tuska un Šikorska valdībai «nereālistisku mērķu» uzstādīšanu Ukrainas konflikta risināšanai.

Šādā situācijā Krievijai no karošanas vairs nav lielas jēgas. Kāpēc šaut, ja otrā frontes pusē daudzi jau steidz izkārt baltos karogus?

Komentārs 140 zīmēs

Ušakovs tērē naudu visam kam, bet, kad uznāk lieti, iedzīvotājus iesēdina peļķē. Pārgriezt lentīti pie jaunas kanalizācijas akas nav seksīgi.

Prom no Āfrikas. Tas nav kino – vardarbības dēļ aizsardzības ministrs Vējonis vairākas dienas nespēja izkļūt no Centrālāfrikas republikas.

Drosmīgā. Nobela miera prēmiju saņēma 17 gadus vecā pakistāniete Malala Jusufzai, kuru pirms 2 gadiem talibi centās nogalināt par meiteņu tiesību aizstāvību.

Labāka valdība?

Posted on oktobris 15, 2014 by - Komentārs

Saeimā ievēlētajiem vairs nešķiet svarīgas pirms vēlēšanām svarīgās reformas

Valsts prezidents Andris Bērziņš dažas dienas pēc vēlēšanām pateica: «Kopumā man ir pārliecība, ka izdosies izveidot labāku valdību nekā pēc iepriekšējās Saeimas vēlēšanām.» Diemžēl valdības veidošanas spēles liek vaicāt, kādi kritēriji ļauj vērtēt topošo valdību kā «labāku».

Ja valdība būs labāka tāpēc vien, ka Zaļo un Zemnieku savienība uzreiz piedalās tās veidošanā, nevis ir atstāta aiz oligarhiem novilktās «sarkanās līnijas», kā tas notika 2011.gadā, tad varētu piekrist. Katrā ziņā ZZS fiktīvajam «premjerministra kandidātam» Aivaram Lembergam noteikti šķiet krietni labāk pilī spriest ar prezidentu par valdības veidošanu, nevis liecināt tiesā. (Kā tas bija pirmdien, kad kārtējā tiesas sēde viņa lietā bija atlikta, jo bija saslimis advokāts.) 

Dažiem varētu patikt, ka topošā valdība acīmredzot nespēs un diezin vai arī vēlēsies beidzot sākt nopietnas reformas vairākās svarīgās jomās, bet tā vietā vienkārši pārdalīs budžeta un Eiropas Savienības fondu naudu. Veselības un izglītības ministru portfeļus negrib neviens, arī vadīt Ekonomikas ministriju un stiprināt enerģētisko neatkarību no Krievijas neraujas. Vērtīgākie no dalāmajiem ir satiksmes un pašvaldību ministru amati.

Toties gandrīz visu Saeimā ievēlēto partiju gatavība vienoties ap populistisko ideju par tautas vēlētu prezidentu ļauj prognozēt, ka jaunajā parlamentā līdzās oficiālajai būs plaša «ēnu koalīcija» kā 10.Saeimā. Tikai pašlaik šāda alternatīvā koalīcija nozīmētu pastāvīgu potenciālu apdraudējumu Latvijas drošībai, kas, lai cik ironiski, koalīcijas partijām bija svarīgākais temats pirms vēlēšanām.

Pirms vēlēšanām faktiski visi galvenie pretendenti uz valsts varu uzsvēra vai vismaz neiebilda, ka aktuālākie nākamajai Saeimai un valdībai darāmie darbi būs izglītības, veselības aprūpes, tiesiskuma jomās. Valdības partijas pāri tam visam piesauca «ģeopolitisko izvēli» Krievijas agresīvās politikas draudu apstākļos. Taču uzreiz pēc vēlēšanām gandrīz visi ievēlētie metās meklēt sabiedrotos un partnerus topošajā valdībā pēc cita kritērija – atbalsta tautas vēlēta prezidenta institūcijas ieviešanai.

