Ilustratīvs attēls no Pixabay.com.
Raksts, protams, nav par tādu tiesību jaunradi, kur jaunas normas radījis mākslīgais intelekts, bet par tiesiskās sistēmas pārkārtojumiem, kas ieviesti mākslīgā intelekta attīstības paātrinājuma labad. Nupat, 6. martā, Saeima otrajā un galīgajā lasījumā ar steidzamību pieņēma Mākslīgā intelekta centra likumu. Likuma nosaukums precizēts deputāta Andreja Ceļapītera un Saeimas Juridiskā biroja redakcijā, jo Ministru kabinets pērngad, 3. decembra sēdē to formulēja kā Mākslīgā intelekta attīstības likumu. Tātad likuma jauninājums ir jauna tiesību subjekta – Mākslīgā intelekta centra (Centra) izveidošana.
Centrs ir privāto tiesību juridiskā persona, kura darbībai saskaņā ar likuma 3. panta otro daļu piemēro Biedrību un nodibinājumu likuma noteikumus, ciktāl šajā likumā nav noteikts citādi. Centrs nav publisks nodibinājums, kādi ir Valsts kultūrkapitāla fonds un Sabiedrības integrācijas fonds, vai kāds kādreiz bija Izglītības inovāciju fonds. Centrs ir privāts nodibinājums, proti, privātpersona.
