Vai varētu gadīties, ka latviešu animācijas filma otro gadu pēc kārtas nonāk Oskara pretendentu lokā? Pārāk ticami tas nešķiet. Diezin vai blakus Straumes kaķim pie Brīvības pieminekļa būs jāsēdina vilkatis no Dieva suņa. Tomēr skeptiķiem jāatceras, ka pērn arī par Straumes panākumiem neviens galvu ķīlā nelika, tak zelta statuete nonāca Rīgā.
Kā konkursā ies brāļu Ābeļu filmai, to vēl redzēsim, bet vispirms esam sagaidījuši iespēju noskatīties pašu filmu, kas jau sašūmējusi festivālu publiku Amerikā un Eiropā.
Stāstā par nomaļu 17. gadsimta Livonijas ciemu, kurā ierodas vilkatis, nav nekā priecīga, taču Dieva suns nav tikai tumša šausmene par māņticības un dubultmorāles samaitātu pagātni. Kā režisori saka Ir intervijā, viņus patiesībā interesē, vai kas līdzīgs var atkārtoties arī mūsdienās? Baidos, ka atbilde neiepriecina — tumsonība un liekulība nav nekur pazudušas, pat ja tehnoloģijas ir mainījušās.
