«Mēs naudu taisām!»

Sešos mēnešos krāpnieki šogad no iedzīvotāju kontiem izmānījuši jau 9,5 miljonus eiro. Pieaugot krāpšanas apmēriem, pieaug arī naudas mūļu skaits, kas palīdz nelegāli iegūto noslēpt. Pēdējos divos gados notiesāti jau 72 mūļi. Katrs sestais bijis nepilngadīgs

Jānis* pamanīja Facebook sludinājumu par naudas aizdevumu. Viņš pieteicās, jo tieši tobrīd gribēja aizņemties 10 tūkstošus eiro. Saruna par aizdevuma nosacījumiem tālāk noritēja WhatsApp. Par līguma noformēšanu un citiem izdevumiem «aizdevējs» pieprasīja samaksu iepriekš, tāpēc nepilna mēneša laikā Jānis viņam septiņos maksājumos pārskaitīja 2,2 tūkstošus eiro. Gribēto aizņēmumu viņš tā arī nesaņēma un ar laiku apjauta, ka ir piekrāpts.

Šī nauda nonāca Zigmāra* kontā. Viņu iepriekš telefoniski bija uzrunājis kāds nepazīstams cilvēks, piedāvājot nopelnīt ar starpniecību. Kontā ieskaitītā nauda vienkārši jāpārskaita tālāk uz Beninu. Par starpniecību Zigmārs var paturēt sev desmito daļu summas. Vīrietis piekrita un septiņos maksājumos uz kontu Āfrikā aizskaitīja 1846 eiro. Par šo darījumu tiesa piesprieda viņam četru mēnešu nosacītu cietumsodu ar pārbaudes laiku uz sešiem mēnešiem, lasāms anonimizētā tiesas spriedumā.

Savukārt Dainis* krāpniekiem atdeva sava bankas konta un Smart ID piekļuves datus, apmaiņā saņemot simt eiro. Caur viņa kontu krāpnieki pārskaitīja 2,7 tūkstošus eiro noziedzīgi iegūtas naudas. Daini par to sodīja ar 250 stundām sabiedriskā darba, turklāt piesprieda viņam samaksāt gan caur kontu pārskaitītos 2,7 tūkstošus eiro, gan tiesas izdevumus, lasāms spriedumā.

Zigmārs un Dainis ir naudas mūļi. Cilvēki, kuri caur saviem bankas kontiem «izlaiž» nelegāli iegūtu naudu. Viņu kontus izmantoja pārskaitījumiem, bet ir arī citas shēmas. Mūļi naudu izpērk dāvanu kartēs vai kriptovalūtā, citi izņem skaidrā. Viņu galvenais uzdevums ir naudu pēc iespējas ātri «saskaldīt» mazākās daļās un noslēpt, lai bankām un likumsargiem būtu grūtāk tai izsekot.

Krimināllikums paredz saukt pie atbildības personas, kas palīdz legalizēt noziedzīgi iegūtus līdzekļus, sniedz nepatiesas ziņas par šīs naudas piederību un patiesā labuma guvēju.

Naudas mūļi nereti strādā roku rokā ar kibernoziedzniekiem, jo bieži tieši tā tiek legalizēta no iedzīvotājiem izkrāptā nauda, saka Ieva Ģerģe no Finanšu izlūkošanas dienesta (FID). 

Pērnruden veikts bankas Citadele pētījums liecina, ka ar finanšu krāpniekiem saskārušies 56% Latvijas iedzīvotāju. Pērn četrās lielākajās Latvijas bankās no iedzīvotājiem izkrāpti 12,7 miljoni eiro, bet šogad pirmajos sešos mēnešos jau 9,5 miljoni. Vēl gandrīz desmit tūkstošus krāpniecības mēģinājumu par kopumā 6,4 miljoniem eiro bankām šogad izdevies laikus pamanīt un novērst.

Cik naudas mūļu varētu būt iesaistīti šajos noziegumos? «Pieņemsim, ka uzņēmumam izkrāpj 150 tūkstošus, kas tūlīt un tagad ir jādabū prom. Šādai summai varētu būt 15—20 naudas mūļi. Tad jūs varat iztēloties, kāds varētu būt kopējais skaits,» saka Kriminālpolicijas Kibernoziegumu apkarošanas pārvaldes priekšnieka vietnieks Oļegs Filatovs.

