Žurnāls IR | Svarīgākais politikā, ekonomikā un kultūrā

Globālās tendences rāda, ka valstīm, lai saglabātu konkurētspēju un drošību, ir jākļūst efektīvākām un jārīkojas daudz dinamiskāk. Šajos jaunajos apstākļos jautājums vairs nav tikai par ekonomikas attīstību, bet gan par valsts spēju aizstāvēt savas intereses un pastāvēt. Mums ir jākļūst adaptīviem, lai pielāgotos mainīgajiem apstākļiem.

Šogad 12. februārī Administratīvā apgabaltiesa pieņēma spriedumu lietā Nr.A420254618, kas nosaka, ka Ventspils pilsētas dome prettiesiski ierobežojusi mazākuma deputātu Ģirta Valda Kristovska (JV), Daces Kornas (JV), Aivja Landmaņa (Reģionu apvienība) un Ivara Landmaņa (RA) konstitucionālās tiesības. Runa ir par minēto deputātu kārtējo panākumu administratīvās tiesas zālēs pret Aivara Lemberga iedibināto politiskā vairākuma antidemokrātisko kundzību.

Latvijā ir daudz radošu un uzņēmīgu cilvēku – mēs spējam pielāgoties, izdomāt risinājumus un atrast veidus, kā radīt jaunas lietas un īstenot dažādas idejas. Mums piemīt izdzīvošanas instinkts un inovāciju gars, kas redzams visās jomās – sākot no amatniecības un dizaina līdz tehnoloģijām un jaunuzņēmumiem. Tomēr, vai ar degsmi un entuziasmu pietiek un kāpēc ne visas idejas kļūst par biznesa veiksmes stāstiem?

Trampa rīcība likusi Eiropai saprast, ka tā vairs nevar pilnībā paļauties uz ASV drošības garantijām un tai pašai jāuzņemas lielāka atbildība gan par savu drošību, gan par atbalstu Ukrainai. Šis vairs nav tikai modinātāja zvans, bet gan baznīcas zvanu duna, kas pieprasa ātru un izlēmīgu rīcību. Iespējams, ka jaunā Vācijas kanclera vadībā ES varēs nostiprināt savu ģeopolitisko lomu, jo Eiropai ir nepieciešams spēcīgs politiskais līderis un vienota vīzija. Taču līdz tam mums vēl ir jānonāk.

Visos laikos ir bijuši cilvēki, kuriem vara šķiet vilinoša. Kombinācijā ar privilēģijām vara kļūst par līdzekli, kas būtiski ietekmē citu cilvēku dzīvi un spēju rīkoties. To var likt lietā, kļūstot par patiesu līderi un radot labas pārmaiņas. Taču sava spēka un pārākuma izrādīšanai ir arī ēnas puses, kas var izpausties kā nicinājums un neiecietība pret līdzcilvēkiem, it sevišķi tiem, kuri izskatās vai domā atšķirīgi. Jāatceras gan, ka ieņemtās lomas ir nepastāvīgas. Arī pats varmāka rīt var kļūt par upuri un otrādi. Tādēļ ir ļoti svarīgi veidot jauniešu izpratni par tādu sava pārākuma izrādīšanas formu kā diskriminācija.

Par animācijas filmas Straume panākumiem tagad nav dzirdējis vien retais un, pateicoties tai, Latvijas vārds izskanējis pasaulē. Panākumu kontekstā izskan arī diskusijas, ka augstākos sasniegumus Latvija guvusi tieši ar filmu, kurā neviens nerunā, mudinot domāt, vai un kā iespējams nodot spēcīgu vēstījumu arī bez vārdiem.

Darba tirgū izskan aicinājumi atgriezties darbā klātienē pilnībā, un tas rada situāciju, kad darba ņēmēju un darba devēju domas par attālināto darbu sāk būtiski atšķirties. Ja uzņēmumi aizvien aktīvāk domā par to, kā sekmēt darbinieku atgriešanos birojos un motivēt strādāt klātienē, darba ņēmēju viedoklis liecina, ka tieši iespēja strādāt attālināti ir viens no būtiskākajiem kritērijiem, kāpēc izlemt par labu vienai vai otrai darbavietai. Turklāt tas ir svarīgi un aktuāli ne tikai jauniešiem.

Raksts, protams, nav par tādu tiesību jaunradi, kur jaunas normas radījis mākslīgais intelekts, bet par tiesiskās sistēmas pārkārtojumiem, kas ieviesti mākslīgā intelekta attīstības paātrinājuma labad. Nupat, 6. martā, Saeima otrajā un galīgajā lasījumā ar steidzamību pieņēma Mākslīgā intelekta centra likumu. Likuma nosaukums precizēts deputāta Andreja Ceļapītera un Saeimas Juridiskā biroja redakcijā, jo Ministru kabinets pērngad, 3. decembra sēdē to formulēja kā Mākslīgā intelekta attīstības likumu. Tātad likuma jauninājums ir jauna tiesību subjekta – Mākslīgā intelekta centra (Centra) izveidošana.