Tikai pašas Zemkopības ministrijas iestādēm izveidotā elektroauto uzlādes tīkla stacijas Ludzā un Jelgavā. Foto — Valsts kontrole
Zemkopības ministrija elektroauto uzlādes staciju izveidē izšķērdējusi trīs miljonus eiro, iepirkumu atvēlot NA vadoša politiķa māsas firmai
Pirmdienas pēcpusdienā dodos intervēt jauno Zemkopības ministrijas valsts sekretāru Ģirtu Krūmiņu. «Kosmoss,» nodomāju, kad apsargs aicina doties uz augstceltnes 22. stāvu, 2206. kabinetu. Sarunas tematam gan ļoti piestāv — pēc «kosmosa» izskatās arī ministrijas izveidotais elektroauto uzlādes staciju tīkls, kurā, kā pārmet Valsts kontrole, izšķērdēts 3,1 miljons eiro. Valsts kontroliera Edgara Korčagina vārdi: «Viens no visneracionālākajiem projektiem, ko Valsts kontrole savās revīzijās ir redzējusi, jo pēc būtības ir uzbūvēts kaut kas, kas nemaz nav bijis vajadzīgs, ir uzbūvēts ļoti dārgi un praksē nemaz netiek lietots.»
Ideja par to, ka Zemkopības ministrijai jāveido savs eletroauto uzlādes staciju tīkls, radās ministra Kaspara Gerharda (Nacionālā apvienība) valdīšanas laikā 2021. gada septembrī saistībā ar zaļā kursa īstenošanu. Tā vēlāk ministrija skaidrojusi Valsts kontrolei.
Šī ideja radusies jau pēc tam, kad Finanšu ministrijā bija iesniegts saraksts ar prioritārajiem pasākumiem, kuru īstenošanai vajadzēja papildu finansējumu no valsts budžeta. Nevienā no pasākumiem Zemkopības ministrija nebija minējusi, ka varētu izveidot savu uzlādes staciju tīklu. Taču septembra izskaņā ministrija iesniedza prioritārā investīciju pasākuma pieteikumu, kurā bija iekļauta šāda tīkla attīstība ministrijas un padotības iestāžu vajadzībām aptuveni 50 punktos, nepieciešamais finansējums — trīs miljoni eiro. Iesniedzot pieteikumu Finanšu ministrijai, nebija veikts nekāds tehniskais un ekonomiskais izvērtējums vai iestāžu aptauja par šāda tīkla nepieciešamību. Ne uzlādes punktu skaitam, ne trīs miljonu finansējumam nebija nekāda pamatojuma. Zemkopības ministrijai tobrīd bija trīs elektroauto.
Neraugoties uz to, Krišjāņa Kariņa (JV) valdība ministrijas ieceri atbalstīja. Pieņemot 2022. gada valsts budžetu, zaļo gaismu deva arī Saeima.
Iepirkums savējam
2022. gadā Zemkopības ministrija sāka projekta īstenošanu. Tobrīd ministrijas valsts sekretārs bija Raivis Kronbergs, kurš šovasar kļuva par Valsts kancelejas direktoru. Kronbergs Ir taisnojas, ka 2022. gada sākumā, kad sācis strādāt ministrijā, jau notikusi līguma izpilde. «Viss, tajā skaitā iepirkums, jau bija noslēdzies,» viņš saka Ir.
Taču Valsts kontroles revīzijā redzams, ka tieši laikā, kad Kronbergs pildīja valsts sekretāra pienākumus, ar SIA Reck slēgta vispārīgā vienošanās un atsevišķie līgumi par katras uzlādes stacijas izveidi. Turklāt ar Kronberga 2022. gada martā izdoto rīkojumu tika izveidota Iepirkuma komisija. Marta beigās tā apstiprināja iepirkuma nolikumu, kā vēlāk izrādījās — izvirzot pretendentiem krietni augstākas prasības, nekā CSDD bija izvirzījusi publiskā uzlādes staciju tīkla izveidē.
Valsts kontroles pārstāve Inga Vilka min tikai dažas no prasībām, par kuru pamatotību revīzijā radušās šaubas. Piemēram, pretendentiem prasīta pieredze vismaz divu līgumu izpildē, kuros izveidoti ātrās uzlādes punkti, turklāt vismaz vienā gadījumā minimālajam punktu skaitam jābūt 50. Salīdzinājumam — CSDD pretendentiem prasīja līguma ietvaros nodrošināt ne mazāk kā piecas uzlādes stacijas.
