Baltijas Universitātes studenti sākot mācības Hamburgas vēstures muzeja ēkā 1946. gada pavasarī
Nozīmīga loma trimdas latviešu vēsturē bija pirms 80 gadiem dibinātajai Baltijas Universitātei, kas trīs gadus vienlaikus bija gan bēgļu nometne, gan augstākā mācību iestāde. Nacionālajā bibliotēkā atklāta tai veltīta izstāde
Vecās fotogrāfijas mudina domāt, ka Otro pasaules karu pārdzīvojušie jaunie cilvēki bija dzīvespriecīgi un cerību pilni — gan apgūstot zinības, gan izklaidējoties. Taču realitāte bija arī gana skaudra, jo gan studenti, gan pasniedzēji dzīvoja bēgļu barakās. Tikai vēlāk, no Hamburgas pārceļoties uz netālo Pinnebergu, viņus izmitināja bijušajās vācu armijas kazarmās.
«Dažkārt, kad nometnē bija izslēgta strāva un mums nebija kurināmā, mēs ceļojām caur Hamburgas drupu laukiem. Toreizējais Hamburgas izskats tagad grūti iedomājams. Vietām sagrauto māju rajoni sniedzās kilometriem tālu. Daudzi šo rajonu iedzīvotāji gulēja zem masu kapu kopiņām kapsētā,» savās atmiņās raksta viens no Baltijas Universitātes studentiem, arhitekts Arnolds Grāmatiņš.
