Ģimene kļūst par jauno kaujas lauku Krievijas un Rietumu informācijas karā. Kas ir cilvēki, kuri skraida pa Pierīgas mežiem ar lāzerieročiem, piketē pie Saeimas par «tradicionālajām vērtībām» un panāk izmaiņas likumos, arī skaļi apspriestos «tikumības grozījumus»?
Agrā septembra sestdienas rītā, kad vairums rīdzinieku vēl tikai mostas, pie Centrālās stacijas pulksteņa sapulcējušies aptuveni 40 cilvēku. Neilgi pēc deviņiem visi ar sabiedrisko transportu dodas uz Bolderājas mežu. Izkāpuši netālu no Spilves lidostas, pa smilšainu ceļu nozūd starp kokiem. Pēc nepilna kilometra viņus sagaida daži vīrieši, kas pusstundu sniedz norādījumus, bet pēc tam katram izdala lāzeršauteni, kas vizuāli atgādina īstu automātu. Nākamās pāris stundas viņi spēlē «kariņus». Galvenais uzdevums – trāpīt sensorā, kas piestiprināts pie pretinieka galvas. Ik pa brīdim mežā skan izsaucieni nemuļķoties ar šāvieniem pa ķermeni un mērķēt tieši galvā.
Pasākuma fotogrāfijās Facebook dalībnieki izskatās apmierināti. «Tētis, dēls, meita=drosmīga ģimene,» vēsta paraksts zem fotogrāfijas, kurā lācīgs tēvs ar pusaugu meitu kamuflāžas tērpos veras kamerā. Nākamajā tēvs ir kopā ar puiku, kurš tikai nedaudz garāks nekā ierocis viņa rokās.
Šī pasākuma organizators ir boksa treneris Sauļus Šeikis un viņa sieva, angļu valodas skolotāja Jeļena Korņetova. Viņi arī nevalstiskās organizācijas Dzimta dibinātāji. Tā parādījās publiskajā telpā 2013.gadā, rīkojot akcijas pie Saeimas un uzstājoties dažādu konfesiju draudzēs un kultūras namos. Abi uzskata, ka pēdējos gados dažādi spēki, slēpjoties aiz geju un lesbiešu tiesībām, mēģina izjaukt tradicionālās ģimenes modeli ar mērķi padarīt cilvēkus par manipulējamiem «dārzeņiem».
Kopš 2013.gada Latvijā nodibinātas trīs šādas «vecāku kustības» – Dzimta, Sargāsim mūsu bērnus! un Mūsu bērni. Tas sakrīt ar politiskajiem strāvojumiem kaimiņzemē Krievijā, kur Vladimira Putina atgriešanās prezidenta amatā iezīmē «tradicionālo vērtību» stiprināšanu, pretstatā «pārspīlētajām Rietumu cilvēktiesībām». Kopš 2012.gada Krievijā pieņemti četri likumi ar mērķi pasargāt bērnus no kaitīgas informācijas internetā, pārtraukt adopciju uz ASV un aizliegt «homoseksualitātes propagandu». Ģimenes vērtības, kas sajauktas ar antirietumnieciskiem propagandas mītiem, Kremlim ļauj piesaistīt domubiedrus, kuri citos jautājumos ir ideoloģiski pretinieki. «Arvien vairāk un vairāk cilvēku pasaulē atbalsta mūsu pārliecību, ka jāaizsargā tradicionālās vērtības, kas gadu tūkstošiem ikvienā nācijā veidojušas civilizācijas morālos pamatus,» 2013.gadā skaidroja Krievijas prezidents Vladimirs Putins.
Arī Latvijā «tradicionālās vērtības» izrādījies jautājums, kas vieno etniski sašķelto sabiedrību, panākot vienotu pozīciju arī Saeimā pārstāvētajiem pretpoliem – Saskaņai un Nacionālajai apvienībai. Ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (Vienotība), kurš pērn atklāti paziņoja, ka ir gejs, šo politisko pretmetu sadarbību pie Izglītības likuma grozījumiem pavasarī tviterī komentēja: «Mani neizbrīna SC & NA kopošanās par tikumību, jo viņu mērķis nav brīva LV, bet totalitāra valsts, kuru pēc tam var nodot Kremlim.»
Šovasar Saeima grozīja Izglītības likumu, aizliedzot turpmāk skolās izmantot «tikumiskai audzināšanai» neatbilstošus mācību materiālus. Kā liecina Re:Baltica pētījums, šo grozījumu iniciatīva nākusi tieši no organizācijām, kas, līdzīgi kā Krievijā, cīnās par «ģimenes vērtībām».
