Pērnā gada vasarā darbību sāka darba grupa, kurā apvienojās augstskolu pārstāvji, mārketinga nozare un studenti. Tās mērķis – analizēt esošo augstākās izglītības programmu saturu no šodienas un nākotnes perspektīvas, lai izveidotu jauno Latvijas mārketinga izglītības standartu.
Datu analītikai ir milzīgs potenciāls, ko vairākums uzņēmumu Latvijā izmanto nepilnīgi vai nav apguvuši nemaz, – tā var būtiski palīdzēt gan jaunu klientu piesaistē, gan resursu efektivizācijā un manuālā darba optimizācijā. Pašreizējās darba tirgus un uzņēmējdarības vides attīstības tendences liecina, ka nākotnē arvien vairāk tiks novērtēta spēja izcelt un efektīvi pasniegt kvalitatīvus datus, tādejādi izceļoties straujajā informācijas apritē. Tāpēc ir būtiski jau pašlaik ieguldīt gan mūsdienīgās datu analītikas sistēmās, gan darbinieku zināšanās un kompetencēs.
Mākslīgā intelekta risinājumi kļūst aizvien nozīmīgāki perspektīvajā biznesa konsultāciju segmentā, piedāvājot patiesi individuālu attieksmi par salīdzinoši niecīgu cenu
Liela daļa skolotāju jauno mācību gadu sagaida ar pozitīvu noskaņojumu un motivāciju. Pedagogi ir atvērti jaunām lietām, gatavi reaģēt uz dažādiem nozares izaicinājumiem, tomēr vienlaikus ir skaidrs, ka nepieciešams lielāks atbalsts, konkrētība un praktiski ieteikumi, ko var pielietot ikdienā. Pedagogi ir gatavi arī runāt par izglītības politiku – tēmu, no kuras iepriekš daudzi ir vairījušies. Skolu līderu un pedagogu atbalsta konferencē augusta sākumā iezīmējās vairākas nozares aktualitātes. Kon
Automatizācija aizvien vairāk aizstās roku darbu, bet milzīgu datu apjomu analizēs mākslīgais intelekts. Lai spētu konkurēt, cilvēkiem būs jāapbruņojas ar jaunu prasmju kopumu. Kurās profesijās būs vislielākās iespējas pēc 10 gadiem? Vaicājam mākslīgajam intelektam
Medicīnas tehnoloģiju uzņēmuma Longenesis izveidotājs datorzinātnieks Emīls Sjundjukovs veselības aprūpes nākotni saskata personalizētā datu apstrādē, kas paver jaunas durvis pacientiem un arī ārstiem
Laikā, kad izglītības jomas jautājumi ir nemitīgās sabiedrības, profesionāļu un politikas veidotāju krustugunīs, aicinu paskatīties, kā datu izmantošana izglītībā var kļūt par tramplīnu nozares attīstībai.
Viens no spilgtākajiem manas paaudzes kinotrilleriem – režisora Aloiza Brenča filma Mirāža (1983) – piedāvāja skatītājiem ko iepriekš neredzētu. Tur bija (gandrīz) autentiska Amerika ar visiem kapitālisma atribūtiem – lielām automašīnām, cigarešu reklāmas plakātiem, kokakolu un alkatīgiem cilvēkiem, kuri nolaupa inkasācijas auto ar trim miljoniem dolāru seifā. Nieka 40 gadus vēlāk aina ar bankas aplaupītājiem ir kļuvusi par eksotisku dīvainību, jo skaidra nauda bankās vairs praktiski neglabājas un tās pārvietošanās nav saistīta ar ātri braucošām mašīnām uz šosejām, bet pavisam statiskām “mašīnām”, kas stāv uz rakstāmgaldiem vai serveru telpās. Datu un informācijas laikmets ir mainījis ne tikai mūsu ikdienu un paradumus, bet arī jautājumus, kuri ir mums visiem nozīmīgi. Viens no tiem, – daudzu, pagaidām vēl sadrumstalotu, izkaisītu, datu savienojamība.
Domājot par programmatūru, kas nodrošina dažādus valsts pakalpojumus, parasti neiztēlojamies, kā tā tiek izveidota, kas to izveido un vai tās dizains ir atvērts publiskai apskatei. Taču tāpat kā publiskās ēkas tiek uzbūvētas ar publiski pieejamiem arhitektūras plāniem arī atvērtā koda principu ieviešana valsts pārvaldē ir pilnīgi iespējama. Meklējot veidus, kā uzlabot valsts digitālo pakalpojumu kvalitāti, efektivitāti un pārredzamību, koda atvēršana var būt atslēga šo mērķu sasniegšanai.
Pēdējo gadu laikā virknē politikas virzienu Ārvalstu investoru padome Latvijā (FICIL) saskaras ar jautājumiem, kuru sakārtošana palīdzētu iespējot daudz lielāku investīciju pieplūdumu Latvijas tautsaimniecībā – gan īstermiņā, gan ilgtermiņā.
Eiropas ekonomikas un sociālo lietu komiteja (EESK) ir devusi savu atzinumu par Mākslīgā intelekta regulu, kas nozīmē, ka pārskatāmā nākotnē (iespējams, jau nākamā gada laikā) Eiropas Savienībā (ES) beidzot būs noteikti skaidri kritēriji par to, kas tad ir mākslīgais intelekts un kādas ir tā izmantošanas robežas.
Pirms gada
Ja vēl neesi reģistrējies, ir.lv reģistrējies šeit vai ienāc spiežot uz sociālo mediju ikonām zemāk.
Aizmirsi paroli?
Ja jau esi reģistrējies, pievienojies šeit.
Piekrītu Pakalpojumu sniegšanas noteikumiem un Privātuma politikai
Piekrītu saņemt izdevniecības jaunumus un satura vēstkopas.
Uz Jūsu norādīto e-pasta adresi %email%, tika nosūtīts apstiprinājuma kods.
Ievadiet kodu
Lūdzi ievadiet saņemto kodu, lai apstiprinātu e-pasta adresi.Mirkli pacietības, lūdzu. Visbiežāk šis kods jums atnāks uz e-pastu uzreiz, tomēr var būt gadījumi, kad tas aizņem vairākas minūtes.
Lūdzu pārbaudiet e-pastu un pārliecinieties, ka ierakstījāt kodu pareizi.Nepieciešamības gadījumā pieprasiet jaunu kodu.
Kļūda. Mēģinat vēlreiz.
Paroles maiņa sekmīga!
