15. Saeimas vēlēšanās drošības un ārpolitika vienmēr spēlē ļoti svarīgu lomu. Krievijas karš Ukrainā, aizsardzības finansējums un aizvien neskaidrākās attiecības ar ASV liek jautāt — uz ko Latvija balstīs savu drošību nākamajos gados?
Nu un tad?
Mazai valstij ārpolitika ļoti ātri kļūst par iekšpolitiku. Nepietiek pateikt, ka Latvija ir NATO un Eiropas Savienībā. Jābūt skaidram, ko darīt brīdī, kad līdzšinējais drošības balsts — ASV — vairs nav tik pašsaprotams kā agrāk.
Kāda ir priekšvēsture?
Partiju piedāvājumā Krievijas un Ukrainas jautājumā aina lielākoties ir skaidra: vairākums vadošo partiju sola stiprināt aizsardzību un turpināt atbalstu Ukrainai. Taču ir arī partijas, kuru retorikā redzama pavisam cita attieksme pret Krieviju un Latvijas drošības vajadzībām. Zīmīgs piemērs ir Latvija pirmajā vietā priekšlikums apvienot Aizsardzības un Iekšlietu ministriju — laikā, kad aizsardzība Latvijai drīzāk jāceļ politikas centrā, nevis jāizšķīdina citā resorā.
Kas ir pats svarīgākais?
Par svarīgu jautājumu kļuvušas attiecības ar Ameriku. Labas attiecības ar ASV jāsaglabā, lai kas atrastos Baltajā namā, taču šīs attiecības nedrīkst veidot uz Ukrainas vai Eiropas sabiedroto rēķina. Eiropas sadarbība drošības jautājumos Latvijai vairs nevar būt plāns B. Tai jākļūst par plānu A. Īpaši svarīgi paliek sakari ar ASV Kongresu, kur Baltijas valstīm gadiem veidots spēcīgs atbalsta tīkls.
Kas vēl jāzina?
Alternatīvas jau sāk iezīmēties. Francija runā par sava kodolatturēšanas spēka nozīmi plašākai Eiropas drošībai, bet Lielbritānija uzsver savu kodolieroču aizsardzību arī Ziemeļeiropas sabiedrotajiem. Tie ir labi signāli. Tomēr garantiju vērtību beigās nosaka ne tikai doktrīnas, bet arī konkrētie politiķi, kuriem krīzes brīdī būs jāpieņem lēmums.
Kas tālāk?
Nākamās Saeimas uzdevums būs daudz lielāks par aizsardzības budžeta procentiem. Latvijai jāstiprina saites ar Ziemeļvalstīm, Poliju, Lielbritāniju un Kanādu un pašai jāpiedalās jaunās Eiropas drošības arhitektūras veidošanā. Nevis tikai jāmeklē krēsls pie galda, bet jāierodas ar savām idejām. Un vēl viena šķietami vienkārša prasība — ārpolitikā runāt vienā balsī. Mazai valstij publiski strīdi starp premjeru, prezidentu un ārlietu ministru nav tikai iekšpolitisks teātris. No malas tā izskatās pēc ievainojamības.
Teksts tapis pēc raidieraksta “Ārskats” 2. oktobra ieraksta “Ārpolitika un vēlēšanas. Francijas Nacionālā apvienība un antisemītisms. Amerika atstāj Irāku”.
Raidierakstu klausies šeit vai populārākajās straumēšanas platformās.
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem
