Kamēr politiķi runā par ēnu ekonomikas izskaušanu, Ekonomikas policijas šefa Gata Gudermaņa firma jau ķērusies pie darba – ieguvusi valsts pasūtījumus nelegālo cigarešu iznīcināšanai. Kontrabandas apkarotāja līdzdalība biznesā, kas saistīts ar viņa tiešās atbildības jomu, iekšlietu ministram «nešķiet O.K.». Taču Gudermaņa saites valdošajās aprindās ir gana ciešas, lai policijas vadītājs pat necenstos izskaidrot, kā viņa ģimene tikusi pie turības – tā esot viņa privāta lieta
Cigaretes? Nosalis vīrs melnā jakā, sporta biksēs čukst garām plūstošai cilvēku straumei pie ieejas Centrāltirgū. Lētāko bloks maksā 14 eiro, ja ņem mazāk – 1,50 eiro paciņa. Veikalos šo Premier marku netirgo, bet lētākās legālās cigaretes maksā 2,50 eiro. Ietaupījums krietns. Pasūtu divas paciņas. Vīrs pazūd starp tirgus būdām, atgriežas ar preci, izdod atlikumu un pazūd krēslā. Šīs kontrabandas cigaretes ar Baltkrievijas akcīzes uzlīmēm tirgū nopirkt ir tik viegli kā aiziet uz veikalu pēc piena.
Ar kontrabandas apkarošanu valstī nodarbojas dažādi dienesti – robežsargi, muitnieki, Valsts ieņēmumu dienests, policija. Katrs savas kompteneces ietvaros uzrauga, lai nelegālās cigaretes valstī neievestu, neražotu un neizplatītu. Iekšlietu ministrija informē, ka pēdējo gadu laikā pieaudzis Valsts policijas kriminālprocesos un administratīvo pārkāpumu lietās izņemto cigarešu apjoms – šogad vien izņemti 47,4 miljoni cigarešu – un ministrs Rihards Kozlovskis (Vienotība) stāsta, ka «kopumā rādītāji ir pietiekami stabili. Vai tie ir pietiekamā apjomā, lai mēs teiktu, ka izķeram visas kontrabandas cigaretes, grūti pateikt.» Pašvaldību vadītāji ministram esot apliecinājuši, ka reģionos «ir jūtams ne tikai nelegālā alkohola aprites samazinājums, bet arī nelegālo cigarešu.» Ir gan zina pretējus piemērus, jo kontrabandas cigaretes ir viegli pieejamas arī laukos.
Nepilnus 50 kilometrus no Rīgas – kādas apdzīvotas vietas «točkā» tās jau gadiem tirgo bez kādām pārmaiņām. Šobrīd pieejamas tās pašas Premier, tikai drusku lētāk nekā Rīgā – par eiro četrdesmit. Kāda ir to izcelsme, vai uz robežas ir «caurums», pa kuru ieplūst kontrabandas preces, vai varbūt nelegāli ievestās cigaretes policija ir uzgājusi, tās konfiscētas, bet pēc tam atgriezušās tirgū?
Firmas gremdē, sieva balsta
Valsts policijas kompetencē ir kontrabandas akcīzes preču izskaušana valsts iekšienē. Lai arī policija lepojas ar konfiscēto cigarešu miljoniem, vairāki apstākļi vedina domāt, ka nav darīts viss, lai mazinātu korupcijas riskus pašu kontrabandas apkarotāju vidē.
Divas augstas iekšlietu sistēmas amatpersonas tieši vai pastarpināti pašas ir iesaistītas konfiscētās kontrabandas preču iznīcināšanas biznesā. Tie ir Valsts policijas Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldes priekšnieks Gatis Gudermanis un bijušais Valsts policijas galvenās Kriminālpolicijas pārvaldes priekšnieks Rauls Kviesītis, kas šobrīd ir Valsts policijas koledžas direktors, bet no 2003. līdz 2009.gadam vadīja Ekonomikas policiju. Šī policijas vienība cita starpā nodarbojas arī ar akcīzes preču kontrabandas apkarošanu.
