Jaunās Vienotības deputāts Jānis Patmalnieks par 9. janvāra Saeimas sēdi sociālajos tīklos skaidroja, ka Latvija ir daļa no Eiropas Savienības (ES) un kopā ar to jārisina pasaules klimata jautājumi, to attiecinādams uz iecerēto Klimata likumu. Jāsaka, ka pateicoties opozīcijai un tam, ka uz sēdi nebija ieradušies visi pozīcijas deputāti – 48 balsis bija par maz, lai likumu pieņemtu pirmajā lasījumā.
Patmalnieks gan uzsvēra, ka šī klimata politika nāks par labu mums. Proti, iedzīvotājiem ir iespēja siltināt savus mitekļus, tādejādi padarot apkuri lētāku. Jā, tā ir tikai viena maza daļiņa, par kuru var atsaukties pozitīvi. Aizskrienot gaidāmajiem notikumiem pa priekšu, varu paskaidrot – ja tiks pieņemts likumprojekts, degviela tuvākajā nākotnē kļūs vismaz par 40 centiem litrā dārgāka. Kāpēc? Būs jāpērk tā saucamās izmešu kvotas. ES jau radījusi veselu dienestu, kurš tad rēķinās, cik katra valsts izmet atmosfērā kaitīgos izmešus, cik par to būs jāmaksā utt.. Būs ierēdņu armija arī Latvijā, kura rēķinās, pārdos kvotas, tādējādi cīnoties par klimata neitralitāti. Tādas valstis, kā Ķīna, Indija, Brazīlija un Krievija, kurām drīzumā pievienosies (pēc Trampa solījumiem) arī ASV, dzīvos uz nebēdu, radot vairāk nekā 70% pasaules piesārņojuma. Salīdzinājumam, Eiropas oglekļa pēda ir tikai 8% no globālā līmeņa.
No augstā nama tribīnes skanēja arī kritiskas runas. Tā Aleksandrs Kiršteins (pie frakcijām nepiederošs deputāts) par likumprojektu teica, ka mēs esam saņēmuši klasisku parazītekonomikas dokumentu, kur tiek ierobežota indivīda brīvība, aizskarts privātīpašums, uzpūsts valsts sektors, kurš rada tikai zaudējumus, maksājot valsts uzņēmumu pārvaldniekiem lielas algas. Es teikšu, ka pamatoti tika kritizēts likumprojekta vairāku pantu (no 100) teksts.
Kas ir klimata pārmaiņas? Tās ir izmaiņas klimata stāvoklī, kas veidojas saistībā ar izmaiņām zemeslodes atmosfērā, ko izraisa tieša vai netieša antropogēnā ietekme, un kas pārsniedz dabīgās klimata svārstības salīdzināmos laika posmos. Jautājums – cik ilgā laika posmā? Nākamais – kas ir emisiju kvota? Tā ir atļauja noteiktā laika posmā (mēnesī vai gadā?) emitēt vienu tonnu oglekļa dioksīda vai noteiktu daudzumu citas siltumnīcefekta gāzes globālās sasilšanas potenciālu. Kā jūs šo procesu uzraudzīsiet? Tā, piemēram, airBaltic būs operators, kas uzskaitīs lidojumus un rēķinās izmešus, pirks emisiju kvotas no Briseles. Kas notiks laukos? Acīmredzot operatoram būs jābrauc un katrai gotiņai jāpiestiprina divus uztvērējus, kuri mērīs izdalītā metāna un ogļskābās gāzes daudzumu. Uz katras kefīra pakas būs jābūt uzrakstam – cik emitēts metāns nākamajiem 100 gadiem. Ja šādu datu nebūs, tad kefīra izgatavotājam noņems licenci.
Jaunās Vienotības deputāts, pēc profesijas mežkopis, Uģis Rotbergs nebija vienisprātis ar saviem partijas biedriem. Viņš pauda, ka Latvijas mežsaimniecība piesaista siltumnīcu gāzes (acīmredzot domāts – CO2), un ja sāksim mērīt, kā likumā noteikts, oglekļa emisijas, arī par mežiem būs jāmaksā emisiju kvotas. Viņš aicināja kolēģus operēt ar faktiem, nevis ar statistikas izdomājumiem. Kaut likumdevējā vairāk būtu šādi domājoši cilvēki!
Rakstot atcerējos Šarla de Golla teikto, ka politika ir pārāk nopietna lieta, lai to atstātu tikai politiķu ziņā. Šī nu ir tā reize! Atgādināšu, ka savulaik Grenlandes zaļajās pļavās ganījās govis. Vietā citēt LU profesora, klimata pētnieka Raimonda Kasparinska teikto – klimats ir mainījies pagātnē un mainīsies arī nākotnē, ar vai bez mums. Varbūt nepārvērtēsim savu lomu?
Autors ir bijušais pašvaldības darbinieks
Pagaidām nav neviena komentāra