Dzimta ar komercnoslēpumu
Medijos plašāk atspoguļotā Dzimtas akcija ir «100 ielūgumi deputātiem», kas 2014.gadā sarīkota pie Saeimas. Pie parlamenta savācās simt vīru, lai katram deputātam nodotu ielūgumu uz preses konferenci, kurā Dzimta «paziņoja sabiedrībai» no politiķiem saņemtās atbildes par attieksmi pret seksuālajām minoritātēm. Akcijas rezultātā Saskaņas deputāte Irina Cvetkova ierosināja likumu grozījumus, kas aizliegtu skolās «reklamēt» seksu. Šis bija pirmais mēģinājums reāli grozīt likumu, lai aizliegtu skolās runāt par homoseksualitāti.
Publiski mazāk pamanītas, bet daudz agresīvākas ir Dzimta publiskās lekcijas, kuru ieraksti atrodami arī YouTube. Lekcijās Korņetova stāsta par «juvenālo justīciju». Starptautiskajā praksē ar šo jēdzienu saprot likumus ar mērķi aizsargāt bērnu intereses, bet Dzimta un līdzīgas organizācijas to tulko kā vecāku tiesību ierobežošanu.
Uzstājoties Jaunās paaudzes dievkalpojumā 2013.gada vasarā, Korņetova stāsta, ka Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcija viesojas skolās un māca, cik «ļauni un nelabi ir vecāki». Vajagot brīdināt bērnus, lai neuzticas «laipnajām tantēm» un nemeklē palīdzību pie viņām, jo tad bērnus izņems no ģimenēm, «ieliks patversmē», «baros ar zālēm» un mammu neredzēs gadiem vai pat nekad.
Slēptais bērnu aizsardzības sistēmas mērķis esot legalizēt Latvijā nelegāli notiekošo bērnu tirdzniecību. Korņetova dievkalpojumā rāda prezentāciju, kurā uzskaitīti potenciālie bērnu pircēji. Vispirms bezbērnu pāri, jo Rietumos sievietes vairs neprotot pašas dzemdēt. Tad geji un pedofili. «Un viņi grib mūsu bērnus – skaistus un ekoloģiski tīrus.»
Pēc Korņetovas uzstāšanās uz skatuves kāpj viņas vīrs Šeikis. Īsais, muskuļotais Austrumu cīņu speciālists sniedz vēsturisku izklāstu par to, kā kopš 16.gadsimta «sodomija nonākusi Eiropas Savienības likumos un starptautiskajā domāšanā».
Pēc pašu aplēsēm, Dzimtas aktīvisti ar lekcijām pāris gados uzrunājuši ap 10 000 cilvēku. To Šeikis šovasar stāstīja Lietuvas žurnālistei, kura viņu un sievu intervēja Re:Baltica uzdevumā. Šeikis ar Re:Baltica satikties nevēlējās, tomēr atteikuma telefona sarunā atbildēja uz dažiem jautājumiem.
Kad Dzimtas aktīvisti nenodarbojas ar «sabiedrības izglītošanu», viņi pievēršas sportam. Piemēram, šaušanai mežā. Šeikis ir viens no Austrumu cīņu sporta kluba Muay Thai Academy līderiem un vada K-1 (kikboksa veids) amatieru līgu.
Šeikis uzskata, ka svarīgi bērniem iemācīt disciplīnu, spēju pašorganizēties un fizisko noturību. Šaušanas sacensības mežā viņš sauc par «interaktīvu spēli», kas esot tā pati datorspēle, tikai ar pievienoto vērtību – bērni skrien, piepumpējas.
Līdzīgas sacensības Dzimta piedāvā arī bērnu «vasaras kadetu nometnēs» Latgalē. Līdzās zīmēšanai un dziedāšanai bērni mācās arī soļot ierindā un apgūst šaušanu ar pneimatiskajiem ieročiem. Pēdējās vada bijušais policists Eduards Ludzītis no jaunatnes militārā sporta kluba Specnaz. Avīzē Vesti Segodņa komandieris Ludzītis Specnaz salīdzina ar jaunsardzi, tikai «bez lieka patriotisma».
Šeikis noliedz, ka Dzimtas bērnu nometnes būtu ar militāru ievirzi. Ieroči neesot īsti. «Kāda vēl tur agresija – tas ir smieklīgi,» viņš saka Re:Baltica.
Dzimtas gada pārskats rāda nelielus ienākumus – nepilnus 2000 eiro 2014.gadā. Ziedotāji lielākoties ir paši dibinātāji. Korņetova lietuviešu žurnālistei stāsta, ka organizācijā darbojas ap desmit cilvēku, «datorspeciālists, videospeciālists, [informācijas] analītiķis». Pārsvarā visi esot brīvprātīgie atšķirībā no tādiem «grantu ēdājiem» kā organizācija Papardes zieds, kas skolēnus izglīto par drošu dzimumdzīvi. «Viņi domā, ka mums meitenes ir maukas un guļ ar zēniem no desmit gadu vecuma,» sašutusi ir Korņetova. «To visu sponsorē Sorosa fonds un citas aizdomīgas organizācijas, kas atklāti saka, ka vajag samazināt iedzīvotāju skaitu.»