Abi 2007.gadā tieši vai pastarpināti kļuvuši par līdzīpašniekiem divos uzņēmumos, kas reģistrēti Vangažos – atkritumu pārstrādes firmās Regreen un Entalpija. Gudermanis kapitāldaļas reģistrē neslēpjoties, uz sava vārda, savukārt Kviesīšu ģimeni firmā pārstāv Raula dzīvesbiedre Kristīne.
Gudermanis ir vienīgais, kurš piekrīt par savu biznesu runāt, taču to, kas izteicis piedāvājumu iegādāties daļas un cik par tām samaksājis, neatklāj. Viņa deklarācijā par 2007.gadu pieejamā informācija liecina – kādas kapitāldaļas iegādājies par 24 000 latu, par tikpat kādas daļas arī pārdevis tālāk, bet sīkākus komentārus sniegt viņš nevēlas. Lursoft informācija liecina, ka Gudermanis un Kviesīte joprojām kopš 2007.gada ir Regreen īpašnieki, savukārt drīz pēc Entalpijas daļu nopirkšanas tās visas pārreģistrētas uz Regreen. Kviesīša deklarācijā par to nekas nav lasāms, jo daļas oficiāli pieder sievai. Kviesītis arī neatrada laiku par savu ģimenes biznesu atbildēt uz Ir jautājumiem.
Šie firmu pirkumi gan šķiet visai dīvaini, ja sīkāk papēta publiski pieejamo informāciju. Iegādājoties Entalpiju, jaunie īpašnieki pārņēma kompāniju ar nepilnu 10 tūkstošu latu apgrozījumu un divtik lieliem zaudējumiem, bet Regreen situācija bija vēl bēdīgāka – uzkrāti 128 tūkstoši latu iepriekšējo gadu zaudējumu, negatīvs pašu kapitāls 145 tūkstoši un parādi kreditoriem vairāk nekā 370 tūkstoši. Kopš iegādes Regreen tā arī nekad nav sākusi darbību, tikai turpinot krāt parādu slogu – kreditoru kopsumma pērn sasniedza jau gandrīz pusmiljonu latu. Entalpija lēni rosījusies, par dažiem tūkstošiem gadā iznomājot zemi un sniedzot kanalizācijas pakalpojumus, līdz beidzot kaut cik vērā ņemama darbība sākusies pērn, kad firma uzsākusi jaunu virzienu – dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu dedzināšanu, kas ienesa 12 tūkstošus latu un ļāva gadu noslēgt ar 445 latu peļņu.
Abas firmas saimnieko izbijušā katlu mājā Vangažos, kur lielākā vērtība acīmredzot ir neliels zemes pleķis un veca krāsns, kas pielāgota atkritumu dedzināšanai.
Taču interesantākie jaunumi notikuši šogad – Iepirkumu uzraudzības biroja informācija liecina, ka Entalpija ar panākumiem startē valsts iepirkuma konkursos. Firma šogad jūlijā uzvarējusi nelielā Valsts nekustamo īpašumu aģentūras iepirkumā par dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu iznīcināšanu 21 tūkstoša eiro apmērā, bet jūnijā – Iekšlietu ministrijas pakļautībā esošās Nodrošinājuma valsts aģentūras iepirkumā par kontrabandas cigarešu iznīcināšanu 69 950 eiro apmērā. Šajā iepirkumā gan ir divi uzvarētāji – Entalpija un Dīlers metāls un to, cik daudz katra firma iznīcinās, noteic konfiscēto cigarešu apjomi un Nodrošinājuma aģentūras vadība. Nekādu lielo peļņu Entalpijai gan šie darbi nesola. Piemēram, par 3,3 miljonu cigarešu sadedzināšanu Nodrošinājuma valsts aģentūra tai maksā 168 eiro plus PVN. Kopumā Entalpija šogad sadedzinājusi 6,7 miljonus cigarešu, tātad nopelnījusi aptuveni 336 eiro.
«Pazīstami cilvēki piedāvāja iesaistīties kā uzņēmuma dalībniekam. Es ilgi par to domāju, piekritu. Gribu uzsvērt – pirms tam izpētīju, vai es to varu darīt, un man likums to neaizliedz,» saka Gudermanis, skaidrojot, ka biznesa piedāvājumu tālajā 2007.gadā saņēmuši abi divi kopā ar Kviesīti.
