Domuzīme - 03. septembris, 2019

Dzejnieks, rakstnieks, dramaturgs Bruno Jaseņskis (Bruno Jasieński, īstajā vārdā Wiktor Zysman, 1901—1938) bija poļu dzejas enfant terrible. Dažādos laikposmos rakstījis poļu, franču, krievu valodā. Pirmā pasaules kara gadus ar vecākiem pavadījis Krievijā, kur iepazinies un aizrāvies ar Igora Severjaņina, Vladimira Majakovska, Velemira Hļebņikova, Alekseja Kručoniha daiļradi. Pēc atgriešanās Polijā — viens no poļu futūrisma manifesta autoriem. Rīkojis neskaitāmus dzejas vakarus, kas bieži beidzās ar skandālu un pat policijas iejaukšanos. 1925. gadā izbrauca uz Parīzi. Par franču valodā sarakstītās antiutopijas Dedzinu Parīzi publikāciju 1929. gadā viņu izraidīja no Francijas, un viņš devās uz Padomju Savienību. Tur apprecējās ar Annu Bērziņu, kura iepriekš bija laulāta ar PSRS izlūkdienesta vadītāju un spiegu tīkla izveidotāju Jāni Bērziņu. Krievijā Jaseņskis diezgan strauji kāpa pa karjeras kāpnēm, sarakstīja tolaik slavenu socreālistisku romānu Cilvēks maina ādu. Līdzīgi daudziem izciliem kultūras darbiniekiem, 1937. gadā arestēts un vēlāk nošauts. 

Frančeska Bīrda (Francesca Beard,1968) ir malaiziešu izcelsmes britu dzejniece, dramaturģe un performanču māksliniece, viena no īpaši aktīvām un pamanītām 20. gadsimta beigās debitējušām Lielbritānijas performatīvās dzejas pārstāvēm. Rakstījusi lugas BBC Radio, mācījusi radošo rak-stīšanu Vestminsteras Universitātē, uzstājusies vismaz 23 valstīs. Bīrdas projekti aptver dzejas performanci Pēcpatiesības apokalipse un sadarbībā ar režisoru Robu Vatu, komponistu Džetro Kuku un producentu Tomu Makendrū tapušo Konfabulāciju, kurā tiek izzinātas atmiņas un to saistība ar stāstniecību. 

///