«Grantu ēdājs» esot arī Centrs Dardedze, kas palīdz no vardarbības cietušajiem bērniem un ir viena no pieredzējušākajām organizācijām Latvijā. Centrs esot daļa no «korupcijas shēmas», jo uz Dardedzes kursiem sociālie dienesti ar «nūjām un šantāžu» sadzen vecākus, lai viņi «pārtrauktu būt vardarbīgi ģimenēs», stāsta Korņetova. Patiesībā «vardarbības tēma ir no pirksta izzīsta», to izdomājuši sociālie dienesti, kur strādā lērums «liekēžu», viņa saka. «Ir jānodala, kad vadarbība nepieciešama audzināšanai un kad tā ir nežēlīga apiešanās. Tās ir pilnīgi dažādas lietas,» skaidro ģimenes vērtību aizstāve.
Pēdējā laikā Dzimta pieklususi. Šeikis stāsta, ka veiksmīgām kampaņām vajagot politisko atbalstu. Pie tā viņi strādājot. Ar kuriem politiķiem, neteikšot. «Komercnoslēpums.»
Referendumu taktika
Parakstu vākšanu referendumam pret geju propagandu, kurā aktīvi iesaistījās arī Dzimta, 2013.gadā organizēja vecāku kustība Sargāsim mūsu bērnus!
Tās patiesais līderis ir bijušais nacionālboļševiks Vladimirs Lindermans, taču viņa vārda reģistrācijas dokumentos nav. Viņš Re:Baltica skaidro, ka tā ir apzināta izvēle, lai nebūtu problēmu ar reģistrāciju. Oficiālie dibinātāji ir trīs privātpersonas. Viens no viņiem Vadims Gilis uzrakstījis likumprojektu par autonomā statusa piešķiršanu Latgalei. Gan Gilis, gan Lindermans aktīvi darbojās vēl vienā organizācijā Dzimtā valoda, kas bija motors 2012.gada referenduma kampaņai par krievu valodu kā otru valsts valodu.
Lindermans stāsta, ka antigeju referenduma ideju ietekmējuši līdzīgi likumi Krievijā, taču galvenais iemesls bijusi straujā «gendera politikas» izplatība Eiropā un Amerikā. «Genderisms» ir otra galvenā tēma pēc «juvenālās justīcijas», kam pievēršas tradicionālo vērtību aizstāvji. Viņu skaidrojumā tas nozīmē liberāļu izplatīto pārliecību, ka «dzimums ir sociāla izvēle, nevis dabas noteikts», stāsta Lindermans. Kristīgi konservatīvā asociācija Ģimene, kas arī iesaistījās referenduma parakstu vākšanā, savā mājaslapā apgalvo, ka genderisma politikas rezultātā «pakāpeniski tiks izveidoti bezdzimuma cilvēki».
Tikmēr akadēmiskajā pasaulē ar «genderismu» saprot tieši pretējo – uzskatu, ka pastāv tikai divas dzimtes (vīriešu un sieviešu) un tās ir nesaraujami saistītas ar cilvēka bioloģisko dzimumu, tādējādi transpersonas tiek izslēgtas vai uzskatītas par mazvērtīgākiem cilvēkiem, skaidro Bērklija Universitātes terminu vārdnīca.
Kampaņā par antigeju referendumu «tradicionālo vērtību» aizstāvji sadarbojās visciešāk. Lindermans vairākkārt esot saticies ar Sauļu Šeiki, lai pārspriestu «tehniskus jautājumus», bet abi esot tikai paziņas.
Asociācija Ģimene mobilizēja kristiešus latviešu draudzēs, aktīvi iesaistījās Latvijas Kristīgais radio. Talsu pusē Vienotības bijušais politiķis Andris Dedzis draudzēs savācis ap 2500 parakstu. Par kampaņu viņš uzzinājis no sociālajiem tīkliem un tikai vēlāk sapratis, ka to vada Lindermans. Abi vienu reizi satikušies Talsos, uz kurieni Lindermans atbraucis ar autobusu. Dedzim esot bijis vienalga, kurš sācis paraksta vākšanu, jo «galvenais ir Dieva vārds». Par situācijas nopietnību viņu pārliecinājušas Dzimtas lekcijas.
No nepieciešamajiem 30 000 parakstu referenduma ierosināšanai izdevās savākt 13 250. Veiksmīgi sāktā kampaņa apsīka, kad publiski kļuva zināms, ka idejas autors ir Lindermans. Latviešu konservatīvajiem kristiešiem tas tomēr negāja pie sirds. Līdz ar referenduma idejas izgāšanos izbeidzās arī Sargāsim mūsu bērnus! aktivitātes. Lindermans lēš, kampaņa izmaksājusi ap 7000 eiro. Šī summa organizācijas gada pārskatā neparādās, jo uzņēmēji un privātpersonas esot bez biedrības starpniecības apmaksājuši notāra pakalpojumus un citus izdevumus. 2013.gada pārskatā Sargāsim mūsu bērnus! oficiāli norādīti tikai 14 eiro, bet par 2014.gadu pārskata vispār nav.
