
Jans Vāgners (Jan Wagner) — pašlaik viens no būtiskākajiem vācu dzejniekiem. Arī esejists, kritiķis un atdzejotājs. Saņēmis vairākas literārās balvas. Dzejoļi tulkoti vairāk nekā 30 valodās.
Žurnāls Domuzīme, 2024, nr. 3
No krājuma Steine & Erden
riepas
tur, kur pilsēta izzūd,
pie dzelzceļa uzbēruma, aiz milzīgās, savā
greznumā sastingušās
transformatoru cikādes, tu tās redzi: lietotas,
sakrautas, to vesels lauks, cakotas
vai viļņainas svēdras katrā rumpī
un tumšākas par visiem rembrantiem
kopā: gumijas akropole,
banalitātes svētnīca — rudenī to apskrien
vētra, tā pacieš krusas pātagas,
nu dūc kukaiņu klusums, jūlija caurspīdīgums.
pienenes savos angoras džemperīšos,
pelašķis pie sētas un zālē
ērces, pilnībā koncentrējušās uz savu
boreliozi; augstu tronī aizmirsti
dievi dunlops, gudjears, pirelli
tālu no slavenajām bremžu pēdām, atgāzēm,
progresa sārņi. paralēla
pasaule, kas tevi spēcīgi pievelk, pārņem,
tavs bērna ģīmis piespiests stiepļu sietam,
iekšpusē kaut kas čukst vai san:
«man augt, kļūt aukstākam, blīvākam,
melnākam, līdz no manis nekam vairs nebūs glābiņa,
ne zvaigznei, ne puteklim, pat ne gaismas staram.»