Kaimiņvalstī tikko pieņemtais partnerattiecību likums tapis ilgi un kaismīgi
Pirms nedēļas Latviju sasniegusī vēsts par Igaunijas parlamenta pieņemto partnerattiecību likumu un tūlīt pēc tam sekojošais prezidenta Tomasa Hendrika Ilvesa paziņojums par likuma izsludināšanu varēja radīt iespaidu par lielu steigu un noslēpumainiem «zemūdens akmeņiem» šā vēsturiskā un nenoliedzami pretrunīgi vērtētā lēmuma pieņemšanā.
Taču, ielūkojoties dziļāk likuma tapšanas gaitā un apspriešanā, izplēn šaubas par īpašu sasteigtību vai nepietiekamu pamatojumu likuma pieņemšanai. Partnerattiecību jeb kopdzīves likums (igauņu valodā Kooseluseadus) Igaunijā tapināts jau vairākus gadus, gan Tieslietu ministrijā izstrādājot īpašu un plašu koncepciju un nododot to sabiedrības apspriešanai, gan uzklausot ļoti dažādus viedokļus. Turklāt pamats, uz kuru balstās likuma iesniedzēji un aizstāvji, nevar būt vēl pamatīgāks, jo tā ir Igaunijas konstitūcija.
Kopumā likums ļauj juridiski sakārtot savas attiecības salīdzinoši lielai daļai Igaunijas iedzīvotāju, jo paredz divu pieaugušu personu kopdzīves reģistrēšanu ar daudzām no tā izrietošām sekām. Tomēr gan Igaunijā, gan ārpus tās tas tiek galvenokārt skatīts caur vienu šķautni – viendzimuma partnerattiecību reģistrēšanu, kas patiesībā skar ļoti mazu daļu sabiedrības.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.