Nacionālajai apvienībai tas šķita labs pamats, lai paplašinātu pašreizējo koalīciju līdz «konstitucionālam vairākumam», aicinot valdībā Latvijas Reģionu apvienību. ZZS bija gatava tādā gadījumā vienoties ar Ingunu Sudrabu un sadarboties arī ar Saskaņu.

Jāvaicā, kā tautas vēlēta prezidenta institūcijas ieviešana palīdzētu, pirmkārt, veikt pirmīt minētās nepieciešamās reformas un, otrkārt, stiprināt Latvijas drošību?

Uz pirmo atbilde banāla – ar Satversmes reformēšanu varētu aizbildināt izglītības, veselības un tiesu nereformēšanu. Toties valsts drošībai sekas būtu potenciāli graujošas. Kremlis acīmredzot vairs necer dabūt savus pārstāvjus Latvijas valdībā Saeimas vēlēšanu rezultātā. Uzvarēt prezidenta vēlēšanās Latvijā tam būtu vienkāršāk. (Nebūt nav grūti iedomāties, kā šādu vēlēšanu otrajā kārtā, kad tādi kandidāti kā NA nosauktais Egils Levits pirmajā kārtā atbiruši, Lembergs sacenšas pret Sudrabu.)

Tautas vēlēta prezidenta ideja ir latenti populāra Latvijas sabiedrībā, un dažādas partijas to palaikam izmantojušas atkarībā notābrīža interesēm. (ZZS to regulāri cilājusi kā «apspriežamu», 2007.gadā Tautas partijas premjerministram Aigaram Kalvītim tas šķita «pieņemams risinājums», TB/LNNK 2009.gadā bija pat izstrādājusi un 2011.gadā arī iesniegusi Saeimā attiecīgus Satversmes grozījumus, savus grozījumus 2013.gada sākumā bija piedāvājis arī Saskaņas centrs.) Pašreizējā starptautiskās drošības situācijā atbalsts šai idejai kļuvis par prokremliskuma indikatoru. Pirms vēlēšanām to kā partijas programmatisku karogu nesa tikai Sudraba, bet viņai dzirdami piebalsoja tikai Saskaņa.

Šīsnedēļas sākumā trīs pašreizējās valdības partijas it kā vienojās veidot valdību ar Laimdotu Straujumu priekšgalā un tautas vēlēta prezidenta tematu it kā atstāja opozīcijai – Mārtiņš Bondars kopā ar Saskaņu sākšot šo jautājumu virzīt jau Saeimas pirmajā sēdē, to pašu jau iepriekš bija apsolījusi darīt Sudraba. Taču politiķu gatavībai par to vienoties jau ir rezultāts – jaunajā Saeimā nebūs «sarkano līniju» pat NA sadarbībai ar Saskaņu, ja arī ne kopīgā valdības koalīcijā.

Apvienojumā ar Straujumas mandāta vājumu (sarunas par valdību palaikam pārtrūkušas, jo viņai vajadzējis apspriesties ar Vienotības vadību) un Vienotību plosošajiem skandāliem (gan ar balsu pirkšanu Dzintaram Zaķim Latgalē, gan ar neievēlētās priekšsēdētājas Solvitas Āboltiņas «atgriešanos», kas sola konflikta saasināšanos partijā un ar vēlētājiem), valdība var sanākt stabila gan, taču vāja. Ja vispār taps pašlaik pieteiktajā veidolā. («Zaļais zemnieks» Augusts Brigmanis ir divdomīgi izteicies, ka vienkārši «nebūtu korekti» pateikt «nē» Straujumai «pašreizējā brīdī».)

Valsts prezidents var oficiāli aicināt kādu veidot valdību tikai pēc 4.novembra, kad beigsies šīs Saeimas pilnvaru termiņš. Prezidents Bērziņš ir paziņojis, ka «4.novembrī jābūt gan valdībai nosauktai, gan Saeimas priekšsēdētājam un prezidijam zināmam». Taču līdz tam vēl trīs nedēļas.