Tobrīd vienīgais uzņēmums Latvijā, kurš atbilda Zemkopības ministrijas augstajām prasībām, bija Reck. Šim uzņēmumam ir vairāk nekā 20 gadu pieredze energobūvniecībā, tas piedalās dažādos valsts un pašvaldību konkursos. Uzņēmuma patiesā labuma guvēja ir Nacionālās apvienības priekšsēdētāja vietnieka Riharda Kola māsa Elizabete Kola. Lai arī iepirkuma laikā komisija saņēma cita komersanta lūgumu samazināt pieredzes prasības, komisija šo lūgumu noraidīja. Līdz ar to Reck kā vienīgais pretendents pieteicās un uzvarēja šajā konkursā.
2022. gada jūlija sākumā ministrija ar uzņēmumu parakstīja vispārīgo vienošanos par elektroauto uzlādes staciju tīkla izveidi Zemkopības ministrijas un tās iestāžu vajadzībām. Mērķis bija izveidot tīklu 43 Latvijas vietās ar 53 uzlādes iekārtām.
Jau jūlija beigās Reck bija izstrādājusi divus scenārijus. Viens paredzēja uzstādīt gan parastās 25 kW, gan lieljaudas 50 kW iekārtas atbilstoši pieejamajai jaudai objektos. Taču valsts sekretārs Kronbergs priekšroku deva otram, kas paredzēja uzstādīt tikai 50 kW iekārtas.
Jautāju Kronbergam, kāpēc tā izlēmis, turklāt zinot, ka ne visos punktos būs iespējams nodrošināt tām pietiekamu jaudu. «Vajadzēja tā, ka piebrauc, uzlādē un var doties prom,» viņš skaidro. Vienlaikus Kronbergs atzīst — iespējams, pie Zemkopības ministrijas, kur uzstādītas astoņas stacijas, varēja izvēlēties arī mazāku jaudu.
Valsts kontroles ieskatā, uzstādot parastās jaudas iekārtas, staciju tīkla izveidei būtu pieticis ar apmēram 278 tūkstošiem eiro. Tātad varēja ietaupīt vismaz 2,7 miljonus eiro.
Paspēt uz vēlēšanām?
Projekta metodikā kā provizoriskais staciju izbūves termiņš bija norādīts 2022. gada 31. decembris. Revīzijas laikā apakšuzņēmējs Corporate Consulting skaidrojis, ka ministrija vēlējusies uzzināt, vai iespējams pabeigt darbus šādā termiņā, lai izslēgtu finansējuma zaudējuma risku.
Par revīziju atbildīgā Inga Vilka uzsver — ja valsts iestāde attiecīgajā gadā nepagūst īstenot prioritāru pasākumu, tā nezaudē finansējumu, jo neizlietoto daļu nākamajā gadā var pieprasīt Finanšu ministrijai atkal. «To jau ministrijai tā kā vajadzēja zināt,» Vilka piebilst.
Visticamāk, projekta veicējiem bažas bija par ko citu — 2022. gada rudenī bija gaidāmas Saeimas vēlēšanas, un pastāvēja risks zaudēt piekļuvi šiem miljoniem, ja mainītos politiskā vara. Šīs bažas izrādījās pamatotas, jo pēc vēlēšanām Nacionālā apvienība tiešām zaudēja zemkopības ministra posteni — 2022. gada decembrī ministra Gerharda vietā nāca Didzis Šmits (Apvienotais saraksts), bet pēc Krišjāņa Kariņa valdības demisijas pērnvasar NA vispār vairs nav valdībā.
Līdz 2022. gada beigām Zemkopības ministrija ar uzņēmumu noslēdza 43 atsevišķus līgumus par staciju izveidošanu un garantijas uzturēšanu, tāpat parakstīja 42 nodošanas un pieņemšanas aktus, ar kuriem saņēma 52 uzlādes iekārtas (vienas iekārtas iegāde tika atcelta). Šo aktu parakstīšana bija pamats, lai decembrī ministrija samaksātu uzņēmumam 80% no līguma kopējās summas jeb 2 024 961 eiro.