Esi pats sev priekšnieks!

«Sveiks! Vari nedaudz izpalīdzēt? Pie reizes arī varēsi nopelnīt. Tev nekas nav jādara, tikai jābūt bankas kontam. Viss 100% legāli, neuztraucies. Man ir bankas konti nobloķēti, un es nevaru saņemt naudu no brāļa. Viņš pārskaitīs priekš manis trīs tūkstošus uz tavu kontu. Par palīdzību es tev samaksāšu 150 eiro.» Šādu privātu ziņu kādam iedzīvotājam nosūtījis naudas mūļu vervētājs. Citā Telegram sludinājumā tiek meklēti aktīvi cilvēki, kas vēlas piepelnīties. Iepriekšēja pieredze nav nepieciešama, un izglītībai nav nozīmes. «Esi pats sev priekšnieks!» aicina sludinājums, solot nopelnīt 600 eiro nedēļā.

«Daudzi jaunieši uz šiem aicinājumiem uzķeras, jo nauda aug kokos, nekas nav jādara — piecas minūtes, un esi labi nopelnījis,» stāsta Filatovs. Un tieši jaunieši visbiežāk kļūst par naudas mūļiem. Pēdējos divos gados izskatītas 55 krimināllietas un notiesāti 72 naudas mūļi. Viņu vidējais vecums bija 23 gadi, bet 12 notiesātie bija nepilngadīgi, stāsta virsprokurors Juris Juriss, kurš Ģenerālprokuratūrā strādā ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas apkarošanu. Vecākajam naudas mūlim bijis 71 gads, jaunākajam — tikai 16. Visiem notiesātajiem iestājusies kriminālatbildība. Lielākā daļa no viņiem saņēmuši nosacītu cietumsodu un sabiedrisko darbu, dažiem ticis arī reāls cietumsods, pastāsta Juriss. Turklāt lielai daļai sodu nāk līdzi arī mantas konfiskācija tādā vērtībā, kāda «izgājusi» cauri mūļa kontam, ne tikai par viņa peļņas daļu. «Beigās tie šķietami nopelnītie divsimt eiro bargi izmaksā,» saka prokurors. 

Diemžēl nav tā, ka lielākā daļa jauniešu nesaprastu, kur iesaistās. Naudas mūļu darījumos viņi piedalās atkārtoti, vervē pievienoties arī citus paziņas. Turklāt starp sodītajiem ir arī tādi, kas iespēju šādi piepelnīties paši uzmeklējuši internetā. 

Vaicāts, vai vairums tiešām saprot, kur iesaistījušies, Kriminālpolicijas Kibernoziegumu apkarošanas pārvaldes priekšnieka vietnieks Oļegs Filatovs pasmaida un uzbur ainu no naudas mūļu ikdienas. Pusnakts. Sešu cilvēku grupiņa nervozi mīņājas pie kāda no galvaspilsētas bankomātiem. Grupas līderis neatrauj acis no sava telefona, nepārtraukti sarakstās. Kad viņš nosauc kādu no pārējo piecu vārdiem, tam steigšus jāliek karte bankomātā un jāizņem summa, kas tikko ienākusi kontā no nepazīstama sūtītāja. Izņemto naudu visi atdod organizētājam, sev paturot nelielu samaksu. «Izklausās legāli, vai ne?» ironiski nosaka Filatovs.

Slēpās pa kaktiem un zvanīja

Zentu* ir viegli pierunāt nopirkt visādas mantas pa telefonu. Grāmatas, monētas. «Viņa ir diezgan lētticīga,» sievietes meita Anna* stāsta Digitālās drošības centra dibinātājam un aktīvam krāpnieku atmaskotājam Elvisam Strazdiņam. Viņš Ir uzticēja sarunas atšifrējumu, kurā Anna skaidro, kā pensionētā mamma, zemnieku saimniecības īpašniece, «investīciju brokeriem» pārskaitīja aptuveni 100 tūkstošus eiro. Sāka ar 250 eiro, bet ar laiku summas izauga. 