Pēc Gudermaņa teiktā, biznesa profils ir bioloģiskas izcelsmes blakusproduktu pārstrāde. Tā notiek sadedzinot «krāsnī, kurā pa vienu galu viss iekrīt iekšā nosacīti kā lielā gaļasmašīnā, pa otru galu izkrīt izdedži – balts pulveris, bez kaitīgiem piemaisījumiem.» Kapitāldaļas uzņēmumā iegādājies «ar cerību, ka tādā veidā varētu gūt sev papildu ienākumus,» taču «faktiski mēs neesam nopelnījuši neko», stāsta Ekonomikas policijas šefs, tā apliecinot Uzņēmumu reģistrā pieejamo bēdu ainu.
Kā uzņēmums savelk galus un kur tad īsti slēpjas šī biznesa pievilcība? Gudermanis skaidri neatbild. Stāsta, ka esot cerējuši uz veiksmi, neesot sekmējies, taču turpinot strādāt «ar cerību uz rītdienu».
Vai nevarētu būt, ka veiksmes atslēga slēpjas nevis tajā, ko valsts samaksā par cigarešu iznīcināšanu, bet gan tajā, kas aiziet garām krāsnij un nonāk atpakaļ tirgū? «Man būtu jābūt pilnīgi stulbam, lai ar kaut ko tādu nodarbotos. Ja ar šādu mērķi kaut kādas darbības tiktu darītas, pasarg Dievs, es tur nekad nebūtu klāt,» atbild Gudermanis.
Viņa pienākumos cita starpā ietilpst arī Ekonomikas policijas darba uzraudzība kontrabandas apkarošanā un nepilni 30% no visām akcīzes precēm, ko iestāde pēdējo gadu laikā izņēmusi, ir tieši cigaretes. Tā kā pārvalde ir iesaistīta šī rūpala apkarošanā, tās rīcībā ir arī informācija, kam un cik nelegālo preču atņemts. «Šinī gadījumā manai atklātai līdzdalībai uzņēmumā, man liekas, būtu jāliecina pilnīgi par pretējo [proti, ka tas nepelna nelegālā veidā],» saka Gudermanis. Viņš uzsver, ka kontrabandas cigarešu iznīcināšana nav viņa un Kviesīša sievas uzņēmuma pa-matbizness, tāpēc «zināmas pārliecības dēļ, ka es tiešām no ētiskā viedokļa tur neko sliktu nedaru, esmu palicis tur, bet šobrīd es apsveru iespēju šīs daļas pārdot.» To sācis pārdomāt, jo nevēloties turpmāk atbildēt uz «absurdiem jautājumiem».
Gudermanis Ekonomikas policiju vada kopš 2009.gada. Lai arī tā jau ilgāku laiku tiek kritizēta par nespēju izmekēt sarežģītākus ekonomiskos noziegumus un kukuļņemšanā pieķerti arī daži šīs policijas darbinieki, Gudermanis kritiku noraida. «Kvantitatīvie rādītāji nav pasliktinājušies,» viņš saka. Kukuļņemšanu neesot varējis novērst, bet priekšstatu par policijas darbu sabojājot dažas skaļākās lietas, kaut gan patiesībā izmeklēšanā esot liels lietu apjoms. To, ka viņa vadīto policiju biznesa aprindās ironiski dēvē par «SIA Ekonomikas policija», Gudermanis nosauc par nepamatotu raksturojumu. «Lielākā daļa mūsu lietu ir tādas, kurās ir divas puses. Lai kādu lēmumu mēs pieņemtu, tas vienmēr būs pret kādu. Bieži vien šīs lietas balansē starp noziedzīgu nodarījumu un civiltiesisku strīdu. Viena puse vienmēr uzskatīs, ka esam rīkojušies subjektīvi vai kādā veidā ietekmēti.» Viņš uzsver, ka viņa vadītie darbinieki «ir gan spējīgi, gan griboši, gan varoši apkarot ekonomiskos noziegumus. Ar piebildi – savu iespēju robežās.»
