Tieslietu ministrija
- Pusdienās
- 21.08.2024.
- Baiba Litvina
«Esmu novērtēts»
- Pusdienās
- 16.02.2022.
- Pauls Raudseps
Partnerattiecību ultramaratons
- Viedoklis
- 19.05.2025.
Dalītā īpašuma problēma: 30 gadi bez risinājuma
Sasteigti un politiski, nevis juridiski, motivēti likumi šobrīd un arī 90. gados tagad noveduši pie tā, ka dzīvokļu un zemes īpašnieki nonākuši neapskaužamā situācijā.
- Viedoklis
- 12.05.2025.
Kāpēc zemes īpašnieki Latvijā ir padarīti par barības ķēdes vājāko posmu?
Satversmes tiesa atzinusi par sarežģītu lietu par zemes īpašnieku tiesībām saņemt taisnīgu atlīdzību dalītā īpašuma situācijās, kur zeme piespiedu kārtā tiek lietota daudzdzīvokļu ēku vajadzībām.
- Viedoklis
- 19.12.2024.
Šķīrējtiesas reforma Latvijā – regulējums pilnveidots, tagad jāievieš dzīvē
Saimniecisku strīdu risināšana uzņēmējiem Eiropā un Ziemeļvalstīs aizvien biežāk nozīmē šķīrējtiesu izvēli, kas pamatā ir saistīts ar krietni ātrāku tiesvedības procesu, nekā valsts tiesā. Divas trešdaļas jeb 64% komersantu Ziemeļvalstīs strīdus mūsdienās izvēlas risināt šķīrējtiesās. Somijā šis procents pat sasniedz 88%, bet Zviedrijā - 78%, liecina advokātu biroja Roschier ikgadējais pētījums par iecienītākajām strīdu risināšanas metodēm. Bez lietu izskatīšanas ātruma un efektivitātes, jāpiemin arī tādi ieguvumi kā konfidencialitāte (informācija par lietu nenonāk publiskā telpā un neietekmē pušu komercdarbību) un šķīrējtiesnešu augstā kvalifikācija un pieredze attiecīgajā strīda nozarē.
- Pusdienās
- 21.08.2024.
- Baiba Litvina
«Esmu novērtēts»
Ar secinājumu «nostājoties pret sistēmu, tevi vienkārši samaļ» amatu jūlijā pēc disciplinārsodīšanas atstāja līdzšinējais Valsts kancelejas direktors Jānis Citskovskis. Vai viņa pēctecis Raivis Kronbergs, līdzšinējais Zemkopības ministrijas valsts sekretārs, saņēmis kādus politiskos uzstādījumus?
- Viedoklis
- 06.09.2022.
Valdība atver maku. Vagariem pietuvinātie zemes īpašnieki, stājieties rindā!
Par zināma veida aksiomu jau kļuvuši aizejošo valdību un Saeimu centieni pēdējā brīdī pirms pilnvaru termiņa beigām “izbīdīt cauri” no lietderības un labas pārvaldības principa apšaubāmus, bet sev un kādam izdevīgus lēmumus. Pašreizējās valdības “pērle” ir 30. augustā steigā pieņemtais Ministru kabineta lēmums par zem Biķernieku trases esošās zemes atpirkšanu par vairāk nekā astoņiem miljoniem eiro. Kārtējo reizi ir nodemonstrēta divu bezkompromisu ministriju – Satiksmes ministrijas un Tieslietu ministrijas – mazspēja, ar abām kājām klibojošais labas pārvaldības princips un ir radīts dīvains precedents.
- Pusdienās
- 16.02.2022.
- Pauls Raudseps
Partnerattiecību ultramaratons
Advokāts Lauris Liepa augsti vērtē Tieslietu ministrijas izstrādāto civilās savienības likumu, tomēr atzīst, ka šis ir tikai pirmais solis viendzimuma ģimeņu tiesību nodrošināšanā
- Aktuāli
- 03.01.2022.
Kas jauns 2022. gadā?
- Tēma
- 09.06.2021.
It kā šķirti, bet kopā
- Viedoklis
- 24.08.2020.