Kā draudzīga ģimene
Pirms jauno «vecāku kustību» piedzimšanas 2013.gadā asociācija Ģimene bija ietekmīgākā konservatīvās un kristīgās vērtības pārstāvošā sabiedriskā organizācija, kas spēja panākt savu interešu iekļaušanu likumos. Tā apvieno 14 organizācijas. Dzimta gan nav to vidū. «Asociācijai nepatīk, ka mēs runājam krieviski, tādēļ neesam vienā organizācijā, bet domstarpību mums nav,» stāsta Korņetova.
Ar Nacionālās apvienības politiķu atbalstu Ģimene lobēja obligāto konsultāciju noteikšanu sievietēm pirms aborta un 2012.gadā Saeimā rīkoja konferenci par «ģimenes vērtībām». Ģimenes pārstāvis šobrīd piedalās arī ministrijas darba grupā, kas pēc Izglītības likuma grozīšanas izstrādā vadlīnijas, kurās noteiks, kādi mācību materiāli atbilst tikumiskai audzināšanai skolās.
Ģimene dibināta 2008.gadā. Pērn organizācijas ienākumi bijuši tikai 34 eiro. 2013.gadā – 8200 eiro. Šī summa bija daļa no Norvēģijas valdības līdzfinansētā granta, ko NVO saņēma dzimumu līdztiesības politikas veidošanai. Norvēģi drīz gan lika Ģimenei naudu atmaksāt, jo secināja, ka organizācijas darbība ir pretrunā ar dzimumu līdztiesības vērtībām.
Nesagaidot Re:Baltica pētījuma publicēšanu, asociācija Ģimene metās uzbrukumā. Tā atklātā vēstulē apgalvoja, ka Re:Baltica esot daļa no EuroGender Network (neesam un par tāda esamību uzzinājām no vēstules – aut.) un retoriski vaicāja, vai mēs iestātos arī par pedofilijas legalizēšanu Latvijā.
«Juvenālais fašisms»
Atbalstu Saeimā radusi vēl viena sabiedriskā organizācija Mūsu bērni. Tikai to lobē nevis Nacionālā apvienība, bet Saskaņa, kurai ir sadarbības līgums ar Putina režīma valdošo partiju Vienotā Krievija.
Mūsu bērni atdalījās no Dzimtas 2014.gadā. Organizācijas tēmas ir «juvenālās justīcijas» prakse ārzemēs un «bērnu seksualizācija». Mūsu bērni rīkojuši gājienu tradicionālās ģimenes atbalstam, bet visvairāk uzmanību organizācija pievērsusi Lielbritānijā dzīvojošās latvietes Lailas Brices lietai. Anglijas sociālie dienesti 2010.gadā Bricei atņēma divus gadus veco meitu, jo bērns bija viens atstāts mājās antisanitāros apstākļos, turklāt gadu iepriekš māte naktī ar bērnu uz ielas bija aizturēta piedzērusies. Šogad bērns nodots piespiedu adopcijā ģimenei Lielbritānijā, jo tiesa uzskatīja – Brice nav varējusi pierādīt, ka ir mainījusies un spēj rūpēties par bērnu.
Mūsu bērni iniciēja deklarāciju, ko Saeima šoruden nolēma izstrādāt, lai novērstu ārzemēs no latviešu ģimenēm izņemto bērnu nodošanu adopcijai ārzemnieku ģimenēs. Topošā deklarācija gan būs tikai simboliska, jo dokuments nav citām valstīm saistošs.
Šo deklarāciju aktīvi Saeimā virzīja Izglītības likuma «tikumības panta» autore, Saskaņas deputāte Jūlija Stepaņenko un atbalstīja arī Nacionālā apvienība.
Mūsu bērni pārstāves Irinas Smorigo teiktais liecina, ka arī «tikumības panta» ideja nāk no šīs organizācijas. «Atradām Jūliju Stepaņenko, viņa šo iniciatīvu pacēla, noformēja juridiski, nodeva balsojumam, un Saeima pieņēma,» Smorigo stāsta lietuviešu žurnālistei, jo arī Mūsu bērni pārstāvji atteica sarunu ar Re:Baltica. Stepaņenko apstiprina, ka rīkojusies pēc skolēnu vecāku lūguma, taču nevēlas konkretizēt, vai tie nākuši no organizācijas Mūsu bērni.
Organizācijas dibinātāja Alla Spriševska bērnu izņemšanu no ģimenēm sauc par «sava veida juvenālo fašismu». Domubiedrus viņa raksturo kā «dvēseles cilvēkus», kas saprot, ka «notiek cīņa starp gaišo un tumšo augstā līmenī». Pārsvarā tās ir sievietes. Aktīvākā ir IT speciāliste Irina Smorigo, kura Facebook iesaistījusies vairākos ārzemju vecāku forumos un dalās šausmu stāstos par «juvenālo justīciju» ārzemēs, kā arī mājsaimniece Tatjana Pečurina-Bērziņa un «bērnu psiholoģe» Tatjana Zacepina.
