Vladimirs Tkačenko. Publicitātes foto
Sasteigti un politiski, nevis juridiski, motivēti likumi šobrīd un arī 90. gados tagad noveduši pie tā, ka dzīvokļu un zemes īpašnieki nonākuši neapskaužamā situācijā.
Tā nav tikai problēma, kas skar dažus. Vairāki tūkstoši cilvēku Rīgā, Jūrmalā, Jelgavā un citās lielajās pilsētās joprojām gaida visiem pieņemamu risinājumu, lai gan dzīvokļu, gan zemes īpašnieki varētu taisnīgi un saprotami izmantot savu īpašumu.
Lai gan 30 gadu laikā problēmai nav rasts risinājums, nepieciešama tikai politiskā griba un darba grupa, kurā piedalītos Tieslietu ministrijas, Ekonomikas ministrijas, Finanšu ministrijas un pašvaldību pārstāvji, lai šo samilzušo problēmu saskaldītu mazākos reizinātājos un beidzot mierīgi atrisinātu. Jautājums – vai politikas veidotājiem ir griba to darīt?
Paradoksāli, bet šķietami pretējās puses, gan zemes, gan dzīvokļu īpašnieki, patiesībā vēlas vienu un to pašu – lai tiktu mainīta pašlaik pastāvošā situācija, kas ir radusies sasteigtu un nepārdomātu lēmumu rezultātā, neieklausoties daudzu juristu bažās un brīdinājumos. Problemātiskā situācija ir radīta mākslīgi un kopumā visiem ir skaidrs, ka pieļautas daudzas kļūdas, tāpēc pašlaik cieš abas puses. Tomēr, lai gan kļūdas atzīstam, nevēlamies tās labot.
Kopš 2023. gada spēkā ir likums, kas atvieglo iespēju izpirkt zemi zem daudzdzīvokļu mājas - to var vienpusēji par tās kadastrālo vērtību, nevis vienojoties ar zemes īpašnieku, kā tas bija agrāk.
Likuma darbības laikā piespiedu dalītā īpašuma statuss izbeigts tikai nepilnam 1% māju.
Ne visi dzīvokļu īpašnieki izprot sarežģīto juridisko regulējumu, ne visiem ir iespējas algot juristus un saņemt profesionālas konsultācijas. Tāpat ir gadījumi, kad dzīvokļu īpašnieki gluži vienkārši nespēj vienoties par zemes izpirkšanu, jo vairāk nekā pusei jānobalso “par”, tikai tad iespējama piespiedu dalītā īpašuma izbeigšana. Šeit gan jāņem vērā, ka likums attiecas tikai uz daudzdzīvokļu mājām, taču ir arī situācijas, kad tās ir privātmājas, garāžas vai citas būves.
Atbildīgā Tieslietu ministrija norāda, ka 10 gadu laikā situācijai vajadzētu uzlaboties, bet realitātē neviens indikators neliecina, ka kaut kas varētu mainīties.
Tikmēr nav skaidri definēti daudzdzīvokļu mājas pārvaldnieka pienākumi – it kā sīkums, taču tas rada problēmas gan dzīvokļu, gan zemes īpašniekiem. Piemēram, ja normatīvajos aktos tiktu noteikts, ka tieši pārvaldnieks ir tas, kurš no dzīvokļu īpašniekiem iekasē likumiskās lietošanas maksu par citam piederošo zemi, pirmkārt, dzīvokļu īpašniekiem būtu mazāks risks neapzināti kļūt par nomas maksas parādniekiem, bet zemes īpašniekiem – lielākas iespējas saņemt atlīdzību, kas viņiem taisnīgi pienākas.
No malas situācija šķiet ļoti sarežģīta un gandrīz neatrisināma, taču patiesībā, iedziļinoties un sadalot visu atsevišķos aspektos, piemēram, ieviešot bezstrīdus parādu piedziņas kārtību, nosakot pārvaldnieka pienākumu iekasēt likumisko maksu un to pārskaitīt zemes īpašniekam, veicot citas izmaiņas, situācija būtiski uzlabotos. Vēl viena problēma slēpjas tajā, ka normatīvais regulējums, kas ietekmē situāciju, ir sadrumstalots. Normas, kas ietekmē dzīvokļu un zemes īpašniekus, ir ietvertas vairākos likumos, vienlaikus regulējumā pavisam maz uzmanības ir veltīts strīdu risināšanas kārtībai. Šādos gadījumos viss jārisina Civillikumā noteiktajā kārtībā, kas nozīmē ilgstošu un sarežģītu procesu.
Pagājuši jau divi gadi, kopš spēkā stājies pieminētais Piespiedu dalītā īpašuma privatizētajās daudzdzīvokļu mājās izbeigšanas likums, un tas izgaismojis vairākas problēmas. Tā kā situāciju ir radījusi valsts, arī valstij jāuzņemas risinājuma atrašana. Viens veids būtu, ka valsts vai pašvaldība atpērk zemes no to īpašniekiem, bet tas ir dārgi. Otrs iespējamais risinājums - vienkāršot normatīvo regulējumu un paredzēt dažādas situācijas, kas var rasties, un ietvert to risināšanas kārtību. Lai to izdarītu, nepieciešams izveidot darba grupu, kurā piedalās gan Tieslietu, gan Finanšu, gan Ekonomikas ministrijas, kā arī pašvaldību pārstāvji.
Protams, darba grupas nav panaceja, bet, manuprāt, viss atkarīgs no tā, kāds uzdevums šai darba grupai tiks dots un kāds termiņš būs tā izpildei. Ir skaidrs, ka šajā jautājumā ir pietiekami daudz iesaistīto pušu, lai reizi par visām reizēm šī problēma tiktu atrisināta, atvieglojot dzīvi gan dzīvokļu, gan zemes īpašniekiem.
Autors ir biedrības Tauta pret zemes baroniem pārstāvis