Komentārs 140 zīmēs

Profesija – mandāts. Vai Ints Dālderis būtu kvalificēts darbam EK viceprezidenta Dombrovska birojā, ja nebūtu apsteidzis vēlēšanās Solvitu Āboltiņu?

Čekistu sporta krīze. Skonto futbola kluba saimnieciskā darbība apturēta – Indriksonam nav naudas. Savickis nemaksā algas Dinamo hokejistiem.

Ko teiktu Tolstojs? Pašpasludinātās «Luganskas tautas republikas» kultūras ministre prasa nāvessodu rakstniecei, kura viņu kariķējusi multfilmā.

Okupējiet!

Posted on oktobris 15, 2014 by - Viedoklis

Vēstures plankumi astoņos tūkstošos kvadrātmetru jeb ko darīt ar Stūra māju?

Kad pirms pieciem gadiem ar toreizējo Francijas Kultūras centra vadītāju Žanu Luī Lepretru diskutējām par to, kādā veidā Pirmā pasaules kara simtgade iezīmēsies Rīgas kā Eiropas kultūras galvaspilsētas programmā, saruna aizveda pie visa, kas Latvijā noticis 20.gadsimta laikā. Jo dažu vēsturnieku interpretācijā Pirmais pasaules karš Baltijas valstīm beidzās tikai 90.gadu sākumā ar valstiskās neatkarības atjaunošanos. Šajā sarunā dzima ideja, ka pirmo reizi pēc vairāk nekā 70 gadiem bijusī VDK ēka Stabu ielā jāatver plašākai sabiedrībai. Toreiz šķita, ka ideja ir vienkārša – atvērt bijušo čekas ēku Brīvības ielā, neiejaucoties tās patinā. Taču rezultātā tika atvērta ne jau ēka, bet gan mūsu nenokārtotās attiecības ar 20.gadsimtu. Izgaismojās sabiedrības spēja vai nespēja runāt par vēsturi, bailes būt pieaugušiem un konfrontēt sevi ar nepatīkamiem jautājumiem, aizspriedumi par «to vēstures bīstamo vielu, kas mums naktīs neļauj gulēt», un pierādījās ar mūsu politiskā spriestspēja jautājumos, kas saistīti ar vēsturi.

Kopš 1.maija ekspozīcijas Stūra māja. Lieta nr.1914/2014 Latvijas Okupācijas muzeja izveidoto bezmaksas izstādi apskatījuši vairāk nekā 40 tūkstoši apmeklētāju, ekskursijas čekas pagrabos gida pavadībā izstaigājuši vairāk nekā 25 tūkstoši, bet tematiskās izstādes redzējuši aptuveni 12 tūkstoši. Tie, kuri ikdienā veda cilvēkus ekskursijās čekas pagrabos, satika aci pret aci upurus un totalitārā režīma cietušos, satika paaudzēs mantotu pāridarījuma sajūtu. Kāds no jaunās paaudzes gidiem par šo periodu Stūra mājā savā Twitter kontā šonedēļ rakstīja: «Nāvīgi vērtīga pieredze. Aiziešu neatskatoties.» 

Brīvības filozofa Jesajas Berlina biogrāfs Henrijs Hārdijs jūnijā te iegāja uz pusstundu un pavadīja visu dienu, bet pēc tam vēstulē rakstīja, ka tādu autentiskuma un personīgo stāstu satikšanos viņš nebija gaidījis. Stūra mājā strādājošie skaitīja, cik daudz politiķu un kuri apmeklē ekspozīciju, jo bija skaidrs, ka jautājums par ēkas turpmāko likteni ir politisks. Viņi sāka parakstu vākšanu ēkas saglabāšanai un pieejamības nodrošināšanai. Līdz 23.augustam nekas nenotika, bet Baltijas ceļa 25.gadadienā te ieradās trīs Baltijas valstu premjeri un Laimdotai Straujumai pārējo valdību vadītāju klātbūtnē tika nodoti apmeklētāju paraksti ar aicinājumu atrast risinājumu ēkas turpmākai pastāvēšanai. Sekoja uzdevums Kultūras ministrijai izpētīt šo jautājumu un lemt, ko darīt.

