Darba likums
- Viedoklis
- 14.02.2025.
Joki darbavietā – vai to var būt par daudz?
- Viedoklis
- 27.12.2024.
Darba tirgus hronika: kas raksturo aizvadīto gadu un kādas prognozes sola nākamais?
- Viedoklis
- 22.12.2023.
Lai izpildītu jaunās darba samaksas direktīvas prasības, darba devējiem jau tagad jāizvērtē atalgojums
- Viedoklis
- 14.04.2025.
Kas ir būtiskāks – četru darba dienu nedēļa vai uzņēmuma iekšējā kultūra?
Ministru kabinetam, bet vēlāk arī Saeimai, būs jālemj par apjomīgiem grozījumiem Darba likumā, kas būs saistoši lielai daļai uzņēmumu. Izmaiņas aptvers dažādus jautājumus, bet viens no “karstākajiem” jautājumiem ir par darba laika saīsināšanu un iespēju strādāt četras dienas nedēļā.
- Viedoklis
- 14.02.2025.
Joki darbavietā – vai to var būt par daudz?
Humors un joki mūsu ikdienā parasti ienes uzmundrinājumu un pozitīvas emocijas. Daudzi humora izjūtu vērtē kā vienu no jaukākajām cilvēka īpašībām. Tomēr izrādās, ka ar humoru, jokiem un izjokošanu dažkārt nav nemaz tik vienkārši, īpaši, ja runājam par darba tiesiskajām attiecībām.
- Viedoklis
- 27.12.2024.
Darba tirgus hronika: kas raksturo aizvadīto gadu un kādas prognozes sola nākamais?
Viena no galvenajām tendencēm, kas raksturo šo gadu darba tirgū, ir pieaugoša darbinieku mobilitāte – cilvēki meklē labāk apmaksātu un sev piemērotāku darbu. Ņemot vērā, ka šo tendenci ietekmē vairāki nozīmīgi faktori, turpmāk ir sagaidāma vēl izteiktāka darbinieku kustība starp vienas nozares darba devējiem, kā arī starp profesijām un nodarbošanās veidiem. Tas nozīmē, ka darba devējiem ir jāpiedāvā pārmaiņu iespējas savu organizāciju ietvaros, kā arī jānodrošina darbiniekiem tās vajadzības, kuras tiem pašlaik ir visaktuālākās. Uzņēmējiem un valstij jādomā par darbinieku pārkvalifikācijas iespējām, lai darba tirgū atgrieztos patlaban nestrādājošie cilvēki.
- Viedoklis
- 29.02.2024.
Jaunas iespējas darbinieku piesaistei un motivēšanai
No šā gada spēkā stājušies vairāki nozīmīgi jauninājumi, kas attiecas uz darba devēju un darba ņēmēju attiecībām un nodokļu jautājumiem. Tie skar mūsdienās iecienīto strādāšanu attālināti, darba samaksas aspektus, darbinieku profesionālo apmācību, kā arī veselības un nelaimes gadījumu apdrošināšanu. Var teikt, ka visās četrās jomās likumdevējs ir ieviesis lielāku skaidrību, kā arī piešķīris darba devējiem jaunas iespējas darbinieku piesaistei un motivēšanai.
- Viedoklis
- 25.01.2024.
Ja darbinieks nodara zaudējumus darba devējam
Rakstā aplūkosim būtiskākos jautājumus par civiltiesisko atbildību, kas var rasties situācijā, kad darbinieks nodara zaudējumus darba devējam.
- Viedoklis
- 22.12.2023.
Lai izpildītu jaunās darba samaksas direktīvas prasības, darba devējiem jau tagad jāizvērtē atalgojums
Neraugoties uz līdzšinējiem centieniem novērst atalgojuma atšķirību starp sievietēm un vīriešiem, Eiropas Savienības (ES) valstīs, arī Latvijā, tā aizvien ir liela. Šā gada pavasarī tika apstiprināta Eiropas Parlamenta un Padomes direktīva (EU Pay Transparency Directive), kas paredz stiprināt juridisko regulējumu attiecībā uz taisnīgu atalgojumu ES. Direktīva nosaka konkrētus pasākumus un instrumentus, lai nodrošinātu, ka darba devēji ievēro taisnīga atalgojuma principu vienādam vai līdzīgas vērtības darbam. Gan valstij kopumā, gan uzņēmumiem ir tikai divi gadi, lai sagatavotos, jo jaunie noteikumi stāsies spēkā jau 2026. gada jūnijā. Lai izpildītu direktīvas prasības, darba devējiem jau tagad nepieciešams pārskatīt savu atalgojuma praksi un pārliecināties, vai pastāv atalgojuma atšķirības starp vīriešiem un sievietēm. Jāatceras, ka, izdarot secinājumus, jāsamēro vienāds vai līdzīgas vērtības darbs. Lai gan direktīvā noteikti atšķirīgi termiņi pirmo ziņojumu publicēšanai dažādu lielumu uzņēmumiem, kopumā jau tagad var prognozēt, ka direktīva skars visus darba devējus.
