Deivids O’Salivans. Zīmējums — Ernests Kļaviņš
ES īpašais sūtnis sankciju jautājumos Deivids O’Salivans norāda — sankcijas nekad nebūs perfektas, tomēr tām ir nozīmīga ietekme uz Krieviju
Sankciju uzraudzīšana ir kā kurmju apkarošana. Lai kā cīnies, zālājā vienmēr parādās jauni rakumi. Tāpat ir ar Krievijai uzliktajām sankcijām, zem kurām nemitīgi rokas Putina pakalpiņi, veikli starpnieki un alkatīgi rietumnieki.
Pašmāju kontrabandisti jāķer nacionālajām valdībām, taču vēl sarežģītāks uzdevums ir pārliecināt «trešās valstis» jeb tās zemes, kuras vispār nav noteikušas Krievijai nekādas sankcijas pēc pilna mēroga uzbrukuma, ka būtu jāņem vērā ES noteiktie ierobežojumi. Šo ES īpašā sūtņa darbu kopš 2023. gada janvāra uzņēmies Deivids O’Salivans, kuru Brisele izvilināja no salīdzinoši mierīgās strādājoša pensionāra dzīves, lai ķertos pie šī uzdevuma. Viņa CV gan liecina par karjeras laikā gūtu rūdījumu, kas ļauj saglabāt mierīgu iekšējo līdzsvaru pat vissarežģītākajos apstākļos. Pēc vairāku augstu amatu ieņemšanas Eiropas Komisijā, tajā skaitā vadot EK prezidenta kanceleju, viņš bija ES pārstāvis ASV no 2014. līdz 2019. gadam — tātad arī Trampa pirmās prezidentūras laikā.
Intervija ar O’Salivanu sarunāta LU Zinātnes mājā drošībai un ārpolitikai veltītās Rīgas konferences laikā. Viņam tikšanās Ārlietu ministrijā ievelkas garumā, gaidot izdzeru kafijas krūzīti, bet mazajā sapulču zālē, kurā sarunājamies, nav pat ūdens. Tas nekas. 72 gadus vecais O’Salivans atstāj iespaidu, ka viņš ēd maz un veselīgi.
Kā pats stāsta, viņam darba dēļ daudz jāceļo, sevišķi uz Centrālāziju, Kaukāzu, Turciju, Apvienotajiem Arābu Emirātiem, bet aizvien vairāk arī uz Dienvidaustrumāziju — Malaiziju, Taizemi, arī Indiju. «Valstīm, protams, ir pilnas tiesības nepievienoties mūsu sankcijām», jo tās diemžēl nav ANO apstiprinātas. «Tomēr vairākums valstu nevēlas kļūt par aktīvu platformu sankciju apiešanai, jo tas nenāk par labu to reputācijai un attiecībām ar mums un citām G7 valstīm», kuras arī ieviesušas sankcijas pret Krieviju. O’Salivana pieredzē valstis ir «relatīvi atsaucīgas» uz ES vēlmēm sankciju jautājumā, un lielā mērā iespējams atrast abpusēji pieņemamus risinājumus. Taču ar Ķīnu sadarbība nesanāk. «Atšķirība ir tāda, ka Ķīna sevi identificē kā neslēptu Krievijas partneri, kamēr daudzām manis apmeklētajām valstīm ir attiecības ar Krieviju, bet tās nenostājas šajā konfliktā vienā vai otrā pusē,» skaidro O’Salivans.
Kas ir izdarīts gandrīz trijos gados, kopš viņš ir amatā? «Mums ir jābūt reālistiskiem par to, ko sankcijas var panākt,» atbild sūtnis. Sankcijas nekad nebūs pilnīgi hermētiskas, tās vienmēr kāds centīsies apiet. «Galvenais jautājums — kā mēs šo apiešanu ierobežojam, saspiežam, samazinām?» Tas prasa neatlaidīgas pūles. Pašlaik O’Salivana uzmanības centrā ir citas lietas nekā tad, kad viņš darbu sāka. Tolaik viņa galvenais mērķis bija ierobežot preču nosūtīšanu uz Krieviju caur tādām valstīm kā Kazahstāna, Kirgizstāna, Uzbekistāna, Armēnija, Turcija, Serbija, AAE. O’Salivans devās uz šīm valstīm, un tās sāka rīkoties, lai novērstu ES preču tranzītu uz Krieviju. 2022. gada beigās tika ieviesti Krievijas naftas cenas griesti, un kopš tā laika parādījusies «ēnu flote», ar kuru Maskava cenšas apiet naftas eksporta ierobežojumus, uzliktas sankcijas lielam Indijas naftas pārstrādes uzņēmumam. «Man šķiet, ka mums ir izdevies ierobežot pieeju mikroelektronikai un attīstītām tehnoloģijām, kuras Krievijai ir vajadzīgas droniem un raķetēm. Mēs esam panākuši, ka viņiem tās ir grūtāk iegūt, tās maksā vairāk, piegādes ķēdes ir neprognozējamākas un neuzticamākas.»