Spriševska ir pārtikusi sieviete, savulaik presē nodēvēta par vienu no 100 bagātākajām Latvijas sievietēm, jo ir transporta pakalpojumu uzņēmuma Astramar Transport lielākā līdzīpašniece (pieder 25%). Tā apgrozījums 2014.gadā bija 3,6 miljoni eiro, peļņa 0,4 miljoni. Spriševska stāsta, ka daļēji finansē arī Mūsu bērni akcijas. Organizācijas gada pārskats publiskajās datubāzēs nav atrodams.
Mīti par seksu
Uz interviju Alla Spriševska atnesusi līdzi grāmatas, kas apliecinot agrīnu bērnu seksualizāciju. Līdzīgs apkopojums lasāms Mūsu bērni mājaslapā.
Spriševska sašutusi rāda Pasaules Veselības organizācijas (PVO) seksuālās izglītības standartus, kurus kā pierādījumu savām teorijām izmanto gandrīz visi tradicionālo vērtību aizstāvji. 2010.gadā izdotajā materiālā, kas domāts profesionāļiem ar atbilstošu izglītību, pievienota matrica ar bērnu sadalījumu pa vecuma grupām un skaidrojumu, kas ar bērnu notiek katrā vecuma posmā. Sadaļā no 0 līdz 4 gadiem ierakstīts: «Masturbācija agrīnā vecumā.» No šīs frāzes arī plaši izplatījies mīts, ka PVO māca bērnus masturbēt.
Somijas bērnu psihiatre Raisa Kačiatore (Raisa Cacciatore), kas piedalījās PVO standartu izstrādē, Re:Baltica skaidro: «Bērnu masturbācija ir kaut kas pilnīgi cits nekā pieaugušo masturbācija. Bērnam nav seksuālu vai erotisku nolūku.» Somijā veiktā pētījumā 71% no aptaujātajiem bērnudārzu darbiniekiem novērojuši, ka bērni vecumā līdz sešiem gadiem atklāti rāda vai glāsta savus dzimumorgānus. Visbiežāk tas notiek bērnam iemiegot, jo glāsti ir patīkami un nomierina.
Savu PVO vadlīniju interpretāciju, lobējot «tikumības grozījumus», Saeimas deputātiem iesniedza arī asociācija Ģimene. Tā norādīja: «Vadlīnijās tiek uzsvērts, ka «seksualitāte ir centrālā cilvēka dzīves daļa». Šis citāts ir izrauts no konteksta, jo PVO vadlīnijās norāda, ka seksualitāte šajā gadījumā jātulko «plašākā kontekstā», nevis kā vienkārši sekss.
Organizācijas uzskata, ka skolās par seksu runāt nevajadzētu, tā vietā jārunā par mīlestību un vērtībām, veidojot attiecības. Seksuālā audzināšana jāatstāj ģimenei, jo katrs bērns attīstās citādi. Nevar automātiski sadalīt bērnus pa vecuma grupām, kā to savos standartos iesakot PVO.
PVO dokuments gan saka tieši pretējo – runājot ar bērnu, jāņem vērā ne tikai vecums, bet arī attīstības līmenis, «jo ne visi bērni attīstās vienādi». Taču šī sadaļa nav iztulkota vadlīniju latviskajā versijā, kas publicētas Mūsu bērni lapā. Bez tulkojuma palikusi arī daļa, kā pareizi lasīt PVO vadlīniju matricu, un skaidrojums, ka «bērnu seksualitāte būtiski atšķiras no pieaugušo».
Cits populārs mīts ir par Norvēģiju kā pedofilu zemi. Kā piemēru ģimenes vērtību apdraudējumam Eiropā to intervijā Re:Baltica piesauca arī bijusī Saskaņas deputāte Irina Cvetkova – viņasprāt, Norvēģijā «incests ir tradicionāls, uzskatāms par normālu». Kā pierādījumu viņa min filmu TransNorway, kas atrodama organizācijas Krievu mātes kanālā YouTube.
Līdzīgas atziņas par incesta izplatību Norvēģijā piemin arī pazīstamais bērnu reanimatologs Pēteris Kļava, gada sākumā sniedzot interviju Latvijas populārākajam laikrakstam MK-Latvija. Redakcija intervijas tekstā paskaidro, ka incestu par «sociālu tradīciju» esot nosaukusi Norvēģijas ministre. Šī Kļavas intervija, kuras liela daļa veltīta vecāku nevērības izraisītām traumām, ir ļoti populāra internetā – ar to dalās Facebook profilos, pārpublicē blogi, populārs vecāku portāls. Pēc statistikas datiem šo rakstu ir redzējis gandrīz katrs ceturtais Latvijas iedzīvotājs, neapzināti patērējot arī tajā ietvertos melus, kuru saknes ved uz Krieviju.