Savu iespēju robežās Gudermanis arī sniedz skaidrojumu par paša turību. Kā liecina viņa amatpersonas deklarācija, pirms 14 gadiem, kad Gudermanis bija policijas nodaļas priekšnieks, viņam kopīpašumā ar dzīvesbiedri piederēja tikai dzīvoklis Jelgavā un uzkrāti bija 4200 lati skaidrā naudā. Šobrīd viņam pieder dzīvoklis Kauguros un māja ar zemi Babītes pagastā. Gadiem ejot, turība augusi, lai arī pelnījis tikai policijā un saņēmis divus nelielus mantojumus. Tas nav traucējis pakāpeniski iegādāties vairākus zemes gabalus, vēlāk tos pārdot, pieauga arī deklarētie naudas uzkrājumi, taču vislielākais atspaids Ekonomikas policijas šefam šo gadu laikā ir bijusi viņa dzīvesbiedre Inese.
Kā liecina deklarācija, sieva 2005.gadā Gudermanim uzdāvinājusi 41 000 latu, 2006.gadā – 34 250 latus, 2007.gadā – 94 000 latu. Viņš sievas dāvinājumus nevēlas komentēt. Uzņēmumu reģistra informācija neliecina, ka Inese Gudermane pelnītu biznesā, būtu īpašniece vai amatpersona kādā uzņēmumā, deviņdesmitajos gados viņa kādā firmā strādājusi par grāmatvedi.
Ienākumi no dzīvesbiedres dāvinājumiem nav vienīgie, ko saņēmis Gudermanis. Kā liecina 2009.gada deklarācija, viņš saņēmis arī 60 368 eiro no Igaunijas uzņēmuma Velveren OU, kurš šajā gadā kļuva par lielāko līdzīpašnieku firmā Regreen. Kā Ir noskaidroja Igaunijas reģistrā, arī šī firma reālu saimniecisko darbību neveic un vienīgais tās īpašnieks un amatpersona ir kāds Vladimirs Zommers, bet e-pasts un telefons reģistrēts Latvijā.
Kriminālprocess nav šķērslis
Svešiniekiem Gudermaņa firmas Vangažos nav viegli atrast. Pa šauru, līkumotu ceļu jāizbrauc cauri daļēji pamestai teritorijai līdz nonākam pie īstā angāra. Nekas neliecina, ka uzņēmuma teritorija būtu apsargāta. Ierodamies oficiālā kartā – kopā ar Nodrošinājuma valsts aģentūras direktoru Ēriku Ivanovu un trīs aģentūras darbiniekiem, kas ieradušies uz kontrabandas cigarešu dedzināšanu. To novēro arī VID amatpersona, kas ir procesa virzītājs nelegālās cigarešu kravas lietā. Muitas darbinieki šīs cigaretes konfiscējuši Rīgas pasažieru ostā. Kravā bijuši kopumā 3,3 miljoni cigarešu Fest ar tādu pašu Baltkrievijas akcīzes preču marķējumu, kāds ir manām Rīgas Centrāltirgū nopirktajām cigaretēm Premier. Mums ar fotogrāfu ir iespēja novērot, kā tiek dedzināta aptuveni puse no aizturētās kravas. Firmas darbinieki kopīgi ar valsts aģentūras pārstāvjiem kastes salādē pacēlājā, tad tās tiek samestas vecajā, nokūpējušajā krāsnī un pielaista uguns.
Saskaņā ar noteikumiem, iznīcināšana ir jāfilmē. Kā pārliecinājās Ir, filmēšana tiešām notiek, taču ierakstu kvalitāte ir tāda, ka ir grūti izšķirt, kas tieši un cik daudz krāsnī tiek samests. Turklāt, saskaņā ar noteikumiem, videoierakstu nodrošina pats cigarešu iznīcinātājs – šajā gadījumā firma Entalpija. Aģentūra no savas puses ierakstu pieprasa, ja rodas kāda nepieciešamība, taču uzņēmējam tas obligāti jāuzglabā tikai vienu mēnesi. Nolikums arī paredz, ka kontrabandas cigarešu iznīcināšanu visu sadegšanas vai sasmalcināšanas laiku uzrauga trīs Nodrošinājuma valsts aģentūras darbinieki, kurus šim procesam nozīmē aģentūras vadītājs.