Taču Valsts kontrole secinājusi, ka pēc šiem aktiem nevar gūt skaidru un patiesu priekšstatu par faktiski saņemtajām iekārtām, jo aktos nav norādīts iekārtu ražotājs, modelis, sērijas numurs, bet tikai vispārīga informācija, ka pieņemtas «brīvi stāvošas lieljaudas DC vismaz 50 kW uzlādes iekārtas».
Patiesībā līdz 2022. gada 31. decembrim nebija izbūvēts neviens uzlādes punkts. Jau neilgi pēc naudas saņemšanas Reck lūdza pagarināt darbu termiņu, un ministrijas valsts sekretārs to akceptēja, 30. decembrī pagarinot termiņu uz sešiem mēnešiem. Taču arī pagarinātajā termiņā ekspluatācijā nebija nodots neviens uzlādes punkts. Katrs no 42 noslēgtajiem līgumiem līdz galīgajai izpildei tika grozīts vismaz trīs reizes, bet 11 līgumi pat četras reizes. Tikai šā gada jūlijā ekspluatācijā nodoti visi 42 uzlādes punkti. Vairums nekad nav lietoti.
«Supervecas iekārtas»
Vienošanās starp ministriju un Reck paredzēja, ka uzņēmums uzstādīs 53 Spānijas ražotāja Circontrol S. A. uzlādes iekārtas. Dažas dienas pirms atsevišķo līgumu noslēgšanas ar ministriju Reck no ražotāja saņēma informāciju, ka līdz gada beigām tas spēs piegādāt 20 iekārtas, bet pārējās tikai 2023. gada pirmajā ceturksnī. Reck par to informēja ministriju. Neraugoties uz to, ministrija noslēdza līgumus, nosakot provizorisko izpildes termiņu — 2022. gada beigas. Rezultātā tika nolemts iegādāties Polijas ražotāja iekārtas — lai paspētu iekļauties termiņā.
Valsts kontrole atklājusi, ka no Polijas ražotāja iegādātas iekārtas ar lielāku — 60 kW — jaudu. Turklāt ministrija piekrita ražotāja nomaiņai, kaut gan Reck nebija iesniedzis Polijas uzņēmuma apstiprinājumu, ka tas pilnvaro uzstādīt un veikt šo iekārtu apkopi, kas iepirkuma procesā bija obligāti prasīts.
Kārlis Mendziņš no uzņēmuma Eleport, kas nodarbojas ar elektroauto uzlādes tīklu izveidi un uzturēšanu, ministrijai piegādātās iekārtas Ir nosauc par «supervecām», Polijas ražotāja mājaslapā tādas vairs neesot atrodamas. Lai arī iekārtas ir tikpat jaudīgas, cik jaunākās, Mendziņš vērš uzmanību uz citu problēmu — tik novecojušu tehnoloģiju būtu grūti ielikt kādā no operētājsistēmām. Tāpat Mendziņš neizslēdz, ka detaļu pieejamība varētu būt «ne tā augstākā». Pēc pieredzes viņš stāsta, ka aptuveni pēc diviem gadiem iekārtām sāk parādīties pirmās «noguruma pazīmes», no ierindas var iziet kāds no jaudas moduļiem.
To, ka iekārtas varētu būt jau novecojušas, ministrijas jaunais valsts sekretārs Ģirts Krūmiņš dzird pirmo reizi. Viņš uzsver, ka iekārtām ir trīs gadu garantijas līgums.
Ko tālāk?
Šobrīd Zemkopības ministrijas resorā ir 26 elektroauto un 53 lādējamie hibrīdauto. Valsts kontrole secinājusi, ka vairāk nekā puse no 52 stacijām stāv neizmantotas, un daļa iestāžu nemaz nezina, ka uzlādes stacijas var lietot.
Zemkopības ministrs Armands Krauze (ZZS) cer panākt, lai uzlādes stacijas izmanto plašāk visā publiskajā sektorā. «Tas ir vienīgais risinājums.»
Ministrija septembra sākumā izsūtījusi visām ministrijām informāciju par iespēju izmantot šo uzlādes staciju tīklu. Interesi izrādījusi Veselības ministrija, Nodrošinājuma valsts aģentūra, Valsts zemes dienests, Robežsardze, VUGD, VID un vēl piecas iestādes. Kāds ir kopējais šo iestāžu elektromobiļu skaits, Ir neizdevās noskaidrot. Jomas eksperts Mendziņš lēš, ka valsts pārvaldē šo automašīnu skaits ir neliels, varbūt mērāms dažos simtos.
