Foto — Scanpix
Tendences
Riskanti sapņi. Vadošo mākslīgā intelekta jaunuzņēmumu Anthropic pametušais pētnieks brits Džeikobs Koksons (27) skaidroja, ka tas ir viņa protesta solis, jo gan viņa bijušais darba devējs, gan citi līdzīgi uzņēmumi mākslīgo intelektu attīsta pārāk strauji un vieglprātīgi. Ja netiks ieviestas kontrolējošas regulas, mākslīgais intelekts sāks apdraudēt cilvēkus. «Neviens no šiem uzņēmumiem nerīkojas atbildīgi. Viņi steidzas ar superintelekta izveidi un liek likmes ar mūsu dzīvībām,» soctīklos rakstīja Džeikobs Koksons. Tikmēr pats Anthropic publicējis savu prognozi, ka mākslīgais intelekts līdz 2030. gadam palielinās, piemēram, ASV kopproduktu par 15%. Tajā pašā laikā darbu zaudēs piektdaļa biroju darbinieku.
Joprojām nevar redzēt. Lielākā daļa eiropiešu, atsaucoties uz darba sludinājumiem, joprojām nezina, kāda varētu būt viņu alga, lai gan to pieprasa ES Atalgojumu caurspīdīguma direktīva, kas stājās spēkā 7. jūnijā. Vienīgās ES dalībvalstis, kas daudzmaz ieviesušas šo prasību, ir Grieķija, Itālija, Lietuva, Malta un Slovākija. Bet, piemēram, Spānija ir veikusi mazu progresu, Vācija to atlikusi līdz 2027. gadam, bet Francijas statuss vispār nav skaidrs, liecina PwC analīze. Viens no šīs direktīvas mērķiem ir mazināt atalgojuma apmēra plaisu starp vīriešiem un sievietēm.
