Zane Krūmiņa un Ralfs Breģis izbauda iespēju dzīvot jaunajā projektā. Abi sapņo par savu mājiņu, bet tai vēl jāiekrāj līdzekļi. Foto — Madara Rutkēviča.
Daudzdzīvokļu mājas beidzot atkal būvē arī reģionos. Daudzviet tās ir pirmās kopš neatkarības atgūšanas
No balkona var redzēt Sīmaņa baznīcas torni, kur rudenī aust saule, — tā par savu mājvietu saka valmierieši Zane Krūmiņa un Ralfs Breģis. Viņi dzīvo pirms septiņiem gadiem uzbūvētā daudzstāvu ēkā netālu no pilsētas centra. Tā ir viena no divām daudzdzīvokļu mājām, kas Valmierā tapušas pēc neatkarības atjaunošanas. Otra atrodas turpat blakus. Pirms vairākiem gadu desmitiem te pletās pļavas, kur, grābjot sienu, iepazinās Ralfa vecāki.
Īres dzīvokļu tirgus Latvijā ilgus gadus bija mazkustīgs. Pēdējo 25 gadu laikā uzbūvēto mājokļu skaits veido tikai 8% no kopējā apjoma. Tas ir mazāk nekā abās Baltijas kaimiņvalstīs, teikts valdības apstiprinātajās mājokļu pieejamības pamatnostādnēs. Turklāt jaunie projekti pārsvarā top tur, kur attīstītājus gaida laba peļņa, — Rīgā un pierīgā. Rezultātā dzīvojamais fonds reģionos noveco, trūkst kvalitatīvu un pieejamu īres dzīvokļu.
