Pērn Tramps Zelenskim pārmeta, ka viņam nav kāršu. Tagad izrādās — Ukrainas prezidentam tās ir pārāk spēcīgas. 2. oktobrī Tramps paziņoja par vienošanos ar Putinu iepirkt Krievijas dīzeļdegvielu. Vienlaikus Vašingtona pieprasa Ukrainai pārtraukt triecienus Krievijas naftas pārstrādes rūpnīcām.
Nu un tad?
Tramps cenšas samazināt degvielas cenas pirms ASV Kongresa vēlēšanām, bet rēķinu par to var nākties maksāt Ukrainai. Kremlim tiek piedāvāta iespēja atjaunot eksporta ieņēmumus, kamēr Zelenskim tiek piegrieztas skrūves. Turklāt ekonomiskais ieguvums Amerikai ir stipri apšaubāms.
Kāda ir priekšvēsture?
Trampa sāktais karš pret Irānu sašūpojis pasaules degvielas tirgu. Tuvie Austrumi līdz karam bija lielākais dīzeļdegvielas eksportētājs, bet tagad piegādes sarukušas vairāk nekā uz pusi. Amerikā dīzeļa cena pieaugusi par 70%, un tālbraucēji par pilnu bāku agrāko 600 dolāru vietā maksā vairāk nekā tūkstoti. Trampam tā ir politiska katastrofa nepilnas trīs nedēļas pirms vēlēšanām. Tikmēr Ukraina ar precīziem triecieniem Krievijas naftas rūpnīcām panākusi tik daudz, ka pati Maskava jūlijā ierobežoja dīzeļa eksportu. Tramps vainīgo cenu kāpumā atradis nevis Baltajā namā, bet Kijivā.
Kas ir pats svarīgākais?
Vašingtonas spiediens vairs neaprobežojas ar dusmīgiem paziņojumiem. Jau vairākus mēnešus Tramps, Venss, Vitkofs un Kušners pieprasījuši Ukrainai izbeigt uzbrukumus Krievijas naftas pārstrādei. Tagad parādījies arī mājiens ar mietu. 14. oktobrī uz īsu brīdi ierobežotas Ukrainai svarīgās satelītsakaru sistēmas iespējas. Zelenskis arī paziņojis, ka Ukraina nav laikus saņēmusi brīdinājumu par Krievijas raķešu uzbrukumu. Amerikāņi turklāt mudinājuši Eiropas sabiedrotos piespiest Kijivu piekāpties. Ja Ukraina zaudēs arī atlikušās amerikāņu atbalsta iespējas, tās aizsardzība kļūs ievērojami grūtāka.
Kas vēl jāzina?
Trampa piedāvājums ir gandrīz absurds. Viņa solītās 300 tūkstoš tonnas Krievijas dīzeļa Amerika patērē aptuveni 18 stundās. Pat miljons tonnu būtiski nemainītu cenas. Turklāt ASV pašām ir milzīga naftas pārstrādes rūpniecība, bet kopš 2022. gada likums aizliedz Krievijas naftas produktu importu. Tramps sola lielu dāvanu vēlētājiem, lai gan tās praktiskā vērtība ir niecīga. Arī paša partijā aug neapmierinātība — seši republikāņu senatori parakstījuši vēstuli, kurā šo soli nosauc par nodevību pret Ukrainu.
Kas tālāk?
Situācija izskatās nelāga. Tramps izsludinājis enerģētikas pamieru, taču Krievija turpina bombardēt Ukrainas elektrības un ūdensapgādes infrastruktūru. Zelenskis norādījis, ka Ukraina trīs dienas atturējusies no uzbrukumiem Krievijas naftas objektiem, bet, Maskavai nepārtraucot savus triecienus, tos atsākusi. Tramps to nosaucis par apkaunojumu.
Tikmēr Vašingtonā apspriež iespēju mīkstināt sankcijas Krievijas ēnu flotei un pārņemt Krievijas iesaldēto līdzekļu administrēšanu. Floridā gaidāmajā G20 sanāksmē varētu piedalīties arī Putins.
Tramps cer iegūt lētāku dīzeli un politiskos punktus. Taču cenu samazinājums ir apšaubāms, bet kaitējums Ukrainai — pavisam reāls. Un galvenais paradokss: Kremlis var izrādīties lielākais ieguvējs no Trampa mēģinājuma glābties no paša radītajām problēmām.
Teksts tapis pēc raidieraksta “Ārskats” 16. oktobra ieraksta “Nodevība dīzeļa dēļ. Hutieši spaida Saūda Arābiju. "Prusaki" aizstāv demokrātiju”.
Raidierakstu klausies šeit vai populārākajās straumēšanas platformās.
Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.
