ekoloģiskā pēda
- Instrumenti
- 01.04.2026.
Ilgtspēju uz papīra lapas neizrēķināt
- Viedoklis
- 15.01.2025.
Kvotu gaidās
- Vide
- 10.03.2024.
- Ieva Jakone
Būvēt zaļi
- Viedoklis
- 15.02.2024.
Digitāls uzreiz nenozīmē “zaļš” – kāpēc jādomā par CO2 pēdas samazināšanu arī IT jomā?
- Instrumenti
- 01.04.2026.
Ilgtspēju uz papīra lapas neizrēķināt
Digitālie rīki palīdz uzņēmējiem veikt sarežģītās emisiju kalkulācijas katrā darbībā un visā piegādes ķēdes garumā, taču jārēķinās ar augstām izmaksām
- Viedoklis
- 15.01.2025.
Kvotu gaidās
Jaunās Vienotības deputāts Jānis Patmalnieks par 9. janvāra Saeimas sēdi sociālajos tīklos skaidroja, ka Latvija ir daļa no Eiropas Savienības (ES) un kopā ar to jārisina pasaules klimata jautājumi, to attiecinādams uz iecerēto Klimata likumu. Jāsaka, ka pateicoties opozīcijai un tam, ka uz sēdi nebija ieradušies visi pozīcijas deputāti - 48 balsis bija par maz, lai likumu pieņemtu pirmajā lasījumā. Patmalnieks gan uz
- Viedoklis
- 27.03.2024.
Kā uzņēmumi sev var palīdzēt klimata pārmaiņu priekšā?
Cīņā ar klimata pārmaiņām zaļais kurss, dažādi starptautiski regulējumi, Eiropas Savienības (ES) taksonomija, pāreja uz oglekļa neitrālu darbību nav vairs reti un nedzirdēti vārdu savienojumi, ko izmanto šaurā lokā, bet gan daudzu organizāciju un uzņēmēju ikdiena. Kā ilgtspējas jautājumi un klimata pārmaiņas ietekmējušas uzņēmumus un kā ar šiem izaicinājumiem cīnīties turpmāk?
- Vide
- 10.03.2024.
- Ieva Jakone
Būvēt zaļi
Trīs arhitekti dod padomus, kā samazināt ekoloģisko pēdu, ko atstājam, būvējot savus mājokļus
- Viedoklis
- 15.02.2024.
Digitāls uzreiz nenozīmē “zaļš” – kāpēc jādomā par CO2 pēdas samazināšanu arī IT jomā?
Domājot par ilgtspēju, visbiežāk saprotam racionālu elektroenerģijas patēriņu, atkritumu apjoma samazināšanu un šķirošanu vai videi draudzīgu mobilitāti. Dzīvojot laikmetā, kad aizvien vairāk pakalpojumi tiek sniegti un saņemti attālināti un strauji pieaug datu apjomi, jāatceras, ka digitāls automātiski nenozīmē videi draudzīgs vai ilgtspējīgs. Arī IT nozare rada CO2 pēdu, turklāt salīdzinoši lielu, piemēram, Starptautiskās Enerģētikas aģentūras (International Energy Agency) dati liecina, ka IT nozare gadā rada aptuveni 5% no pasaules CO2 emisijas apjoma – vairāk nekā aviācija. Diskusija par to, kā padarīt aviāciju ilgtspējīgāku, aktīvi norit jau vairākus gadus, un nozares vadošie uzņēmumi uzstādījuši ļoti ambiciozus mērķus emisiju samazināšanai, tāpēc arī IT nozarei ir laiks meklēt risinājumus, piemēram, zaļajā kodēšanā (green coding) un ilgtspējīgā programmatūrā (sustainable software).
- Eiropā
- 27.12.2023.
VIDEO: Eljerro Kanāriju salās - ekoloģijas paraugs
Eljerro, mazākā no Kanāriju salām, tiek uzskatīta par vienu no zaļākajām salām pasaulē. Eiropas raidsabiedrības ARTE īpašais piedāvājums Ir lasītājiem šoreiz par zaļo dzīvesveidu uz šīs salas.
- Vide
- 19.12.2022.
Cik zaļa būs Latvija?
- Dzīves vide
- 31.10.2022.
- Ilze Šķietniece
Citāda dzīvošana
- Zīmolu tops
- 27.09.2021.
Kas zaļāks — zīmoli vai mūsu paradumi?
- Viedoklis
- 10.06.2021.
Klimata neitralitāte ir nākotnes valūta
- Vide
- 19.12.2022.
Cik zaļa būs Latvija?
Atbildi uz šo «grūti prognozējamo jautājumu» sniedz mākslīgais intelekts
- Viedoklis
- 28.11.2022.
Brīvprātīgā oglekļa tirgus vērtība 2030. gadā sasniegs 50 miljardus eiro
Brīvprātīgais oglekļa kredītu tirgus pašlaik ļoti strauji attīstās. Sistēma, kas paredzēta oglekļa kredītu maiņai, proti, siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanai, novēršanai vai izņemšanai, kļūst populāra arī Latvijā, un mežu vai zemju īpašnieki aizvien aktīvāk interesējas par šīm iespējām nodarboties. Svarīgi apzināties, ka iesaistīties oglekļa tirgū var ne tikai mežu, bet arī lauksaimniecībā neizmantojamu zemju īpašnieki.
- Dzīves vide
- 31.10.2022.
- Ilze Šķietniece
Citāda dzīvošana
Latvijā vidēji vienā mājoklī mīt divi cilvēki, kuri apdzīvo 70 kvadrātmetrus, un pārsvarā ģimenes izvēlas dzīvot daudzstāvu namos vai privātmājās. Taču var dzīvot arī citādi. Piedāvājam ieskatīties trīs netipiskos mājokļos un uzzināt to saimnieku stāstus
- Instrumenti
- 06.12.2021.
Apzināties kaitējumu videi un strādāt zaļāk
Tehnoloģiju rīki palīdz uzņēmumiem izmērīt pienesumu klimata izmaiņu veicināšanā, mainīties uz labu un arī daļēji izpirkt vainu, finansējot koku stādīšanu
- Zīmolu tops
- 27.09.2021.
Kas zaļāks — zīmoli vai mūsu paradumi?
Sabiedrībā paustie saukļi attiecībā uz vides ilgtspēju un klimata pārmaiņām kļūst skaļāki
- Viedoklis
- 10.06.2021.
Klimata neitralitāte ir nākotnes valūta
Eiropas Savienība līdz ar visām tās dalībvalstīm plāno kļūt klimatneitrāla līdz 2050. gadam. Ja Eiropas Parlamentam un Padomei izdosies vienoties par Eiropas Klimata aktu, šis mērķis kļūs arī juridiski saistošs. Taču jau tagad ambiciozo apņemšanos izjūt uzņēmumi, kuru ārvalstu partneri sāk pieprasīt CO2 neitralitāti un citu gāzu emisiju samazināšanu. Viena lieta ir samazināšana, bet kā attīrīt sirdsapziņu un apkārtējo vidi no tā, kas jau sastrādāts?
