Brāļu draudzes bīskaps Georgs Heinrihs Loskīls 1803. gadā. Gleznas reprodukcija no George Henry Loskiel. Extempore on a Wagon. Metrical Narrative. (1887).
Hernhūtieša Georga Heinriha Loskīla (1740—1814) dzīves gājums atklāj brāļu draudzi kā globālu kustību
18. gadsimta pirmajā pusē atdzima hernhūtiešu jeb brāļu draudzes kustība — protestantisma virziens, kura pirmsākumi meklējami Čehijā 15. gadsimtā. Sākotnēji nelielā draudze devās misijās visapkārt zemeslodei, tajā skaitā 1729. gadā arī uz Vidzemi, un strauji kļuva par globālu kustību. Vidzemē brāļu draudze ne tikai izplatīja un nostiprināja kristīgo ticību starp latviešiem, bet arī veicināja izglītības un nacionālās pašapziņas pieaugumu. Īpaša nozīme brāļu draudzei ir arī latviešu literatūras vēsturē.
18. gadsimta izskaņā un līdz pat 20. gadsimta sākumam viens no pazīstamākajiem latviski rakstošajiem hernhūtiešu autoriem Vidzemē bija Georgs Heinrihs Loskīls. Viņa Garīgas dziesmas, Dievam par godu un slavu, izdotas 1790. gadā Rīgā, bet tapušas Pēterburgā (tāpēc tautā iesauktas par Pēterburgas grāmatiņu), baudīja lielu popularitāti un līdz 1911. gadam tika pārizdotas deviņas reizes. 1797. gadā publicētās Liturģijas jeb Slavas dziesmas un lūgšanas, piesaukšanas un aizlūgšanas, kurām kā atsevišķs pielikums bija pievienotas Simts garīgas dziesmiņas, kur atrodas dažas mācīšanas un apliecināšanas, lūgšanas un sarunāšanas tās dvēseles ar sevi pašu atkārtoti līdz 1866. gadam nāca klajā piecas reizes.
