naftas cenas
- Komentārs
- 26.03.2026.
- Pauls Raudseps
Melnā zelta važās
- Komentārs
- 19.03.2026.
- Pauls Raudseps
Tramps šķaida traukus
- Radars
- 19.03.2026.
Radars pasaulē
- Komentārs
- 12.03.2026.
- Aivars Ozoliņš
Šrēdingera karš
- Radars
- 12.03.2026.
Radars pasaulē
- Komentārs
- 26.03.2026.
- Pauls Raudseps
Melnā zelta važās
Irānas karš spēcīgi atgādina, cik svarīgi ir pāriet uz vietējiem resursiem
- Pasaulē
- 19.03.2026.
Naftas mute ciet. Kā mazināt Hormuza šauruma slēgšanas sekas?
Kāpēc līdz šim darīts tik maz, lai novērstu potenciālas naftas piegāžu problēmas Hormuza šaurumā
- Komentārs
- 19.03.2026.
- Pauls Raudseps
Tramps šķaida traukus
Irānas kara ekonomiskās sekas skars visus un nebeigsies drīz
- Komentārs
- 12.03.2026.
- Aivars Ozoliņš
Šrēdingera karš
Tramps ir pasludinājis uzvaru pret Irānu un sola turpināt karu līdz uzvarai
- Viedoklis
- 29.01.2025.
Globālā ekonomika Trampa zīmē; Baltijā izaugsme uzlabosies
2024. gads ir bijis visai izaicinošs un komplicēts – pagājušo gadu raksturoja nopietni drošības riski un politiskā nenoteiktība. Tomēr globālā izaugsme saglabājās gandrīz 2023. gada līmenī, sasniedzot nedaudz virs 3%. Negaidīti spēcīgu izaugsmi uzrādīja ASV, kamēr Vācija un citas valstis turpināja cīnīties ar strukturālām problēmām. Inflācijas sarukums ļāva aizsākt procentu likmju samazināšanu, kas sniedza spēcīgu atbalstu aktīvu cenām. 2024. gada “supervēlēšanas” daudzās valstīs atnesa valdības maiņas un izteiktas vēlētāju gaidas uz cenu samazināšanu, reformām un lielāku drošību.
- Viedoklis
- 29.04.2024.
Cenu stabilitāti Latvijā ietekmē izejvielu tirgi
Šo gadu Latvijas ekonomikā atkal var raksturot drīzāk kā grūtību pārvarēšanas, nevis dzīves baudīšanas un vieglas izaugsmes laiku. Taču vienā aspektā dzīve kļūst vieglāka – patērētājus sasniedz izejvielu cenu kritums, kas sākās jau aizpērnā gada nogalē. Labvēlīgā ietekme uz patēriņa cenām izpaužas pakāpeniski, to bremzē dārgi iepirkti krājumi, uzņēmumu cenu politika, citiem vārdiem - inerce. Ražošanas izmaksu kāpums patēriņa cenas uzrāva augšā ļoti strauji, bet ražošanas izmaksu kritumu pircēji jūt daudz pakāpeniskāk. Jaunākās ziņas no izejvielu tirgiem vairs nav tik pozitīvas.
- Viedoklis
- 10.10.2023.
Valdības piemērotā atlaide elektroenerģijas tarifiem veicina deflāciju
Septembrī inflācija tupināja samazināties. Jau otro mēnesi pēc kārtas Latvijā bija novērojama deflācija, cenām krītoties par 0,4% salīdzinājumā ar augustu. Savukārt gada inflācija bija 3,3% un šādu inflācijas līmeni pēdējo reizi pieredzējām 2021. gada augustā. Arīdzan inflācija eirozonā atkāpusies līdz divu gadu zemākajai vērtībai, kas stiprina mūsu prognozes, ka Eiropas Centrālās Bankas procentu likmes tuvākajā nākotnē vairs netiks celtas.
- Viedoklis
- 05.04.2023.
Kad un vai vispār norims inflācija?
Cenu inflācija rodas, kad pārāk daudz naudas “dzenas pakaļ” pārāk mazam preču un pakalpojumu klāstam. Straujš un pastāvīgs “plašās naudas” (broad money – nauda, kas nonāk reālajā ekonomikā) piedāvājuma pieaugums stingri korelē ar cenu inflāciju. Arī būtiskas preču un pakalpojumu piedāvājuma izmaiņas, piemēram, lielas izmaiņas ražošanas jaudās vai produktivitātē, ietekmē cenu inflāciju.
- Radars
- 07.12.2022.
Radars pasaulē
Ukraina pirmdien piedzīvoja jau astoto plašo Krievijas raķešu uzbrukumu pēdējo nedēļu laikā. Raķete nokritusi arī Moldovas teritorijā pie Bričenu pilsētas. Ukrainas pretgaisa aizsardzība notriekusi vairāk nekā 60 no 70 Krievijas izšautajām raķetēm. Lai iebaidītu Ukrainu, pagājušajā nedēļā 18 Ukrainas vēstniecības un diplomātiskās misijas 12 valstīs saņēma vēstuļbumbas vai sūtījumus, kuros bijušas ievietotas dzīvnieku ķermeņa daļas, tajā skaitā govju acis.
- Viedoklis
- 16.11.2022.
Cik spēcīga būs noturība pret procentu likmju un inflācijas kāpumu?
Kā liecina SEB bankas pasaules un Baltijas ekonomikas apskata Nordic Outlook atjauninātās prognozes, pēdējo mēnešu laikā vairums ekonomiku ir izrādījušas negaidīti augstu noturību pret procentu likmju un inflācijas pieaugumu. Mājsaimniecības turpina tērēt naudu patēriņa veidiem, kas tika bloķēti Covid-19 pandēmijas laikā, arī izmantojot uzkrājumus. Uzņēmumi ir guvuši labumu no globālo piegādes traucējumu mazināšanās, kā arī no joprojām salīdzinoši veselīgā pieprasījuma. Tas notur ekonomisko aktivitāti, kas var saīsināt bezdarba pieauguma periodu. Tādējādi ir samazināts dziļas lejupslīdes risks, ko izraisa vairāku negatīvu notikumu ķēdes iespējamība. IKP pieaugums attīstītajās ekonomikās (38 OECD valstīs) šogad sasniegs 2,7%, bet nākamgad palēnināsies līdz 0,5%.