Par aktīvāku uzlādes staciju izmantošanu pašas Zemkopības ministrijas iestādēs valsts sekretārs runājis pēdējā plānošanas sanāksmē ar visu iestāžu vadītājiem. Ministrija reizi mēnesī vērtēšot staciju izmantošanu.
Valsts kontrole arī norādījusi, ka norēķinu sistēma par uzlādes staciju lietošanu nav saprotama un ērta lietotājiem. Kā plānots to uzlabot? Krūmiņš skaidro, ka šobrīd ministrija slēdz līgumu ar iestādi, kura vēlas lietot uzlādes staciju. Iestādei tiek iedota kartīte, ar kuru var braukt un lādēt auto tāpat kā uzpildīt degvielu un mēneša beigās saņemt rēķinu. Krūmiņš nenoliedz, ka šāda sistēma rada papildu administratīvo slogu ministrijas darbiniekiem. Līdz gada beigām cer tīkla apsaimniekošanu nodot Zemkopības ministrijas nekustamajiem īpašumiem.
Atskatoties un izvērtējot projekta lietderību, bijušais valsts sekretārs Kronbergs saka — kad sācis darbu ministrijā, viņam tas pasniegts kā wow projekts. «Politiskā vadība finanšu pieprasījumu bija dabūjusi, Saeima apstiprinājusi. Nu, aizejot es nevarētu teikt, ka zaļā kursa nav.» Kronbergs ir pārliecināts, ka agrāk nekā piecos gados šis projekts sevi attaisnos, esot tikai jāiet plašumā un jāļauj stacijas lietot arī citām iestādēm.
Valsts kontroles pārstāve Inga Vilka gan saka, ka «sarkanie karodziņi» valsts sekretāra priekšā plīvojuši vairākkārt un viņš varējis situāciju ietekmēt. Gan tas, ka iepirkumā bija viens pretendents, gan steiga ar līgumu parakstīšanu un vēlāk vairākkārtīga termiņu pagarināšana liecinot, ka ministrija rīkojusies pretēji saprātīgai valsts pārvaldei.
Informāciju par pārkāpumiem un neekonomisku valsts budžeta līdzekļu izlietošanu Valsts kontrole nodevusi izvērtēšanai Iepirkumu uzraudzības birojam un Ģenerālprokuratūrai, lai tās izvērtētu amatpersonu atbildību.
Mēneša laikā veikt dienesta pārbaudi sola arī pati Zemkopības ministrija. Armands Krauze atzīst, ka iecere ļoti nepareizi plānota. «Tas faktiski ir nācis no politiķiem, un ļoti liela atbildība jāuzņemas arī Gerharda kungam kā ministram, politiski tā ir viņa atbildība.»
Kaspars Gerhards uzskata, ka vēl pāragri novērtēt, vai projekts ir izdevies. Kad pajautāju par interešu konfliktu, ļaujot iepirkumā uzvarēt ar partijas biedru saistītam uzņēmumam, Gerhards aizsvilstas un pārtrauc pusvārdā: «Nē, nu kāds tur var būt interešu konflikts?» Ministrs nepieņemot lēmumu ne par iepirkuma konkursu, ne par procedūru, ne par uzstādījumiem. Viņš nenoliedz, ka valdībā ieceri politiski pārstāvējis, bet tas darīts, skatoties uz Latvijas saistībām, lai ieviestu zaļo kursu.
Reck uz Ir zvaniem neatsaucās. Uz e-pasta jautājumu, vai uzņēmums konkursā uzvarēja, pateicoties īpašnieces Elizabetes Kolas radniecībai ar NA politiķi Rihardu Kolu, Reck atbildēja tikai ar īsu pretjautājumu, kurā lappusē Valsts Kontroles ziņojumā izteiktas šādas aizdomas.
Savukārt bijušais Saeimas deputāts, tagad eiroparlamentārietis Rihards Kols atbildēja, ka viņam nav nekādas saistības ar šo iepirkumu vai tajā uzvarējušo uzņēmumu. «Esmu iepazinies ar Valsts kontroles atzinumu un pilnībā atbalstu un paļaujos uz tiesībsargājošajām un atbildīgajām institūcijām veikt nepieciešamo izmeklēšanu,» viņš atraksta. Vienlaikus Kols atgādina, ka jau 2022. gada vasarā KNAB izvērtējis šo iepirkumu un nav saskatījis interešu konflikta pazīmes.
