Latvijas uzņēmumi nav pilnvērtīgi apguvuši datu analītikas potenciālu

  • Rihards Garančs
  • 20.11.2024.
Ilustratīvs attēls no Pixabay.com

Ilustratīvs attēls no Pixabay.com

Datu analītikai ir milzīgs potenciāls, ko vairākums uzņēmumu Latvijā izmanto nepilnīgi vai nav apguvuši nemaz, – tā var būtiski palīdzēt gan jaunu klientu piesaistē, gan resursu efektivizācijā un manuālā darba optimizācijā. Pašreizējās darba tirgus un uzņēmējdarības vides attīstības tendences liecina, ka nākotnē arvien vairāk tiks novērtēta spēja izcelt un efektīvi pasniegt kvalitatīvus datus, tādejādi izceļoties straujajā informācijas apritē. Tāpēc ir būtiski jau pašlaik ieguldīt gan mūsdienīgās datu analītikas sistēmās, gan darbinieku zināšanās un kompetencēs.

Datos balstīti lēmumi par investīcijām

Dati ir viens no spēcīgākajiem rīkiem konkurētspējas veicināšanai. Tomēr jāņem vērā, ka vienkārša datu analīze uzņēmumam nenodrošinās augstākus rezultātus – lai būtu soli priekšā konkurentiem, svarīgi izmantot attīstītākas metodes, kas ļauj izstrādāt prognozes un veikt scenāriju analītiku. Šāda pieeja Latvijā redzama retāk, taču to aktīvi izmanto starptautiskie spēlētāji citviet pasaulē. Piemēram, Microsoft, balstoties padziļinātā datu analīzē, veido dažādas stratēģijas, lai prognozētu tās jomas, kurās nākotnē būs izdevīgi investēt.

Datu analīzes rīki, kas palīdz taupīt laiku

Patlaban daudzu Latvijas uzņēmumu centieni datu analītikas jomā visbiežāk nozīmē Microsoft Excel programmas izmantošanu pamatlīmenī. Daži uzņēmumi cenšas apgūt arī biznesa inteliģences rīkus, piemēram, PowerBI, taču tikai salīdzinoši neliela daļa, visbiežāk lielās kompānijas un jaunuzņēmumi, izmanto arī attīstītākas metodes, piemēram, pēta datu kopsakarības un veido korelācijas ar mašīnmācīšanās palīdzību.

Ikviena uzņēmuma iespējas šajā jomā atšķiras, tāpēc iesaku sākt ar vienkāršāko – apgūt jaunākās funkcijas, ko sniedz visiem pazīstamā Microsoft Excel programma. Piemēram, tikai retais zina, ka tā aprīkota ar mākslīgā intelekta rīkiem, kas analizē datus un piedāvā to apstrādes formulas, ievērojami atvieglojot ikdienas darbu. Tāpat ieteiktu arī dažādus automatizācijas rīkus, piemēram, Microsoft Power Automate, kas ietaupa laiku, ko veltām manuālai datu apstrādei.

Jāmācās papildus

Lai pilnvērtīgi apgūtu datu analītikas principus un spētu tos pielietot praksē, ir vērts padomāt par papildu apmācībām. Piemēram, iesaistoties Latvijas Digitālā akseleratora īstenotajā apmācību programmā, kuras ietvaros dalībnieki apgūst strukturētu pieeju datu analīzes jomā, kā arī aktuālo informāciju par jaunākajiem risinājumiem un to ieviešanas iespējām sava uzņēmumā ikdienas darbībā. Pēc pieteikšanās anketas aizpildīšanas ar nozares ekspertu atbalstu katram uzņēmumam tiek izstrādāta individualizēta ceļakarte un specializēts mācību piedāvājums, kas palīdz iespējami ātrāk un efektīvāk integrēt jauniegūtās zināšanas praktiskā darbībā.