Turklāt Krievijas ekonomika pašlaik nav labā stāvoklī. «Putina izvēlētais tautsaimniecības modelis, kurā civilā ekonomika tiek upurēta militārai ražošanai, nav ilgtspējīga,» norāda O’Salivans.
Kopš pilna mēroga uzbrukuma sākuma Krievijas ienākumi sankciju ietekmē ir samazināti par apmēram 450 miljardiem dolāru. Krievijas aizsardzības budžets ir ap 130 miljardiem, tātad zaudēto ienākumu apjoms nav maznozīmīgs. Ienākumi no naftas tirdzniecības 2023. gadā samazinājās par apmēram 30%, pērn vēl par 20% un turpina samazināties arī šogad. Naftas cenai noteiktie griesti darbojas, jo to apiešanai Krievija bijusi spiesta izveidot ēnu floti, kas izmaksājusi apmēram 15 miljardus dolāru. Bet arī šo shēmu ES aktīvi apkaro. Kopā ar dalībvalstīm izdevies panākt, ka lielākā daļa valstu atceļ reģistrāciju sankcijām pakļautajiem kuģiem. (Šobrīd sankcijām pakļauti vairāk nekā 440.) Ir vēl vietas, kas to nav izdarījušas, šie kuģi arī mēdz bieži mainīt reģistrācijas vietu, tomēr šajā jautājumā «mēs esam pielikuši lielas pūles, un tas dod rezultātus». Puse sankcijām pakļauto kuģu vairs nepārvadā krievu naftu, un šo tankkuģu pārvadātās krievu naftas apjoms kopumā samazinājies par apmēram 75%. Vēl arī daudzu elektroniskām ierīcēm nepieciešamo detaļu cena krieviem pieaugusi līdz pat 600%. «Tas viss liecina, ka sankcijām ir reāla ietekme un Krievijai ir grūtības finansēt karu,» secina O’Salivans.
Atgādinu pagājušajā nedēļā Ukrainas prezidenta Volodimira Zelenska teikto, ka masīvajā uzlidojumā Kijivai naktī uz 5. oktobri Krievijas dronos un raķetēs tika atrasti 100 tūkstoši Rietumos ražotu detaļu. Pat ja tās maksā dārgāk, Krievija turpina šīs detaļas saņemt. O’Salivans atbild, ka šīs detaļas ir ne tikai ļoti sīkas, bet arī bieži vien ražotas krietni agrāk. Nesen kādā krievu dronā tika atrasta itāļu firmas mikroshēma, kuru ražotājs pārbaudīja un atklāja, ka tā pārdota jau 2012. gadā. «Diemžēl šādu preču pasaulē ir tik daudz, ka ir ļoti grūti pilnībā liegt Krievijai tām pieeju.»
Kādas jaunas sankcijas O’Salivans ieteiktu ES pieņemt? «Nav jautājums par jaunām sankcijām,» viņš atbild. Lielie virzieni — tehnoloģijas, ienākumi, tirdzniecība — jau ir noteikti. «Ir nemitīgi jāprecizē un jāpielāgojas, lai ņemtu vērā pastāvīgās izmaiņas veidos, kā sankcijas tiek apietas.» O’Salivans dzirdējis, ka tagad kādā Maskavas universitātē var dabūt maģistra grādu sankciju apiešanā. «Ir tūkstošiem cilvēku Sanktpēterburgā un Maskavā, kuri katru rītu pamostas un iet uz darbu, kur viņiem jāizgudro aizvien jauni veidi, kā apiet mūsu sankcijas. Mēs pamostamies no rīta, ejam uz darbu un domājam, kā panākt pretējo.» Pirms gada ēnu flote nebija tik aktuāla, tagad jāsāk pievērst aizvien lielāku uzmanību kriptovalūtām.
O’Salivans norāda, ka pirms pilna mēroga iebrukuma ES tirdzniecības apjoms ar Krieviju bija aptuveni 260 miljardu eiro gadā, tagad tie ir apmēram 60 miljardi. «De facto mēs esam no viņiem atslēgušies.» Tas, kas ir palicis, nereti ir pašas Eiropas interesēs. Piemēram, ES turpina importēt no Krievijas titānu, ko praktiski citur nevar dabūt — tas ir vitāli svarīgs materiāls Airbus lidmašīnu ražošanai. Un ir zināma veida sankciju apiešana, kas O’Salivanam neliek mocīties ar bezmiegu. Ja Sanktpēterburgā var nopirkt Porsche auto vai Gucci somiņu par trīskāršu cenu, tas nozīmē, ka «valūta tiek izvesta no Krievijas, lai samaksātu par rotaļlietu, kurai nav nekādas ekonomiskas vai militāras vērtības».
* Paldies Ir sadarbības partnerim Tilde, kura izstrādātā tehnoloģija Tilde Transcribe ikdienā atvieglo mūsu žurnālistu darbu.