«Viņa sūtīja savus personas datus, stāstīja privātās lietas, pat ko ēd, nemitīgi runāja pa telefonu,» stāsta Anna, kas dzīvo ar mammu vienā mājā. 2022. gada jūnijā Anna aizveda mammu uz policiju, kur Zenta uzrakstīja iesniegumu par izkrāptiem 68 tūkstošiem eiro. Visu šo naudu viņa bija izņēmusi no saimniecības maka. «Pēc tam bija drusku miers. Likās, ka ir sapratusi. Bet tad sāka atkal ar viņiem sarunāties, slēpties pa kaktiem,» stāsta meita. Uz viņas jautājumiem, kas notiek, mamma atbildējusi: «Mēs naudu taisām!»

Tā paša gada augustā viņa bija kļuvusi par naudas mūli. Tikai pāris mēnešus pēc uzrakstītā iesnieguma policijā. Tad sācies nākamais etaps. Krāpnieki solījuši ar privāto lidmašīnu atvest uzkrāto «investīciju» naudu, taču radās visādas «papildu izmaksas», par kurām Zenta maksāja. Decembrī Anna pārņēma saimniecības vadību, liedzot mammai piekļuvi bankas kontam. Izrādījās, ka viņa bija pārskaitījusi krāpniekiem kopumā jau 100 tūkstošus eiro. Janvārī uzradās «juristi», kas Zentai piedāvāja par samaksu atgūt zaudēto. Ģimene tam naudu nedeva. Tālāk Zenta atrada peļņas iespēju piramīdas shēmās. «Skatījās visādus iedvesmojošus video, kuri mudina cilvēkus ar domu spēku projektēt savas vēlmes,» stāsta Anna.

2023. gada novembrī Zentas e-pastā pienāca paziņojums par it kā saņemtu mantojumu. Arī tam viņa noticēja. Protams, bija jāmaksā, lai šo mantojumu saņemtu, tāpēc viņa sāka kārtot aizdevumu. Laimīgas sagadīšanās dēļ līdz tam tomēr nenonāca — kad Zenta saņēma vēstules ar vēl diviem tādiem pašiem mantojumu piedāvājumiem, viņa kļuva aizdomīga.

Šā gada janvārī sievieti uzrunāja it kā Interpols. Teica, ka krāpnieki esot apcietināti, un solīja atdot izkrāpto naudu. Protams, atkal vajadzēja maksāt. Naudu Zenta nozaga no ģimenes saimniecības, kurā viņai vairs nebija nekādu pilnvaru. Tagad pret Zentu ierosināta krimināllieta, stāsta meita.

Atteikšanās pieņemt patiesību un spītīga turēšanās pie krāpnieku meliem raksturīga daudziem apkrāptajiem. «Ir bijis tā, ka es pusstundu runāju ar sievieti cienījamā vecumā, stāstu, ka jāraksta iesniegums, lai mēs varētu mēģināt atgūt līdzekļus. Pēc sarunas viņa pateicas un saka — jā, šī ir slikta lapa, bet vakar es atradu labāku un investēju tur 300 eiro,» stāsta Oļegs Filatovs no policijas.

«Ja vienreiz esi kļuvis par upuri, tad krāpnieks atkārtoti pret šiem pašiem cilvēkiem vērsīsies ar dažādām shēmām, jo būs lielāka iespēja, ka cilvēks noticēs,» saka Luminor bankas krāpšanas novēršanas eksperte Marija Celma. Turklāt, pieaugot krāpšanas apmēriem, pieaug arī naudas mūļu skaits, jo viņu primārais mērķis ir palīdzēt krāpniekam tikt pie izkrāptās naudas, skaidro Celma.

Šogad līdz jūnija beigām vairāk nekā 2,7 tūkstoši iedzīvotāju ieskaitījuši 5,7 miljonus eiro telefonkrāpnieku kontos. Vēl pusotrs tūkstotis cilvēku samaksājuši 1,7 miljonus eiro viltus investīciju portālos, liecina Finanšu nozares asociācijas dati par četrām lielākajām valsts bankām.

