Latvijas uzņēmumi nav pilnvērtīgi apguvuši datu analītikas potenciālu

  • Rihards Garančs
  • 20.11.2024.
Ilustratīvs attēls no Pixabay.com

Ilustratīvs attēls no Pixabay.com

Datu analītikai ir milzīgs potenciāls, ko vairākums uzņēmumu Latvijā izmanto nepilnīgi vai nav apguvuši nemaz, – tā var būtiski palīdzēt gan jaunu klientu piesaistē, gan resursu efektivizācijā un manuālā darba optimizācijā. Pašreizējās darba tirgus un uzņēmējdarības vides attīstības tendences liecina, ka nākotnē arvien vairāk tiks novērtēta spēja izcelt un efektīvi pasniegt kvalitatīvus datus, tādejādi izceļoties straujajā informācijas apritē. Tāpēc ir būtiski jau pašlaik ieguldīt gan mūsdienīgās datu analītikas sistēmās, gan darbinieku zināšanās un kompetencēs.

Datos balstīti lēmumi par investīcijām

Dati ir viens no spēcīgākajiem rīkiem konkurētspējas veicināšanai. Tomēr jāņem vērā, ka vienkārša datu analīze uzņēmumam nenodrošinās augstākus rezultātus – lai būtu soli priekšā konkurentiem, svarīgi izmantot attīstītākas metodes, kas ļauj izstrādāt prognozes un veikt scenāriju analītiku. Šāda pieeja Latvijā redzama retāk, taču to aktīvi izmanto starptautiskie spēlētāji citviet pasaulē. Piemēram, Microsoft, balstoties padziļinātā datu analīzē, veido dažādas stratēģijas, lai prognozētu tās jomas, kurās nākotnē būs izdevīgi investēt.

Datu analīzes rīki, kas palīdz taupīt laiku

Patlaban daudzu Latvijas uzņēmumu centieni datu analītikas jomā visbiežāk nozīmē Microsoft Excel programmas izmantošanu pamatlīmenī. Daži uzņēmumi cenšas apgūt arī biznesa inteliģences rīkus, piemēram, PowerBI, taču tikai salīdzinoši neliela daļa, visbiežāk lielās kompānijas un jaunuzņēmumi, izmanto arī attīstītākas metodes, piemēram, pēta datu kopsakarības un veido korelācijas ar mašīnmācīšanās palīdzību.

Ikviena uzņēmuma iespējas šajā jomā atšķiras, tāpēc iesaku sākt ar vienkāršāko – apgūt jaunākās funkcijas, ko sniedz visiem pazīstamā Microsoft Excel programma. Piemēram, tikai retais zina, ka tā aprīkota ar mākslīgā intelekta rīkiem, kas analizē datus un piedāvā to apstrādes formulas, ievērojami atvieglojot ikdienas darbu. Tāpat ieteiktu arī dažādus automatizācijas rīkus, piemēram, Microsoft Power Automate, kas ietaupa laiku, ko veltām manuālai datu apstrādei.

Jāmācās papildus

Lai pilnvērtīgi apgūtu datu analītikas principus un spētu tos pielietot praksē, ir vērts padomāt par papildu apmācībām. Piemēram, iesaistoties Latvijas Digitālā akseleratora īstenotajā apmācību programmā, kuras ietvaros dalībnieki apgūst strukturētu pieeju datu analīzes jomā, kā arī aktuālo informāciju par jaunākajiem risinājumiem un to ieviešanas iespējām sava uzņēmumā ikdienas darbībā. Pēc pieteikšanās anketas aizpildīšanas ar nozares ekspertu atbalstu katram uzņēmumam tiek izstrādāta individualizēta ceļakarte un specializēts mācību piedāvājums, kas palīdz iespējami ātrāk un efektīvāk integrēt jauniegūtās zināšanas praktiskā darbībā.

No mūsu pašu lēmumiem un pieejas ir atkarīgs, vai uzņēmuma izaugsmes plānus galvenokārt balstīsim ļoti šaurā, personīgā redzējumā, vai izmantosim datus, kas sniedz daudz plašāku perspektīvu un izaugsmes iespējas. Nākotnē efektīvāki būs tie vadītāji un līderi, kuri datu analīzi izmantos gudri, proti, lai efektivizētu lēmumu pieņemšanas un vadības procesus. Pagaidām šajā jomā vēl ir vieta izaugsmei.

 

Autors ir Rīgas Ekonomikas augstskolas lektors

Reklāma

Līdzīgi raksti

Viedoklis Zane Segruma

Mācies mākslīgo intelektu – un mācies kopā ar to

Mākslīgais intelekts (MI) maina ne tikai to, kā mēs strādājam, bet arī to, kā mēs ikdienā mācāmies jaunas lietas – vai nu tās būtu nepieciešamas darbam, vaļaspriekiem vai citām tūlītējām vajadzībām. Turklāt unikāla ir ne tikai mūsu pieeja zināšanu apguvei, bet tehnoloģija kā tāda, jo tā spēj uzlabot un pilnveidot savas zināšanas kopā ar mums. Šīs sistēmas ne tikai izpilda uzdevumus – tās spēj spriest, plānot un pilnveidoties sadarbībā ar cilvēku. Līdz ar to mācīšanās kļūst par divvirzienu procesu: cilvēks māca MI, un MI māca cilvēku. Tā ir iespēja, bet arī atbildība.

Viedoklis Kristīne Gruzinska

Bez datiem nav rīcības: kāpēc mājsaimniecību budžeta apsekojums ir kritiski svarīgs datos balstītai politikai

Energoresursu cenu būtiskās svārstības Covid-19 pandēmijas, ģeopolitiskās situācijas un pēc-pandēmijas periodā uzskatāmi pierādīja, cik nozīmīga ir kvalitatīva statistika, lai politiskie lēmumi būtu pamatoti un atbilstoši iedzīvotāju vajadzībām. Valdības atbalsta pasākumi elektrības un apkures rēķinu kompensēšanai tika balstīti tieši mājsaimniecību budžeta apsekojuma (MBA) datos – bez tiem nebūtu iespējams saprast, kurās iedzīvotāju grupās situācija ir visgrūtākā un kāds atbalsta apmērs patiešām ir nepieciešams.

Viedoklis Ieva Jāgere

Latvijai jābeidz domāt par sevi kā mazu tirgu

Latvijā joprojām ir dzīva retorika: “mēs esam mazi”. Tā ir frāze, kurai investīciju vidē nav nozīmes, jo investori sen vairs neskatās uz valstīm pēc tirgus izmēra. Viņi meklē kvalitāti, uzticamību un stabilitāti. Tieši šie faktori bija vispārliecinošāk jūtami mūsu valsts dalības “EXPO 2025 Osaka” laikā.

Viedoklis Rauls Eametss

Baltijas ekonomika uz pārmaiņu sliekšņa: ko 2026. gads nesīs Latvijai?

Latvijas ekonomikas izaugsme ir lēna, joprojām atpaliekot no Lietuvas, turklāt ārējie riski pieaug – Vācijas un Polijas bremzēšanās, parādu kāpums eirozonā un iespējamā ASV recesija rada spiedienu 2026. gadā pārskatīt Latvijas eksporta prioritātes, nodokļu politiku un investīciju virzienus.

Jaunākajā žurnālā