Jo Norvēģijas ministre nekad nav teikusi to, ko viņai piedēvē. «Esmu diezgan šokēta par jūsu atklājumu,» bijusī Norvēģijas bērnu un līdztiesības ministre Inga Marte Torkildsena (Inga Marte Thorkildsen) e-pastā atbild uz Re:Baltica jautājumu. «Es teicu, ka Norvēģijā bērni ir steidzami jāinformē par to, kas ir normāli un kas nav. Daudzi vardarbīgās ģimenēs uzaugušie uzskatīja, kas tas, ko ar viņiem dara ģimenes locekļi, ir norma. Kamēr par šīm tēmām nerunāsim skolās un bērnudārzos, bērni par saviem pārdzīvojumiem klusēs,» skaidro bijusī ministre. Vardarbībā cietušo bērnu atbalsta centrā Dardedze pieredze par Latviju ir līdzīga. Izvarotie bērni pat nemāk nosaukt sava ķermeņa daļas.
Taču organizācijas Krievu mātes vadītāja Irina Bergseta (Irina Bergset), līdzīgi kā latviešu ārsts Kļava, zina, ka bērnu izvarošana Norvēģijā ir sena tradīcija jau kopš vikingu laikiem.
Šīs organizācijas preses relīze ir avots virknei internetā krieviski publicētu ziņu, ka Norvēģijas «skolās bērniem mācīs incestu».
Krievijas pilsone Bergseta par norvēģu tradīcijām zinot no pašas piedzīvotā. Jaunās tūkstošgades sākumā viņa iepazinās ar norvēģi, apprecējās, dzemdēja dēlu. Drīz izšķīrās. Tiesa piešķīra aizbildniecību mātei, atļaujot tēvam ar bērnu tikties brīvdienās. Bergsetai tas nepatika, viņa vērsās tiesā vēlreiz un apgalvoja, ka tēvs dēlu sitis. Kad tam neatrada pierādījumus, sieviete sāka stāstīt, ka tēvs kopā ar citiem pieaugušajiem bērnu seksuāli izmantojis. Norvēģijas tiesa nenoticēja un nodeva bērnu tēva aprūpē, raksta The Moscow Times.
Kad Bergsetas organizācija Maskavā 2013.gadā sarīkoja uz ārzemēm adoptēto bērnu aizsardzības maršu, sieviete asarām acīs stāstīja: pirms izvarošanas viņas četrgadīgais dēls esot «ieģērbts Putina kostīmā». Aptuveni 12 000 gājiena dalībnieku priekšgalā soļoja jaunieši no Putinam tuvā ideologa Aleksandra Dugina kustības Eirāzijas savienība. Pēc šī gājiena sekoja Krievijas aizliegums adoptēt bērnus uz ASV, jo tur tie varot nonākt pie pedofiliem un gejiem, kas tradicionālo vērtību aizstāvjiem nereti nozīmē vienu un to pašu.
Bergsetas dibinātā organizācija Krievu mātes fokusējas uz Skandināviju. 2015.gadā Krievu mātes YouTube kanālā publicētā dokumentālā filma TransNorway ir visu ģimenes vērtību aizstāvju ļaunāko murgu apkopojums: Zviedrijā ievieš bezdzimuma (non-gender) bērnudārzus, Norvēģijas politiķis miljonārs ziedojis 30 miljonus kronu (3,2 miljonus eiro), lai bērnudārzos un skolās reklamētu homoseksualitāti.
Patiesībā Zviedrijā ir daži starptautiski plaši aprakstīti bērnudārzi, kur audzēkņus uzrunā neitrālā dzimtē, lai ļautu labāk radoši izpausties, neuzspiežot priekšstatus par to, kas jādara puikām un kas – meitenēm. Kritiķiem nepatīk, ka šos bērnudārzus finansē valsts, taču Zviedrijā valsts finansē visus bērnudārzus, arī privātos.
Filmā minētajam norvēģu politiķim miljonāram Audunam Lisbakenam (Audun Lysbakken) saskaņā ar viņa ienākumu deklarāciju miljonu nav un viņš līdz 2012.gadam bija bērnu, vienlīdzības un sociālās iekļaušanas ministrs, tādēļ homoseksuāļu tiesību aizstāvēšana bija viņa darbs.
Viens rokraksts visā Baltijā
Kopš 2013.gada Latvijā nodibinātas trīs, bet Igaunijā viena vecāku kustība, kas iestājas par ģimenes vērtībām. Tās noliedz jelkādu saistību ar Krieviju. «Nu kāda Maskavas roka, mēs visu laiku stāstām, kas notiek tur [Rietumos]. Nerunājam par to, kas notiek Krievijā. Mēs neskatāmies uz Krieviju, jo esam politiski neitrāli,» saka Mūsu bērni pārstāve Alla Spriševska.