Daudzi apkrāptie vēršas pēc palīdzības pie Elvisa Strazdiņa, kurš naudas mūļus dala divās grupās: tādos, kas labprātīgi par tādiem kļūst, un tādos, kas paši ir apzagti. Pie viņa pirms kāda laika vērsies naudas mūlis. Elvisam radies priekšstats, ka viņš nožēlo tikai to, ka ticis pieķerts. Esot taisnojies, ka viņam jābaro ģimene, bet tobrīd bijis bez darba, tāpēc tas licies labākais risinājums, kā tikt pie iztikas līdzekļiem. Vīrietis bijis dusmīgs, jo pēc tiesas piespriestā soda palicis «mīnusos» — valstij samaksājis vairāk nekā nopelnījis no nelegālā darījuma. Viņa attieksme bijusi šāda: valsts mūs čakarē, tāpēc mēs čakarēsim valsti. «Bet realitātē vienīgais, ko tu čakarē, ir cilvēki. Tevis dēļ viņi tika apkrāpti, jo bez mūļiem tā nauda nevar nekur palikt,» aizkaitināts ir Elviss.

Psiholoģiski graujoša

Krāpnieki darbojas ļoti organizēti, novērojis Elviss. Katram ir savs uzdevums. Viens meklē mūļus, cits meklē upurus, trešais «velk ārā piķi». Turklāt viņi atrod arvien jaunas shēmas, kā turpināt savus noziegumus. Piemēram, zvana upuriem, izliekoties par bankas darbiniekiem — esot jāmaina bankas karte. Viņi pārliecina cilvēkus, ka bankas darbinieks atbrauks uz mājām un viņam jāatdod gan karte, gan PIN kods. Cilvēki uzticas, tiešām izpilda krāpnieku prasības. Ir cilvēki, kas notic, ka viņiem zvana policists, kas lūdz iesaistīties slepenā operācijā, lai atklātu negodīgu bankas darbinieku. Upurim jāizņem nauda bankā un kādam jāatdod vai jānoliek iepriekš norunātā vietā. Viņi tic, ka nauda ir iezīmēta un policija šo «operāciju» novēro.

Krāpšana ir ļoti labi atstrādāta, stāsta Marija Celma no Luminor. Upuriem patiesi šķiet, ka viņi sadarbojas ar policiju vai banku, un šo pārliecību ir grūti mainīt. Visgrūtāk esot pārliecināt cilvēku, ja viņš jau uzticējis krāpniekiem savu naudu. «Viens ir pieņemt, ka nauda ir zaudēta, otrs — sev atzīt, ka esmu kļuvusi par krāpšanas upuri,» viņa stāsta. Krāpnieki labi iemācījušies izmantot upuru nepiepildītās vēlmes, urdīt tās, solot piepildījumu. «Tā nav joka lieta. Krāpšana ir psiholoģiski graujoša cilvēkam, pēc tās ir sekas. Ne tikai finansiālas, bet arī emocionālas. Tu esi izmantots. Tu uzticējies,» saka Celma.

Bankas arvien pilnveido risinājumus, kā pazīt krāpniekus un pasargāt klientus, taču, ja upuris izņem skaidru naudu un atdod to krāpniekam, iespējas to novērst ir mazas. It sevišķi, ja klienti melo bankai par to, kam patiesībā skaidrā nauda ir domāta. Krāpnieki viņus pārliecina, ka tā jādara, jo bankas jau negribot, lai viņi iegulda citos investīciju portālos un pelna vairāk.

Šobrīd aktīvi pieaug tādu gadījumu skaits, kad krāpnieki cenšas piemānīt dažādu uzņēmumu pārstāvjus, pilnvarotās personas un grāmatvežus, pastāsta Celma. Lielākā naudas summa, kas no uzņēmuma pārstāvja šādi izkrāpta, ir pusotrs miljons eiro, saka Filatovs no policijas. Tas noticis visai nesen, taču viņš neatklāj detaļas.

Krāpnieki pārliecina, ka zvana no policijas, uzņēmuma konti esot uzlauzti. Upuris notic, ka piedalās policijas «operācijā», lai glābtu uzņēmuma naudu. Krāpnieki uztur videozvanu ar upuri pat 14 stundas no vietas, pastāsta Filatovs. Visu šo laiku nepārtraukti draud: «Tūlīt tiks aizskaitīta nauda, tā būs jūsu atbildība! Jūs tūlīt zaudēsit pusotru miljonu, jo negribējāt ar mums sadarboties!»