Vēsture itin bieži tiek padarīta par politikas instrumentu, arī nereti Latvijā – te izvirzot valstiskās audzināšanas jautājumus, te priekšplānā liekot patriotismu, pieņemot Satversmes preambulu, taču šajā Stūra mājas izstādes atvēršanas periodā man radās šaubas par gatavību runāt par Latvijas vēsturi ārpus politiskā plakāta žanra. Izrādījās, ka politiskā līmenī nav, ar ko veidot sarunu par vēsturi. Mēs meklējām atbildīgos ministrus, taču vairāk par aizbildināšanos ar aizņemtību citos politiskās dienaskārtības jautājumos nesagaidījām. «Ja paši latvieši netiks galā ar savu vēsturisko mantojumu un nesāks nodarboties ar pašanalīzi, tad, domāju, labi nebūs,» pirms kāda laika man sarunā teica teātra zinātniece Valentīna Freimane, un viņai var izrādīties taisnība.

Tie, kuri tieši vai netieši bija iesaistīti Stūra mājas projektā, šonedēļ diskusijā par iespējamo Stūra mājas saturu nonāca pie secinājuma, ka memoriāls pagrabstāvā ir nevainojams tāds, kāds tas ir. Savukārt, domājot par pārējiem 7000 kvadrātmetru, variantu ir daudz. Mums nav sociālās vēstures muzeja padomju periodam, bez izpētes par čekas māju turpinājums ir neiespējams, tāpēc vērts pārdomāt, vai Okupācijas muzeja piebūve nav liekama vienos svaru kausos ar Stūra mājas saglabāšanu. 

Vērts padomāt par padomju okupācijas upuru piemiņas memoriāla Strēlnieku laukumā līdzekļu izmantošanas lietderību un par to, vai Stūra māja nevar veidoties kā 20.gadsimta vēstures telpa, kurā vieta dzīvai un personalizētai atmiņai. Varbūt tā ir vieta, kur vienuviet varētu atrasties Tautas frontes vai 1991.gada Barikāžu muzejs? Te varētu darboties VDK dokumentu izpētes centrs, lustrācijas vieta tiešā un pārnestā nozīmē. Uz atvieglotiem noteikumiem te varētu darboties nevalstiskais sektors, un Stūra māja varētu kļūt par Latvijas simtgades projektu. Jēga to darīt ir tad, ja tiekam skaidrībā par ēkas mainīgo un «iesaldēto» saturu nākamajiem 20 gadiem. 

Nākamgad labākajā gadījumā šajā ēkā tiks saglabāta Okupācijas muzeja veidotā ekspozīcija par čeka vēsturi un saglabāta pieejamība čekas pagrabiem. Par to nākamnedēļ lems Ministru kabinets. Tas ļaus vēl dažiem tūkstošiem, kas nepaspēja ēku apskatīt, to izdarīt, taču, visticamāk, ar to Stūra mājas stāsts arī beigsies, tā teikt, «jautājums tika aktualizēts». Vācijā Vēstures māja Bonnā tautā tiek saukta par Kola muzeju, jo Helmūts Kols izveidoja Vācijas 20.gadsimta vēstures izstādi un izglītības centru. Tā ir kāda politiska potencialitāte arī Latvijā. Cits variants, ko šonedēļ izteica Stasi muzeja Berlīnē valdes loceklis Ūve Hilmers, viesojoties Stūra mājā – okupējiet to, ja gribat, lai Stūra mājā sāktais domāšanas darbs par 20.gadsimta vēsturi turpinātos!

Atpakaļ

Posted on oktobris 15, 2014 by - Redaktores sleja

 

Pagājusi tikai nedēļa kopš vēlēšanām, bet šķiet, ka tās laikā valsts vēstures pulksteni kāds sparīgi griež atpakaļ uz laikiem, kuros negibas atgriezties.

