Mākslas vēsturniece Anna Ancāne. Foto - Ieva Leiniša, LETA
Latvijas Mākslas vēstures institūta vadošās pētnieces Dr. art. Annas Ancānes skaidrojums, kādēļ viņa nav piekritusi kultūras ministres Agneses Lāces piedāvājumam uz laiku uzņemties NKMP vadību pēc Dr. arch. Jura Dambja aiziešanas no amata
Atsaucoties uz daudzu nozares pārstāvju uzdotajiem jautājumiem, informēju, ka esmu noraidījusi kultūras ministres piedāvājumu uzņemties Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes (NKMP) vadītāja pienākumu izpildītāja pienākumus līdz jauna pārvaldes vadītāja iecelšanai amatā.
Sarunās ar ministri izteicu iespēju piedāvājumu pieņemt, ja tiktu ievēroti šādi nosacījumi:
1) No Kultūras ministrijas puses jāpārtrauc gan atklātu, gan slēptu “karošanu” ar pārvaldi.
2) Uzaicināt pašreizējo iestādes vadītāju Dr. Arch. Juri Dambi turpināt darbu pārvaldē uz laiku vakantajā vadītāja vietnieka amatā, kuru nākotnē paredzēts pārveidot jaunas konsultāciju un atbalsta sistēmas vadīšanai, tajā skaitā arī ātras reaģēšanas situācijām civilajā aizsardzībā.
Aicinu izprast, ka pārvaldē strādā kompetenti speciālisti, bet katrs savā īpašajā jomā. Strauji nomainot iestādes vadītāju, pārvalde zaudēs specifisku kompetences daļu, kura pagaidām nav aizvietojama. Tā ir kompetence kultūras mantojuma, mūsdienu arhitektūras un dizaina attiecībās – saspēlē, dažādu attīstības koncepciju izstrādē, kā arī mūsdienu kultūras mantojuma filozofijas ieviešana normatīvo aktu regulējumā, likuma normu formulējumu un pamatojumu radīšanā.
Diemžēl sarunas nav devušas iestādes interesēm optimālu risinājumu. Joprojām uzskatu, ka pārvaldes vadītāja amata konkurss organizēts novēloti, sasteigti un neprofesionāli, veidojot pārrāvumu iestādes darbībā un tādējādi to potenciāli vājinot. Nav saprotams, kam ir nepieciešams šāds starpposms? Nav arī skaidrs, kādēļ esošā vadītāja viedokli neņēma vērā konkursa kritēriju formulēšanā, kas būtu labā prakse, lai nodrošinātu pēctecību.
Zinu, ka Juris Dambis neplāno doties atpūtā, bet turpinās aktīvi strādāt; diemžēl, visticamāk, viņa zināšanas tālāk netiks izmantotas kultūras mantojuma aizsardzībai. Tas būs zaudējums kultūras mantojuma aizsardzības sistēmai.
Šajā situācijā saskatu analoģijas ar 2013. gadu, kad Kultūras ministrija nepieņemamā veidā atbrīvojās no ilggadējā Latvijas Nacionālās operas direktora Andreja Žagara, kurš bija kļuvis ierēdniecībai neērts. Kādēļ valsts pārvaldei jācīnās pret izcilību, pret personībām, ja šobrīd valsts aparātā to kritiski trūkst?
Dr. Art. Anna Ancāne,
Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes Arhitektūras un mākslas daļas vadītāja
Latvijas Mākslas akadēmijas Latvijas Mākslas vēstures institūta vadošā pētniece
