Nacionālās apvienības populārākais politiķis Raivis Dzintars pēc vēlēšanām izdarījis līderiem netipisku izvēli – kādu laiku veltīs sev un ģimenei
Tikšanās laiku un vietu mainīt nedrīkst – šī padomju kino klišeja attiecas uz Ir pusdienu intervijām ar Nacionālās apvienības līdzpriekšsēdētāju Raivi Dzintaru. Tāpat kā pērn oktobrī, kad apspriedām iespējamo NA aiziešanu no valdības, ja partneri neņems vērā apvienības budžeta ultimātus (tobrīd Zolitūdes Maxima vēl bija savā vietā, tāpat kā pretrunu plosītā koalīcija), tiekamies netālu no politiķa dzīvesvietas – Siguldas restorānā Aparjods. Tikpat tukšā zālē, pie tā paša galdiņa un gandrīz pie tā paša ēdiena – Raivis, uzsvērdams savu konservatīvismu, atkal no plašās ēdienkartes izvēlas iecienītos grilētos vistas iesmiņus.
Iemesls, kādēļ tiekamies, tomēr ir jauns – politiķis pēc nupat notikušajām vēlēšanām, kurās saņēmis plusus no vairāk nekā puses savu balsotāju, ir atstājis Saeimu. Uz laiku nolicis deputāta mandātu, lai dotos bērna kopšanas atvaļinājumā. «Man savos 32 gados ir paveicies, laimējies izveidot ģimeni, kurā aug trīs dēli, un šādā situācijā man pašam ir jājūt, kurš ir tas mirklis, kad es savai ģimenei esmu vajadzīgs vairāk, un šobrīd es jūtu, ka tāda vajadzība ir,» saka Dzintars. Viņš skaidro, ka likums ļauj arī deputātam doties bērna kopšanas atvaļinājumā uz pusotru gadu periodā, līdz bērns sasniedz astoņu gadu vecumu. Tā kā Dzintaram ir trīs mazi bērni, atvaļinājumā viņš pavisam varētu pavadīt 4,5 gadus, taču tāds neesot mērķis – apņemšanās ir šo atvaļinājumu izmantot uz pusgadu, lai gan simtprocentīgi garantēt, ka atgriezīsies tieši vasaras vidū, viņš nevar. «Es centīšos, esmu apņēmies to darīt, un ikviens mans sadarbības partneris var apliecināt – ja es ko apņemos, tas arī notiek. Varu vēlreiz apliecināt – manos plānos ir turpināt pildīt partijas vadītāja pienākumus, darīt visu no sevis atkarīgo, lai organizācija sasniegtu savus mērķus.»
Dzintars sīkāk lēmuma motīvus necilā, taču atzīst, ka «tie apstākļi ir īpaši un, ja nebūtu nopietnas vajadzības, es šādu izvēli neizdarītu». Viņam ir svarīgi atrast laiku tuvajiem, kompensēt priekšvēlēšanu periodā zaudēto. Situāciju viņš tēlaini raksturo līdzībā ar ziedu dāvināšanu ģimenei – problēmas tā atrisināt īsti nevar, taču var apliecināt uzmanību. Vai tomēr arī paša veselības stāvoklis nav par pamatu šādai politiķim netipiskai rīcībai? «Jebkurai izvēlei nav tikai viens iemesls, ir iemeslu kopums, un, visus šos plusus un mīnusus saliekot, esmu nonācis pie šādas izvēles,» lakonisks ir Dzintars.
Lai lasītu šo rakstu tālāk, lūdzam autorizēties ar savu epastu vai sociālā tīkla kontu:
Ja vēl neesi abonents, aicinām pievienoties mūsu lasītāju pulkam. Abonējot digitālo žurnālu, saņemsi piekļuvi rakstiem nekavējoties.