Vidējā alga šajā nodaļā strādājošajiem darbiniekiem ir 650 eiro pirms nodokļu nomaksas. «Jā, mēs tos [riskus] apzināmies, tāpēc ministrija ir panākusi, ka no nākamā gada mums ir piešķirti papildu 240 tūkstoši eiro tieši šai nodaļai. Valdība ir atbalstījusi, to ministrs ar valsts sekretāri ir panācis, ka šai nodaļai ar janvāri paceļam algas,» stāsta Ivanovs, uzsverot, ka par saviem darbiniekiem ir drošs.
Iespēju krāpties ar cigarešu iznīcināšanu kategoriski noliedz arī ražotnē sastaptais firmas Entalpija pārstāvis Edgars Filipsons. Jauns vīrietis strādnieka kombinzonā stādās priekšā kā uzņēmuma ražošanas direktors un skaidro – lai arī kontrabandas cigarešu dedzināšanu nevarot uzskatīt par ienesīgu biznesu, firmai tas esot izdevīgs. «Tas ir labs kurināmais, līdz ar to mums nav jāpatērē dabasgāze un mēs uz siltām oglēm liekam virsū dzīvnieku izcelsmes blakusproduktus, kurus dedzinām.» Mūsu apmeklējuma laikā gan nekas papildus dedzināms – ne miruši dzīvnieki, ne kas cits nav telpās manāms un vizuāli šķiet, ka šeit vispār nekāda darbība labu laiku nav veikta. Vai neviena cigarete neaiziet garām krāsnij? «Noteikti kāda nokrīt garām, pelnos noteikti kāda nokrīt, bet nu tā – droši var teikt, ka nē,» saka Filipsons.
Nodrošinājuma valsts aģentūras direktors Ivanovs skaidro, ka Entalpija tiesības iznīcināt kontrabandas cigaretes ieguvusi konkursā, kas organizēts atbilstoši visiem likumiem un normatīviem. «Mēs neuzticam iznīcināšanu ne Kviesītim, ne Gudermanim, mēs uzticam firmai, kura atklātā konkursā ir uzvarējusi,» saka Ivanovs, norādot, ka nevienam iepirkumu organizatoram neesot pienākums iepazīties ar to, kas ir firmu īpašnieki. «Es nezinu to un man tas arī nav jāzina, lai es sekotu līdzi katrā iepirkumā, vai kādam no Latvijas amatpersonu ģimenes locekļiem nepieder šī firma.» Ivanovs uzsver, ka Nodrošinājuma valsts aģentūrā ne Kviesītim, ne Gudermanim neesot nekāda teikšana un darbinieki nav lēmuši par labu kolēģiem – augstām Valsts policijas amatpersonām. Tāpat viņš skaidro, ka pats pieņem lēmumus, kā katra konkrētā konfiscētā kontrabandas cigarešu krava tiek iznīcināta – vai to dara paši aģentūras darbinieki, Getliņos sasmalcinot (tas iespējams nelielos apmēros), vai dedzina Entalpija vai arī apjoms ir tik liels, ka jānodod sasmalcināšanai, ko veic otrs konkursa uzvarētājs. Šogad aģentūra kopumā iznīcinājusi 101 miljonu cigarešu, ko konfiscējuši visi kontrabandas apkarošanā iesaistītie dienesti. No tiem Entalpija sadedzinājusi 6,7 miljonus, bet Dīlers metāls – sasmalcinājis 76 miljonus cigarešu.
Tāpat Ivanovs uzsver, ka aģentūra darījusi visu, lai paplašinātu pretendentu loku dalībai šajos iepirkumos, taču neviens cits uzņēmējs piedāvājumam nav atsaucies.
Iespējams, tas varētu būt tāpēc, ka valsts jau gadiem kontrabandas cigarešu iznīcināšanu uzticējusi uzņēmējiem, par kuru godaprātu pastāv tik lielas šaubas, ka ir ierosināts kriminālprocess. Runa ir tieši par firmu Dīlers metāls, kas šogad iznīcinājusi lauvas tiesu kontrabandas cigarešu.