Aivara Lemberga jau tā bezgalīgajā tiesas prāvā iestājusies pauze, jo viņš ir pārāk aizņemts ar valdības veidošanu. Nudien, tiesa var pagaidīt, bet tieši tagad jākaļ dzelzi, kamēr Vienotība no koalīcijas līdera pārtapusi skandālu caurdurtā ļerpatā. Vissmagāko triecienu tās reputācijai sagādājis aizkulišu politikas smagsvars Dzintars Zaķis – Drošības policija pašlaik pārbauda, vai viņš aiz kulisēm nav «sakārtojis» arī savu ietikšanu Saeimā. Balsu pirkšana, lai noturētos politikas orbītā, būtu zemākais kritiens partijai, kura ienāca politikā ar mērķi darīt to godīgāku.

Šajā žurnālā necentāmies nomedīt kādu alkoholiķi, kas par cēneri pārdeva balsi anonīmiem uzpircējiem, bet skrupulozi izanalizējām vēlēšanu rezultātus Latgales iecirkņos un caurskatījām balsošanas zīmes. Kopaina ir biedējoša – grūti iedomāties, ka tik masveidīgs un vienveidīgs vēlētāju atbalsts vienam kandidātam atsevišķos novados varētu būt nejaušs, nevis rūpīgi organizēts process. Policijai jāizdibina patiesība – to gaida visu novadu vēlētāji, kas godīgi izdarījuši izvēli, un to «gaida» arī darboņi, kas kalkulē, vai brutāla balsu pirkšana neizrādīsies lētākā varas sagrābšanas/noturēšanas stratēģija.

Kļūdas labojums

Posted on oktobris 8, 2014 by - Radars



2.oktobra numurā rakstā Cīņa ar maksātnespējas pūķi maldīgi pausts, ka ar 25.septembrī pieņemtajiem grozījumiem Maksātnespējas likumā valstī izveidota vienota administratoru rinda. Patiesībā vienota rinda izveidota ar grozījumiem Ministru kabineta noteikumos un jau darbojas. Atvainojamies lasītājiem!

Radars pasaulē

Posted on oktobris 8, 2014 by - Radars

Nedēļas notikumi pasaulē


ASV atņēmušas Maskavai piemērotās tirdzniecības priekšrocības, svītrojot Krieviju no jaunattīstības valstu saraksta, kam atļauts eksportēt uz ASV zināmu daudzumu preču bez muitas nodevām. Lēmums stājies spēkā piektdien.

Raķešu apšaudē teroristu kontrolētās Doņeckas pilsētas centrā nogalināts Sarkanā Krusta darbinieks no Šveices Lorāns Dupaskjē, kurš bija administrators aģentūras birojā Doņeckā. Ukrainas Iekšlietu ministrija apgalvo, ka pārtvērusi teroristu tālruņa sarunu ar Krievijas TV žurnālistu, kā falsificēt notikušā apstākļus, lai vainu uzveltu Ukrainas armijai.

Krievija sola aizsargāt savus pilsoņus Moldovā, ja tur izceltos līdzīgs militārs konflikts kā Ukrainā. «Nav vērts nodoties nekādām ilūzijām par to, vai Krievija aizsargās savus pilsoņus. Tā nepārprotami to darīs,» pašpasludinātās Piedņestras prezidenta vizītes laikā Maskavā paziņoja Krievijas vicepremjers Dmitrijs Rogozins. «Krievijas pilsoņu tiesību aizsargāšana vienalga, cik tālu viņi dzīvo, ir Krievijas valsts tiešā atbildība.» Jūlijā Maskava paziņoja, ka, Moldovai veidojot stiprākas saites ar ES, tiekot pārkāptas separātiskās Piedņestras iedzīvotāju tiesības.

Masu kapi atrasti Meksikā netālu no Igvalas pilsētas, kur pirms nedēļas pēc protestiem pazuda 43 studenti. Divi bandas Guerreros Unidos slepkavas atzinušies, ka nogalinājuši 17 no šiem studentiem. Studenti pazuda pēc vardarbības uzliesmojuma, kad pašvaldības policija atklāja uguni pret autobusiem, kurus bija ieņēmuši pedagoģiskās koledžas studenti, kas protestēja pret diskriminējošu darbā pieņemšanas praksi. Pēc sadursmēm tika aizturēti arī 22 policisti. Kā ziņo BBC, šis gadījums atklāj kriminālo grupējumu sadarbību ar reģionu varas iestādēm.

