Humors un joki mūsu ikdienā parasti ienes uzmundrinājumu un pozitīvas emocijas. Daudzi humora izjūtu vērtē kā vienu no jaukākajām cilvēka īpašībām. Tomēr izrādās, ka ar humoru, jokiem un izjokošanu dažkārt nav nemaz tik vienkārši, īpaši, ja runājam par darba tiesiskajām attiecībām.
Var gadīties, ka joki darbavietā nevis uzlabo darba vidi, bet gan to grauj un pat padara “toksisku”. Ja kolektīvā joki ir vērsti tikai pret vienu cilvēku vai grupu, izceļot, piemēram, dzimumu, rasi vai seksuālo orientāciju, to var atzīt par diskriminējošu rīcību. Ja kāds darbavietā stāsta jociņus ar seksuālu zemtekstu, šādu rīcību var atzīt ne tikai par personas aizskaršanu, bet, iespējams, pat par seksuālu uzmākšanos.
Tāpēc rodas loģisks jautājums – vai joku var būt par daudz? Vai tas nozīmē, ka darbavietā labāk nejokot? Rakstā sniegšu ieteikumus darba devējiem, kā atpazīt uzvedību, kura var tikt atzīta par prettiesisku, un, kā pareizi reaģēt šādās situācijās.