Tikmēr vecāku organizēšanā iesaistās Baltijā jau labi zināmi «Kremļa stipendiāti» jeb nevalstisko organizāciju pārstāvji, kurus finansē Krievijas valdības speciāli veidoti fondi «maigās varas» īstenošanai.
2015.gada augustā Tallinā notika apaļā galda diskusija, kurā piedalījās Dzimta un līdzīga vecāku kustība Igaunijā. Pasākumu organizēja preses klubs Impressum, kuru kā Krievijas interešu lobētāju min gan Latvijas, gan Igaunijas specdienestu publiskajos pārskatos. Pasākuma galvenā runātāja bija juriste, «slavenā cilvēktiesību aizstāve» Rūbija Klīsone (Ruby Harrol Cleason) no Zviedrijas, kas aktīvi iestājoties par ģimenēm atņemto bērnu interesēm. Viņu labāk pazīst ārpus Zviedrijas nekā tajā.
Zviedrijas un Norvēģijas kolēģi pēc Re:Baltica lūguma respektētu izdevumu arhīvos par «slaveno» eksperti atrada nelielu skaitu rakstu, kuros Klīsone galvenokārt karo pret sociālajiem dienestiem un iestājas par to, ka vecāki drīkst bērnus reizēm iepērt. Pērn Klīsone par vecāku tiesību apdraudējumu stāstīja arī konferencē Lietuvas parlamentā, ko organizēja Lietuviešu vecāku forums.
Šogad Igaunijā izveidots projekts Baltijas vecāku ķēdīte ar mērķi apvienot «veselīgi domājošus vecākus», lai dotu «organizētu pretsparu juvenālās justīcijas mašīnai».
2015.gada februārī Krievijas finansētais aktīvists Aleksandrs Gapoņenko, kurš naudu saņem caur savu nevalstisko organizāciju Eiropas studiju institūts, devās uz konferenci Tallinā, ko rīkoja Dzimta un 2014.gadā dibinātā organizācija Igaunijas vecāki. Konferencē gan Gapoņenko nenokļuva, jo Igaunijas drošības dienesti viņu aizturēja uz robežas un liedza iebraukt valstī.
Novembrī Gapoņenko, kas agrāk specializējās sūdzībās par nepilsoņu apdraudējumu un Latvijā it kā atdzimstošo fašismu, pabeidza savu kārtējo dokumentālo filmu. Šoreiz tā ir par juvenālo justīciju.
Gapoņenko Re:Baltica stāsta, ka ģimenes tematikai pievērsies, jo viņa paziņai atņemts bērns un viņa nav spējusi to dabūt atpakaļ. Sācis analizēt un sapratis, ka problēmai ir «Eiropas raksturs». Dziļākais iemesls esot «starptautiskās varas cīņa par cilvēces samazināšanu uz Zemes». Kas finansē viņa cīņu pret to, Gapoņenko nesaka. Taču Drošības policijas priekšnieks Normunds Mežviets intervijā Re:Baltica apgalvoja, ka Krievija šīs filmas uzņemšanai Gapoņenko piešķīrusi 15 000 eiro.
Kā Latvija nonāca līdz «tikumības pantam»?
2012
Jūlijs. Krievijā ar likumu atļauj bez tiesas sprieduma slēgt interneta lapas, kas izplata bērniem kaitīgu informāciju.
Septembris. Krievijā ar likumu paredz aizsargāt bērnus no kaitīgas informācijas – pornogrāfijas, vardarbības un ģimenes vērtību aizskaršanas.
Decembris. Krievijā aizliedz adoptēt Krievijas bērnus uz ASV.
2013
Jūnijs. Krievijā pieņem likumu, kas aizliedz homoseksuālitātes propagandu nepilngadīgajiem.
Septembris. Latvijā reģistrēta vecāku kustību Dzimta (Rod). Tā sāk lekciju tūri pa Latviju, lai brīdinātu par ģimenes vērtību grāvējiem.
Septembris. Latvijā reģistrēta vecāku kustība Sargāsim mūsu bērnus! Vada bijušais nacionālboļševiks Vladimirs Lindermans.
Oktobris. Sargāsim mūsu bērnus! un Dzimta sāk vākt parakstus, lai rosinātu referendumu «geju propagandas» aizliegšanai Latvijas skolās. Tas neizdodas.
2014
Jūnijs. Latvijā reģistrēta vecāku kustība Mūsu bērni. Rīko piketus ģimenes vērtību aizstāvībai.
Septembris. Saeimas deputāte Irina Cvetkova kopā ar vēl sešiem deputātiem rosina aizliegt seksa «popularizēšanu» skolās. Likumprojekts iestrēgst, jo beidzas Saeimas pilnvaras. Cvetkova ar Krievu savienības sarakstu jaunajā Saeimā neiekļūst.
2015
Marts. Saskaņas deputāte Jūlija Stepaņenko rosina aizliegt skolās izmantot materiālus, kas var «negatīvi ietekmēt izglītojamā tikumisko, estētisko, intelektuālo vai fizisko attīstību.»
