Baltijai jābaidās nevis no Krievijas iebrukuma, bet gan no propagandas uzkurinātiem iekšējiem nemieriem, brīdina bijušais NATO ģenerālsekretārs Anderss Fogs Rasmusens
Kopš Krimas aneksijas Eiropas valdības un militāros stratēģus nodarbina jauna dilemma: kā ierobežot Krievijas prasmīgi un mērķtiecīgi būvētās propagandas mašīnas darbību uz savu iedzīvotāju prātiem. Baltija bijusi metožu izmēģināšanas poligons, tāpēc Baltijas pētnieku grupa ķērusies pie dokumentālās filmas, kas dekonstruē šo mašīnas darbību daudzu gadu garumā. Par to, kāpēc Krievija pārsteidza Rietumus nesagatavotus, Kopenhāgenā ekskluzīvā intervijā tikāmies ar NATO bijušo ģenerālsekretāru Andersu Fogu Rasmusenu.
Atstādams ģenerālsekretāra amatu, jūs teicāt, ka NATO uzskata Krieviju par pretinieci. Pretinieka mērķi ir jāzina. Ko vēlas panākt Putins?
Putinam ir lielais ilgtermiņa plāns Krievijas diženuma atjaunošanai, un tas tiks īstenots, veidojot Krievijas ietekmes zonu tuvajās ārzemēs, kas vairāk vai mazāk sedz bijušo padomju telpu.
Kādēļ viņam to vajag?
Tas ir nacionālistiskās domāšanas produkts. Putinam ir ļoti šaurs ļoti nacionālistisku padomdevēju loks. Tā ir arī daļa no Krievijas informācijas un dezinformācijas operācijas, lai radītu ideoloģisku cīņu starp Krieviju un Rietumiem, mākslīgu ienaidnieku. Tā ir ļoti sarežģīta operācija, lielākoties tā ir propaganda. Krievija izmanto tradicionālos Kremļa kontrolētos medijus, taču papildus tam redzam daudz izsmalcinātāku sociālo tīklu izmantošanu, lai radītu iekšējo un ārējo ienaidnieku. Iekšēji Kremļa politikas oponenti tiek dēvēti par nepatriotiskiem. Un tiek radīts ārējā ienaidnieka tēls, ko īpaši iemieso NATO un ASV.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.