«Jorkšīras terjeri ir aktīvi, neatkarīgi, ziņķārīgi. Mazi sunīši ar lielu lauvas sirdi,» stāsta to saimniece Ineta Valdava. Nesen viņa atgriezās no ceļojuma uz Barselonu, kurā bija arī visi suņi.
Pirms 22 gadiem Ineta pirmoreiz ieraudzīja Jorkšīras terjeru. Polijā, kur bija pieredzes apmaiņā. Saprata, ka tādu suni vajag. Uzzinājusi, ka kucēns maksā 1500 dolāru, viņa savu sapni atmeta
Tas realizējās pēc 15 gadiem, kad, ieraudzījusi jorku (tā sarunvalodā dēvē Jorkšīras terjerus) lielveikala zooveikalā, nespēja tam paiet garām. Izceļojušies ar jorku Burci par Eiropu, Valdavu pāris saprata, ka suns nesagādā grūtības un droši var uzņemties rūpes par otru. Suņu izstādē iegādājās Ondu. Viņa kļuva par pasaules čempioni. Bija nepieciešama vēl viena izstāžu meitene, tikai mazāka par Ondu, tāpēc uzradās Sise. Ceturto suni Gungu Valdavi nopirka tā, kā nedrīkst pirkt: neredzot suņa vecākus un dzīvesvietu. Inetas vīrs ieraudzīja sludinājumu, sazvanīja saimnieci. Tikās lielveikalā. Vīrs prasīja: «Patīk tev kucēns?» Ineta piekrītoši pamāja. Viņš atgriezās ar naudu. Piekto suni Bibi (lietuviešu val. slengā - vīrieša dzimumloceklis, poļu val. - smukais ģīmītis) Inetas vīrs nopirka Polijā. «Juta, ka tā ir viņa sunīte. Tad gan teicu - suņu mums pietiek.» Bet tad Ondai piedzima divi kucēni. «Viena meitene palika pie mums. Kaut kā nejauši. Kasablanka.» Septītais suns Aika nav jorks. Inetas vīram bija iepatikusies Maltas zīda suņu šķirne, tāpēc nopirka. Visjaunākajam jorkam Čiepai ir trīs mēneši. Sises meita. Jorkam varot piedzimt 1-7 kucēni. Suns var nodzīvot pat 20 gadu. Vecākais Latvijā ir 16 gadu vecs.
