Ilustratīvs attēls no Pixabay.com
Ieviest mākslīgo intelektu, šķiet, kļuvis par gandrīz katra uzņēmuma misiju – tas ir kā solītais “īsceļš” uz panākumiem, izaugsmi, produktivitāti un citiem labumiem. Diemžēl mākslīgais intelekts nav universāls risinājums, kas viegli integrējams jebkurā uzņēmumā vai procesā un kas garantēti nes rezultātus. Tā vietā uzņēmumiem ir vērts iedziļināties ne tikai tehnoloģiju iespējās, bet pašiem savās ikdienas gaitās, lai atrastu reālas uzlabojumu un optimizācijas iespējas un galā nonāktu pie tiešām vērtīgiem uzlabojumiem, pārmaiņu procesā nepazaudējot ne savus resursus, ne darbinieku veselo saprātu.
Vai mākslīgais intelekts ir vajadzīgs ikvienam uzņēmumam?
Laikā, kad gandrīz ikviens – uzņēmumi, eksperti un pat valsts pārvaldes iestādes – runā par mākslīgo intelektu un digitalizāciju, organizācijas var izjust spiedienu sekot aktualitātei un ieviest savā uzņēmumā pirmo mākslīgā intelekta risinājumu. Tomēr, lai gan vilinājums ir liels, vienmēr vērts paturēt prātā, ka mākslīgā intelekta, viedās automatizācijas un citi tehnoloģiju rīki nav viens gatavs, universāls risinājums, kas der un ir nepieciešams ikvienam. Pirms ievērojamu pārmaiņu uzsākšanas ir svarīgi apdomāties un rūpīgi izsvērt reālos ieguvumus – vai plānotais risinājums radīs pozitīvas pārmaiņas organizācijas ikdienā un uzlabos tās procesus?
Veiksmīga procesa neatņemama sastāvdaļa pēc analītiskās daļas ir eksperimentēšana. Tas gan nav haotisks, straujš un neapdomīgs darbību kopums. Eksperimentēšana šajā kontekstā ir zinātnisks, plānots un uzraudzīts kļūdīšanās process, kura laikā uzņēmumam ir iespēja iegūt vērtīgas atziņas un secinājumus par dažādiem tehnoloģiskajiem risinājumiem un to pienesumu ikdienas darba procesiem. Izmēģinot dažādas pieejas, rīkus un tehnoloģiju iespējas, caur kļūdām un atkārtotiem mēģinājumiem uzņēmums var atrast tos biznesa risinājumus, kas strādā tieši viņa organizācijai un ļauj sasniegt vēlamās izmaiņas.
Pretējā gadījumā, metoties digitalizācijas virpulī bez rūpīgas plānošanas un īstā risinājuma piemeklēšanas, uzņēmumam pastāv risks uzsākt (un bieži turpināt jau ierastu praksi) pārāk biežus un neveiksmīgus pārmaiņu procesus. Tas organizācijai kaitē ne tikai finansiāli, nenesot reālu ieguvumu, bet arī apgrūtināt dzīvi darbiniekiem. Emergn pētījuma dati liecina, ka nepārdomātas un biežas pārmaiņas uzņēmumā rada stresu darbiniekiem pat tik augstā līmenī, ka puse aptaujas respondentu atzīst, ka būtu gatavi pamest darbavietu pārāk biežo transformācijas procesu dēļ. Savukārt gandrīz 60% ir jutušies izdeguši no pārlieku biežām pārmaiņām darba vietā[1].
Mākslīgais intelekts un viedā automatizācija – ceļš uz produktivitāti
Uzsākot savu digitalizācijas ceļu, uzņēmumi nereti ir tik aizrautīgi un entuziastiski, ka ir gatavi bez mazākās kavēšanās lēkt pārmaiņu procesā, ķeroties pie šķietami galvenā – mākslīgā intelekta. Tomēr pirms mākslīgā intelekta risinājumu ieviešanas tā, lai tie tiešām nestu kādu pievienoto vērtību, uzņēmumiem visbiežāk ir jāveic lielāks vai mazāks darbs pie iekšējo pamatprocesu sakārtošanas. Viens no uzskatāmākajiem piemēriem ir dati, to sistēmas un kvalitāte. Ja uzņēmumā iztrūkst sistemātiskas, visos līmeņos vienotas un saprotamas datu apkopošanas un uzglabāšanas sistēmas, mākslīgais intelekts nespēs sniegt potenciāli vēlamo pienesumu, jo tam nebūs pamata, ar ko strādāt.
Viens no veidiem, kā mākslīgais intelekts uzņēmumā var sniegt lielāku pievienoto vērtību, ir apvienojumā ar viedo automatizāciju. Šāda kombinācija ļauj automatizēt dažādus ar datiem saistītus procesus un sagatavot visu nepieciešamo lēmumu pieņemšanai, cilvēka rokās atstājot tikai gala lēmumu pieņemšanu un ievērojami ļaujot palielināt darbinieku produktivitāti. Tas lieliski var strādāt, piemēram, dokumentu pārvaldībā – mākslīgais intelekts veic dokumentu klasificēšanas darbu un analizē to saturu, savukārt tālāk viedās automatizācijas rīki, piemēram, darba plūsmu vai robotizēta procesu automatizācija to jau tālāk var nodot īstajam darbiniekam vai iesniegt atbilstošajā sistēmā. Cilvēka rokās atliek pieņemt gala lēmumu, savu laiku veltot citiem produktīviem darbiem, kuros cilvēka intelekts un analītiskās spējas ir neaizstājamas.
Šīs tēmas ir nozīmīgas ne tikai Latvijas, bet arī Eiropas un pasaules uzņēmumu mērogā, tāpēc mākslīgais intelekts kļuvis arī par galveno tematu šī gada IDC ikgadējā konferencē (IDC Directions), kas norisināsies 2. un 3. oktobrī Portugālē. Tajā eksperti no visas pasaules dalīsies ar pieredzi un skatījumu digitalizācijas un mākslīgā intelekta risinājumu ieviešanas jautājumos, lai palīdzētu uzņēmumiem spert soli pretim jēgpilnām digitālajām pārmaiņām. Arī Emergn dalīsies savā mākslīgā intelekta un viedās automatizācijas risinājumu ieviešanas pieredzē, efektivizējot organizāciju procesus.
Autors ir Emergn Latvia vadītājs
[1] Emergn aptaujā, kas veikta šā gada jūlijā, piedalījās 702 respondenti Apvienotajā Karalistē un ASV, kuri ir dažāda līmeņa direktori, vadītāju vai pārmaiņu koordinatori un kuri ir iesaistīti arī operatīvajās pārmaiņās uzņēmumos ar 1000 vai vairāk darbiniekiem un vidējo gada apgrozījumu virs 500 miljoniem ASV dolāru.