Pirms diviem gadiem – 2012.gada vasarā VID informēja, ka izdevies atklāt sešu miljonu latu PVN izkrāpšanas shēmu, kurā starp aizdomās par krāpšanu, nodokļu nemaksāša turētajiem ir metālapstrādes uzņēmuma Dīlers īpašnieki Deniss un Sergejs Zaicevi un Kaspars Čerekovs. Lai arī par ierosināto kriminālprocesu, Zaiceva un Čerekova apcietināšanu, vēlāk atbrīvošanu pret 200 000 un 100 000 latu drošības naudu plaši ziņoja mediji, uzņēmējiem piederošai firmai tas netraucēja vēlāk tikt pie valsts pasūtījumiem kontrabandas iznīcināšanā. Kopš 2013.gada decembra iepirkumos par kontrabandas iznīcināšanu vairākkārt uzvarēja Dīlers metāls, kuras 100% īpašnieks ir Deniss Zaicevs. Pirms tam, sākot no 2010.gada nogales, citai šo pašu uzņēmēju firmai Dīlers arī bija sekmējies šajos iepirkumos.
Aģentūras direktors uzsver, ka kriminālprocesa ietvaros uzņēmējiem nav uzlikts liegums darboties un nav bijuši juridiski šķēršļi Dīlers metāls uzvarai iepirkumos. Savukārt Dīlers metāls sarunai par šiem jautājumiem nepiekrita, taču rakstiskās atbildēs norādīja, ka «uzņēmums izmeklēšanas ietvaros ir sniedzis visu nepieciešamo informāciju VID». Vai kontrabandas cigaretes tiešām tiek iznīcinātas, nevis nonākt atpakaļ tirgū? «Kontrabandas cigarešu iznīcināšanas process ir precīzi reglamentēts un tiek skrupulozi uzraudzīts no valsts iestāžu un tiesībsargu puses,» rakstiski atbild Dīlers administratore Inesa Groma.
Šis gadījums nav mēraukla
Tādu cilvēku iesaistīšana kontrabandas iznīcināšanā, kas labi pārzina šo nelegālo tirgu un atbild par tā izskaušanu, met ēnu uz tiesībsargu centieniem apkarot šo rūpalu. Ētisku problēmu tajā, ka kontrabandas apkarotājs iesaistīts kontrabandas iznīcināšanas biznesā gatavs atzīt arī iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis. «Man šķiet, ka tas nav O.K. Es esmu darījis, ko es varu izdarīt. Dotajā brīdī mēs zinām, ka viņš [Gudermanis] nav noslēpies – ja viņš to vēlētos, viņš varēja tur neparadīties vispār,» saka iekšlietu ministrs Kozlovskis, norādot, ka formāla likumpārkāpuma nav. Iekšlietu ministrs arī pieprasījis statistikas datus, kas neuzrādot jebkādas būtiskas izmaiņas kontrabandas izņemšanas datos, līdz ar to – «tur nav vairs ko piebilst. Šis konkrētais gadījums nav mēraukla, lai viņam [Gudermanim] šis amats būtu jāatstāj.»
Pēc Kozlovska teiktā, izmaiņas struktūrvienību vadībā ir policijas priekšnieka, nevis ministra kompetencē un noliedz, ka Gudermaņa atrašanos amatā sekmējušas Ekonomikas policijas šefa labās attiecības ar Vienotības priekšsēdētājas Solvitas Āboltiņas dzīvesbiedru Jāni. Šo draudzību neslēpj arī Gudermanis, skaidrojot, ka ar Jāni Āboltiņu esot pazīstami jau vairāk nekā desmit gadus, abu ģimenēm ir kopīgi draugi, taču uzsver: «es savu pazīšanos neesmu nekādā veidā pozicionējis».
Tikmēr pētnieks Valts Kalniņš uzskata – šajā gadījumā jāvērtē situācijas atbilstība interešu konflikta novēršanas likumam, bet vienlaikus jāsaprot, kādus ētikas standartus Iekšlietu ministrija vēlas piekopt? «Tā ir tāda pelēkā zona, kad valsts amatpersona gūst labumu komercdarbības jomā, kurā pati ir nodarbināta,» saka Kalniņš. Viņaprāt, līdz šim valsts pārvalde nekad nav mēģinājusi noformulēt skaidri saprotamus principus, taču to būtu vērts darīt, jo ir daudz gadījumu, kad «no malas izskatās, ka ir kādas koruptīvas attiecības, jo amatpersona gūst labumu no tās sistēmas, kurā strādā».
Administratīvajos un kriminālprocesos izņemto cigarešu skaits (miljoni)
Avots: Valsts policija