Spānijas slimnīcā ar nāvējošo Ebolas vīrusu saslimusi medicīnas māsa. Tas noticis slimnīcā, kurā miruši divi Āfrikā ar Ebolas vīrusu inficējušies cilvēki. Šis ir pirmais zināmais gadījums, kad kāds saslimis ar Ebolas vīrusu ārpus Āfrikas, kur no šīs slimības miruši jau aptuveni 3400 cilvēki. 

Ķīna atlaidusi 162 629 «spoku darbinieku» – valdības darbinieku, kuri saņēma algu, vispār nestrādājot, ziņo laikraksts People’s Daily. Šī esot viena no visbiežāk sastopamām līdzekļu izšķērdības problēmām Ķīnas valdības iestādēs.

Nobela prēmija medicīnā piešķirta amerikānim Džonam O’Kīfem un norvēģiem Mejai Britai Mozerai un Edvardam Mozeram, kas atklāja «iekšējo GPS sistēmu» smadzenēs –  viņi noskaidroja, kuras šūnas palīdz cilvēkam orientēties apkārtnē. Savukārt trīs Japānā dzimuši zinātnieki – Isamu Akasaki, Hirosi Amano un Sudzi Nakamura – Nobela balvu fizikā ieguva par videi draudzīga gaismas avota – zilo gaismu izstarojošas diodes (LED) – izgudrošanu.

Nevēlas neatkarības referendumu

Tikai divi no katriem desmit Katalonijas iedzīvotājiem (kopā 7,5 miljoni) vēlas referendumu par reģiona neatkarību, nepakļaujoties Spānijas likumiem, liecina laikrakstā El Pais publiskotā aptauja. Gandrīz puse aptaujāto izvēlētos Katalonijas palikšanu Spānijas sastāvā, ja reģionam tiktu piešķirts īpašs statuss. Neskatoties uz Madrides iebildumiem, Katalonijas līderi turpina gatavošanos neatkarības referendumam un ir paziņojuši, ka nepakļausies Konstitucionālajai tiesai, kas uz laiku apturējusi 9.novembrī paredzēto referendumu.

Par Katalonijas neatkarību


Radars Latvijā

Posted on oktobris 8, 2014 by - Radars

Nedēļas notikumi Latvijā

12.Saeimas vēlēšanās bijusi zema balsotāju aktivitāte – 58,8%, bet kopumā vēlētāji nobalsojuši par līdzšinējo valdošo koalīciju. Lai arī Saskaņai tika visvairāk balsu – 23%, par Vienotību (21,87%), Zaļo un zemnieku savienību (19,53%) un Nacionālo apvienību (16,61%) nobalsoja pārliecinošs vēlētāju skaits. Saeimā būs pārstāvēta arī Ingunas Sudrabas partija No sirds Latvijai (6,85%) un Latvijas Reģionu apvienība (6,66%).

Pēcvēlēšanu skandāls – Vienotības Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Dzintars Zaķis atkāpjas no amata, jo partijas Viļānu nodaļas vadītājs Juris Vidiņš vērsies Drošības policijā ar lūgumu izvērtēt iespējamos balsu pirkšanas gadījumus Latgalē, lai panāktu Zaķa ievēlēšanu. 

Krievija savā ES personu melnajā sarakstā ir iekļāvusi režisoru Alvi Hermani, Saeimas deputātu Andreju Judinu un Satversmes aizsardzības biroja vadītāju Jāni Maizīti.

