Gundars Ūdris. Publicitātes foto.
Oktobrī vairākas lietas, kas attiecas uz dalīto īpašumu, tiks skatītas atklātā sēdē Satversmes tiesā. Tiesa uzsvērusi, ka šīs lietas ir cieši saistītas un attiecas uz vienu un to pašu pamatjautājumu - kā tiek noteikta atlīdzība zemes īpašniekiem, ja viņu īpašums tiek izmantots citu personu mājokļu vajadzībām. Pastāv cerība, ka apvienošana palīdzēs nodrošināt vispusīgu un ātrāku iztiesāšanu, taču tā arī izgaismo to, cik sarežģīta un ilgstoša šī problēma ir kļuvusi valstiskā līmenī.
Vairāk nekā 160 000 Latvijas iedzīvotāju joprojām dzīvo juridiskā anomālijā – viņi dzīvo ēkā, kas atrodas uz svešas zemes. Šī absurdā situācija, kad zeme un ēka pieder dažādiem īpašniekiem, skar 3 520 īpašumus visā Latvijā. Tā nozīmē, ka desmitiem tūkstošu cilvēku ikdiena ir sasaistīta ar neskaidriem likumiem un pat sarežģītām tiesvedībām. Oktobrī šis jautājums kārtējo reizi ir nonācis Satversmes tiesā, apvienojot vairākas lietas. Plānots, ka šo lietu apvienošana un izskatīšana tiesas sēdē ar lietas dalībnieku piedalīšanos veicinās to vispusīgāku un ātrāku iztiesāšanu. Tāpēc rodas jautājums, vai šī reize un spriedums beidzot būs solis tuvāk sakārtotai sistēmai?
Nepieciešams sistēmisks risinājums
Šis process faktiski kļūst par lakmusa papīru tam, cik konsekventi Latvijā tiek īstenots īpašuma tiesību princips. Tiesai nāksies izvērtēt ne tikai normu saturu, bet arī to, vai likumdevējs spēj nodrošināt taisnīgu līdzsvaru starp sabiedrības un individuālajām interesēm. Turklāt no 2025. gada 1. janvāra ir mainījušās kadastrālo vērtību bāzes, kas nozīmē arī jaunu neskaidrību vilni - maksājumi var mainīties, bet sistēma joprojām nav taisnīga. Jautājums nav tikai par atsevišķu personu sūdzībām, bet par īpašuma aizsardzības principa ievērošanu valstī.
Jautājums, kas gadiem kavē mājokļu attīstību
Šī neskaidrība gadiem kavē mājokļu attīstību, renovāciju un kreditēšanu. Dzīvokļu īpašniekiem nav vienkārša veida, kā izpirkt zemi - procedūra ir dārga un prasa lielākās daļas dzīvokļu īpašnieku vienprātību. Savukārt zemes īpašnieki saņem atlīdzību, kas bieži vien nesedz pat nekustamā īpašuma nodokli.
Kā liecina iepriekšējās Saeimas komisiju diskusijas un Latvijas Bankas analīzes, šī ir sistēmiska problēma, kuras ekonomiskās sekas ir jūtamas nekustamo īpašumu tirgū un pašvaldību attīstības tempos. Tieši tāpēc Satversmes tiesas spriedums var kļūt par atslēgas punktu, lai beidzot ieviestu taisnīgu un ekonomiski pamatotu sistēmu.
Laiks politiskai gribai
Pēdējo 30 gadu laikā Satversmes tiesa šo jautājumu skatījusi jau vismaz astoņas reizes, tomēr politiskais risinājums joprojām nav panākts, lai gan uz to mudina gan zemes, gan dzīvokļu īpašnieki, tostarp, uzsākot parakstu vākšanu platformā manabalss.lv. Svarīgi, lai šoreiz, kad Satversmes tiesa atkal skata minēto jautājumu, tam tiktu pievērsta ne tikai sabiedrības, bet arī politikas veidotāju uzmanība, un izdarīti attiecīgi secinājumi. Šis jautājums vairs nav tikai par nomas maksu - tas ir par uzticēšanos valstij un tās spējai ievērot pašas noteikumus.
Tiesa lietu skatīs oktobrī un sēdes tiešraide būs pieejama Satversmes tiesas YouTube kanālā. No šī sprieduma būs atkarīgs ne tikai tas, kā turpmāk tiks aprēķināta maksa par zemes lietošanu, bet arī tas, vai Latvija beidzot spēs izkļūt no dalītā īpašuma strupceļa. Šī ir iespēja ne tikai tiesai, bet arī politiķiem pierādīt, ka valsts spēj izlabot pašu radītas kļūdas. Jo īpašuma tiesības nav tikai juridiska konstrukcija - tā ir cilvēku ticība, ka viņu zeme, mājas un ieguldījumi tiek aizsargāti.
Autors ir jurists.