Mediācija ir finansiāli izdevīgs risinājums
- Viedoklis
- 07.02.2022.
Civilās savienības likums ir nozīmīgs solis pareizajā virzienā
Šis gads būs nozīmīgs ikvienam, kuri iestājas par visu ģimeņu tiesisko aizsardzību. Lēnām tuvojoties vasarai, tuvojas arī vēsturisko Satversmes tiesas spriedumu termiņa izpilde, kuros arī viendzimuma ģimenes beidzot saredzētas kā ģimenes, uzdodot likumdevējam izstrādāt partnerattiecību regulējumu.
- Aktuāli
- 03.01.2022.
Kas jauns 2022. gadā?
Par izmaiņām sociālajā jomā informē Labklājības ministrija
- Tēma
- 09.06.2021.
It kā šķirti, bet kopā
Satversmes tiesas lēmums, ka pret vardarbību ģimenē vērstā Stambulas konvencija atbilst Satversmei, atņem juridiskus argumentus tiem, kuri jau piecus gadus pretojušies tās pieņemšanai un ratifikācijai. Taču galīgais vārds pieder Saeimai. Šajā cīņā konvencijas pretinieki var rēķināties ar spēcīgu baznīcas atbalstu, kas liek jautāt, cik reliģija ir šķirta no valsts
- Viedoklis
- 18.01.2021.
Ilgtspējīga korporatīvā pārvaldība un valdes un padomes locekļu pienākumi
Vides degradācija, resursu trūkums un sociālie jautājumi ir pārveidojuši daudzu organizāciju stratēģiskās programmas un pārvaldības mehānismus. No tradicionālā viedokļa valdes un padomes locekļu pienākumi vienmēr ir bijuši pret uzņēmuma īpašniekiem. Tomēr līdz ar 21. gadsimta sākumu ir izveidojusies sociālā paradigma, atspoguļot plašākus valdes un padomes locekļu pienākumus ne tikai pret uzņēmuma akcionāriem, bet arī pret ieinteresēto pušu vajadzībām. Gan pētniecībā, gan praksē tiek uzsvērta valdes un padomes locekļu pienākumu pārveidošana, kas neaprobežotos tikai ar akcionāru vērtības palielināšanu, bet ietvertu arī aktuālo problēmu risināšanu saistībā ar sociālajiem un ekoloģiskajiem jautājumiem.[1] Tieši valdes un padomes locekļu unikālais stāvoklis uzņēmumā rada iespējamību, lai ilgtspējīgums tiktu savienots ar korporatīvajiem mērķiem un to stratēģiju.
- Viedoklis
- 24.08.2020.
Mediācija ir finansiāli izdevīgs risinājums
Mediācijas popularitāte pēdējos gados būtiski pieaug. Pēdējo piecu gadu laikā uzsākto mediācijas procesu skaits ir trīskāršojies – ja 2015. gadā tie bija 115 procesi, tad 2018. gadā skaits sasniedzis jau 385, liecina Sertificētu mediatoru padomes darbības statistika. Turklāt dažādojas arī mediēto lietu kategorijas. Mediācija Latvijā lēni, bet stabili ienāk kā komercstrīdu, tā arī darba strīdu risināšanā. Visplašāko piemērojumu mediācija ieguvusi ģimenes strīdu lietās.
- Aktuāli
- 06.08.2020.
Žurnāls: Kā pieaugs nekustamā īpašuma kadastrālā vērtība?
Septiņkārtīgs kadastrālās vērtības kāpums paredzams 200 kvadrātmetru mājai ar 1300 kvadrātmetru zemesgabalu Babītes novada ciemā Lapsas. Līdz šim īpašuma kadastrālā vērtība bija nepilns 31 tūkstotis eiro, bet 2022.gadā tā, pēc Valsts zemes dienesta (VZD) aplēsēm, pieaugtu līdz 202 tūkstošiem. Ko varam gaidīt no jaunajām kadastrālajām vērtībām, kas nule nodotas sabiedrības vērtēšanai, analizē žurnāls Ir.
