Soctīklos pēdējā laikā man trāpās melni joki par to, kā Kremļa režīmam jāraustās no augusta sākuma, jo šis mēnesis bijis liktenīgs impērijai jau iepriekš. Spilgtākā liecība ir kompartijas pučs 1991. gadā, ar kuru cerēja apturēt Gorbačova reformas, bet realitātē pielika punktu PSRS. Turklāt pučs tiešām beidzās trīs dienās — atšķirībā no Putina zibenskara Ukrainā, kas pārvērties milzu gaļasmašīnā un četrarpus gados iznīcinājis jau vairāk nekā miljonu dzīvību.
Neviens nezina, kādus pārsteigumus augusts nesīs šogad, taču ukraiņu veiksmīgie dronu uzbrukumi Krievijā, spekulācijas par iespējamo banku sistēmas sabrukumu un pat izmisīgā Kijivas civiliedzīvotāju bombardēšana liecina par kara gaitas izmaiņām. Zelenskim ir kārtis. Viņš nupat nomainījis savu armijas vadību, runā ar Trampu un Eiropas partneriem, kamēr Putins nožēlojamā «parādē» nupat atzīmēja kara flotes dienu kaut kādā sētā ar zemūdenes plakātu pie sienas, jo uzkāpt uz īsta kuģa ir pārāk bīstami. Gaidīsim augustu!
