Ilustratīvs attēls no Pixabay.com
Domājot par izglītības kvalitāti Latvijā, Somija nereti tiek piesaukta kā labās prakses piemērs, kam sekot un līdzināties, tomēr OECD Starptautiskās skolēnu novērtēšanas programmas (PISA) rezultāti liecina, ka, piemēram, matemātikā Latvija ir strauji pietuvojusies Somijai: Somija ierindojas 13. vietā, bet Latvija — 14. vietā.
Analizējot, kas ietekmējis Somijas rezultātu pasliktināšanos, jāmin, ka viens no aspektiem ir pārspīlētā digitalizācija un paļaušanās uz digitālajiem rīkiem. Tagad somi aizvien aktīvāk domā, kā atgriezties pie pamatiem jeb sekmēt drukāto mācību līdzekļu — grāmatu un darba burtnīcu — izmantošanu.
Grāmatas ir nepieciešamas gan lieliem, gan maziem skolēniem
Somijas izglītības digitalizācija strauji sākās jau 2010. gadā, un pašvaldības nodrošināja planšetdatorus, vidusskolas posmā arī datorus, taču pašlaik raugāmies, kā atgriezties pie tradicionālajām grāmatām, jo ir skaidrs, ka gan lieliem, gan maziem skolēniem ir svarīga iespēja turēt rokās grāmatu, veikt piezīmes tajā, pildīt uzdevumus u. tml.
Mācību līdzekļu finansējumu pašvaldībām, balstoties uz iedzīvotāju, nevis skolēnu skaitu, piešķir valsts, un tad katra pašvaldība autonomi drīkst lemt, kādus mācību līdzekļus iegādāties. Tā kā Somijā ir ļoti svarīga vienlīdzība, protams, pastāv vienoti principi, bet gala lēmumus tomēr pieņem pašvaldības. Katras vietvaras pārziņā ir tas, vai iegādāties drukātos mācību līdzekļus — grāmatas, burtnīcas — vai tomēr izvēlēties digitālos resursus. Analizējot, kāda summa tiek piešķirta uz vienu skolēnu, var redzēt, ka situācija dažādās pašvaldībās atšķiras, piemēram, Oulu pilsētā tie ir 453 eiro, Somijas otrajā lielākajā pilsētā Espo — 299 eiro, bet Turku — 222 eiro. Vidēji valstī summa svārstās no 100 līdz 300 eiro vienam skolēnam.
Obligāta vidējā izglītība
Papildus tam jāpiezīmē, ka kopš 2021. gada Somijā vidējā izglītība ir obligāta. Un, ja valsts ir noteikusi, ka kāds izglītības līmenis ir obligāts, tad ir tikai likumsakarīgi, ka jābūt nodrošinātam arī visam, kas nepieciešams, lai bērni varētu mācīties. Latvijā pagaidām obligāta ir tikai pamatizglītība, taču bērniem pat šajā posmā trūkst mācību līdzekļu, lai gan tieši sākumskolā un pamatskolā ir īpaši svarīgi, lai skolēniem būtu pieejamas visas nepieciešamās grāmatas un darba burtnīcas.
Atgriežoties pie OECD PISA rezultātiem, jāpiebilst, ka Somijas izglītības politikas veidotāji pagaidām vēl neceļ trauksmi, bet analizē, ko un kā var uzlabot. Vienas no izmaiņām būs atgriešanās pie grāmatu lasīšanas, un te liela nozīme būs tieši mācību līdzekļiem. Latvijā grāmatu lasīšanas tradīcija vēl nav izzudusi, tāpēc ir visas iespējas mācīties no Somijas pieredzes un atcerēties, ka optimālais risinājums ir tradicionālo mācību līdzekļu un digitālo resursu apvienošana.
Autore ir Lapzemes Lietišķo zinātņu universitātes Somijā vecākā lektore