Jūnijs. Saeima pieņem Stepaņenko priekšlikumu Izglītības likumā. Turpmāk skolām jānodrošina «tikumiska audzināšana», valdībai jāizstrādā attiecīgas vadlīnijas.
Septembris.Atsākoties mācību gadam, balstoties uz «tikumības pantu», divās Rīgas skolās literatūras skolotājiem aizrāda par dzejoļa izmantošanu, kurā minēts rupjš vārds, un aizliedz filmas demonstrēšanu.
Mīta tiražēsana: Pasaules Veselības organizācijas seksuālās izglītības standarti māca bērniem masturbēt no zīdaiņa vecuma
Kā ir patiesībā? Pasaules Veselības organizācijas izdotajos Eiropas seksuālās izglītības standartos (2010) bērna attīstības stadijā no piedzimšanas līdz četru gadu vecumam minēts jēdziens «agrīna bērnības masturbācija». Tai ir cita nozīme nekā pieaugušo masturbācijai. Līdz četriem gadiem bērni atklāj sava ķermeņa daļas un saprot, ka, glāstot dažas no tām – ģenitālijas, matus vai, piemēram, sūkājot īkšķi, izjūt labsajūtu un nomierinās. Parasti tas notiek pirms miega. Pieaugušo uzdevums ir bērniem izskaidrot notiekošo un iemācīt pieklājības normas.
«Vairākās Eiropas valstīs (Vācijā, Zviedrijā, Norvēģijā u.c.) un ASV bērniem jau bērnudārzos tiek apmācītas seksuālās rotaļas ar saviem dzimumorgāniem un pat masturbēšana,» Aiga Rotberga, asociācija Ģimene
«Bērniem uzspiež agrīnu seksu, sākot no 0 gadu vecuma. Bērnam jau no 0 gadiem jāzina, kas ir masturbācija,» Tatjana Pečurina Bērziņa, vecāku kustība Mūsu bērni (Eunetwork.lv)
«PVO savā programmā norāda, ka bērnu masturbācija ir norma. Un pat, ja bērns ar to nenodarbojas, viņam ir jāizstāsta, kā to darīt», Natālija Zacepina, vecāku kustība Mūsu bērni (Delfi.lv)
«Ir seksuālās izglītības standarti, kas pieņemti Eiropas Savienībā 2010.gadā. Tur balts uz melna rakstīts, ka bērniem līdz četru gadu vecumam jānodarbojas ar masturbāciju. Jau šobrīd tas notiek visā Rietumeiropā,» Sauļus Šeikis, vecāku kustība Dzimta (Mixnews)
«PVO paredz piegādāt bērnam informāciju par to, ka viņš var gūt seksuāla rakstura baudu. To, ka viņam stāstīts par gejiem un lesbietēm neizklausās tik traki, kā šis,» Alla Spriševska, vecāku kustība Mūsu bērni
«Eiropas izglītības standartos ir norādīts, ka bērniem ir vajadzīga seksuāla izglītošana, ka tā jāsāk no 4 gadu vecuma. Tur ir sīki aprakstīta ārsta spēle, kur bērniem jāmāk atrast savus dzimumorgānus un jāpieskaras pie svešiem,» Jeļena Korņetova, Dzimta, LKR raidījums Aktuāla diskusija
«Nav pārsteidzoši, ka Zviedrijā tagad ir radikāls bērnu abortu pieaugums: sākot no deviņiem gadiem agrīns sekss ir norma, bet lūk, neveiksme -12 gados jau bērnu impotence. Lūk, Eiropas vērtības visā krāšņumā,» Dmitrijs Kiseļovs, TV Rossija, stāstot par «neizdevušos» Austrumu partnerības sammitu Viļņā 2013.gadā
Ģimene ir liela vērtība, kurai nepieciešama aizstāvība no graujošām programmām. Viena no tām – Eiropas seksuālās izglītības standarti, kas vērsta uz bērnu apgānīšanu vecumā līdz četriem gadiem. Bērnu piedāvā apmācīt masturbēt, bet no 6 līdz 9 gadiem iepazīstināt ar pornogrāfiju,» avīze Rēzeknes Panorāma 2014.gadā
«Kamēr Vladimirs Putins Maskavā runāja par Krievijas pievēršanos ģimenes vērtībām, Eiropas otrā malā, Briselē, popularizēja tā saucamās liberālās vērtības. Jēga šiem noteikumiem ir, lai bērni vēl līdz skolai uzzinātu par seksuālo attiecību niansēm. 5-6 gadu vecumā iepazītos ar masturbāciju,» Federālā Krievijas kanāla TV Centr ziņas 2014.gadā
«Mēs esam uzauguši un mums nebija tādu problēmu, ka no 4 līdz 6 gadiem jānodarbojas ar masturbāciju,» Irina Cvetkova, bijusī Saeimas deputāte (intervija Re:Baltica)
