Interesi par STEM jomu jāveicina jau bērnībā

  • Beta Frauzīni
  • 21.10.2025.
Beta Frauzīni. Publicitātes foto.

Beta Frauzīni. Publicitātes foto.

Lai sekmētu interesi par STEM (zinātne, tehnoloģijas, inženierzinātnes un matemātika), par to jāsāk domāt bērnībā. Ja skolēni jau no mazotnes tiek iedrošināti pētīt, uzdot jautājumus un izmēģināt idejas praksē, vēlāk viņi daudz biežāk izvēlas studijas un karjeru šajās nozarēs. Īpaši svarīgi tas ir meitenēm, kurām bieži nepieciešams papildus iedrošinājums. Tādu domāšanas un mācīšanās kultūru veicina IB jeb International Baccalaureate programma, kas Latvijā kļūst arvien populārāka.

Holistiska pieeja bērna attīstībai

IB programma paredz, ka uz bērna attīstību raugās kā uz vienotu veselumu - ne tikai domājot, kā iemācīt lasīt, rakstīt un rēķināt, bet arī attīstot sociālās prasmes, empātiju un savstarpējo komunikāciju. Mācīšanās ir pētnieciska un praktiska - skolotājs vada, mudina un iedrošina, bet bērni paši meklē atbildes un risinājumus. Šī pieeja veido izziņas prieku, kas ir viens no nozīmīgākajiem faktoriem mūžizglītības un profesionālās izaugsmes pamatos. Ja reiz bērns ir iemācījies mācīties, šīs prasmes noderēs vienmēr, neatkarīgi no izvēlētās profesijas. 

Projekti, kas iedvesmo

Daudz tiek īstenoti projektu tipa uzdevumi, piemēram, par okeānu, kosmosu vai bioloģisko daudzveidību. Vienā no mūsu skolā īstenotajiem projektiem divi 11 gadus veci skolēni izstrādāja “Bee Project” – viņi pētīja apputeksnēšanos, tikās ar biškopjiem, apmeklēja dravas, izgatavoja un pārdeva bišu mājiņas, kā arī sadarbojās ar pašvaldību, lai aizsargātu apputeksnētājiem draudzīgas teritorijas. Šie jaunie pētnieki īsā laikā apguva komunikācijas, laika plānošanas, pētniecības un sadarbības prasmes. IB skolās to dēvē par “ATL skills” jeb mācīšanās pieejas prasmēm.

Gatavība nākotnei

IB nozīmē uzsvaru uz tādām prasmēm kā komunikācija, sadarbība, kritiskā domāšana un pašvadīta mācīšanās. Skolēni tiek sagatavoti gan augstākajai izglītībai, gan karjerai. Tie nav tikai akadēmiski sasniegumi, bet dzīvē noderīgas prasmes kopumā. Skolēni iemācās analizēt informāciju, organizēt savu darbu, strādāt komandā un prezentēt idejas pārliecinoši - tas ir īpaši vērtīgi pasaulē, kurā tehnoloģiju un citu faktoru ietekmē darba tirgus nepārtraukti mainās. Tāpēc man liels prieks, ka arī Latvijā pieaug interese par šo izglītības formu un pirmsskola “CreaKids” aktīvi strādā pie IB skolas dibināšanas. IB programmas ieviešana ir ieguldījums - gan laika, gan finanšu ziņā. Nepieciešama akreditācija, regulāra skolotāju apmācība un plaša dokumentācija. Tomēr šis ieguldījums atmaksājas - skolas kļūst stiprākas, pedagogi profesionāli aug, bet skolēni iegūst izglītību, kas palīdz mainīgajā pasaulē. 

Skolotāja loma - atvērtība un radošums

Šādā pieejā būtiska ir skolotāja loma. Lai bērni spētu droši domāt un eksperimentēt, skolotājam jābūt ar atvērtu prātu, jāmāk vadīt klasi tā, lai dažādās aktivitātes - projekti, vieslekcijas, ekskursijas - kļūtu par strukturētu mācīšanās procesu, nevis haosu. Tas prasa lielu atdevi un profesionālo izaugsmi. IB skolu skolotāji regulāri piedalās starptautiskos kursos un apmācībās, lai apgūtu jaunas pieejas un dalītos pieredzē ar kolēģiem no visas pasaules.

Ticu, ka nākotnē arī valsts standarta izglītības programmas aizvien vairāk integrēs IB vērtības — starpdisciplinaritāti, starptautiskumu un cieņu pret dažādību. Šī pieeja palīdz bērniem kļūt ne tikai zinošiem, bet arī tādiem, kuri prot domāt kritiski, sadarboties ar citiem un uzņemties atbildību par saviem lēmumiem. Pasaule strauji mainās, un izglītībai ir jāmainās līdzi, lai skolēni būtu ne tikai sagatavoti nākotnei, bet spētu to arī veidot. 

Autore ir starptautiskās izglītības eksperte, IB (International Baccalaureate) programmas skolas vadītāja.

Reklāma

Līdzīgi raksti

Viedoklis Rauls Eametss

Lētā darbaspēka laiks Baltijas ekonomikā ir beidzies

Straujais izmaksu pieaugums Baltijā liecina, ka lētā darbaspēka priekšrocība izsīkst – tas atspoguļojas pakalpojumu cenu kāpumā un eksporta nozares konkurētspējā, norāda “Bigbank” galvenais ekonomists Rauls Eametss.

Viedoklis Gundars Ūdris

Vai likumdevējs spēj nodrošināt taisnīgu līdzsvaru starp sabiedrības un individuālajām interesēm?

Oktobrī vairākas lietas, kas attiecas uz dalīto īpašumu, tiks skatītas atklātā sēdē Satversmes tiesā. Tiesa uzsvērusi, ka šīs lietas ir cieši saistītas un attiecas uz vienu un to pašu pamatjautājumu - kā tiek noteikta atlīdzība zemes īpašniekiem, ja viņu īpašums tiek izmantots citu personu mājokļu vajadzībām. Pastāv cerība, ka apvienošana palīdzēs nodrošināt vispusīgu un ātrāku iztiesāšanu, taču tā arī izgaismo to, cik sarežģīta un ilgstoša šī problēma ir kļuvusi valstiskā līmenī.

Viedoklis Zane Ozola

Direktoriem vajadzīgs atbalsts tāpat kā skolēniem un skolotājiem

Nesen medijos tika publicēts raksts par Latvijas Universitātes pētījumu, kurā secināts, ka skolas direktors lielā mērā ietekmē skolēnu sasniegumus. Vienlaikus pētījumā runāts arī par to, ka mainās direktora loma – no autoritatīva uz atbalstošu vadītāju. Skolas direktora loma mūsdienās patiešām ir mainījusies, jo skolēni, vecāki un pedagogi no direktora sagaida ne tikai profesionālu un strukturētu skolas vadīšanu, bet arī vizionēšanu un virzīšanos uz jauniem mērķiem. Tieši tāpēc jānodrošina atbalsta iespējas arī pašiem direktoriem, lai viņi var mācīties, augt un veiksmīgi pildīt lomu, kas no viņiem tiek sagaidīta.