Filatovs nedrīkst sīkāk stāstīt, vai vismaz daļu no izkrāptā pusotra miljona uzņēmumam izdevās atgūt. Taču Celma skaidro, ka nosacījums naudas atgūšanai ir pavisam vienkāršs — ja krāpnieki nav paspējuši to izņemt, iztērēt vai kaut kur pārskaitīt. «Ja nauda ir izmaksāta skaidrā naudā, tālāk iztērēta vai pārskaitīta kriptovalūtā, protams, līdzekļus ir daudz grūtāk atgūt.» Tieši tas ir viens no iemesliem, kāpēc naudas mūļi mēdz pulcēties pie bankomātiem pusnaktī. Pirmkārt, tā viņi var iztērēt divu dienu skaidras naudas izņemšanas limitu. Sazināšanās ar banku, lai limitu palielinātu, piesaistītu pārāk lielu uzmanību, turklāt bankai var rasties aizdomas, redzot, ka klients vēlas palielināt limitu, lai izņemtu naudas summu, kuras tobrīd viņa kontā nemaz nav. Otrs iemesls, kāpēc naudu izņem naktī, — neviens nenosūtīs maksājuma atsaukumu, jo tas notiek ārpus iestāžu darba laika. «Ir lielākas iespējas, ka maksājumu nepaspēs nobloķēt,» skaidro Celma.

Robežu nav

Caur vietējiem naudas mūļiem plūst nauda, kas izkrāpta ne tikai cilvēkiem tepat Latvijā. Naudas mūļi ir daļa no organizētās noziedzības, un kibernoziegumiem valstu robežas neeksistē. Zvanu centrs var būt vienā valstī, apkrāptie citā, bet tehniskā infrastruktūra vēl citur, pastāsta Oļegs Filatovs. Ļoti daudzi krāpnieku zvanu centri, kas darbojas mūsu reģionā, izvietoti Ukrainā. Pēdējo Latvijas policija kopā ar Ukrainas tiesībsargājošajām iestādēm atklāja šomēnes, 7. augustā. Krāpniecisko shēmu organizējis kāds 27 gadus vecs harkivietis ar līdzdalībniekiem. Viņi izkrāpuši naudu no vairāku ES valstu iedzīvotājiem, izliekoties par investīciju brokeriem. Cietušie bijuši arī Latvijā. Policija vēl identificē šīs noziedzīgās grupas upurus, bet jau tagad skaidrs, ka viņi zaudējuši ne mazāk kā 250 tūkstošus eiro.

Kopš pagājušā rudens telefonkrāpnieki esot sākuši runāt latviešu valodā. Policija pamanījusi, ka arvien biežāk Telegram čatos darbam zvanu centros tiek meklēti latviešu valodā runājošie. Diemžēl tas krāpniecību padara efektīvāku, jo iedzīvotājiem vieglāk noticēt, ja «policijas darbinieks» viņam zvana latviešu, nevis krievu valodā.

Kinoscenārija cienīgu krāpšanu pirms dažiem gadiem izdevās realizēt lietuvietim Ēvaldam Rimašauskam. Viņš 2013. gadā Daugavpilī nopirka uzņēmumu Quanta Computer, ko desmit dienas iepriekš bija reģistrējis Latvijas pilsonis Vladimirs Artemjevs. Šāds pats nosaukums ir populāram elektrotehnikas ražotājam Taivānā, kura produktus regulāri pērk tādi tehnoloģiju milži kā Google un Facebook. Rimašausks to zināja, tāpēc nolēma izmantot fiktīvo firmu Latvijā ar dublējošo nosaukumu, lai abiem uzņēmumiem nosūtītu viltotus rēķinus. Un viņam izdevās. No 2013. līdz 2015. gadam šie uzņēmumi samaksāja viltotus rēķinus aptuveni 120 miljonu dolāru vērtībā. Šī nauda no dzīvoklī reģistrētā Daugavpils uzņēmuma tika pārsūtīta uz kontiem Latvijā, Lietuvā, Kiprā, Slovākijā, Ungārijā un Honkongā. 2019. gadā ASV par šo noziegumu Rimašauskam piesprieda piecu gadu cietumsodu un mantas konfiskāciju.

* Vārds mainīts.

Kadrs no Ukrainas policijas izplatītā video, kurā redzama finanšu krāpnieka aizturēšana Harkivā. Izliekoties par finanšu brokeri, viņa vadībā tika izkrāpta nauda no vairāku ES valstu iedzīvotājiem, tajā skaitā vismaz 250 tūkstoši eiro nozagti Latvijas cilvēkiem

Mediju atbalsta fonda ieguldījums no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem