Dzejoļu remonts

ES ŠORĪT VĒLREIZ ATNĀCU PASAULĒ

Un atslēdzu signalizāciju
Cerams, apsardze šoreiz neatbrauks

 

AR PIRMO ĀMEN UZAUSA SAULE
Tā pati medus saule
Ar darvas nosmērēto malu

 

DZEJOLIS PAR TO, KA ES RUNĀJU AR SAVU 1950. GADĀ DZIMUŠO DRAUGU UN VIŅŠ TEICA, KA PIECU GADU VECUMĀ 13. OKTOBRĪ IZSKRĒJIS PAGALMĀ ĪSAJĀS BIKŠELĒS, JO ESOT BIJIS TIKPAT SILTS KĀ ŠODIEN

Atvasara manī ir mazi lapsēni

 

AUSTRENIS ROSĀS VĒL PUSDIENĀ
Dīķa virsma nupat kā rūsgana kūdra
Meitenīte gar malu mācās braukt ar divriteni
Krīt un raud. Krīt un raud
Tētis, sakodis zobus, turpat klusē

 

DZEJOLIS PAR TO, KĀ ES GAIDĪJU TELEFONĀ SAVIENOJUMU AR ZVIEDRU BANKAS OPERATORU UN KĀ, GAIDOT SIGNĀLU, MAN ATSKAŅOJA DZIESMU «TUMŠA NAKTE, ZAĻA ZĀLE»

Nu, Dieviņi, Tava va–a
Uzgaidiet, lūdzu, Visi operatori ir aizņemti
–ra
Nu tavā-i roci-i-ņā-ā-i
Nu, Dieviņi, Tava va-a-ra
Nu tavā-i ro-o-ci-ņā
Visi operatori joprojām ir aizņemti 

Jaunākajā žurnālā

Atbraucis uz Rīgu, lai šī intervija varētu tapt klātienē, Rafaels Martins Kalvo atzīst: «Dzīve ārpus pilsētas ļauj man domāt brīvāk. Pilsētā vienmēr kaut kur jāsteidzas, bet laukos tādas steigas nav.»
Foto — Kristaps Kalns
  • Ievadsleja

Sveicināti, godājamie žurnāla lasītāji!

  • Proza

Zelta zars. IX Koku pielūgsme

Foto — Krišs Salmanis
  • Proza

Selga

Ilustrācija — Adriana Paula Kristapsone
  • Proza

Maranta

Neticamā katastrofa

  • Dzeja

Marija rāda uz karātavām

Reinis Pelle Karlsons (1993) ir dzejnieks. Publikācijas žurnālos Žoklis un Strāva, portālā Punctum u. c. Strādā pie pirmā krājuma.