- Viedoklis
- 28.02.2023.
Mobings – arī kā “piepelnīšanās” veids
- Radars
- 16.11.2022.
Radars Latvijā
- Viedoklis
- 20.10.2021.
Valsts valoda un poligloti
- Aktuāli
- 27.09.2021.
Izdevumi uz priekšnieka pleciem
- Viedoklis
- 31.03.2020.
Tā pati krīze tikai citā kulītē?
- Viedoklis
- 28.02.2023.
Mobings – arī kā “piepelnīšanās” veids
Mobings jeb psiholoģiskais terors jebkurā darba kolektīvā ir izteikti “toksiska” parādība visām pusēm – gan konfliktā tieši iesaistītajiem, gan pārējam kolektīvam. Tomēr darba devējiem pēdējā laikā nākas saskarties arī ar negodprātīgu rīcību no darbinieku puses, kuri mobinga jēdzienu izmanto, lai nepamatoti vērstos pret darba devēju un faktiski izspiestu naudu. Nesen notikušā tiesvedībā kāds darbinieks par it kā notikušu mobingu no sava kādreizējā darba devēja vēlējās piedzīt 500 tūkstošu eiro morālā kaitējuma kompensāciju. Darbinieks bija rūpīgi gatavojies tiesvedībai, slepeni ierakstot sarunu fragmentus, provocējot kolēģus elektroniskajā sarakstē, tomēr kā izrādījās tā saucamais mobinga stāsts šajā gadījumā bija izdomāts. Šis piemērs norāda, ka darba devējiem būtu savlaicīgi un rūpīgi jāgatavojas gan tam, lai nepieļautu mobinga situācijas, gan arī tam, ka darbinieki var negodprātīgi izmantot savas likumā noteiktās tiesības, lai iedzīvotos.
- Radars
- 16.11.2022.
Radars Latvijā
Pēc tikšanās ar sarunvedēju Krišjāni Kariņu (JV) prezidents Egils Levits pirmdien paziņoja, ka Jaunā Vienotība, Apvienotais saraksts, Nacionālā apvienība var sākt darbu pie valdības deklarācijas, jo sarunās panākts progress par darba virzieniem un atbildības jomu sadali nākamajā valdībā. Dažas stundas vēlāk AS pārstāvis Andris Kulbergs LTV raidījumā Šodienas jautājums paziņoja, ka vienošanās par atbildības jomām tomēr nav panākta.
- Viedoklis
- 20.10.2021.
Valsts valoda un poligloti
Pagājušā piektdienā, 15. oktobrī, Latvijā pirmo reizi svinēja Valsts valodas dienu. Tā tika iekļauta atzīmējamo dienu sarakstā tikai šā gada jūlijā. Datums atsaucas uz 1998. gada 15. oktobri, kad Satversmes ceturtā panta teksts "Latvijas karogs ir sarkans ar baltu svītru" tika papildināts ar teikumu: "Valsts valoda Latvijas Republikā ir latviešu valoda."
- Aktuāli
- 27.09.2021.
Izdevumi uz priekšnieka pleciem
Kāds atbalsts pienākas darbiniekam, strādājot attālināti
- Viedoklis
- 31.03.2020.
Tā pati krīze tikai citā kulītē?
Martā mediju virsraksti vairākumam no mums lika piedzīvot nelielu déjà vu sajūtu, ka esam ko līdzīgu jau pieredzējuši. Līdzās Covid–19 pandēmijai un veselības krīzei sāka parādīties arī ziņas par tai sekojošo ekonomisko lejupslīdi un masveida atlaišanām ar obligātām atsaucēm uz 2008. gadā piedzīvoto. Mums visiem par laimi patlaban šķiet, ka valdība nav apņēmusies īstenot krīzes gadu taupības politiku, proti, ar bēdīgu ironiju pieminamo "veiksmes stāstu". Tomēr par spīti valdības lēmumam krīzes seku mazināšanai atvēlēt nu jau divus miljardus eiro saglabājas jautājumi — vai tas ir pietiekami? Vai šie milzīgie resursi tiks izmantoti atbildīgi un pareizajā virzienā?
- Aktuāli
- 28.05.2018.
Bankas vēlas ieviest algas izmaksu obligāti bezskaidrā naudā
Komercbankas aktīvi sākušas virzīt ideju grozījumiem Darba likumā, lai kā obligātu ieviestu algas izmaksu bezskaidrā naudā, bet algas izmaksu skaidrā naudā noteiktu tikai speciālos izņēmumos, svētdien vēstīja raidījums "LNT Ziņu TOP 10".
