Sabiedrībā jau labu laiku noris diskusija par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizācijas procesa pabeigšanu. Šā jautājuma risināšanai izstrādāts Valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizācijas pabeigšanas likumprojekts, kā arī grozījumi Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likumā, kuru stāšanās spēkā paredzēta 2026. gadā. Manuprāt, tas ir būtisks solis nozares sakārtošanai, kas viestu skaidrību īpašumtiesību jautājumos un rosinātu iedzīvotāju atbildīgāku attieksmi pret saviem īpašumiem.
Lai gan privatizācijas process valstī ir ieildzis jau vairākus gadus, tas joprojām nav atrisinājis daudzas svarīgas problēmas šajā jomā. Tieši tāpēc man ir lielas cerības, ka jaunais likumprojekts, kas nosaka skaidrus termiņus privatizācijas pabeigšanai, varētu sniegt nozarei ļoti nepieciešamo skaidrību un kārtību un veicināt dzīvojamo māju apsaimniekošanas sakārtošanu. Viens no galvenajiem likuma grozījumu jaunievedumiem ir konkrētu termiņu privatizācijas noslēgšanai noteikšana, kā arī iespēja pabeigt privatizācijas procesu, ja vien tas nav pretrunā ar citiem likumiem, arī tad, ja par to nobalso tikai mazākā dzīvokļu īpašnieku daļa. Šāds risinājums būtiski atvieglotu situāciju gadījumos, kad iedzīvotāji nav spējuši panākt vienošanos par nepieciešamajiem lēmumiem privatizācijas noslēgšanai.
Tāpat tiek sakārtots zemes īpašumtiesību zem privatizētajām mājām jautājums. Grozījumi Publiskas personas mantas atsavināšanas likumā paredz regulējumu rīcībai ar valsts vai pašvaldību zemesgabaliem zem privatizētajām dzīvojamām mājām pēc privatizācijas procesa pabeigšanas, skaidri regulējot šo jautājumu un tādējādi atrisinot līdz šim pastāvējušās juridiskās problēmas un neskaidrības, un palīdzot iedzīvotājiem iegūt īpašumtiesības uz zemesgabaliem.
Jāpiebilst, ka ļoti nozīmīga loma šajā procesā ir valstij, jo īpašnieku pasivitāte bieži vien noved pie tā, ka tie dzīvokļu saimnieki, kuri ir aktīvi savu īpašumu uzlabošanas darbu veikšanā, cieš no pārējo iemītnieku vilcināšanās un neizdarības. Daudzdzīvokļu māju dzīvojamais fonds Latvijā strauji noveco, daudziem namiem bīstami tuvojoties avārijas stāvoklim, taču tajās dzīvojošie dzīvokļu saimnieki bieži vien ir kūtri svarīgu lēmumu pieņemšanā, kā arī neizrāda lielu aktivitāti un vēlmi ēkas atjaunot vai vismaz uzturēt labā stāvoklī. Tas savukārt ir gluži kā apburtais loks, ļoti apgrūtina nepieciešamo remontdarbu un uzlabojumu veikšanu.
Stingrāku noteikumu ieviešana un prasība veidot uzkrājumu fondus ļautu nodrošināt ēku saglabāšanu un nepieciešamo remontdarbu veikšanu.
Ar Dzīvojamo māju likuma grozījumiem tiks ieviesti jauni noteikumi, kas palīdzēs dzīvokļu īpašniekiem daudz efektīvāk rūpēties par saviem īpašumiem. Grozījumu galvenā būtība ir saistīta ar uzkrājumu fondu veidošanu, energoefektivitātes uzlabošanu un īpašnieku lielāku iesaisti māju pārvaldībā. Tas sniedz pamatotas cerības, ka tuvākajos gados dzīvojamo māju apsaimniekošanas joma beidzot tiks sakārtota.
Likuma izmaiņas paredz ne tikai palielināt dzīvokļu īpašnieku lomu un atbildību, bet arī uzlabot māju stāvokli, nodrošinot to ilgtspēju un energoefektivitāti. Šie uzlabojumi nav vienkārši formālas izmaiņas – tie ir būtisks pamats, lai māju īpašnieki varētu dzīvot sakārtotā, drošā un mūsdienīgā vidē. Nozares sakārtošanu veicinātu arī tas, ka īpašniekiem būs skaidri noteikti pienākumi, sākot no mājas uzturēšanas līdz ilgtermiņa uzlabojumu plānošanai. Tas ļaus ne tikai labāk saglabāt īpašumus, bet arī risināt ēku novecošanās problēmas, kas līdz šim bieži vien tika atliktas īpašnieku pasivitātes dēļ. Savukārt energoefektivitātes pasākumi un uzkrājumu fondu veidošana palīdzēs ne tikai ietaupīt uz komunālajiem izdevumiem, bet arī radīt vidi, kas ir draudzīgāka maciņam.
Ar šiem grozījumiem tiek pārskatīta arī pašvaldību loma, nosakot, ka dzīvojamo māju pārvaldīšana, ja vien tās nav sociālās mājās, kļūst par dzīvokļu īpašnieku atbildību. Pašvaldību iesaistīšanās dzīvojamo māju apsaimniekošanā līdz šim bieži vien radījušas maldinošu priekšstatu, ka šie ir bezmaksas pakalpojumi, kas pienākas ikvienam. Tas nu nekādi neveicina dzīvokļu īpašnieku atbildības sajūtu par savu īpašumu. Māju pārvaldīšana nav pašvaldību uzdevums – tā ir īpašnieku atbildība un viņiem pašiem jāuzņemas iniciatīva šajā procesā. Likumprojekts un grozījumi paredz mainīt līdzšinējo kārtību, skaidri nosakot, ka īpašniekiem ir jāuzņemas pilna atbildība par saviem īpašumiem, veidojot biedrības vai piesaistot apsaimniekotājus. Būtībā dzīvokļu īpašniekiem pašiem jāpārņem mājas savā valdījumā, tomēr, ja tas netiktu izdarīts, pārvaldība paliktu esošajam pārvaldniekam. Šāda pieeja ne tikai ieviesīs kārtību un taisnīgumu nozarē, bet arī atbrīvos pašvaldības no funkcijām, ko tām nemaz nevajadzētu pildīt, tādējādi ļaujot tām efektīvāk izmantot savus resursus.
Ticu, ka plānotās pārmaiņas likumdošanā varētu būt tieši tas, kas vajadzīgs, lai dzīvokļu īpašnieki aktīvāk iesaistītos mājas apsaimniekošanā, saprotot, ka, sakārtojot nozari, tiks sakārtota arī ikviena māja un tas viennozīmīgi ir ieguldījums pašu namīpašnieku labklājībā un dzīves kvalitātē.
Autore ir Civinity Mājas valdes locekle