No mūsu pašu lēmumiem un pieejas ir atkarīgs, vai uzņēmuma izaugsmes plānus galvenokārt balstīsim ļoti šaurā, personīgā redzējumā, vai izmantosim datus, kas sniedz daudz plašāku perspektīvu un izaugsmes iespējas. Nākotnē efektīvāki būs tie vadītāji un līderi, kuri datu analīzi izmantos gudri, proti, lai efektivizētu lēmumu pieņemšanas un vadības procesus. Pagaidām šajā jomā vēl ir vieta izaugsmei.

 

Autors ir Rīgas Ekonomikas augstskolas lektors

Reklāma

Līdzīgi raksti

Viedoklis Ivonne Linnstade (Yvonne Lindstad)

Vecāki zina, kas ir labākais viņu bērniem, tam jāatspoguļojas arī pirmsskolu politikā

Absolūti lielākā daļa vecāku apzinās, cik svarīga loma bērna attīstībā ir kvalitatīvai izglītībai un drošai, atbalstošai videi. Turklāt, stāsts nav tikai par skolu, tas ir svarīgi no pirmās izglītības pieredzes – pirmsskolas. Tieši vecāki vislabāk pazīst savu bērnu, viņa personības iezīmes un raksturu, spējot izvērtēt, kad vislabāk uzsākt pirmsskolas un kuru bērnudārzu izvēlēties. Ja izvēli nosaka tikai izmaksas vai pašvaldību vai valsts iestāžu noteikumi, pastāv risks, ka tas nebūs labākais iespējamais variants bērna interesēm.

Viedoklis Renārs Deksnis

Kamēr kaimiņi jau operē ar robotiem, Latvija vēl gaida lēmumu – vai atpaliksim modernajā medicīnā?

Pēdējo gadu laikā robotizētā ķirurģija pasaulē ir piedzīvojusi strauju attīstību – šobrīd tā tiek izmantota vispārējā ķirurģijā, ai uroloģijā, ginekoloģijā, torakālajā un otolaringoloģijas jeb ausu, kakla un deguna ķirurģijā.

Viedoklis Edgars Turlajs

Kāpēc Lietuva var, Igaunija varēs, bet Latvija nevar? Bardaks ar kredītsaistību datiem

Eiropas Savienības līmenī ar "patēriņa kredītu direktīvas" starpniecību ir noteiktas vispārīgās prasības, kā kredītu devējiem izvērtēt patērētāju spējas atmaksāt savas kredītsaistības. Līdz ar to, vai un kādas datu bāzes ir obligāti izmantojamas šajā procesā, katra dalībvalsts nosaka pati. Latvijā izveidotā sistēma ir vissarežģītākā Baltijā, jo informācija par personas kredītsaistībām no visiem patērētāju kreditēšanas nozares dalībniekiem faktiski "dzīvo" gan valsts, gan privātās datu bāzēs. Turklāt nevienā datu bāzē nav informācija no visiem nozares dalībniekiem.

Viedoklis Agita Balbārde

Vai ģeopolitiskie satricinājumi ir izslēguši ilgtspēju no dienaskārtības?

Klimata pārmaiņas un ilgtspējīga attīstība pēdējos gados ir bijusi viena no centrālajām tēmām politiskajā un ekonomiskajā diskusijā, taču šobrīd ir vērojama satraucoša tendence – ģeopolitiskie satricinājumi draud izslēgt no dienaskārtības tādus jautājumus kā klimatneitralitātes mērķu sasniegšana, emisiju mazināšana un ilgtspējīgi risinājumi. Svarīgi apzināties, ka ilgtspēja nav īstermiņa kampaņa, tā ir ekonomikas un sabiedrības pielāgošanās realitātei – globāls dabas resursu izsīkums, ekosistēmas degradēšanās un klimata pārmaiņas rada tiešu ietekmi uz mūsu dzīves un biznesa vides kvalitāti.

Jaunākajā žurnālā