Nesagaidījis pirmās instances tiesas spriedumu, darbu prokurora amatā beidzis digitālgeitas prokurors Edvīns Piliksers. Viņš jau līdz šim bija pārsniedzis maksimālo pienākumu pildīšanas vecumu. Piliksers iepriekš bija noslēdzis savu tiesas debašu runas daļu, visbargākos sodus prasot polittehnologam Jurģim Liepniekam, finanšu konsultantam Harijam Krongornam un Andrejam Zabeckim. Digitālās televīzijas krimināllietu sāka skatīt 2008.gadā. Pēc vairākus gadus ilgušās tiesas izmeklēšanas tiesas debates tika atklātas šā gada februārī. 

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) aizturējis vairākus mediķus par neatļautu labumu pieņemšanu. Aizturēto vidū esot divi Stradiņa slimnīcas ārsti, kuru vārdi netiek atklāti, un arī ZZS deputāta kandidāte kardioloģe Inguna Rožkalne-Žubure. Sākts kriminālprocess par neatļauta un prettiesiska labuma pieprasīšanu un pieņemšanu, veicot nelikumīgas darbības labuma devēja interesēs, kā arī dokumenta viltošanu un viltota dokumenta izmantošanu.

Uzklausīšana EK viceprezidenta amatam eiro un sociālā dialoga jautājumos bija pietiekami sarežģīta, pēc trīs stundu ilgās uzklausīšanas pirmdien Eiropas Parlamentā (EP) teica Valdis Dombrovskis (Vienotība). Atbildēs uz EP deputātu jautājumiem Dombrovskis teica, ka EK ir gatava dalībvalstis iedrošināt noteikt minimālās algas, aizstāvēja eiro, norādot, ka ne jau eiro dēļ kādā valstī rodas ekonomiskā krīze.

Valsts prezidents Andris Bērziņš izsludinājis Saeimas apstiprinātos grozījumus Maksātnespējas likumā. Vienlaikus prezidents aicina Saeimu izvērtēt pieņemtos grozījumus šajā likumā, lai to dēļ nesamazinātos fizisko personu kreditēšanas pieejamība un lai tiktu turpināts valsts atbalsts dzīvojamās telpas iegādei vai būvniecībai, it īpaši lauku reģionos.

Ģenerālprokuratūra noraidījusi Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Romāna Naudiņa (VL-TB/LNNK) sūdzību par SAB lēmumu nepiešķirt viņam pielaidi valsts noslēpumam. Naudiņš ir otrais Nacionālās apvienības ministrs, kuram nav augstākās pakāpes pielaides valsts noslēpumam.

Krievijas uzņēmējs Andrejs Beshmeļņickis, koncerna Food Union akcionārs, iegādājies Igaunijas akciju sabiedrības Premia Foods saldējuma un saldēto produktu biznesu. Darījuma apmērs ir 27,1 miljons eiro. Darījuma mērķis ir paplašināt biznesu Baltijas valstīs un Krievijā un apvienot vadošos reģionālos saldējuma zīmolus Food Union grupā, kurā jau ietilpst divi lielākie piena pārstrādes uzņēmumi Latvijā – a/s Rīgas piena kombināts un Valmieras piens. Līdz ar jauno darījumu Food Union plāno kļūt par vadošo saldējuma ražotāju Baltijas reģionā.

Maksātnespējīgās SIA Ominasis Latvia manta, tai skaitā arī Ķemeru sanatorija, pārdota par trīs miljoniem eiro. Ķemeru sanatoriju iegādājies Krievijas uzņēmējs Aleksandrs Gusakovs, kurš vada SIA Park Hotel Ķemeri.

Par kukuļiem domā mazāk

Arvien mazāk cilvēku pieļauj iespēju, ka problēmas var risināt ar kukuļa došanu, liecina Latvijas fakti aptauja. Samazinājies arī to iedzīvotāju skaits, kuri devuši kukuļos summas virs 7 eiro vai vērtīgas dāvanas. Sabiedrības skatījumā svarīgākais pasākums cīņā ar korupciju būtu stingrāka publisko iepirkumu kontrole.

Varētu dot kukuli valsts amatpersonai

Devuši kukuli vai vērtīgas dāvanas

Nedēļas citāts